Pēdējo dažu nedēļu laikā Eiropas Komisijas (EK) redzeslokā bija kompānija “Apple” saistībā ar “Apple Intelligence” funkciju ieviešanu vai drīzāk neieviešanu Eiropā un darbošanos saskaņā ar Digitālo tirgu likumu (Digital Markets Act – DMA). Taču “Apple” nav vienīgais tehnoloģiju gigants, kas EK sagādā raizes. ES ir oficiāli izvirzījusi apsūdzību “Meta” DMA pārkāpumos saistībā ar “maksā vai piekrišana” reklāmas modeļa darbību.
“Meta” šo reklāmas modeli pērn ieviesa “Facebook” un “Instagram”. Saskaņā ar to lietotājiem ir divas izvēles – iegādāties maksas abonementu un tikt pie šo lietotņu versijām bez reklāmām vai arī izmantot ar mērķētajām reklāmām atbalstītās versijas. EK uzskata, ka šis reklāmas modelis ir pretrunā ar DMA 5. panta 2. punktu, nesniedzot lietotājiem trešo iespēju, kas izmanto mazāk datu mērķētajām reklāmām, bet joprojām ir par brīvu.
The #DMA is here to give back 🇪🇺 users the power to decide over their #data#Meta has forced millions of users across EU into a binary choice : “pay or consent”.
In our preliminary conclusion this is a breach of the DMA.
Today we take an important step to ensure Meta complies. pic.twitter.com/lGXagHuq7J
— Thierry Breton (@ThierryBreton) July 1, 2024
EK viceprezidente un komisāre konkurences jautājumos Margreta Vestagere norāda, ka Eiropas Komisijas sākotnējais viedoklis esot tāds, ka “Meta” reklāmas modelis neatbilst Digitālo tirgu likumam. Viņa uzsver, ka EK vēlas “dot pilsoņiem iespēju pašiem kontrolēt savus datus un izvēlēties mazāk personalizētu reklāmu pieredzi.”
EK ir arī informējusi “Meta” par savām apsūdzībām un uzņēmumam ir iespēja reaģēt uz tiem. Ja pēc izmeklēšanas beigām nākamgad tiks atklāts, ka “Meta” ir pārkāpus DMA noteikumus, ES tai var uzlikt naudas sodu līdz pat 10% apmērā no uzņēmuma globālajiem ieņēmumiem. Ņemot vērā 2023. gada rezultātus, šī summa varētu sasniegt 13,4 miljardus ASV dolāru.
