NASA paziņojusi, ka jau pavisam drīz notiks testi ar pilotprojektu par saules buru izmantošanu, lai kosmosā pārvietotu satelītus.
Angliski jaunais risinājums tiek devēts par “Advanced Composite Solar Sail System” ( saīsināti ACS3), tiks nosūtīts Zemes orbītā no Jaunzēlandes. Tas būs kurpju kastes lielumā un atradīsies aptuveni 1000 kilometru virs Zemes virsmas. Pēc tam orbītā tiks atvērta 9 x 9m liela saules bura, kas, pēc NASA domām, ievērojami atšķiras no iepriekšējiem mēģinājumiem.
Pirmkārt, buru balsta stieņi ir izgatavoti no speciāli veidota materiāla, kas sastāv no oglekļa šķiedrām un elastīga polimēra. Kaut arī katrs masts ir 6m garš, to var sarullēt kā līmlentes rulli un ērti paņemt rokā. Pēc atritināšanas masts atkal būs spējīgs ieņemt nepieciešamo stāvokli un nodrošināt izturību.
Dažādos novietojumus pret saules vēju, burai vajadzētu parādīt, ka mazo satelītu var ne tikai paātrināt, bet arī manevrēt kā buru kuģi. Ja testi būs veiksmīgi, tas varētu pilnībā mainīt satelītu izmantošanu Saules sistēmā. Saules vēji, kas sastāv no lādētām daļiņām, sasniedz ļoti lielu ātrumu.
Ar šādu risinājumu varētu sasniegt ātrumu līdz 1 miljonam km stundā, taču tad būtu jāizmanto ļoti lielas buras. Jau šobrīd tiek plānotas saules buras, kuru izmēri ir 40 x 40m, kas būtu aptuveni 25 reizes lielākas par pašreizējo testa objektu. Pašreizējais testa satelīts jau ir pietiekami liels, lai to varētu pamanīt ar neapbruņotu aci.
1 miljons km stundā – nu ko teiks portāla degvielas galvas, kas tā noliek elektriskos risinājumus:) Lai kāds pamēģina sasniegt tādu ātrumu ar fosīlo dzinēju. Vienīgi ja par tēmu runājot, tad nav saprotams gan kā plāno bremzēt – nu sasniegs lielo ātrumu, var mainīt virzienu, bet bremzēšanai jau tās buras vairs nederēs…
Ja jau ir bura tad jābūt arī enkuram, ar to arī bremzēs🤔
Saules burai tak nav nekāda sakara ar elektrisko piedziņu. Atkal jau portāla EV jūsmiņi saskata profitu pērno lapu kaudzē)
Es teiktu – tā kā fotonu avots ir neatjaunojamās degvielas kurināšana, tad šis ir tuvāk iekšdedzes dzinējam, bet ir nianse – dzinējs atrodas nevis braucamrīkā, bet ir attālināts no braucamā.
Pēc analoģijas ar iekšdedzes dzinēju saules bura ir izpūtējam uzmesta salvete. Ieminot grīdā, lapele aizvirpuļo pa gaisu. Kaut kā tā. Reāli saules buru nes projām mūžīgā kodolsprādziena triecienvilnis kopā ar visu kas nu tur nāk līdz.
> nu ko teiks portāla degvielas galvas
Sevi pie "galvām" nepieskaitu, bet nu pieņemsim, – ja tā "bura" tiktu šauta ar kaut kādu "railgun" vai pacelta ar elektrisko liftu, nu tad neko – paklanamies bateriju priekšā, bet tā kā tiks izmantota Rocket Lab Electron raķete, kas ir piepumpēta principā ar kerosīnu (RP-1), tad atbilde ir – "nu tā kaut kā nebūt ne līdz galam.." :)
Tieši tā – bez baterijas un elektrības nekā –
“Both stages use the Rutherford rocket engine, the first electric-pump-fed engine to power an orbital rocket.[18] The electric pumps are powered by lithium-polymer batteries.”
> Tieši tā – bez baterijas un elektrības nekā –
Protams, bet nu tur tā kā cilvēkiem vēlme humora (vai varbūt nopietni?) kacināt citus, tad arī atbildes tādas ..
Tikpat var teikt ka jebkurš esošais auto – ar akumulatoru un starteri kādus metrus var nobraukt – attiecīgi ir jau vienmēr bijis elektrizēts, ko visi piesienās .. :)
Jā, vispār labs jautājums. Iespējams mainot orbītas, kad tuvojas kādai citai planētai vai elementam? Neesmu gan ekspersts šajā kosmosa fizikā. 😁
Interesanti kas tas būs par ūber puper izturīgu materiālu. jo uz zemes lietotajām burām galvenais ienaidnieks ir UV starojums, kura ietekmē jebkura bura zaudē stiprību un ar laiku sairst un sāk plīst!
UV ir absolūts nieks. Labāk uztraucies par daudz īsākiem viļņa garumiem.