Peugeot 408 apskats – ko francūži ar to domāja?

Vai ziniet to sajūtu, kad kaut kur stāvi, domā, bet īsti nevari izvēlēties, ko gribi? Katrai lietai varat saskatīt kādu plusu, kādu mīnusu, bet nav tā, ka viens gūst izteiktu priekšroku, lai to bez šaubām un domāšanas varētu izvēlēties. Šķiet, ka tieši šāda sajūta bijusi francūžu autoražotājam Peugeot, kas radījis savu jauno modeli 408, taču tā simtprocentīgi nevaram pateikt, ko Peugeot te īsti bija domājis radīt.

Startējam ar tehniskajiem parametriem

Pirms mēs nonākam līdz apspriedei par to, ko Peugeot šeit ir gribējis izdarīt ar auto dizainu un kas no tā visa ir sanācis, parunāsim par mašīnas tehniskajiem parametriem. Auto ir konstruēts uz EMP2 platformas un tehniski tas ir ļoti radniecīgs 308 hečbekam/universālim, kā arī Citroen C5 X, kas principā ir 408 tiešais konkurents Stellantis koncerna ietvaros. Pagājuši septiņi gadi kopš pirmajām skicēm līdz brīdim, kad Peugeot šo modeli palaida sērijveida ražošanā. Auto ir 4,68 metrus garš, 1,85 metrus plats, 1,48 metrus augsts un ar 2,78 metru garenbāzi.

Šeit mazliet būtu vērts pieskārties šī auto tiešajiem konkurentiem – viens no tiem ir iepriekš minētais C5 X, kas ir tehniski faktiski identisks, kā arī izmanto ļoti līdzīgas formas dizainu. Aplūkojot citu ražotāju piedāvājumu, varam piemeklēt Kia XCeed un Renault Arkana, arī Cupra Formentor, no premium ražotājiem varam mest acis BMW X2 un X4 virzienā, tāpat varam pieminēt Volvo C40, taču zviedru kupej-krosovers nopērkams tikai elektriskā izpildījumā. Pagaidām 408 netiek piedāvāts tikai kā elektroauto, taču šāds modelis pārredzamā nākotnē ir plānots.

Ja runājam par dzinēju un jaudas agregātu paleti, tad izvēles iespējas ir relatīvi nelielas – pieejams 1,2 litru trīscilindru dzinējs ar 130 zirgspēku jaudu un 230Nm lielu griezes momentu, savukārt 100km/h tiek sasniegti 9,7 sekundēs. Šī bija versija, kas nonāca mūsu rokās. Tālāk seko divas plug-in hibrīda versijas – abās izmantots vienāds 1,6 litru benzīna motors, taču atšķiras pieejamā jauda – vienā versijā tā ir 150 zirgspēki, otrā 180 zirgspēki. Abos gadījumos izmantots vienāds elektromotors, kas attīsta 110 zirgspēku jaudu. Sasummējot, iegūstam divas plug-in hibrīdu versijas – vienai sistēmas kopējā jauda ir 180 zirgspēki, otrai 224 zirgspēki, bet griezes moments ir vienādi 360Nm. Tas tad arī viss! Nav pieejamas citas jaudas agregātu versijas, nav arī dīzeļa motoru. Visām versijām jau standarkomplektācijā pieejama automātiskā 8-pakāpju pārnesumkārba un arī tā ir vienīgā – nav pieejamas manuālās pārnesumkārbas.

Varam paturpināt par pozicionējumu kopējā Peugeot modeļu klāstā. Līdzīgi kā citi ražotāji, kas modeļu apzīmēšanai izmanto nevis nosaukumus, bet gan ciparus, Peugeot modeļu secība līdz šim bija diezgan saprotama – hečbeki, universāļi un sedani apzīmēti ar trīsciparu numuru, sākot no mazākā 208, beidzot ar lielāko 508. Tas pats attiecas uz krosoveriem, tikai tie izmanto četrciparu numurus – 2008, 3008 un 5008. Un te nāk 408, kas faktiski ir krosovers, taču tiek pozicionēts starp 308 hečbeku un 508 sedanu. Kāpēc šo auto vienkārši nenosauca par 4008, lai tas labi iederētos kopējā piedāvājumā, to zina tikai Peugeot valdes locekļi un cilvēki, kas atbild par nosaukumiem.

Bet kas tad īsti ir Peugeot 408?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāieskatās Peugeot brošūrā. Francūži raksta, ka šajā auto viņi sapludinājuši kupejas, hečbeka un krosovera virsbūves, lai sanāktu šis rezultāts. Kā jau teicu ievadā – šķiet, ka Peugeot līdz galam nevarēja izlemt, ko labāk darīt, tāpēc visu sameta vienā katlā un tāds ir rezultāts. Lai nu kā, mēs varam aplaudēt Peugeot par centieniem radīt ko atšķirīgu un jaunu, pat, ja nekas dramatiski atšķirīgs nav sanācis. Auto patiesībā neizskatās slikti, tieši otrādi! Peugeot centieni dizainā arī vainagojušies ar itin atzīstamiem aerodinamikas rādītājiem – auto gaisa pretestība ir Cd 0,28, kas patiesībā ir ļoti cienījams, labs rezultāts.

Dizaina izpildījumā varam novērtēt Peugeot jaunu, šobrīd aktuālo dizaina valodu, kuru pirmoreiz novērtējām 308 hečbekā. Nevarētu teikt, ka notikušas kardinālas izmaiņas, ja salīdzinām ar pāris gadus vecākiem modeļiem, taču tādas ir – LED lukturi kļuvuši šaurāki, nedaudz mainīta arī radiatora restes formas un dizains, taču saglabājušies ilkņiem līdzīgie LED dienasgaismas lukturi.

Mašīnas virsbūve ir pārbāzta ar dažādām līnijām un leņķiem, veidojot dažādas plaknes. Tā visa brīžiem šķiet pat pārāk daudz. Auto krosovera dabu nodod nekrāsotās plastmasas arkas un masīvais pakaļējais bamperis. Ja auto būtu citā krāsā, tad tas tik ļoti nekristu acīs, taču šajā zilajā krāsā, kas visādi citādi izskatās ļoti labi, melnās plastmasas bamperis izskatās krietni par lielu un liek uzdot nejēdzīgus jautājumus dizaineriem.

Vai salonā ir kas jauns un interesants?

Jā un nē! Ja salīdzinām ar dažus gadus veciem modeļiem, tad šeit ir pāris jauninājumi, taču kopumā salonā neko kardināli atšķirīgu neieraudzīt. Salona iekārtojumā Peugeot joprojām pieturas pie sava i-Cockpit koncepta – tas paredz, ka stūre ir maza diametra un novietota salīdzinoši zemu, savukārt uz plato instrumentu paneli ir jāskatās pāri stūres ratam nevis caur to. Tas, protams, prasa zināmu adaptācijas periodu un visiem neiet pie sirds. To esmu rakstījis citos Peugeot apskatos un to uzsvēršu arī tagad – ja izskatāt Peugeot kā iespējamu pirkumu, vispirms noteikti aizbrauciet pie dīlera un izmēģiniet sēdpozīciju, stūres novietojumu un to, vai ir iespējams saskatīt instrumentu paneli. Nenoliedzami, būs cilvēki, kuriem neizdosies iekārtoties ērti, lai vienlaikus varētu skatīties pāri stūrei, tāpēc kārtīgs, ilgāks testa brauciens ir ne tikai ieteicams, bet pat obligāts.

Iepriekš apskatot mašīnas ar slīpo, nolaideno jumta līniju allaž esmu spļaudījies par vietas daudzumu, īpaši aizmugurē. Šis gan nebūs tas gadījums, jo Peugeot 408 patiesībā šķiet gana ietilpīgs pat gara auguma cilvēkiem. Priekšā par vietas daudzumu sūdzēties nevajadzētu, bet galvenie jautājumi ir par aizmuguri – vietas kājām tur ir atliku likām un par to var tikai nopriecāties, arī galvai patiesībā ir vairāk nekā pieņemami. Īpaši, ja to ņemam kontekstā ar šo slīpo jumta līniju. Kamēr nebūsiet tas, kuram jāsēž aizmugurē un pa vidu, tikmēr viss būs labi. Paturpinot šo tematu – ja pēc numurācijas 508 skaitās lielāks modelis, tad salonā vairāk vietas pilnīgi noteikti ir 408. Gan priekšā, gan aizmugurē. Bagāžnieks ar 536 litru ietilpību šai klasei ir ļoti labs rādītājs, turklāt tas ir lielāks nekā daudziem konkurentiem. Kas nav labi, tā ir redzamība pa aizmugurējo logu. Varēja būt labāk – tas ir maigi teikts.

Vadītāja priekšā (un virs stūres) novietots 10 collu digitālais multimediju ekrāns. Tas kļuvis ievērojami labāks, ja salīdzinām ar iepriekš prezentētiem auto – tam ir jūtami labāka izšķirtspēja, dažādi režīmi darbojas un pārslēdzas veiklāk, savukārt visa galvenā informācija ir labāk nolasāma. Instrumentu panelim ir arī 3D funkcija. Lai arī parasti par šādām 3D funkcijām esmu skeptisks, Peugeot to izdevies nostrādāt diezgan labi – informācija šķietami attēlota vairākos slāņos un galvenā informācija, piemēram, braukšanas ātrums šķiet pāris centimetrus tuvāk acīm nekā citas lietas. Nav tā, ka gribētos meklēt, kur to var izslēgt.

Centrā atrodas jaunāks 10 collu multimediju ekrāns, kas visādā ziņā ir labāks nekā iepriekš. Tā joprojām nav ērtākā un vienkāršākā sistēma, arī animāciju pārejās redzama maza „bremzīte” un tās nav perfekti plūstošas, taču sistēma kopumā ir atsaucīgāka nekā iepriekš. Pāris gadījumos ekrāns gan izvēlējās nodarboties ar francūžu nacionālo sporta veidu – protestēšanu un nestrādāšanu. Stabilitāte varētu būt labāka. Kā jau pieņemts, pieejams bezvadu savienojums ar Apple CarPlay/Android Auto, tāpēc, visticamāk, izmantosiet tieši šo risinājumu. Visā visumā multimediju sistēma ir konkurētspējīga ar citām sistēmām, kas lietotas līdzīgas klases un cenas mašīnās.

Zem multimediju ekrāna novietots vēl viens skārienekrāns ar īsceļu pogām. Vadītājs pats var izvēlēties, ko tur uzlikt, lai vajadzīgā funkcija būtu viena pieskāriena attālumā. Pēc būtības par šādu risinājumu neesmu sajūsmā, jo tā ir vēlviena skārienjūtīga virsma, kuras lietošana braukšanas laikā teorētiski nav ērta. Tā ir teorija, bet praksē vismaz ar šo „i-Toggle” risinājumu viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Jā, šī josla briesmīgi nospeķojas un tā ir regulāri jātīra, citādi pēc dažām dienām izskatīsies drausmīgi, taču tīri funkcionāli viss ir kārtībā – pogām atvēlētie laukumi ir pietiekami lieli, trāpīt viegli, bet sistēma strādā precīzi, tāpēc nevaram piesieties. Pirms kāda laiciņa rakstīju ziņu, ka arī Volkswagen savā jaunajā ID.7 ieplānojuši līdzīgu īsceļu sistēmu. Ārzemju vietnēs jau novēroju komentārus, ka Volkswagen šajā jautājumā varētu ņemt piemēru no šī Peugeot risinājuma un to kopēt.

Peugeot centieni iet premium konkurentu virzienā ir redzami un sajūtami viscaur salonā, vērtējot materiālu kvalitāti. Jāatzīst, ka mums bija lepnās GT komplektācijas mašīna, kas materiālu kvalitātē arī dod zināmu artavu, taču ražotājs visās svarīgākajās vietās izvēlējies pietiekami kvalitatīvus, mīkstus materiālus, bet cietā plastmasa nobēdzināta dziļi stūros un patālu no acīm. Volkswagen koncerna budžeta zīmoliem būs, ko piedomāt, lai šajā ziņā neatpaliktu no francūžiem.

Kā ar braukšanu?

Kā jau rakstīju tehniskajā sadaļā, šis auto pieejams ar trim dažādiem jaudas agregātiem. Mēs tikām pie mazjaudīgākā 1.2 litru dzinēja ar 130 zirgspēkiem. Tas, protams, izklausās diezgan šaubīgi, lai uz priekšu dzītu šāda izmēra un svara automašīnu.  Un šaubām tik tiešām ir pamats, jo paātrinājums līdz 100km/h ir diezgan smagnējs. Citreiz mēdz būt tā, ka paātrinājums līdz 100km/h ir 10 sekundes, bet sajūtu līmenī ir labāk. Šis nav tas gadījums.

Arī dzinēja radītais rēciens paātrinājuma brīžos nav nekāds patīkamais ausīm. Šo apsvērumu dēļ noteikti mestu acis plug-in hibrīdu virzienā, taču tur cenas ir bremzējošais faktors – maksāt papildus 10 tūkstošus eiro šķiet mazliet pārspīlēti… Protams, ja braucat mērenā stilā, tad viss vairāk vai mazāk ir pieņemami un šosejas tempos problēmu nav. Arī degvielas patēriņš šosejas režīmā zem 6 litriem/100km ir patīkams. Te vēl jāpiebilst, ka maksimālo efektivitāti panāksiet, pa šoseju braucot ar astoto ātrumu, kas, protams, ir loģiski mašīnai ar 8-pakāpju pārnesumkārbu. Te gan ir nianse – astotais ātrums tiek ieslēgts, sasniedzot 105km/h jeb +15km/h virs Latvijā atļautā ātruma. Tātad, šis ir gargabalnieku auto un ar to ļoti mierīgi var nobraukt arī 500-600 kilometrus dienā, ja tas ir vajadzīgs.

Salīdzinot ar radniecīgo Citroen C5 X, šis auto ir ar cietāku balstiekārtas regulējumu. Tas nozīmē, ka asākas bedres var nepatīkami izsist cauri stūrei un visai virsbūvei. Atsevišķos brīžos biju pat nepatīkami pārsteigts, ka tā atgadījās, bet varbūt vienkārši neveiksmīgi trāpīju bedrē. Peugeot 408 jebkurā gadījumā nav ciets auto, ja salīdzinām ar konkurentiem krosoveru segmentā. Braukšana visā visumā ir uz komfortu orientēta un šosejas ātrumā auto ir komfortabls, ļoti stabili turoties uz ceļa. Arī nelīdzeni ceļi un lāpītās bedres lielākā ātrumā nerada būtiskas problēmas. Stūre un vadāmība ir viegla, proti, stūres rats grozās viegli un trūkst atgriezeniskās saites, lai saprastu, ko īsti dara priekšējie riteņi, taču vadāmība kopumā ir saprātīgi precīza. Līkumos virsbūve ir savākta un ar Peugeot 408 var pabraukt dinamiskāk, ja nu rodas tāda vēlme. Domāts ir arī par skaņas izolāciju, kas nozīmē, ka pretvēja trokšņi kopumā ir adekvāti slāpēti.

Cenas

Cik tad šis kupej-hečbek-krosovers maksā – lētākā komplektācija ar 1,2 litru 130 zirgspēku dzinēju maksās 32 700 eiro, bet mūsu testētais auto bija dārgākajā GT komplektācijā, par kuru būs jāšķiras no apaļiem 40 tūkstošiem eiro. Mūsu gadījumā auto bija papildināts ar Focal Premium skaņas sistēmu un vēl pāris papildopcijām, kas cenu paaugstina jau līdz 44 tūkstošiem. Kā tekstā minēts iepriekš, šim modelim pieejamas divas plug-in hibrīda versijas – lētākā 180 zirgspēku plug-in hibrīda versija maksās 44 200 eiro, dārgākā 51 200 eiro jeb aptuveni 10-12 tūkstošus vairāk nekā parastais auto. 225 zirgspēku plug-in hibrīds nopērkams par 49 600 vai 53 500 eiro.

Nobeiguma vārdi

Mašīnas dizains noteikti izsauks dažādus vērtējumus, lai gan manā laikā ar šo mašīnu tā cilvēkiem lielākoties patika un to atzina par simpātisku esam. Jau iepriekš daudz esmu teicis, ka salons nebūs pa prātam visiem. Beigu beigās Peugeot 408 ir izdevies kā komfortabls, praktisks auto, kas līdz galam nesaskan ar sportiski agresīvo dizainu, taču mašīna, lai arī ar saviem trūkumiem, kopumā ir gana izdevusies un pēc vairākām dienām ar to man nepalika slikta pēcgarša vai nepiepildītu gaidu sajūta.