Jau ziņojām par “SpaceX” plāniem pirmdien, 17. aprīlī, palaist pasaulē lielāko un jaudīgāko raķeti “Starship” un veikt pirmo orbitālo testa lidojumu. Tiesa, pirmdien plānotā misija nenotika aizsaluša spiediena vārsta dēļ, tāpēc lidojums tika pārcelts uz šodienu, 20. aprīli. Šis tik ļoti svarīgajai misijai bija mazliet labvēlīgāks datums. Raķešu sistēmai “Starship” 16:30 pēc Latvijas laika izdevās pacelties no “SpaceX” Boca Chica bāzes Teksasā, taču dažas minūtes vēlāk diemžēl sākās problēmas.
Misijas sākums bija visai cerīgs. Raķešu sistēma veiksmīgi pacēlās, un pāris minūtes bija vērojams skaists lidojums. Taču brīdī, kad pirmā posma pastiprinātājam “Super Heavy” vajadzēja atdalīties no “Starship” kosmosa kuģa, sākās problēmas. Bija vērojams, ka atdalīšanās sagādā grūtības, un tad raķešu sistēma veica neveiksmīgu apgriešanās manevru. Tālāk tika pieņemts lēmums veikt apzinātu tās iznīcināšanu un uzspridzināt.
Tiesa, šāds iznākums nav nekas pārsteidzošs, un arī pats lidojums nav uzskatāms par neveiksmi. Īlons Masks jau iepriekš brīdināja, ka pastāv 50% iespēja, ka “Starship” pirmais orbitālais lidojums izdosies. Tāpat šis lidojums, no vienas puses uzskatāms par veiksmīgu, jo raķetei izdevās pacelties, kas ir ļoti būtiski. “SpaceX” arī izdevās savākt vajadzīgos datus, kas ļaus saprast, kāpēc “Starship” nespēja atdalīties ,un palīdzēs izvērtēt, ko nākamās reizes darīt citādāk.
“Starship” ir pasaulē lielākā un jaudīgākā raķete. Tā ir 120 metrus gara. Tai ir 39 “Raptor” dzinēji, kas dod pietiekamu jaudu, lai varētu nogādāt līdz pat 165 tonnas smagu kravu līdz Zemes zemajai orbītai. “SpaceX” pagaidām nav atklājis, kad varētu notikt nākamais “Starship” mēģinājums sasniegt orbītu.
Varbūt der precizēt, ka raķete neuzsprāga nekontrolēti kā to varētu noprast pēc raksta. Tā tika apzināti iznīcināta.
The upper-stage Starship vehicle apparently did not separate from the booster, and four minutes after liftoff, the automatic flight termination system destroyed the rocket, ending the flight in a fireball
Paldies, papildināšu rakstu.
Vēl varētu piebilst ka tas noteikti nebija sprādziens – FTS sprāgstvielas “uzšķērž” degvielas tvertnes, kas kā likums seko ar aparāta tālāku izjukšanu aerodinamisko un visādu citādu spēku ietekmē. Daļa no tvertnēm ārā tikusī degviela uzliesmoja protams, bet tas nav sprādziens.
Sprādziens skaitas strauja uzliesmošana, tā kā tehniski, tas ir sprādziens. Blīkšķis bija. Un PR smuki strādā. FAIL startu uztaisīt kā daļēji success. Ja tur būtu kāds sunīts, vai kas cits iekšā, arī būtu success starts?
Tas ir tests, tāpēc arī tur neviena nebija, loģiski. Testu jēga ir iegūt informāciju. Datus viņi dabūja, un varēs uzlabot savas sistēmas pirms nākošā testa.
Failure is a failure if and only if you didn’t learn anything from it.
šoreiz gan testa mēŗķis nebija pacelties, bet gan sadalīties. tātad FAIL. un no ekoloģijas viedokļa, smags FAIL, kāpēc šos neapliek ar mega nodokļiem? Kāpēc man grib uzspiest visu nastu, man jāmaina dzīve, bet miljardieriem po? Viņam šis izmaksāja, tik cik darbaspēks un materiāli. Viņam nebūs jānovērš kaitējums, kurš radās šīs neveiksmes dēļ…
Metāns, skābeklis, ūdeņradis un nedaudz bleķu ekoloģijai nav nekas šausmīgs. Ko teiksi par ballistisko raķešu un pirmo civilo kosmisko raķešu izmēģinājumiem, kur pa gaisu aizvējo hidrazīns un vēl lielāki mēsli?
Nu jā, tik CO2 izmeši tik un tā dešanas procesā rodas. Mums te liek matus skaldīt ar mūsu oglekļa pēdām, bet viņiem pajāt, neaizskaramie. Pagaidām reālais ieguvums no kosmosa izpētes- gps, satelītelefoni. viss, pārējo nodrošina pārokeānu optika. Nu meteoroloģija tāda slidīga lieta, nedaudz labāk paredz par kafijas biezumiem un sentēvu novērojumiem.
O kurwa
Tests puslīdz veiksmīgs, taču palaišanas infrastruktūra ir būtiski cietusi, kas nozīmē, ka nākamais tests diezin vai būs agrāk kā pēc pusgada. Izskatās, ka tuvākajā laikā raķešu viņiem būs krietni vairāk nekā iespējas tās palaist gaisā.
Ja nezinājāt jau kopš 60tajiem raķetēs ir iestrādāta pašiznīcināsanās funcija, lai ja raķete nekontroleti sāk lidot nevēlamajā trajektorijā komandcentrs var palaist komandu un attalināti uzspridzināt tādējādi neradot nekādu bīstamību nedz apkārtējai videi vai cilvēcei.
Par cik šis bija pirmais pilnas palaišanas tests, tad protams ka iznakums ir tāds.
Galvenais mērķis bija veiksmīgi pacelt šo raķeti un noslēgt ‘lift-off’ fāzi tālākais jau bija priekš datiem un jau ar nodomu raķete bija uz norakstīšanu.
Domāju tapēc raķete veica 2 pilnus apgriezienus ap savu asi, līdz to iznīcināja, tas bija veikts ar nolūku lai dabūtu šasijas ‘ekstremālās izturības’ datus. Ko principā veiksmīgi veica, jo manevros raķete nesadalījās pat ar smago piekabināto raķešdzinēju…
P.S. Vietā jau gaida nākamā uzbūvētā raķete ‘Starship’ kurai jau tehniskajos risinājumos uzbūvē ir daudzi simti uzlabojumi + vēl inženieriem ienāks dati no šīs pacelšanās datiem ko varēs piekoriģēt, lai nakamā jau varētu cerēt izpildīt veiksmīgi pilno lidojuma fāzi.
Plānots gaisā laist jau pēc pāris mēnešiem.
Uzspridzināja, jo raķete izlido ārpus varas iestāžu lidojumam piešķirtā gaisa koridora. ASV ir speciāls likums par to, ka kosmisko raķešu palaidējiem savlaicīgi jāsaņem atļauja noteiktā laikā izmanot noteiktu gaisa koridoru un ka uz katras tādas raķetes jābūt pašiznīcināšanas ierīcei, kuru uzstāda armijas speciālisti.
Tas, ka tas bija pirmais pilnas palaišanas tests, galīgi nenozīmē, ka iznākumam bija jābūt tādam. Citas supersmagās raķetes Saturn-5, Enerģija, SLS pacēlās kosmosā jau pirmajā izmēģinājumā.
Visiem tevis minētajiem bija krietni mazāka karavnesības kapacitāte. Patlaban starship tiek testets uz 150T LEO, apsteidzot saturn-5 maksimalo kravu par 10T.
‘Starship’ nesejraķetes platformas nākotnes vīzija ir ka vispār spēs uzšaut 250T LEO.
Turklāt tajā 20g.s. ērā daudz kas tika noklusēts(īpaši neveiksmīgie kosmosa mēginājumi, lai neizskatītos vāji), kā arī vienkārsi nebija tāda informācijas apmaiņa kā tagad ka mēs visi jebkur uz pasaules dzīvajā no kabatas izmēra datora ierīces varam sekot līdz.
Nerunājot par to, ka tajā ērā raķetes galā sēdeja komanda iekšā kas veica visu nepieciešamo, starship nav nepieciešama speciāli apmāčīta komanda kas ‘stūrē’ kuģi, bet gan viss notiks automātiski un komandcentra.
Viegli uztverama bilde ar izmēriem, tiem kas negrib iedziļinaties tajā visā: (click)
[img]
[/img]
Paldies par interesantu bildi. Tomēr ir acīmredzami, ka katastrofa drīzāk saistīta nevis ar lielo kravnesību, bet ar kādu dzinēju problēmu. Tagad paskatījos vēlreiz un uzmanīgāk, var redzēt, kā starta brīdi no kosmodroma seguma uz augšu lido betona gabali, kuri varēja trāpīt pa dzinējiem un tos sabojāt. Vēl variants, ka dzinēji vienkārši neizturēja visu dzinēju kopīgā darba radītās stiprās vibrācijas un milzīgo akustisko spiedienu. Dzinēji tika izmēģināti uz stenda pa vienam un brīnišķigi strādāja, bet to kopīgais darbs rada daudz traumatiskākus apstākļus.
nu nu pa vienam … static fire tests bija ar visiem … https://www.youtube.com/watch?v=6ghTUwwgZPE&ab_channel=SpaceX
Paldies, nezināju. Tomēr ja pareizi sapratu kopā tie tika izmēģināti pavisam neilgi, 12/13 sekundes, bez tam pirmā pakāpe ir nostiprināta, kas samazina vibrācijas. Nezin
Par “neradot bīstamību” var pastrīdēties. Pēc sprādziena lidojošos lūžņus ir pavisam iespējams dabūt uz galvas, ja atradīsies to krišanas ceļā. Tas gan ka to krišanas “koridors” tiek plānots tā lai nekrustotos ar apdzīvotam vietām un lidmašīnu/kuģu ceļiem. Vairāk pārsteidza sajūsmas saucieni fonā. It kā notikušais būtu nezin kāds sasniegums. Diez vai viņi tā priecātos ja tas būtu pilotējams lidojums ar viņu radiem/draugiem uz borta.
Jau starta brīdī varēja redzēt, ka nav labi, jo trīs dzinēji atslēdzās starta brīdī, pēc tam vēl divi vai trīs atslēdzās lidojuma laikā, tad vēl no dzinējiem krita kaut kādi gabali. Pēc kā raķete zaudēja stabilitāti, sāka griesties, pat pagriezās pret kustības virzienu un tika uzspridzināta. Acīmredzot, ka pie dzinējiem vēl nopietni jāpiestrādā. Dīvaini bija redzēt gavilējošu SpaceX darbinieku pūli, kuri nezin par ko priecājās pēc raķetes uzsprāgšanas. Varbūt viņiem Starship jau totāli apriebies vai arī pie bukmeikera totalizatorā bija likuši naudu uz katastrofu :-) Pats Masks gan bija drūms. Laikam domāja cik ilgi pietiks nauda (savas un investoru) projektam, kurš jau ilgst vairākus gadus. Ir uzcelts viens kosmodroms un vēl ceļās otrs, uzbūvēti ražošanas cehi un nezin cik raķetes prototipi, veikti daudzi eksperimenti, ir ilgstoši strādāts pie dzinējiem Raptor 1 un vēlāk Raptor 2, bet drošu dzinēju joprojām nav.