Šobrīd tehnoloģijas attīstās tik ātri kā vēl nekad agrāk, un lielas pārmaiņas notiek ne gadu, bet mēnešu un dažkārt pat dienu laikā. Tieši tāpēc grūti aptvert, ka pagājuši jau 50 gadi, kopš tika veikts pirmais zvans no mobilā tālruņa.
Zvanu, kas pāršķīra jaunu lappusi cilvēces saziņā, 1973. gada 3. aprīlī Ņujorkā veica amerikāņu inženieris, “Motorola” darbinieks Mārtijs Kūpers (Marty Cooper). Viņš zvanīja no “Motorola” tālruņa, kas tajā laikā ne tikai izskatījās, bet arī svēra gluži kā ķieģelis. Šajā laikā Kūpers izstrādāja pirmo pārnēsājamo mobilo tālruni “Motorola DynaTAC” (saīsinājumā no Dynamic Adaptive Total Area Coverage). Taču pagāja vēl 11 gadi, līdz mobilais tālrunis kļuva par komerciālu ierīci.
Pirmais mobilais tālrunis tirgū parādījās 1984. gadā, un tas attiecīgi bija “Motorola DynaTAC 8000X”. Tam nebija ne ziņapmaiņas, ne kameras funkciju, bez kā telefonu šodien nemaz nevaram iedomāties. Tā bija ierīce, kas domāta vienīgi zvaniem, ne garākiem par 35 minūtēm. Tālrunis bija 25 cm garš, svēra 770 gramus, savukārt tā uzlāde aizņēma teju pusi dienas jeb 10 stundas. Šodienas naudā “Motorola DynaTAC 8000X” maksātu 12 000 ASV dolāru, tāpēc to drīzāk varēja atļauties vienīgi turīgie.
Interesanti, ka intervijā pērn 94 gadus vaicais Mārtijs Kūpers stāstīja par šo tolaik neparasto pieredzi pirmo reizi zvanīt pa mobilo tālruni. Viņš atklāja, ka pirmais cilvēks, kuram piezvanīja, bija kolēģis Džoels Engels no konkurējošā uzņēmuma “Bell Laboratories”, kas tagad ir daļa no “Nokia”. Pēc stāstītā šķiet, ka Engels bijis ļoti pārsteigts un savā uzņēmumā vēlējās attīstīt ko līdzīgu.
