Volkswagen turpina elektroauto ofensīvu un domā par ilgtspējīgiem ražošanas risinājumiem

Pēdējo dažu gadu laikā Volkswagen grupa kļuvusi par vienu no lielākajiem elektroauto ražotājiem pasaulē. Elektriskās ofensīvas priekšgalā izvirzījušies divi no visas grupas lielākajiem zīmoliem, proti, Audi un Volkswagen, kas pēdējo gadu laikā izveidojuši nu jau salīdzinoši plašu modeļu klāstu, turklāt dažādi jaunumi paredzami arī tuvāko pāris gadu laikā, piedāvājumam kļūstot tikai plašāk. Neaizmirsīsim, ka no 2026. gada visi jaunie Audi modeļi būs tikai elektriski, autoražotājam līdz 2033. gadam pilnībā atsakoties no iekšdedzes dzinēju pielietošanas. Arī Volkswagen aptuveni 10 gadu laikā atteiksies no iekšdedzes dzinējiem savās mašīnās. Elektroauto ir stāsts par ilgtspēju – kā cilvēku personīgās mobilitātes nodrošināšana var nodarīt pēc iespējas mazāku postu apkārtējai videi, kurā mums pašiem jādzīvo. Šodien Volkswagen koncerna vadība strādā pie ilgtspējas risinājumu attīstības, taču tā pa īstam tas sākās tikai pēc tam, kad vācu autokoncerns bija dabūjis kārtīgu belzienu pa žokli.

Šis belziens bija 2015. gadā izskanējusī dīzeļgeita, kas kļuva par milzīgu skandālu visas pasaules mērogā, Volkswagen reputācijai atstājot dziļas, asiņojošas rētas. Lai īsumā atgādinātu, par ko ir stāsts – dīzeļgeitas skandāls sākās pēc tam, kad ASV atklājās, ka VW mašīnas aprīkotas ar speciālu programmatūru (defeat device), kas īslaicīgi ierobežo kaitīgo izmešu izdalīšanu, lai auto varētu sekmīgi izturēt dažādas pārbaudes. Veicot testus reālos braukšanas apstākļos, mašīnas radīja desmitiem reižu vairāk izmešu nekā tas atļauts. Skandāla laikā atklājās, ka Volkswagen ar krāpniecisku programmatūru aprīkojis aptuveni 11 miljonus mašīnu visā pasaulē. Skandāls maksāja dārgi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – ražotāja reputācija smagi cieta, turklāt Volkswagen nācās maksāt desmitiem miljardu eiro dažādos sodos, kā arī sedzot skandālā ierauto mašīnu remonta izmaksas. Koncerna vadībā galvas ripoja, amatu atstājot tā brīža izpilddirektoram Martinam Vinterkornam un citiem augstu stāvošiem cilvēkiem.

Skandāls kļuva par pagriezienu Volkswagen stratēģijā, ražotājam izstrādājot pilnīgi jaunu elektrifikācijas stratēģiju, kas paredzēja virzīšanos elektroauto un ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu virzienā. Drīz pēc dīzeļgeitas skandāla, proti, 2016. gadā, Volkswagen grupa nāca klajā ar elektrifikācijas stratēģiju līdz 2025. gadam. Šīs stratēģijas augļus vācu autoražotāja klienti bauda šodien un to turpinās darīt vēl vismaz vairākus gadus – stratēģijas ietvaros tapa MEB modulārā platforma, kas tiek izmantota koncerna elektroauto izstrādē un ir pamats visai Volkswagen elektrifikācijai arī turpmāko gadu laikā. Pilnīgi jauna, visam koncernam paredzēta platforma ir izstrādes procesā, taču tās izstrāde turpinās un tā pie klientiem nonāks tikai ap 2028. gadu. Tikmēr tuvāko pāris gadu laikā sagaidīsim uzlabotu MEB+ platformu.

Volkswagen grupas elektrifikācijas un ilgtspējas stratēģijas pirmie taustāmie rezultāti bija redzami jau 2018. gadā, kad Audi rūpnīcā Briselē sākās „e-tron” ražošana. Sākās jauna ēra Audi vēsturē, jo tas bija pirmais elektriskais Audi modelis, turklāt šī ir pirmā CO2 neitrālā rūpnīca Volkswagen grupā. „Visas piegādes līnijas ir ar maksimāli zemiem izmešiem. Visi partneri, kas sadarbojas un iesaistās šajā projektā, iesniedza sertifikātus, pēc kādiem standartiem viņi atbilst ilgtspējai. Sākot ar zaļo enerģiju šīs rūpnīcas darbināšanai, turpinot ar piegādes ķēdēm, tas viss ir balstīts ilgtspējai,” saka Volkswagen un Audi e-mobilitātes vadītājs Baltijā Matīss Zemītis. Arī Audi rūpnīca Ģēras pilsētā Ungārijā sasniegusi CO2 neitralitāti. Aptuveni 70% nepieciešamā siltuma šajā rūpnīcā nodrošina ģeotermālā enerģija, bet uz jumta 160 tūkstošu kvadrātmetru platībā izvietoti saules paneļi, kas gada laikā saražo 9,5 gigavatstundas elektrības. Ilgtspējas risinājumu pielietošana turpinās gan šajās rūpnīcās, gan arī citās Audi ražotnēs. Ražotājs ievieš ūdens attīrīšanas sistēmas un ražošanā izmanto attīrītu ūdeni, tā taupot saldūdens krājumus. Tāpat ieviesti alumīnija un citu materiālu pārstrādes principi, kas samazina nepieciešamību pēc jaunu izejvielu ieguves. Vērā ņemami uzlabojumi veikti arī piegādes un loģistikas ķēdēs, transportēšanā plašāk izmantojot dzelzceļu, kas ar vienu piegājienu ļauj pārvest lielāku skaitu detaļu un jau saražotu mašīnu.

Visa koncerna ietvaros Volkswagen šobrīd publicē dažādus ilgtspējas ziņojumus, izvērtējot šobrīd aktuālo situāciju un identificējot iespējas, kur ir iespējas samazināt kaitīgo izmešu daudzumu izejvielu ieguvē, ražošanas procesos un arī ekspluatācijas fāzē. Nav noslēpums, ka atsevišķu elektroauto nepieciešamo derīgo izrakteņu, piemēram, kobalta ieguve, notiek valstīs, kur tiek ekspluatēts lētais darbaspēks un pat bērni. Ražotājiem izstrādātas stingras vadlīnijas, kā un no kuriem piegādātājiem iegādāties šos izrakteņus, tomēr dažādas nelegālas prakses nav iespējams 100% izskaust. „Eksistē šis mīts, ka elektroauto ražošana ir piesārņojošāka nekā parastās mašīnas ražošana. Jā, tā tiešām ir, bet, jo vairāk brauc ar mašīnu, jo vairāk iegūsti ekspluatācijas laikā. Piemēram, akumulatora ražošana rada divreiz vairāk izmešu nekā dīzeļa ražošana. Lietošanas laikā benzīna un dīzeļa auto turpina ražot izmešus, bet elektroauto gadījumā vari izvēlēties lietot zaļo enerģiju, piemēram, lādējot no saviem saules paneļiem,” skaidro Zemītis.

Volkswagen veikuši plašus aprēķinus par to, cik daudz CO2 emisiju tiek radīts, saražojot dažādus aktuālos modeļus, ne tikai elektroauto. Šajos aprēķinos ņemta vērā arī ekspluatēšana un utilizēšana pēc 200 tūkstošiem kilometru. Aprēķinā tiek pieņemts, ka auto netiek lādēts ar zaļo enerģiju – par pamatu ekspluatācijas fāzē radītajiem CO2 izmešiem tiek ņemti dati, kā un no kādiem resursiem Eiropas Savienības valstis iegūst elektrību. Kā zināms, elektrības ieguvē Eiropā tiek lietotas ogles, dabasgāze un citi fosilie kurināmie, kas rada izmešus. Tā kā vācu autoražotājam ir nelāga vēsture ar krāpšanos, šos konkrētos datus sertificējusi vācu biedrība TUV, lai apstiprinātu to atbilstību patiesībai. „Arī pašu mašīnu ražošanā tiek lietota zaļā enerģija – gan Volkswagen rūpnīcā Cvikavā, gan e-tron rūpnīcā pie Briseles, savukārt paši auto ir CO2 neitrāli. Pērkot ID modeli, saņem sertifikātu, ka šis auto ir CO2 neitrāls, turklāt mums Latvijā ir paveicies, jo mūsu uzlādes tīklos tiek piedāvāta zaļā enerģija,” norāda speciālists. Lai faktiski izslēgtu ražošanas radīto CO2 nospiedumu, Volkswagen grupa investē dažādos ar klimatu un vides aizsardzību saistītos projektos un programmās, kas veicina dekarbonizāciju. Zemītis gan uzsver, ka arī šajos projektos ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai izvairītos no dažādām ačgārnām situācijām, kas patiesībā nodara lielāku ļaunumu nekā labumu. Volkswagen veicis arī aprēķinus, kur un kā iespējams samazināt kaitīgos izmešus ražošanas procesā – iespējas patiesībā vēl ir gana lielas.

Audi 2021. gadā paziņoja par pilotprojektu, izbūvējot elektroauto uzlādes vietu un atpūtas zonu netālu no Nirnbergas, kuru darbina vecajās elektroauto baterijās uzkrātā enerģija. Šajā vietā izmantotas baterijas, kas iegūtas no testu mašīnām un tām būtībā dota otrā dzīve. Audi plāns paredzēja izveidot uzlādes punktu, kur turpat uz vietas atrodas otrreiz izmantotas litija jonu baterijas, kas kopā spēj uzkrāt līdz 2,45MWh elektrības. Tas ļauj nodrošināt sešas uzlādes iekārtas ar jaudu līdz 320kW. Baterijas lādējas naktī, kamēr pieprasījums ir mazs un elektrības cenas zemas, savukārt dienas laikā elektrība tiek lietota, lādējot mašīnas. Baterijas tiek lādētas arī ar saules paneļiem, nodrošinot papildus enerģijas avotu un tā saucamajās pīķa stundās mazāk noslogojot elektrotīklu.

Patiesībā Audi ir tik apmierināti ar tur redzēto, ka šāds uzlādes centrs uzbūvēts Šveices pilsētā Cīrihē un tiek plānoti jauni Vācijā, sniedzot atkārtotu pielietojumu vecajām baterijām. Zemītis arī atzīmē, ka Audi pieprasa, lai dīleri visā pasaulē nolietotos vai par garantiju mainītos akumulatoru blokus nosūtītu atpakaļ autoražotājam. Audi šos blokus pārstrādā un izejvielas izmanto jaunu akumulatoru ražošanai vai arī tiem sniedz šādu otrreizējo pielietojumu, tiem darbojoties kā enerģijas uzkrājrīkiem.

Arī Volkswagen strādā šajā virzienā, septembrī iepazīstinot ar konteineru, kurā iespējams uzkrāt elektrību. Tas uzstādīts pie Volkswagen rūpnīcas Cvikavā un ideja pavisam vienkārša – iekārta aprīkota ar 96 atkārtoti izmantotiem MEB platformas bateriju moduļiem, tādējādi tajā var uzkrāt 570 kWh elektrības. Volkswagen mērķis šādas iekārtas izstrādē bijis gaužām vienkāršs – izveidot pielietojumu lietotām elektroauto baterijām ar nelielu energoietilpības kritumu, lai tās vēl ilgāku laiku varētu tikt izmantotas enerģijas uzglabāšanā, pirms tās nonāk pārstrādē. Arī šeit izmantoti bateriju moduļi no testu mašīnām, kas lietotas auto izstrādes laikā, bet tās nevar tirgot klientiem. Cvikavā šī iekārta tiek izmantota, lai sniegtu jaudu četriem 150 kW elektroauto lādētājiem un tādējādi samazinātu slodzi uz kopējo tīklu. Tāpat tas ļauj uzkrāt enerģiju no tuvumā izvietotajiem saules paneļiem.

Volkswagen uzskata, ka šādas tehnoloģijas uzlabos iespējas izveidot ātrās uzlādes infrastruktūru apdzīvotās vietās ar lielu tīkla noslodzi. “Šis risinājums mums ļauj piegādāt lielu enerģijas daudzumu, vienlaikus nenoslogojot kopējo elektrotīklu. Tāpat tas ļauj novērst augstas uzturēšanas izmaksas, kas rodas, kad sistēma atrodas gaidīšanas (stand-by) režīmā, bet netiek lādēta neviena mašīna,” teikts Volkswagen paziņojumā.

Kādu dienu arī šis atkārtoti izmantotās elektroauto baterijas vairs nebūs lietojamas un tās gribot negribot nāksies pārstrādāt. Gan bateriju piegādātāji, gan autoražotāji intensīvi attīsta risinājumus, kā to darīt – arī Volkswagen nācis klajā ar pilotprojektu bateriju pārstrādes rūpnīcai, kas ļauj atgūt un atkārtoti izmantot līdz pat 95 procentiem materiālu. Autoražotājs Zalcgiteras pilsētā Vācijā atvēris otrreizējās pārstrādes rūpnīcas pilotprojektu. Līdzīgas rūpnīcas plānots atvērt arī citur pasaulē. Zalcgiteras rūpnīca šobrīd spēj tikt galā ar apmēram 3600 bateriju pārstrādi gada laikā. Tas nav daudz, bet tieši tāpēc tas ir pilotprojekts, kur tiek testēti risinājumi, lai tos nepieciešamības gadījumā uzlabotu un varētu izmantot lielapjoma pārstrādei. Volkswagen jau iepriekš paziņoja par plāniem veidot rūpnīcas visā pasaulē, tādā veidā baterijas un pašas mašīnas ražojot tuvumā vietām, kur tās iecerēts pārdot, vienlaikus izvairoties no auto transportēšanas pāri puspasaulei un arī tādā veidā cenšoties ierobežot kaitīgos izmešus.