Rīgas pašvaldība iesniegusi Saeimā priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes likumā (CSL), ko parlaments plāno skatīt otrajā lasījumā. Priekšlikumu galvenais mērķis ir panākt, lai pašvaldībai būtu tiesības regulēt un uzraudzīt elektroskrejriteņu lietojumu pilsētā. Tas ievērojami veicinātu lietotāju un pārējo iedzīvotāju drošību, kā arī uzlabotu mikromobilitātes rīku lietošanas kārtību.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, likuma grozījumi arī paredz, ka elektroskrejriteņus jāaprīko ar valsts reģistrācijas numurzīmi, kas piestiprināma pie to konstrukcijas, un to reģistrācija būtu obligāta. Nav gan skaidrs, vai tas attieksies uz visiem, vai tikai komercpakalpojumu sniegšanai paredzētajiem elektroskrejriteņiem.
Attiecībā uz elektroskrejriteņiem, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, priekšlikumi paredz pašvaldības tiesības noteikt to izvietošanas un lietošanas aizlieguma zonas.
Likuma grozījumi paredz elektroskrejriteņu ātruma kontroli, kā arī nosaka, ka tā vadītājam jābūt jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, tostarp velosipēda vadītāja apliecībai. Šī galīgi nav zemē metama ideja, ja tā tiek pārota kopā ar saprātīgiem sodiem.
Statistika ir visai skarba – 2022. gadā pirmajos sešos mēnešos ievainojumus elektroskrejriteņu negadījumos guvuši 116 cilvēki. 2021. gadā šādā laika posmā ievainojumus guva 57 cilvēki.
jābūt jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām – tas nozīmētu klientu profilu validēšanu un ja viss tiek ievērots, tad klientu skaita samazināšanos. Vai operatori necīnīsies pret izmaiņām ar zobiem un nagiem?
Un pašiem velobraucējiem velo tiesības no 18 gadu vecuma jau kādu laiku vairs nav nepieciešamas, tad atliek kas, lai brauktu ar skūteri – autovadītāja tiesības? Nez vai šis tiešām ies cauri…
Pietiktu ar dokumentu, kas apliecina braucēja identitāti un ceļa satiksmes noteikumu zināšanu. Jā, auto tiesības, moto tiesības, velo tiesības u.tml.
Izvietojuma kontrole ir atbalstāma, bet reģistrācija un vadītāja apliecība ir pilnīgas muļķības.
Ja tavu sīko nonestu kāds skūterists, tu pats būtu priecīgs ja būtu numurs pēc kura to varētu sazīmēt un atrast. Lai gan es neredzu problēmu nomas braucamo noskaidrot pēc telemetrijas datiem – īpaši ja ir liecinieki kas atcerās braucamā krāsu, kas atvieglo operatora noskaidrošanu. Ar privāto skūteri būs grūti, ja ne neiespējami.
Man uz ietves ir uztesušies tikai velosipēdi! Viņi parasti no notikumu vietas tik ātri aizbēg, ka nekāds numurs situāciju neglābs, to nepaspēs ne apskatīt, ne iegaumēt!
Velo pa ietvi vispār nav jābrauc, ja par to runājam. Īpaši pilsētās, kur ietves izmanto gājēji.
iedomājies, nesen uzzināju, ka baltkrievijā lielajās pilsetās ir aizliegts braukt ar riteni pa ielu. tikai ietve))))
Nu, normāli viņi tur stagnē, kā jau PSRS centīgākie mantinieki. Bet fixie puikas tāpat mizo pa brauktuvi jo pa ietvi jau nav braukšana, tikpat labi var ātri iet.
> tik ātri aizbēg, ka nekāds numurs situāciju neglābs
ja ir numurs, tad bieži gadās arī liecinieki, kuri spēj to nosaukt. ja nav numura, tad ko tu taisies apskatīt un iegaumēt?
Ja ieviesīs šādā izpildījumā, tad koplietošana no elektroskrejriteņiem pārorientēsies uz koplietošanas velo un sāksies bardaks ar velosipēdu nomešanu kur pagadās, kā tas ir Nīderlandē.
Ideja par vadītāja apliecību nav slikta, bet to ir jāpaplašina uz visiem transporta veidiem ar ko brauc pa ielu (skūteri, velo, skrituļslidas, dēļi), jo uz ielas ir jāzina CSN.
Slidas un dēļi tak nebrauc pa ielu….un vienīgais, kas jāzin uz ietves ir – gājējam priekšroka un šķērsojot ielas pa iedomāto ietves turpinājumu – vadīties pēc luksofora/pārejas/situācijas vai ja šķērsojošā brauktuve ved blakusteritorijā – priekšroka tiem, kas turpina ceļu pa ietvi (ar atrunu, ka daudzi autovadītāji to nezin un jāsargājas šā vai tā).
Ne tikai blakusteritorijās, bet vispār nogriežoties krustojumā, priekšroka ir gājējiem, velosipēdiem un elektroskūteriem, kas šķērso brauktuvi, kurā nogriežas
Lielākā problēma ir ir elementāru CSN zināšanu trūkums vai ignorance, pieklājības un cieņas trūkums vienam pret otru. Ar velo un skūteri var braukt pa trotuāru nevienu neapdraudot, var braukt pa brauktuvi vai jebkuru citu vietu. Vienkārši nevajag uzvesties kā egoistiskam mērkaķim un vainot visus citus!
Tā jau ir. Pirmdienu ziņas par brīvdienu CSNg vienmēr liek domāt – kā tie cilvēki vispār nonāk līdz dalībai satiksmē, nu kā? Viņiem būtu jāsēž autobusā piesprādzētiem, bet viņi vada transportlīdzekli.
Brīvdienās var redzēt īpaši smagus gadījumus uz ceļa! :)
Nīderlandē pilsētās ir speciālas velo joslas, kas ir atdalītas gan no brauktuves, gan trotuāra. Pa tām arī mauc kājām minēji, skūteristi un visi elektro stāvdrāži. Turklāt katrā virzienā, katra ceļa pusē ir sava josla. Esmu redzējis tā ierīkotus celiņus, kas nav tuvāki par 2 m no ceļa gājējiem. Katrā ziņā tur drandoļetu braucēji gājējiem virsū neskrien kā pie mums – fiziski nav iespējams, izņemot krustojumus
Esmu braucis ar Velo Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā un UK. Nīderlande man riebjās, jo gājējs ir kā izstumtais, un tie velo krāvumi ir līdz vēmienam neestētiski, un gājēju kustību ierobežojoši. Un arī Nīderlandē bija gadījumi, kad veloceliņš beidzas vienkārši nekurienē un tālāk jāmauc pa brauktuvi vai trotuāru. Londonā vairāk vai mazāk arī cenšas atdalīt velo no transporta, bet tur ir totāla anarhija, katrs mauc kā grib. Man vislabāk patika Dānijā, kur visi brauc ļoti toleranti, brauc pa ietvēm, parkiem, velo celiņiem un brauktuvi, visi viens otru ciena, un netaisa sūdus uz ceļa! Palika atmiņā kā viszolīdākā velo tauta, kas rāda pagriezienus ar roku, rāda signālus, ka stāsies, uzmundrina pie luksaforiem aizsapņojušos un pasaka paldies gājējam, kas viņus palaiž. Mums līdz Dāņu līmenim vēl ir ko augt!
elektroskrejriteņa vadītājam jābūt jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, uzraugot to novietošanu
————
Sen bija laiks. Bija kādreiz arī velosipēdiem numura zīmes – tāda dzeltena vai pelēka metāla bļemba ar 3-4 cipariem melnā krāsā