Eiropas Komisija publicē jaunu Euro 7 standartu piedāvājumu, autoražotāji nav sajūsmā

Eiropas Komisija (EK) izteikusi jaunu piedāvājumu par gaidāmajiem Euro 7 izmešu standartiem, kam būtu jāstājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Noteikumi pagaidām vēl nav oficiāli apstiprināti. Paziņojumā norādīts, ka komisija piedāvājumu izstrādājusi ar mērķi samazināt mašīnu radīto piesārņojumu, vienlaikus nepadarot automašīnas pārāk dārgas patērētājiem. Autoražotāji iepriekš pauda, ka īpaši stingri Euro 7 standarti nozīmētu ievērojami lielāku mašīnas gala cenu – tas nozīmētu, ka jaunu auto var nopirkt mazāk cilvēku un vecās mašīnas, kas piesārņo vairāk, uz ceļiem paliktu ilgāk.

Piedāvājums paredz, ka kopējais auto radītais NOx daļiņu skaits samazināsies par 35%, ja salīdzina ar Euro 6 standartu. Līdz šim noteikumi paredzēja pieļaujamo NOx daļiņu daudzumu 60mg/km benzīna masīnām un 80mg/km dīzeļa mašīnām. Jaunais standarts paredz, ka abiem degvielas veidiem NOx daļiņu daudzums nedrīkst pārsniegt 60mg/km. Veiktas izmaiņas testēšanas procedūrā uz ceļiem, paplašinot sarakstu, kādos apstākļos mašīnai jāspēj izpildīt prasības. Norādīts, ka šis saraksts tagad pilnvērtīgāk atbilst tam, kādi apstākļi sastopami Eiropā. Piemēram, auto jāatbilst noteikumiem plašākā gaisa temperatūras diapazonā.

Jaunie nosacījumi paredz vēl vairākas izmaiņas – Euro 7 ir pirmais emisiju standarts, kas regulēs ne tikai izplūdes gāzes, bet arī bremžu un riepu radīto piesārņojumu. Bremžu putekļu daudzumu jāsamazina par 27%, savukārt nosacījumi riepām tiks izvirzīti vēlāk, pēc mērījumu metožu pārskatīšanas. Šī sadaļa attieksies arī uz elektroauto. Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons oficiālajā paziņojumā paudis, ka šī ir reforma, kuru Eiropa spēj finansiāli atļauties. “Mēs bieži vien mēdzam uzskatīt, ka elektroauto ir pilnīgi tīri un nepiesārņo, taču tā gluži nav. Tie ir par 40% smagāki nekā auto ar iekšdedzes dzinējiem, tāpēc rada vairāk šo daļiņu,” skaidro Bretons, runājot par bremžu un riepu radītajiem putekļiem.

Taisnības labad jābilst, ka elektroauto izmanto rekuperatīvo bremzēšanu, lai samazinātu ātrumu un daļu enerģijas atgūtu atpakaļ baterijās. Ar elektroauto iespējams braukt, vispār nelietojot bremžu pedāli vai to lietojot krietni mazāk nekā parastajai mašīnai, kā rezultātā samazinās bremžu kluču nodilums un to radītais piesārņojums. Tiesa, riepu piesārņojums gan ir apstāklis, kas jāņem vērā, jo lielā pašmasa nepalīdz samazināt riepu nodilumu. Bremžu putekļu skaitam pēc 2035. gada būs jāsamazinās vēl par 50%, salīdzinot ar šiem jaunajiem noteikumiem.

Visām mašīnām tagad būs jāatbilst nosacījumiem ilgāk nekā tas bija iepriekš – mašīnām jāspēj izpildīt prasības līdz 200 tūkstošiem kilometru un 10 gadiem. Tas būtībā divkāršo līdzšinējās prasības, proti, šobrīd mašīnām jāatbilst noteikumiem 100 tūkstošus kilometru un 5 gadus. Noteikumi paredz prasības arī elektroauto bateriju ilgmūžībai elektroauto un plug-in hibrīdiem – baterijām jāsaglabā 80% no sākotnējas kapacitātes pēc 100 tūkstošiem kilometru vai 5 gadiem, kā arī 70% pēc 160 tūkstošiem kilometru vai 8 gadiem. Ar šādu prasību izstrādāšanu tiek cerēts, ka nebūs nepieciešama pāragra bateriju maiņa, kā rezultātā samazināsies nepieciešamība iegūt jaunus materiālus bateriju ražošanai. Respektīvi, saražotajām baterijām mašīnā jāatrodas ilgāk un jāpiedāvā adekvāts sniegums arī tad, kad auto vairs nav pilnīgi jauns.

EK piedāvājums paredz uzlabojumus mašīnu diagnostikas sistēmai (OBD), lai tā piedāvātu monitorēšanas iespējas un ziņotu par problēmām, kļūdām dzinējā un citās sistēmās, kas varētu palielināt mašīnas kaitīgo izmešu daudzumu. EK uzskata, ka šādā veidā varētu izbeigt tendenci “čipot” ar turbīnām aprīkotas mašīnas, lai palielinātu to jaudu. Šādas izmaiņas ietekmē arī mašīnas izmešu daudzumu. Austrumeiropas gadījumā tas varētu vēl vairāk apgrūtināt dažādu filtru un katalizatoru izgriešanu, kas zināma kā aizliegta, tomēr gana izplatīta prakse, īpaši dīzeļauto. Izmantojot sensorus un digitālos risinājumus, tiek plānots sekot līdzi kaitīgo izmešu daudzumam auto mūža garumā un nepieļaut iepriekš minētās darbības.

Kā tas bija sagaidāms, autobūves industrija par piedāvātajām izmaiņām nebija sajūsmā, norādot, ka ekoloģiskie ieguvumi Euro 7 standartiem ir nebūtiski, savukārt ražotājiem jāiegulda vērā ņemami līdzekļi, lai mašīnas atbilstu prasībām, kas nozīmē augstāku cenu pircējam. Eiropas autoindustrijas lobija grupas ACEA prezidents un BMW valdes priekšsēdētājs Olivers Cipse norāda, ka piedāvātais ieviešanas laiks ir nereāls, ņemot vērā, cik daudz dažādu modeļu un to variantu nepieciešams attīstīt, pielāgot šīm prasībām. Ford Eiropas nodaļas vadītājs Martins Zanders paziņojumā izteicies, ka šādā veidā autoražotāji spiesti ieguldīt vakardienas tehnoloģijā un tiek atņemti līdzekļi, ko varētu ieguldīt elektroauto attīstībā.

Vairāku autoražotāju vadītāji jau iepriekš pauduši viedokli, ka Euro 7 izmešu standarti pēc būtības ir nevajadzīgi un atņem līdzekļus elektrifikācijas projektiem. Viņi viedokli pamato ar faktu, ka 2035. gadā spēkā stāsies aizliegums tirgot mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Tas nozīmē, ka mašīnas, kas atbilst jaunajiem standartiem, tiks ražotas salīdzinoši īsu laiku, turklāt izmaiņas no ekoloģiskā viedokļa nav ļoti būtiskas, taču, lai tās realizētu, nepieciešams ieguldīt naudu, ko varētu lietot citur. Autoražotājiem mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem joprojām ir nepieciešamas, lai pelnītu un finansētu elektrifikācijas projektus. Lielākajā daļā Eiropas auto ar iekšdedzes dzinējiem joprojām aizņem lielu tirgus daļu, izņēmums ir Norvēģija, kas nav Eiropas Savienībā un var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Autoražotāji nav vienīgie, kas nav apmierināti ar piedāvājumu – nevalstiskā organizācija “Eiropas Transporta un Vides Federācija”, ko parasti apzīmē kā vienkārši “Transport & Environment”, komentējot piedāvātos Euro 7 standartus teikusi, ka tie ir tik švaki, ka tos varētu būt izstrādājusi pati autoindustrija. Organizācija arī izteikusi pretargumentu autoražotaju paustajam par lielajām izmaksām, norādot uz pašu autoražotāju peļņu. “Viņu pretošanās Euro 7, to pamatojot ar izmaksām, drīzāk izskatās pēc vēlmes gūt vēl lielāku peļņu, upurējot cilvēku veselību,” teikts paziņojumā.