Elektriskie skrejriteņi, ja ar tiem brauc pārgalvīgi, neapdomīgi un neuzmanīgi, var izraisīt ne tikai neērtības citiem satiksmes dalībniekiem, bet arī nopietnas sekas, kas jau tālāk tiek risinātas medicīnas iestādē vai policijā. Ar mērķi tieši gājēju dzīvi padarīt drošāku un patīkamāku Zviedrijas infrastruktūras ministrs Tomass Enerots paziņojis par jauniem noteikumiem elektroskrejriteņiem. No 1. septembra ar tiem būs aizliegts pārvietoties pa ietvēm.
Savā paziņojumā, ar ko Enerots nāca klajā vakar, 28. jūlijā, viņš norādīja, ka pārvietošanās ar elektriskajiem skrejriteņiem pa ietvēm palielina negadījuma riskus. Ministrs esot redzējis, cik daudzus vecāka gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti satrauc tas, cik lielā ātrumā elektroskrejriteņi traucas viņiem garām, radot satraukuma, pat baiļu pilnus brīžus.
Jaunie noteikumi paredz, ka no 1. septembra par braukšanu ar elektrisko skrejriteni pa ietvi var saņemt naudas sodu. Līdztekus tam šos braucamos arī būs aizliegts novietot uz ietvēm un velojoslām. Līdz ar jauno kārtību Zviedrijā uz elektroskrejriteņiem attieksies tie paši noteikumi, kas uz velosipēdiem.
thumb up
Diezgan loģiski. Elektro skūteris var būt ērts pārvietošanās līdzeklis, bet, lai nebrauc pa ietvēm. Es būtu par, ja šādi tas attiektos uz visu Eiropu.
Nu pie mums jau arī derētu ko tamlīdzīgu. Brauc pa ietvēm kā traki un zvana, lai tiem ceļu dod. Priekš braukšanas ir domāta ceļa braucamā daļa, nevis ietve, kas paredzēta gājējiem. … tikai visiem pie kājas
Pavasarī viens pilots pamanījās no aizmugures aizķert, bet par laimi, pa plecu ne muguru un manevrējot pats arī nogāzās, kas arī ļāva viņu identificēt tā vietā lai policija slēgtu lietu jo “kā tad mēs viņu atradīsim”.
Sākumā lai LV uztaisa riteņu ietves, kā tas ir Skandināvijā. Tad varam runāt par likumiem un ietvēm.
Infrastruktūras trūkums neattaisno civilizētas uzvedības un likumu neievērošanu! Tas pats arguments tiek lietots par suņu laukumu trūkumu jautājumā par savākšanu aiz sava suņa, bet nē – atvaino, ja redzi ka tavā apkaimē nav suņu laukums, tad neiegādājies to, ja negribi aiz tā ko savākt. Nevis suņu laukumu trūkumu izmanto kā argumentu kāpēc aiz sava suņa nesavāc.
Te tikai vajag nelielu piebildi, ka bez maz visās Stokholmas ielās ir arī velo josla. Tātad e-skrejriteņi netiek izdzīti uz ceļa zem smago mašīnu riteņiem. Būs mazas, vai paralēlas ieliņas, kur nāksies braukt pa ielu. Parki, jā parki liekas būs off. Citādi nav problēmu, tāpat visi pārsvarā tur arī brauca izņemot dumjos tūristus.
Vēl milzonīgs procents velo joslu, līdzīgi kā mums, ir uzļepīts samazinot gājēju zonas, bet pateicoties, tam ka ielas un ietves jau laicīgi bija plānotas daudz platākas kā mazajā Latvijiņā – vietas “it kā” pietiek visiem. “It kā”, jo īstenībā ļoti bieži gājēji ir apdalītākā statusā, īpaši, ja stum ratiņus, vai nes ko abās rokās un tev ar līdzīgu jāsamainās.
Sasummējot visu iepriekšējo, domāju loģisks solis, gan atcerēties par gējējiem atņemto un to čut kompensēt aizvācot stāvdrāžus, gan e-skrejriteņu vadītāji nebūt netiek apdraudēti – brauks apmēram turpat, tikai respektējot gajējus.
Tev tūlīt pateiks, ka velojoslas ir izšķērdība un kurš tad vispār tās izmanto, velosipēds esot vasaras mēnešu brīvdienu izklaide.
Izšķērdība ir dzīvot tā, lai bērni jāved ar auto uz bērnudārzu, tad uz skolu, un pašam arī, protams, jābrauc uz darbu ar auto. Bet katrs ar savu brīvo laiku jau dara ko grib. Daudziem patīk piestrādāt par “taksistu”. Un pēc tam arī slimot ar taksistu profesinālajām slimībām, aptaukošanās no jau no bērnu kājas, asinsrites slimības, muguras problēmas utt.
Nav jau citu variantu.
Tikpat ticami kā “NATO plānoja uzbrukt, tāpēc mums neatlika nekas cits kā uzbrukt pirmajiem”
Stulbs arguments. Nosauc variantus?
Stulbs ir tavs uzbrauciens.
piekrítu. nav normāli strādat par ģimenes taksistu.
Ir brauktuve un ir ietve. Kas šeit nav skaidrs? Kādā sakarā kāds lai varētu braukt pa ietvi? Nevari braukt pa brauktuvi – tava problēma. Uz ietves ir vieta tikai gājējiem.
Kāpēc tu man to stāsti? Es tak nerakstu ka jābrauc pa ietvēm.
Velosipēds IR vasaras mēnešu brīvdienu izklaide. Dažādi maniaki – baskāji, skrējēji T-krekliņā, cilvēki bez lietussarga utt. atrodas vienmēr, taču to ir tik maz, ka lielas vajadzības gadījumā Tvaika iela visus uzņem. Ja tu par savu reklāmas rullīti atbildi, uztaisam derības ar velosipēdu saskaitīšanu pie pāris lieliem t/c novembra lietavās, aukstā ziemas rītā utt. Ja nē, tad nesmērē te palagu.
Vasaras mēnešu izklaide tas ir nabadzīgās valstīs, kurās lielākā daļa brauc ar veciem auto, jo tie ir pieejami un nodokļi nespiež no tiem atteikties.
Vakar tieši redzēju vienu pieņemami restaurētu Mersi ar garu bāzi un VS zīmi. Cilvēks ieklausījās savās vajadzībās un dzīvesstilā, un diez vai pieprasīs no Bolt iespēju nomāt kādu rīku ziemā, un nemēģinās draudzeni pavizināt uz velosipēda tikai tāpēc, ka kādam citam ir savas pieticīgās vajadzības (paskatīsimies uz tām šonedēļ, kad sāksies lietavas), UN nesamērīgas pretenzijas pret citiem. Komunisms netiks ieviests.
Tu vēlējies pateikt, ir un būs cilvēki, kas brauks ar auto? Tas nav nekāds jaunums. Vismaz man nē.
Veltīgi centies iemērēt netipisko piemēru ar atjaunoto mersi kā standartu – vairums veco (ražošanas gads) auto ir bēdīgā tehniskā stāvoklī ar visām izrietošajām sekām. Un nē, komunisma nebūs – un cerams, arī eirokomunistu noteiktās izmaksas auto pircējiem tiks atceltas.
Tā ir tāda tantiņu argumentācija – “uz ceļa zem smago mašīnu riteņiem”. Sāksim ar to, ka smagajām mašīnām nav obligāti braukt pāri skrejriteņu pilotiem :)
Bet nu viss sākas ar mentalitāti un attieksmi. Ja elektroskūteristi izmantotu ietves ar cieņu un iejūtību, neviens viņus neaiztiktu.
Problēma ir nevis skrejriteņos bet bolt servisos kas grib nopelnīt pēc iespējas vairāk. Lielākā daļa avāriju izraisa braucēji kas pirmoreiz ir uzkāpuši uz Scooter.
Risinājums būtu īres Scooter noteikt Max ātrumu 15 km h visur. Uzlikt cenu griestus. Jo pašlaik brauc ļoti ātri tādēļ ka ir jāmaksā ļoti dārgi par īri.
Par nepareizi noparkotu Scooter vest viņus uz stāvvietu kur jau bolt maksa par to. Un tad jau bolt intereses ir izdomāt kā uzlabot parkosanos.
Un ja scooteristus dzen uz ielas ok bet tad ar likumu noteikt ka privāto Scooter var vadīt tikai ar noliktām tiesībām kur ir reāla braukšana satiksmē.
Korupcija postpadomju valstīs (konkrētāk, RD līmenī, nav cita skaidrojuma) ļauj Bolt gan ar skrejriteņiem, gan ar Āfrikas brāļu importu atkārtot bagāto tirgotāju izdarību modeli no aizseniem laikiem, kad pilsētas varas iestādes dažviet piekrita jebkuriem tirgotāju noteikumiem, lai tikai būtu kustība un vilkme. Es joprojām neesmu nobraucis ar nomas skrejratu ne minūti. Tas nav svarīgākais, bet tas, ka tie, kas liek lielas cerības uz šo mikromobilitātes rīku ietekmi uz pārējo satiksmi, manipulē ar sabiedrību, gan ir skaidrs.
Vēl raksturīgi Stokholmai, ka, pienākot kādas ielas remonta laikam, tā tiek pārprojektēta, sašaurinot braucamo daļu un paplašinot gājēju un velo daļas. Protams, kur to atļauj vieta. Vēsturiskajā centrā nē, bet piepilsētas ciematos/pilsētelēs.
Ek, tie zviedri varētu vēlreiz karot ar Latviju…varbūt uzspiestu mums saprātīgu attieksmi pret satiksmi, nomainot postpadomju valsts aptaurēto pārņemtību ar auto kā satiksmes galveno dalībnieku.
Gan Zviedrijā, gan Dānijā ir ļoti labi attīstīta vilcienu satiksme, tāpēc arī ātrāk un ērtāk ir braukt ar Vilcienu, nevis mašīnu. Bet pie mums vilciena satiksme tika mērķtiecīgi grauta un aizstāta ar autobusiem, kuriem reisu skaitu sistemātiski samazina un padara nepievilcīgu.
Dānijā un Zviedrijā pie stacijām ir milzīgi velosipēdu krāvumi un Zviedrs nekad nebrauks ar velosipēdu no Ogres vai Jelgavas uz Rīgu, viņam būs 2 velosipēdi, viens ar ko braukt uz sava ciema staciju un otrs ar ko braukt no Rīgas stacijas līdz darbam.
Jā – cita starpā, man nereti iznāk kustēties maršrutā Zasulauks-Tukums. Pat pašreizējā sagrabējušo vilcienu satiksme ir ērtāka (un piedevām daudz lētāka), nekā braukšana ar auto – ja nu vienīgi nav palielāks kas vedams. Tiesa gan, ne vienā, ne otrā galā ar velo nav vajadzības pārvietoties.
Par stāvdrāžiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir pilsētas transporta nākotne. Tikai tie ir vairāk, nekā citi veidi atkarīgi no 1) infrastruktūras, 2) no braucēju attieksmes. Ja šīs lietas būtu kārtībā, tad teikšu, ka nav praktiskāka veida, kā pilsētā pārvietot savu rumpi no punkta A uz punktu B. Auto satiksmes intensitāte varētu smazināties, iespējams, pat vairākas reizes.
Par vilcienu satiksmes graušanu varam pateikties vienam deputātam, kas Briselē filmēja tualetes.
Sen atpakaļ tas viņam iesākās ar teicienu, ka vilcieni nav ekonomiski. Tas nekas, ka toreiz LDZ mājas lapā pašā pirmajā lapā rēgojās banneris, ka vilciens ir visekonomiskākais transports.
Labi zināms, ka pasažieru pārvadājumi pa dzc bez kravu transportēšanas un subsīdēšanas nekad nav visekonomiskākais transports. Vismaz ne pie mūsu dzc tīkla garuma un pasažieru daudzuma.
cik nesen bija apkārtraksts, ka tikai 2-3 līnijas strāda ar peļņu. visas pārejās esot jāatbalsta.
bet ar vilcienu/trmavaju vajadzētu būt 1 prioritātei. pēc tam autobusi, un tikai pēc tam benzīns
nav jau cepiena, ērtāk pa ielu pārvietoties, nav iebrauktuves sētās, neapdomīgi paugstinājumi priekš šķēršonas ar trotuāriem (kad reāli riepas sit). varu maisīties mašīnām pa vidu. bet pagriezienus, gan, nespēšu veikt ar žestiem. stūre pārāk maza, lai atlaistu, kaut vienu roku no tās. ar kājām žestikulēt arī bīstami.
Par aizliegumu kā tādu. Stipri nokavēts, bet nepieciešams risinājums, jo tā publikas daļa, kas visbiežāk šo traumatisko rīku izmanto, nedomā ar galvu ne par sevi, ne par citiem, ne par kustības drošību vai prognozējamību vispār. Daži pat iemanās bojāt pilsētas infrastruktūru (ko tie dara ar jebkuriem līdzekļiem, protams). Jāsecina, ka tas ir bijis eksperiments, sākot no ASV, ka ieviest atļauj, labi zinot, ka pēc laika to visu neizbēgami noregulēs un sakncionēs. P.S. Ir jāsāk domāt arī par roku ciršanu Doma laukumā grafiti māksliniekiem. Es piesakos uz bezatlīdzības darbu.