Nav noslēpums, ka cilvēki arvien biežāk izmanto mākslīgā intelekta (MI) čatbotus darba uzdevumu veikšanai. Visticamāk, neviens neko sliktu neteiks, ja tas būs ierindas ofisa darbinieks, kas regulāri ver vaļā “ChatGPT” lapu un iedod tam daļu savu darba pienākumu. Cits stāsts ir par ietekmīgām amatpersonām. Saistībā ar to asi kritizēts Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, kurš atzinis, ka darbā regulāri izmanto MI rīkus.
Politiķis atklājis, ka premjerministra amata pienākumu pildīšanā bieži izmanto tādus rīkus kā “ChatGPT” un Francijā izstrādāto čatbotu “LeChat”. Viņš norāda, ka šie rīki palīdz ikdienas darbā, tostarp ļauj iegūt citu viedokli konkrētos jautājumos. Kristersons piebildis, ka arī viņa kolēģi ikdienas darbā izmanto mākslīgo intelektu.
Vienlaikus tehnoloģiju eksperti pauduši bažas par to, ka politiķi izmanto MI rīkus. Pirmkārt, tas ir risks izpaust sensitīvu informāciju. Otrkārt, mākslīgais intelekts nespēj sniegt jēgpilnu viedokli par politiskām idejām un tas vienkārši atspoguļo to cilvēku uzskatus, kuri to izveidojuši. Līdz ar to MI izmantošana šajā gadījumā tiek vērtēta diezgan negatīvi. Tam tiešām var piekrist, tāpēc labāk tomēr domāt ar savu galvu un šaubu gadījumā pajautāt dzīva cilvēka viedokli, nevis robota, kas bieži pat nepacenšas iedziļināties tēmas kontekstā, nemaz nerunāt par dezinformācijas sniegšanu.
Tendence bīstama. Mēs taču nezinām no kuriem avotiem MI konkretajā jautājumā ņem viedokli. Klīst runas ka Krievija baro MI ar materiāliem un viedokļiem kas balstīta uz Krievijas/PSRS propagandu, attiecīgi kaut kādos jautājumos MI var izmest subjektīvu viedokli. Tas pats var attiekties uz ekonomiku, politiku, nacionālo un rasu jautājumu. Kāda garantija ka (nevienu negribu apvainot) dienvidu valstu speciālisti neiebaro MI ar atbilstošas reliģijas literatūru un uzskatiem, un MI tad sāks ieteikt Zviedrijas premjeram noteikt piemēram Sudāniešu valodu par otru valsts valodu, vai budismu par oficiālo reliģiju, bet sabiedrības pārvaldē ieviest kastu sistēmu … (P.S. Filma Terminators ar Skynet ir tieši par šo😄😄😄)
Viena ķibele – dzīvam cilvēkam mēdz būt viedoklis par lietām, kurās viņš ne pārāk labi orientējas. Otra ķibele – domāšana ar savu galvu mēdz novest pie viedokļa izdomāšanas bez objektīva pamatojuma.
MI rīkus var izmantot uzmanīgi, ja tiem lūdz sniegt saites uz visiem izmantotajiem informācijas avotiem, lai samazinātu haotisko (vai apzināti manipulēto) priekšapmācības datu ietekmi.
Cilvēkam intelekts vai nu ir vai nu tā nav, un tas tā ir jau kopš dzimšanas, gluži kā humora izjūta. Šo spēju nevar nedz iemācīties, nedz nopirkt.
Publiskos AI lietot valdības darbā ir, maigi izsakoties, stulbi. Lietot tehnoiloģiju var, bet attiecīgi trenētu uz dokumentu kjopu, kura ir verificēta. Diez vai ubliskais čatbots “izpratīs” valsts situāciju ņemot arī vērā to, kas notiek valsts noslēpuma līmenī, kritiskās infrastruktūras līmenī. Visu aktuālo vienošanos, memorandu ietekmē utt.