Web Analytics
More
    Reklāma

    Inovācijas un tehnoloģijas, kas palīdz izvērtēt klienta kredītspēju

    Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

    Jaunākie raksti

    Mūsdienās naudas aizdevums jeb kredīta ņemšana ir ierasts finanšu pakalpojums, kas ir pieejams teju katrai privātpersonai vai uzņēmumam konkrētajā dzīves un attīstības posmā. Vai nu tas ir mājoklis, investīcijas sava biznesa sākšanai, kredītkartes limits, jauns auto – situācijas ir dažādas, tomēr visas vieno aizdevēja nepieciešamība pārbaudīt, vai cilvēkam būtu labi uzņemties finansiālās saistības. Līdz ar to, bankas un nebanku aizdevēji izvērtē klienta kredītvēsturi, vērtē klienta finansiālo situāciju, ienākumu stabilitāti un nosaka individuālo kredītspēju. Kas vispār ir kredītspēja, kā to nosaka, kā to uzlabot un kādas inovācijas tās noteikšanā ieviestas pēdējos gados, sarunā atklāj Citadeles bankas kreditēšanas daļas vadītāja Zanda Alviķe.

    Citadeles bankas kreditēšanas daļas vadītāja Zanda Alviķe

    Iesākumā paskaidro, lūdzu, ko nozīmē šie jēdzieni – kredītspēja un kredītvēsture?

    Citadeles skatījumā klienta kredītspēja ir izvērtējuma rezultāts, kas atspoguļo to, cik lielas un kāda veida jaunas kredītsaistības klients var uzņemties, lai to atmaksa klientam nesagādātu grūtības un būtu iespējams tās atmaksāt bez kavējumiem. Piemēram, kad klients Citadelē piesakās individuālā kreditēšanas piedāvājuma saņemšanai, tiek veikta pilna šī klienta kredītspējas analīze, lai noteiktu, kāda veida aizdevumus, cik lielus, uz kādiem nosacījumiem un uz cik ilgu laiku banka var piešķirt, lai klientam būtu iespējams to atmaksāt ērti, realizēt savu noteikto mērķi un nebūtu pārlieku liels finansiālais slogs. Tāpat tiek izvērtēts klienta ģimenes stāvoklis, kas ir svarīgi, jo arī ikdienas izdevumi veido maksājumu slogu, kas tiek ņemts vērā. Mēs izvērtējam visus šos faktorus:

    Reklāma

    • kādi kredīti ņemti iepriekš;
    • kāda ir kredītu atmaksas disciplīna jeb vai klients regulāri veic ikmēneša maksājumus;
    • vai nav bijušas problēmas ar citiem kreditoriem;
    • kādi, cik lieli, cik stabili ir klienta ikmēneša ienākumi;
    • vai klientam paralēli ir kādas citas kredītsaistības,  cik lielas un kā tās tiek pildītas.

    Respektīvi, skatāmies, lai klienta saistības nebūtu pārlieku liels slogs un netiktu negatīvi ietekmēta dzīves kvalitāte. Lai sagatavotu kreditēšanas piedāvājumu, izvērtējam ļoti daudz aspektu par klientu, lai izlemtu – piešķirt kredītu vai nē. Savukārt, otrs termins – kredītvēsture – jau pasaka priekšā – izsniegto kredītu, kredītsaistību vēsture.

    Latvijā ir vairāki reģistri, kur iespējams iepazīties ar savu kredītvēsturi. Viens no tiem ir vietne manakreditvesture.lv, ko uztur Kredītinformācijas birojs, informējot par privātpersonu kredītvēsturi. Savukārt otrs ir Latvijas Bankas izveidota un uzturēta valsts informācijas sistēma, kurā tiek vāktas ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām, saņemtajiem un sniegtajiem galvojumiem un šo personu pieļautajiem maksājumu kavējumiem. Lai banka varētu izvērtēt klientu, tiek izmantoti abi šie reģistri. Tajos parādās informācija par līdz pat 10 gadus senām kredītsaistībām, ieskaitot līzingu, patēriņa kredītu utt. Tāpat tiek izmantotas parādu datubāzes, kurā redzamas neapmaksāto rēķinu saistības.

    Normatīvie akti nosaka, ka bankām jāizmanto kredītinformācijas biroju datubāzēs esošās ziņas, kā arī personas datu apstrādei izveidotas datubāzes par personas ienākumiem.

    Kā Latvijā kreditēšanas piedāvājuma sagatavošana atšķiras no citām valstīm?

    2016. gadā Citadelē ieviesām kredītreitingu un sapratām, ka Latvijā tā ir inovācija. Protams, skatījāmies, kas notiek pasaulē, izpētījām, kāda prakse ir citās valstīs un sapratām, ka Citadeles kredītreitings varētu būt kaut kas interesants Latvijas klientam. Kredītspējas analīzi nodēvējām par kredītreitingu un ieviesām tirgū ar domu, lai dažādu banku klienti var uzskatāmi saprast, kāda ir katra “finanšu veselība”. Citadeles mājaslapā,  aizpildot anketu un norādot prasīto informāciju, ikviens interesents varēja redzēt, kāds Citadeles skatījumā ir viņa kredītreitings un kopējais klienta profils. 2016. gadā, veidojot kredītreitingu, tas bija vairāk balstīts uz klienta ievadītajiem datiem, jo tajā laikā nebija tādas tehnoloģiskās iespējas klienta autentificēšanā, datu saņemšanā un to automātiskā apstrādē, kā tas ir šobrīd. Toreiz izveidojām modeli, kas nav sasaistīts ar datu bāzēm un vairāk bija informatīvs.

    Tikmēr ārzemēs klienta kredītreitings tika plaši pielietots un ikkatrs klients bija lietas kursā, kāds ir viņa individuālais kredītreitings. Klientiem bija sapratne, ka viņu kredītreitings jeb punktu skaits parāda viņu maksājumu veikšanas disciplīnu, un ka tam ir būtiska nozīme nākamo aizdevumu noformēšanā.

    Šobrīd Citadeles izveidotais kredītspējas (kredītreitinga) noteikšanas algoritms ņem vērā dažādu reģistru datus un, pamatojoties uz tajos pieejamo informāciju un klienta norādītajiem datiem, var piedāvājumu sagatavot automātiski, pat dažu minūšu laikā.

    Kas ir būtiski mainījies kredītspējas izvērtēšanas jomā pēdējo piecu gadu laikā?

    Tas, kas ir uzlabojies, noteikti ir ātrums, kādā mūsu klients saņem atbildi un var noformēt nepieciešamo pakalpojumu. 2016. gadā bankas klienta pieteikumu izskatīja pat 2 – 3 dienas. Nebija ieviesti tādi automatizācijas rīki, kas šo procesu padarītu ātrāku un vienkāršāku. Tolaik process vairāk balstījās uz cilvēkresursu un mazāk uz tehnoloģiskiem risinājumiem. Respektīvi, bankas apmācīti darbinieki vērtēja katra klienta individuālo situāciju, veicot noteiktas manuālas darbības, lai pieņemtu lēmumu par kredītlīdzekļu piešķiršanu. Lielākoties divu, trīs dienu laikā klients uzzināja, vai viņam ir pieejams aizdevums, vai ir saņemts atteikums.

    Šobrīd pieteikumi lielākoties tiek izskatīti teju tūlītēji, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem, kad lēmums var tikt pieņemts ilgākā laikā.

    Tāpat klients aizdevumam var pieteikties jebkurā kredītiestādē. Nav nepieciešama fiziska klātbūtne, atliek atvērt kredītiestādes mājaslapu, autorizēties un lielākoties pāris minūšu laikā piedāvājums jau ir sagatavots. Visi lielākie tirgus dalībnieki nodrošina operatīvu pieteikumu izvērtēšanu. Taču, ja izvērtēšanas procesā rodas kādas neskaidrības, bankas darbinieki izvērtē konkrētās situācijas padziļināti.

    Vēl viena inovācija ir tā saucamais “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojums, ko piedāvājam klientiem Baltijas tirgū ar e-komercijas risinājumu Klix.

    Tā darbība ir līdzīga preču nomaksai, ko sastopam fiziskajos un interneta veikalos, tomēr lietojums un klienta pieredze ir atšķirīga. Ja iepriekš, noformējot pirkumu, bija jāaizpilda pieteikums pie tā līzinga partnera, kuru interneta veikals piedāvā, un jāgaida atbilde pat vairākas dienas, minētais e-komercijas risinājums pāris minūšu laikā ļauj klientiem saņemt vairākus piedāvājumus no kreditētājiem un izvēlēties sev atbilstošāko. Aizdevuma līgums tiek parakstīts attālināti ar to pašu autentificēšanās metodi, ar ko klients autentificējas savā bankas lietotnē.  Savukārt uzņēmējs jeb interneta veikala īpašnieks summu par preci saņem uzreiz.

    Kuras ir tās praktiskās lietas, kas pozitīvi vai negatīvi var ietekmēt klienta kredītspēju?

    Lai saņemtu kreditēšanas piedāvājumu, galvenais kritērijs ir maksājumu disciplīna – visi maksājumi ir veikti laicīgi, bez kavējumiem. Tas nozīmē – ir laicīgi apmaksāti kredītu un līzingu maksājumi, komunālie rēķini un pārējie rēķini, t. sk. autostāvvietu soda kvītis. Jāņem vērā, ka arī dati visu laiku mainās. Piemēram, ja klients ir šodien pieteicies kredītam, bet banka atsaka, viņš tuvāko dienu laiku var atmaksāt daļu no savām saistībām, atkārtoti pieteikties kredītam un, iespējams, saņemt jau pozitīvu atbildi no savas bankas. Protams, ir arī izņēmumi. Piemēram, viena soda kvīts par neatļautu auto novietošanu nebūs nozīmīgs kritērijs kredīta saņemšanai. Taču, ja izveidojusies jau liela summa ar neapmaksātiem sodiem, tas, visdrīzāk, liecina, ka klientam nav disciplīnas veikt maksājumus laicīgi, un tas tiks vērtēts negatīvi.

    Kas notiek, ja klients nepiekrīt kredīta atteikumam? Vai viņš to var apstrīdēt?

    Klients informāciju par atteikumu saņem vispārējā formā. Ja viņš vēlas detalizētāku skaidrojumu par atteikuma iemesliem, ir jāsazinās ar bankas klientu atbalsta centru, kas var sniegt plašāku informāciju. Mēs parasti iesakām atrisināt tās problēmas, kas kavē saņemt kredītu, un pēc laika atkārtoti vērsties ar pieprasījumu pēc finansējuma.

    Cik liela ir nozīme saziņai ar banku situācijā, ja nav iespēju noteiktajā laikā apmaksāt kredītu?

    Tam ir ļoti liela nozīme. Tiklīdz saistību maksājums ir kavēts, šī informācija tiek nodota reģistriem. Tas nav pozitīvs ieraksts kredītvēsturē, jo pēc tam daudzām finanšu iestādēm būs šaubas par personas spējām nomaksāt aizdevumu laicīgi. Tāpēc vienmēr šajā jautājumā ir labāk ar banku sazināties pirms rodas grūtības izpildīt saistības. Ja klients laicīgi sazinās un informē, ka viņam kādu iemeslu dēļ būs problēmas atmaksāt kredītu, banka centīsies atrast pretimnākošus risinājumus saistību restrukturizācijai.

    Cik procentus no ienākumiem var atvēlēt kredītu maksājumiem?

    Katram personīgi būtu jāizvērtē, kāda ir tā naudas summa, ko komfortabli var novirzīt visu saistību ikmēneša maksājumiem, kādam tie būs 10% no ienākumiem, kādam – 30%. Mums kā kredītiestādei būtiski, lai kopējais kredītsaistību ikmēneša maksājums veidotu ne vairāk kā 40% no visām ikmēneša ienākumiem. Šos pašus noteikumus ievēro arī citi aizdevēji, kad izvērtē aizņēmēja kredītspēju.

    Vai ir vēl kādi riski, kuru dēļ klients var nesaņemt kredītu?

    Mēs skatāmies arī, cik regulāri ir ienākumi. Reizēm klientiem tie ir dažādi – vienu mēnesi lielāki, citu – mazāki. Tas arī var radīt jautājumus no bankas puses. Bieži vien pietiek tikai ar izpēti, citos gadījumos klientam jāiesniedz papildu dokumenti. Visbiežāk papildu informācija nepieciešama no pašnodarbinātajiem, kuri nodokļus maksā citādā kārtībā.

    Vai klienta kredītspējas izvērtēšanā tiek ņemts vērā, ka klients spēlē azartspēles?

    Ja klienta kontā ir regulāras izejošās un ienākošās transakcijas no azartspēļu kompānijām, tad tas var negatīvi ietekmēt kredītreitingu.

    Ar kādām tehnoloģijām pilnveidojat kredītspējas izvērtēšanas procesu?

    Mēs pārgājām uz modernu pieeju biznesa procesu izstrādē – tiek izstrādāti moduļi un mikroservisi, kurus var salikt vienā biznesa procesa rindā kā konveijeru. Tādai pieejai ir daudz priekšrocību. Modularitāte ļauj ļoti ātri veikt izmaiņas vai labojumus kādā no procesa posmiem, pielikt procesam papildus posmu vai kādu izņemt. Moduļu pieeja palīdz arī tad, kad kāds no procesa posmiem pārstāj darboties, tas gandrīz neietekmē klientus – ar procesu joprojām var strādāt līdz konkrētam posmam un vēlāk atgriezties un pabeigt procesu, tomēr klienti, kuri procesā jau ir aiz šī posma, to vispār nesajutīs. Mērogojamība mums ļauj apstrādāt jebkuru klientu plūsmu un efektivizēt iekšējos procesus. Tā kā mūsu biznesa procesu mikroservisi atrodas mākonī, tad mākoņtehnoloģijas seko slodzei un automātiski palielina vai samazina serveru resursus procesiem.

    Tāpat bieži izmantojam integrācijas ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un bankas sistēmām. Piemēram, biznesa process var izlaist kādu procesa daļu un neprasīt klientam ievadīt datus, ja integrācija ar bankas sistēmām nodod šo informāciju procesam. Integrācijas ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem palīdz klientu autorizācijā, pieteikumu e-parakstīšanā, datu saņemšanā no reģistriem, utt. Šobrīd arī esam uzsākuši sadarbību ar licencētu AISP (account information service provider), kas dod iespēju klientam pieteikuma formā sniegt mums atļauju saņemt klienta kontu datus no visām viņa bankām.

    Vai ir kādi ierobežojumi automatizētajai kredītu izsniegšanai?

    Automatizēta kredītu pieteikuma izskatīšana un kredīta izsniegšana ir iespējama tajos laikos, kuros banka drīkst sniegt kreditēšanas pakalpojumus. Visiem kredītdevējiem laika posmā no 23.00 līdz 7.00 ir aizliegts sniegt kreditēšanas pakalpojumus.

    Kādi ir Tavi ieteikumi, ko ņemt vērā cilvēkam, kurš apsver aizdevumu bankā?

    Galvenais ir norēķināties savlaicīgi par visām saistībām, un ikmēneša maksājumi veikt regulāri. Tas ir pats svarīgākais. Ir jābūt regulārai un stabilai ienākumu struktūrai un jāspēj norēķināties par savām esošajām saistībām un maksājumiem laicīgi. Atceraties, ja ir jautājumi, banka vienmēr ar prieku konsultēs Tevi finanšu lēmuma pieņemšanā.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    11 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Biteme
    25.07.2022 12:58

    “būt lietas kursā” – tas ir rusicisms, nozīmē to pašu, ko “zināt, būt informētam”

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    25.07.2022 13:08

    – Vai klienta kredītspējas izvērtēšanā tiek ņemts vērā, ka klients ir iegādājies bitcoin?
    – (ilgi domā) Klientam, kas iegādājies bitcoin, kredīts visdrīzāk nebūs vajadzīgs…

    Biteme
    25.07.2022 14:56

    (piebilst) Protams, atkarīgs kurā periodā bitkoini pirkti un par kādu naudu…ir klienti, kuri cenšās atdot aizņēmumu, kas ņemts 1BTC pirkšanai pie cenas 45K+

    Babajs
    25.07.2022 21:50

    Stāsta morāle – bankas izmantos katru iespēju aplaupīt tevi vai izdarīt maksimāli maz tavā labā, bet nosauks to par “pretimnākošu risinājumu”. Nevediet nekādu biznesu ar bankām.

    Kursors.lv
    25.07.2022 22:17
    Reply to  Babajs

    Atlajst sajmu!

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    25.07.2022 23:36

    Sorosu – cietumā!

    Kursors.lv
    26.07.2022 06:58

    Un bitkoinus mums visiem kā galveno un vienīgo norēķināšanās līdzekli. Āmen, brāli!

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    26.07.2022 11:58

    Bitkoina statuss jānostiprina Latvijas Republikas Satversmē (tikai vispirms jāatrod Satversmes oriģināls)

    Kursors.lv
    26.07.2022 13:53

    Blokķēdē neskatījies? Varbūt tur tas Satversmes oriģināls ir ierakstīts?

    Skābene
    26.07.2022 08:48
    Reply to  Babajs

    Iepriekšējās krīzes laikā bankas reklamēja lielo pretīmnākšanu un kredīt brīvdienas tiem kam bija radušās īslaicīgas grūtības ar maksājumu veikšanu. Visi kas aizgāja uz banku prasīt kredītbrīvdienas saskārās ar skarbo realitāti, tika pārbaudīta iepriekšējo maksājumu disciplīna un beidzās viss ar līgumsodiem par dažas dienas kavētiem maksājumiem, par kuriem iepriekš bankām nebija iebildumu. Lūk tas ir viss, kas jāzina par banku pretimnākšanu. :)

    Biteme
    26.07.2022 09:57
    Reply to  Skābene

    Jāsaprot arī bankas. Viena lieta ir cilvēki, kas ņēma kredītus savam mazajam biznesam. Otra lieta, cilvēki kas aizņēmās 10-25% mājoklim (faktiski, pārcelšanās un iekārtošanās izdevumi). Un trešā – ķerras stumēji, kas uz krīta sagrābās suvus un pārāk dārgus īpašumus, kurus diez vai izmaksātu arī bez krīzes. Visiem nepalīdzēt un diez vai arī ir jēga.

    Reklāma