Šonedēļ stājušies spēkā grozījumi, kas paredz, ka visām jaunām mašīnām Eiropas Savienībā, kas tiek palaistas tirgū pēc 6. jūlija, jābūt aprīkotām ar “inteliģento ātruma ierobežotāju” un “melno kasti”. Šīs sistēmas kļūs par standarta prasību visās jaunajās mašīnās no 2024. gada jūlija, neskatoties uz to, kad tās prezentētas.
Ātrumu ierobežojošā tehnoloģija, kas saukta par “inteliģento ātruma ierobežotāju” nozīmē tieši to, ko varat iedomāt – sistēma pēc navigācijas datiem vai ceļazīmēm fiksē kāds ir atļautais ātrums ceļaposmā, pa kuru braucat. Ja atļautais ātrums pārsniegts, mašīna var veikt jebkuru no četrām darbībām – vizuāli vai ar skaņas signālu brīdināt vadītāju, brīdināt ar vibrāciju (visticamāk, ar stūri), nodrošināt jūtamu atgriezenisko saiti no gāzes pedāļa (lai kas ar to domāts), vai mašīna vienkārši var samazināt motora jaudu, līdz ātrums samazinās līdz atļautajam. Autoražotājiem ir brīva izvēle, kā viņi brīdinās vadītāju par ātruma pārkāpšanu.
Regulatori īpaši uzsver, ka vadītājam ir iespējams pārņemt kontroli, nospiežot gāzes pedāli, kas tādējādi atslēdz sistēmu, arī gadījumos, ja mašīna automātiski samazina dzinēja jaudu. Tiesa, neviens nav paskaidrojis, kādas būs sistēmas pieļautās atkāpes – vai 55km/h būs pārkāpums 50km/h zonā? Vai varbūt jābrauc ar 130km/h tur, kur atļauts ar 90km/h, lai auto kaut ko darītu?
Tieši pret šādu sistēmas darbību man ir vērā ņemami iebildumi, ņemot vērā pieredzi auto testos. Mašīnas visai regulāri ceļazīmes nolasa kļūdaini – kādai kļūdu ir mazāk, kādai vairāk, bet kļūdās visas ceļazīmju atpazīšanas sistēmas, arī dārgajiem premium klases ražotājiem. Šobrīd tā nav problēma – vadītāja ekrānā par to brīdina, bet to var mierīgi ignorēt, ja auto kļūdas un zīmes nav.
Arī navigācijas sistēmu dati par atļauto ātrumu regulāri ir kļūdaini, vismaz Latvijā. Volkswagen koncerna mašīnas, kas aprīkotas ar vairākām papildsistēmām, kaut ko līdzīgu jau spēj izpildīt – braucot ar ieslēgtu adaptīvo kruīza kontroli, mašīna automātiski pielāgo ātrumu, balstoties navigācijas datos (iebraukšana/izbraukšana no apdzīvotas vietas) vai sekojot ceļazīmēm. Tiesa, piemēram, Seat Leon gadījumā tas pāris reizes varēja radīt ļoti bīstamas situācijas, mašīnai negaidīti un pilnīgi nevietā samazinot ātrumu, proti, auto ziņo, ka atpazinis ceļazīmi, kuras tur nemaz nav! Vai arī 50 kilometru garumā nespēj pareizi nolasīt atļauto ātrumu – 100km/h uz Tīnūžu-Kokneses ceļa. Autoražotājiem diezgan steidzami jārisina jautājums, lai ceļazīmju atpazīšana kļūtu precīzāka un uzticamāka.
Kas attiecas uz “melno kasti”, tad šī iekārta būs kaut kas ļoti līdzīgs tam, kas sastopams aviācijā – iekārta ieraksta mašīnas ātrumu, dzinēja apgriezienus, gāzes un bremžu pedāļa darbību/pozīciju, trieciena spēku un drošības jostu lietojumu 30 sekundes pirms un 10 sekundes pēc negadījuma. Regulartori uzsver, ka šī informācija būs pieejama tikai un vienīgi tiesībsargājošajām iestādēm.
Man jau šķiet, ka optiskā zīmju nolasīšana auto vajadzībām ir nepareizais ceļš. GPS, pilsētās 5G – un auto nepārtraukti zin, kādu ierobežojumu zonā tas atrodas.
Pie tam ir jāiet tālāk – pilsētu ne-rūpnieciskajos rajonos naktīs ātrumu var samazināt līdz 25km/st – lai riepu skaņa netraucē naktsmieru. Dienā noteiktos apgabalos, noteiktos laika posmos ātrumu arī var samazināt, auto to “zin” un rāda uz displeja šobrīd atļauto ātrumu. Pārkāp? Dati automātiski vācas un sodi izrakstās arī automātiski.
Protams, vecās kalves bembistiem tas radīs nežēlīgu PITA, bet dzīve ir dzīve – kāpēc lai balsstiesības būtu auto vadītājiem. Tās ir arī cilvēkiem, kas atrodas savās mājās un grib atpūsties, kā arī gājējiem.
Auto riepas nerada skaņu – iekšdedzes dzinējs to dara. Tāpēc es bieži nepamanu elektroauto tuvošanos, jo pilnīgi nedzirdams – tāpēc obligātas papildus skaņas simulācijas jābūt.
Lūdzu, mazliet iedziļinies šajā tēmā un tu piekritīsi tam, ka riepas tomēr rada skaņu, kas aug, palielinoties ātrumam.
Tā skaņa kas trucē gulēt nerodas ātruma dēļ. Līdz ar to ātruma samazināšana nepalīdzēs šajā situācijā. Un pat ja samazinātu, tad to tāpat neievērotu tie, kuru riepu radītais troksnis traucē naktsmieru. Bet ja tev traucē pat normālas riepu skaņas, tad nevajag dzīvot apdzīvotās vietās, Latvijā ir pietiekami daudz nomaļu meža apvidu, kur iespējams dzīvot un pilsētas trokšņi netraucēs.
Nevajag man stāstīt, ko man vajadzētu darīt un kur man dzīvot))
Par ātruma kontroli – ar automatizētu uzraudzību tā vispār vairs nav problēma, jautājums tikai cik ātri klients nonāks līmenī “pēc X pārkāpumiem Y dienu laikā jūsu auto ir bloķēts uz tik un tik mēnešiem”.
Nevajag man stāstīt ar kādu auto, kādām riepām un kādu ātrumu braukt.
Ta ne jau es tev ko stāstu. To dara auto ražotāji un drīz arī policija online režīmā.
Ja neesi pamanījis, Eiropā auto vadītāji vairs netiek uzskatīti par svētajām govīm, kuras nedrīkst aiztikt. Pilsētas ir domātas cilvēkiem, nevis auto.
Agri vai vēlu kāds krāns blakus uzcels skatuvi, kur katru brīvu brīdi notiks bunga-bunga. Tā ka, tas ieteikums ir nekam nederīgs.
Pilnīgi nedzirdams ? elektoauto?
Jo lielāks ātrums jo lielāka skaņa no riepām. Riepām ir speciāls marķejums par skaņo ko tās rada. Ikvienai riepai. Vienas riepas rada lielāku skaņu citas mazāku.
Mazā ātrumā iekšdedzes dzinējs rada skaņu lielāku par skaņo no riepām.
Tā “nedzirdamā” skaņa no elektro auto ir uzravienā!. atškirībā no iekšdedzes dzinējiem.
> lai riepu skaņa netraucē naktsmieru
varbūt tomēr ieliec normālus logus izpuvušo rāmju vietā?
un ko tu darīsi ar nakts ceļu remonta vai sniega novākšanas darbiem?
Ausu aizbāžņi būs lētāks variants! Dzīvo pilsētas daudzstāvenē, kur var dzirdēt kā kaimiņš nolaiž ūdeni atejā, bet viņu redz satrauc riepu troksnis! :)
Manuprāt visi šajā portālā jau ir pamanījuši “Biteme” zemo testosterona līmeni, džekam ar steigu jādodās pie ārsta, ka neatmet ķepas no kāda velosipēdista pārāk straujas bremzēšanas…
Kad nav ko teikt pēc būtības, jāsāk apspriest oponents….mācies no digitalka he he
Varbūt pārstāj projicēt savu pieredzi uz pārējiem? Logi, redz, vasarā mēdz būt vaļā.
Un viena lieta ir komunālo dienestu radītie trokšņi (cik reizes dienā vai pat nedēļā?) un cita – citu cilvēku radīti trokšņi, no kuriem ne man, ne citiem mājiniekiem itin nekāda labuma.
Vecrīgā mašīnas praktiski nebrauc, bet troksnis ir tāds, ka līdz 4 rītā nevar aizmigt! Ja gribi klusumu, tad urbānā vide nav tam domāta, jābrauc uz kādu lauku viensētu.
Tā jau var aizdomāties līdz “gribi tīru gaisu – nedzīvo pilsētā”.
Visu var, vajag tikai gribēt un darīt. Jāsāk ar sajēgu, ka daudzas lietas var uzlabot ar satiksmes reorganizāciju, kuras pamatā ir atteikšanās no dogmas, ka auto ir svēts un auto vadītāju tiesības stāv pāri citu iedzīvotāju tiesībām.
Normālās pilsētās tas jau sen ir atrisināts ar super ērtu sabiedrisko transportu. Ja ar sabiedrisko varētu aizbraukt lētāk un ātrāk kā ar privāto transportu, tad pilnībā zustu nepieciešamība pēc sava auto.
Piekrītu, ka vajadzētu vēl vairāk sabiedriskā transporta joslas, un privātajam, tur kur paliks vieta pāri. Tas palīdzētu risināt problēmu.
labāk atteikties no dogmas, ka tu esi svēts, vai citi tamlīdzīgi nelaimes putni, kuriem traucē, ka kāds var atļauties auto. jau sen tie laiki pagājuši, kaut kur jau var atrast pa kādam bembja laizītājam, bet pamatā auto cilvēkiem ir pamatvajadzība, nevis kaut kas svēts. kad pieaugsi, tad varbūt sapratīsi.
kāpēc tu domā, ka man nav auto? vienkārši es saprotu auto plusus un mīnusus, un spēju paraudzīties uz situāciju plašāk, nevis tikai no auto verga viedokļa.
par tavu vecumu man viss ir skaidrs no tā, ka tu minies pa ietvi (sk. zemāk)
Tev nav auto. Ja kādreiz būs, tad tu pavisam citādi rakstīsi.
Kas vainas bembim?
Ātruma samazināšana nav satiksmes uzlabošana. Tā ir dogma. Un citu tiesības nestāv pāri autovadītāju tiesībām. Te nav nekāda sakara ar svētumu.
Es nerunāju par satiksmes uzlabošanu, bet par trokšņu līmeņa samazināšanu pilsētā. Tātad, par cilvēku labsajūtas uzlabošanu. Svētums mani neinteresē no vārda nemaz.
> Varbūt pārstāj projicēt savu pieredzi uz pārējiem?
izklausies smieklīgs, jo man kā reizi nekādi “trokšņi” no riepām netraucē.
dzīvojot ar izpuvušiem logu rāmjiem, esi pieradis pie pastāvīgā fona trokšņa.
tātad tev ir pieredze ar izpuvušajiem rāmjiem un troksni, un to tagad projicē uz mani? ko tad kā bērnudārznieks vēli vainu man virsū? :D
izpuvušie rāmji taču bija tava projekcija uz mani.
jeb tu kā putinisti citiem piedēvē savas utis?
> izpuvušie rāmji taču bija tava projekcija uz mani.
nope, tā bija tava debīlfantāzija, ka es kaut ko projicēju no savas pieredzes.
spriežot pēc terminoloģijas, tu sāc uzdot.
Tiešām zin? Kur ir vislielākā problēma ar GPS precizitāti? Pilsētās. Jo vairāk ēkas, it sevišķi daudzstāvu un ciešā tuvumā, tad zūd sakari ar GPS. Pietiek mazu kļūdu un pēkšņi GPS domā ka esi uz blakus ceļa, kur ir zīme 20 ne 50.
Es to saku no savas pieredzes Londonā. Strādāju uz jaunajiem Elektro busiem, kas nāk ar ISA sistēmu, kas ir balstīta uz GPS un ātruma kartēm.
Un šeit sistēma ir agresīva, ja GPS ieslēdz 20mph, tad ātrums uzreiz tiek uz to ierobežots ar bremzēšanu. Vai arī akselerators tiek atslēgts, lai to nepārsniegtu.
Reāli dabā vajag vismaz 10 sekundēm paiet pēc zīmes, lai sistēma nomainītu ātrumu. Braucu pa pilsētas šosejas pirmo joslu un jebkurā brīdī var nomest ātrumu no 80kmh uz 48kmh, konkrētās vietās, kur ir dažādu ceļu blīvums. Uzbrauc uz šosejas no mazsvarīga ceļa un vajag 10-20 sekundes kamēr man sistēma pārslēdzas uz max ātrumu. Lieliska spēle kā lai es iekļaujos satiksmē.
Realitātē ceļa zīmju nolasīšana būtu daudz drošāka ar daudz mazāk kļūdām. Bet te būs vēl viena problēma, ja auto kompānijas izmantos dažādas tehnoloģijas. Tad sāksies problēmas, kam būs vairāk vai mazāk kļūdu.
Braucot ar auto pa pilsētu navigācija teju nekad nerāda, ka atrodos kādā citā vietā nekā faktiski atrodos, šī nav problēma. Problēma ir, ka dati netiek nepārtraukti papildināti ar ceļu remontu ierobežojumiem un pagaidu ceļazīmēm un vietā, kur pašreiz ir (30) GPS joprojām rāda, ka droši vari braukt ar (50).
Pati iniciatīva katrā ziņā ir tikai atbalstāma, pie tam tieši tajā izpildījumā, kas samazina motora jaudu līdz ātrums krītās. Ātruma ierobežojumus ignorējošie protestēs – bet kā ar apdzīšanu? Apdzīšanas manevram var arī ieslēgt pagrieziena rādītāju, kas vadības blokam taisnā šosejas posmā signalizētu, ka taisies apdzīt kādu, kas pārvietojas lēnāk par atļauto, pie tam tikai tādā gadījumā, ja netuvojas krustojums ar mazākas nozīmes caļu kreisajā pusē. Taču, ja taisies apdzīt kādu, kas brauc ar attiecīgajiem (100), tad rēķinies, ka apdzīšanas manevrs prasīs ilgu laiku atrasties pretējā joslā un nav tā vērts. Satiksmes piespiedu “nomierināšana” varētu tādā republikā kā Latvija glābt simtiem dzīvību ik gadu un melnās kastes ļautu precīzi noskaidrot vainīgo fatālā sadursmē arī ja nav izdzīvojuši autobusu pieturā gaidījušie liecinieki.
Re, interesants viedoklis no dzīves, bez interpolācijām un personificēšanas. Iespējams, ka atbilde ir kombinētajā sistēmā. Katrā ziņā, tā ir darīšanas vaina un izejot caur X iterācijām, nākotnē tā sistēma strādās.
Visu var izdarīt. Visu var ierobežot un uzbūvēt, uzstādīt zīmes, prasīt, lai katrs novads saved kārtībā pēc visiem eiropas standartiem savus ceļus, lai jaunās mašīnas varētu droši pārvietoties. Šeit ir arī jautājums- cik tas izmaksās no valsts nodokļu maksātāju kabatas? Katrai valstij ir savi standarti ceļam.
Latvijā konkrētos apstākļos zīme pārsvarā strādā līdz nākošajam krustojumam. Kas to ieprogrammēs mašīnām? Vācijā viens standarts, Anglijā cits un Latvijā arī pavisam kas cits. Pirms šādas sistēmas ieviešanas, tad visiem ceļiem būtu jābūt visās Eiropas valstīs ar vienādu marķējumu. Bardaks tuvojas ar pāris pazaudētām nervu šūnām.
Klau, bet GPS tak kompim pasaka priekšā, kuras valsts CSN ir jāizmanto. Kur tad tur tā problēma sagatavot dažādu valstu CSN un ielādēt tos pēc vajadzības?
Par to, kurš maksās un vai tas ir izdevīgi – ir jāskatās uz to nevis kā uz iegribu, bet ilgtermiņa ieguldījumu. Pastāvīgs fona troksnis nav nevainīgs – tas neļauj atpūsties, paaugstina stresu un beigu beigās valstij tas maksā naudu un samazinot darba efektivitāti, vājina ekonomiku. Cilvēki nav mašīnas, kurām pofig, dzīvot troksnī vai klusumā. Pavei, kas liek pašvaldībām un valdībām būvēt trokšņu sienas šoseju malās – gribās notriekt naudu? Nekā nebija.
šīs visas muļķības tak gvelž tikai tie, kam pilnīgi pie d… kā pēc tam citi brauks ar auto. tipa, ja es ar velo nekad nebrauktu, man arī interesētu tikai izčakarēt visus tos velobraucējus – traucē tik manu mieru uz trotuāra. ja kādreiz pats tiksi pie tiesībām, varēsi te ienākt un sarkt no kauna, lasot kādas glupības agrāk esi rakstījis.
tu esi dīvains – braukt ar velo pa ietvi? skaidrs, ar bērnu nav vērts diskutēt – pa ietvi ar velo minās līdz 14 g.v.
Nu nu, ir, protams, redzami atsaldeņi, kuri iedomājas, ka viņš uz velo ir gluži vai mocis, bet reālaja pasaulē tikai pa dzīvojamo zonu puslīdz omulīgi var braukt ar velo kopā ar mašīnām. Pa ielu ar 2 vai vairāk joslām vienā virzienā ar velo brauc tikai pašnāvnieki.. vidējais velobraucējs pārvietijas ar max 15kmh, kas ir tuvāk gājēja pāris kmh, nekā mašīnas 50+
Man braucot ar auto nav nekādu probēmu apbraukt velobraucēju. Tev ir?
> skaidrs, ar bērnu nav vērts diskutēt
Kad nav ko teikt pēc būtības, jāsāk apspriest oponents…. (c) Biteme
Vajag taču atšķirt korektu jautājumu no oponenta apspriešanas.
^^^ Atbilde bija Reālajam, bet arī tavs viedoklis ir konstruktīvs un interesants.
Es tev reālu piemēru no dzīves dodu, bet tu saki, ka telefona ekrānā/auto navigācijā viss vienmēr ir labi un tāpēc viss būs labi arī pēc tam . Veiksmi tev ar tādu loģiku.
Un apdzīšanas tiek aizmirstas. Ja apdzenot ir jāiet pilnā gāzē vairākas reizes, lai atslēgtu sistēmu. Tas visu procesu padara nedrošu, kad uz brīdi ir jāielec virs limita.
Tas viss ir ļoti skaisti līdz brīdim, kamēr tas ir pilsētas robežās vai uz valsts galvenajiem ceļiem pāris, kur piekoriģēs zīmes vai navigāciju. Realitātē varēsi spļaudīties uz lauku novada ceļiem runājot par Latviju, jo nevienam neinteresēs tam visam zīmēt karti vai uzlikt visas zīmes vai sekot līdzi regulārajiem remontdarbiem.
Tas ir process. Kaut kas uz ko pamazām iet. Augs mašīnu procesēšanas jaudas, augs precizitāte, līdz auto labāk par vadītāju jebkurā situācijā zinās kas ir un kas nav satiksmes noteikumu pārkāpums.
Izsaku līdzjūtību, kuri nevar aizmigt riepu skaņu dēļ.
Nav runa par “nevar aizmigt riepu skaņu dēļ”. Var jau dzīvot no roltoniem un konserviem tāpēc, ka tā ir ātrāk un vienkāršāk – bet vai tā ir laba dzīve? Mani apsvērumi – sk. augstāk.
Es dzīvoju centrā un vasarā pa atvērtu logu man traucē hipsteru kafejnīca, kur visu nakti jaunieši dzer un bļaustās, pīpē zāli, nāk čurāt vārtrūmē, kas pēc tam nelabi ož. Un tad pret rīta pusi tie apdullušie jaunieši kāpj uz saviem velosipēdiem un mēģina tikt mājās, krīt, gāžās, lamājās! Tad kāds regulāri apdauzās, kad atbrauc ātrie, tad uz mediķiem lamājās, pēc tam uz policistiem.
Es labāk klausītos riepu švīkstoņu, nekā šito velohipsteru traģikomēdiju.
Nu re, tu jau faktiski saproti mani, tikai mēģini intelektualizēt problēmu. Troksnis traucē atpūtai un pats labākais, ka troksni var efektīvi samazināt. Var apklusināt ļurbas pirmā stāva bārā un var būtiski apklusināt auto. Galvenais ir sākt un neapstāties.
Roltonus vairs nepardot, bet es tik garsigi vinus maceju pagatavot.
Jūs minējāt, ka vajag samazināt ātrumu, lai riepas radītās skaņas samazinātos un tas netraucētu cilvēkiem nakts miegu. Man nav šādas problēmas. Tādēļ, es izsaku līdzjūtību kuram tā ir problēma.
Kurš vispār iesāka runāt par iemigšanu un naktsmiegu? Ne jau es. Es runāju par fona troksni, kas iedarbojas uz cilvēkiem nomodā, nevis par grūtībām iemigt. Lasiet taču to, kas rakstīts, nevis to ko gribās izlasīt.
Auto radītais troksnis ir atzīts par problēmu, VĒLREIZ atkārtoju par trokšņu žogiem – ja auto troksnis nebūtu problēma, tad neviens nebūvētu trokšņu žogus gar šosejām, kas iet tuvu apdzīvotām vietām. Neviens nerunātu par satiksmes radīto trokšņu problēmu pilsētās un necenstos to mazināt. Sāk ar skaļākajiem – piem. močiem un turpina ar auto. Tāpēc izsaku nožēlu par cilvēkiem, kas nedomā tālāk par savu degungalu (privātajām ērtībām braukt ar auto sev ierastajā ātrumā jebkurā diennakts laikā).
> Man jau šķiet, ka optiskā zīmju nolasīšana auto vajadzībām ir nepareizais ceļš. GPS, pilsētās 5G – un auto nepārtraukti zin, kādu ierobežojumu zonā tas atrodas.
Redzot ar kādu regularitāti operatoriem “noklājas” tīkli (no praktiskas pieredzes esošā autotransporta pārvaldības risinājumā), būvēt kaut kādu šādu reāllaika kontroles sistēmu tikai uz mobilo tīklu ir/būtu absolūts neprāts (nemaz nerunājot, par to, ka tie nerisina pagaidu/remont-zīmes utt).
Personīgi domāju, ka šādas invazīvas sistēmas, kas tieši ietekmē autotransporta līdzekli, ir riskants ceļš. Ja vēlme ir ātruma kontrole, to darīt post factum – “melnā kaste” jebšu vienkārši tahogrāfs, vidējā atruma kontroles sistēmas, tie paši fotoradari utt. – ir, manuprāt, jēdzīgāk. Kaut vai no juridiskā viedokļa..
Nezinu neko daudz par mob. tīklu avārijām, bet pagaidu/remonta ierobežojumu paziņošana vadītājam caur mob. tīklu jau krietni PIRMS tā posma, kamēr vēl var pieņemt lēmumu par ceļa turpināšanu vai apbraukšanu man šķiet daudz vienkāršāks risinājums, nekā paļauties tikai uz fiziski uzstādītām zīmēm, kas būs visdrīzāk krietni tuvu minētajai vietai.
Un kur tad vēl elastīgums – šādus ierobežojumus var ieviest vai atcelt minūšu laikā, klik-klik, un gatavs.
> klik-klik, un gatavs.
Par šo parasti pārmet, piemēram, tam pašam Elonam .. teorijā tā varētu būt, praksē izrādās ir bundža ar tārpiem – ne var (tehniski), ne kāds īsti grib tos “klik-klik” (juridiskas nianses, “bedrīšu lapītāju” konsorciji utt :))
> kas būs visdrīzāk krietni tuvu minētajai vietai.
Tik tuvu cik tas ir noteikts CSN – uz kuru spēj reaģēt auto vadītājs cilvēks. (Obligātai) autonomai sistēmai vēl jo vairāk ar to nedrīkstētu būt problēmai, ja viņai tiek uzticēts šāds uzdevums.
Bet visādi citādi jau lielākoties visi puslīdz jaunie auto jau ir faktiski ar šādu vai tādu izsekošanu (piemēram, Volvo tā ir On Call sistēma), kur ražotājs, jau faktiski tāpat zin ar kādu ātrumu kādā vietā auto pārvietojas – atliek tikai kādai institūcijai veikt salidzināšanu ar ātrumu karti un piestādīt rēķinu, nav vajadzība aiztikt gāzes pedāli).
Praksē, cik lasīts, tā jau darbojas daži auto koplietošanas pakalpojumu sniedzēji.
kāpēc lai teikšana būtu tiem, kurus tas neskar?
un par to navigāciju – totāls stulbums, tā nekad nav precīza, bieži domā, ka atrodos kaut kur blakus, kas nozīmē, ka atļautā 70 vietā mierīgi var nodomāt, ka atļauts ir 20 (paralēli esošajā dzīvojamā zonā. šis viss ir bizness, kam maz sakara ar satiksmes drošību, bet ideja jau ir tāda, ka cilvēkos jālikvidē vēlme braukt.
Cel augstāk. Personīgais auto ir papildinājums indivīda personiskajai brīvībai. Jo krietni palielina iespējas nokļūt tur kur citādi tas iespējams vien ļoti ilgā laikā un nokļūšana saistīta ar llielam neērtībām. Bez tā paliec ierobežots pilsētas robežās un vietās kur var noļūt ar sabiedrisko transportu. Māja laukos un vairāku veidu hobiji bez auto arī kļūst nereāli. Velo te neskaitu. Labi, ar velo var aizbraukt arī no Rīgas līdz Gaiziņam un pat uz Vāciju :) Taču tas vairs nav pasākums vienkāršajiem mirstīgajiem.
Indivīda personiskā brīvība ir iespēja pateikt, kas tev liekas aplami šajā valstī un nesapūt par to cietumā. Iespēja pārvietoties bez blokposteņu šķērsošanas un izģērbšanās katrā no tajiem.
Savukārt braukšana priv. auto nevis ar autobusu ir ērtību jautājums, nevis brīvības (kuras piemērus es dodu augstāk). Turklāt – kāpēc tieši personiskais auto? Īrēts auto dod tādu pašu komforta līmeni kā personiskais. Nevajadzētu tomēr aizstāt jēdzienus, mēģinot radīt iespaidu ka cilvēks bez auto ir apspiests un teju vai pakļauts genocīdam.
Lūdzu bez demagoģijas. Runāts tika par to ka ir globālais virziens “atbrīvot” civilizaciju no privatajiem auto un fakti to pierāda. Īrēts auto der zinamos gadījumos. Taču nav pieejams uz vietas un brīdī kad tas ir nepieciešams.
Tev auto vispār ir? Nav? Tad mums nav par ko runāt.
Raksts par to, ka ieviesīs sistēmas, kas motivēs braucējus ievērot likumu. Krist panikā, ka vairs nevarēs aizbraukt uz lauku māju ir pilnīgi nevietā. Brauc ievērojot noteikumus un neievērosi, ka šāda sistēma vispār eksistē. Nevajag pielīdzināt brīvību pārvietoties ar auto brīvībai uz antisociālu uzvedību. Tas diskreditē visu argumentāciju. Kāds te sakars ar velo vispār nav saprotams. Kad likumu ievērošanai ieviesa policiju, noteikti atradās kāds, kas bļāva ka tā jau drīz likvidēs visas cilvēka individuālās brīvības, savukārt citi ikdienā nepamana, ka tāda policija eksistē.
Vēl viens demagogs.
CSDD, VP: Automobilistiem jāievēro prasības un noteikumi.
Automobilists: Demagogi!
Mēs noteikumus +/- ievērojam. Velosipēdisti un elektroskūteristi bez auto tiesībām gan iedomājas, ka viņiem pieder trotuāri un gājējiem tur nav jaatrodas. Un ka var laiski kustināt kukuļus vakara krēslā bez gaismām un atstarojošās vestes uz ceļa braucamās daļas 70+ zonā.
Tipiskais autovadītājs: mēs ievērojam, bet gājēji, velosipēdisti gan neievēro. Un vislielākie pārkāpēji ir koki, grāvji, tiltu margas un pārvadu balsti!
Atliek tikai ar jetpakam lidinaties.
Labi ka latvija reti ir tadi ekstremali brauceji, kas ar masinu vale uz vietas griezoties. Man garam, diezgan intensivi vale smagas masinas, liela atruma, tam vajadzetu melnas kastes. Policistus, kam butu japatrule atruma parkapsana, gan tuvuma nemanu, amerika celu patrule intensivi.
Esmu ievērojis, ka automātiskās sistēmas nesaprot mūsu pilsētu beigas. ja izbraucot ir 70, pēc brīža beidzas pilsēta, tad auto nesaprot, ka nu jau ir 90.
Ātruma samazināšanai vajadzētu stacionāros raidītājus, pie skolām, bērnu dārziem apdzīvotās vietās. Tas pats 5G varētu raidīt šīs zonas ātrumu. Bet ja autovadītājs pārņem vadību un turpina gāzēt, tad no bildē – lai iestādes paskatās tā iemeslus.
“Seat Leon gadījumā tas pāris reizes varēja radīt ļoti bīstamas situācijas, mašīnai negaidīti un pilnīgi nevietā samazinot ātrumu ”
Mašina sāka bremzēt? vai vienkārši nespieda gāzi ( akselerātora pedāli ) :D
Man pilnīgi pietiek ar waze ātruma brīdinājumu par virs +10km/h. Gan droši, gan bez sodiem. Ja kādam traucēju, lai brauc meklēt krievu kuģi.
Attīstītā pilsoniskā sabiedrībā nav nevienam jāskaidro kā dēļ jāievēro atļautais ātrums vai nepārtraukās līnijas uz ceļa, kā dēļ nav jāapdzen nepārredzamos līkumos vai arī kā dēļ nav labi brīdināt par policijas patruļu pretimbraucošos ar tālo gaismu mirkšķiņāšanu. Jo tur visi saprot ka ceļu satiksmes noteikumi ir pašu interesēs. “Ja es kādam traucēju, lai iet..” ir visai toksiska dzīves filosofija.
Man ir tāda sistēma – saucas aktīvā kruīza kontrole. Ātruma kontrolei optiskā ceļa zīmju atpazīšana kombinācijā ar kartes datiem un radaru. Optiskā sistēma viena pati bez kartes datiem nestrādā. Ja ir skaidri redzama ceļa zīme, tad tā ņem virsroku par karti. Bet gadās kaut kāds nākamais ceļa posms kas kartē ir norādīts ar nepareizu ātruma limitu un ceļa zīmes tajā vietā citas nav. Tad sākās problēmas.
Nupat izbraucu cauri pusei eriopas. Tā sistēma pārsvarā nestrādā. Paziņo, ka nav pieejama, jo nav datu. Bieži dati nepareizi. Nezinu kurš gudrinieks šo ir atzinis par gatavu lietošanai. Kā jau te kāds minēja, mēdz būt situācijas ka uz šosejas kur atļauts 130, bet visi velk ātrāk, pēkšņi izdomā ka ir 70 un uztaisa kādam bremžu pārbaudi. 2 gadu laikā nekādu uzlabojumu nav bijis. Ka bija sū, tā palika.
kā vienmēr, uz papīra viss ir ļoti jauki.
droši vien poligonā arī ir viss ļoti jauki.
tālāk sākas reālais dzīves ceļš, kur nekas vairs jauki.
katrā ziņā ar troksni ir jācīnas visai skarbi. un arī ar smaku ir jācīnas skarbi.
nu jau vajadzētu aizliegt pārvietoties par apdzīvotām vietām ar EUR4 mašīnām.
degvielu rij, smird un piesārņo vidi. esi savedis kārtībā vecu auto – forši un atbalstāmi. nokārto vēsturisko statusu un tad drīkst piedalīties. a tā savādāk – braukā ārpus apdzīvotām vietām.
a tie teksti par nabadzīgo pilsoni kautkur dziļi laukos — vair netur kritiku. tie jādzen strādāt.
Atceries ka nabadzīgie pilsoņi arī var aiziet uz vēlēšanām ;)
Visai neierasti daudz komentāri, bet ne neuzdūros uz komantāru, kas apkopotu visu par šo tēmu.
Tātad, problēmas radīs daudzas lietas:
1. Izbraucot, no mazākas nozīmes ceļa uz šoseju, kur ātrumi ir dažādi, cik ātri sistēma pārslēgsies starp ātruma ierobežojumiem. Jo var sanākt slikti!
2. Apdzīšana, arī nereti sanāk pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, un, kas notiks brīdī, kad sistēma tev sāks nomest ātrumu, vari vairs nepaspēt pabeigt iecerēto manevru.
3. Kas notiks, ja brauksi pilsētā pa ātrāku ceļu, a te pēkšņi sistēmas navigācija nolasa kļūdu, ka tu atrodies uz blakus mazā ceļa, vai arī nolasa zīmi no blakus ceļa ar mazāku ātrum? Varu tikai iztēloties sekas un avārijas biežuma palielinājumu.
1. Visas navigācijas, ko esmu redzējis pēdējos 10(?) gados pietiekami precīzi parāda kā “bultiņa” izgriežas no sāna ceļa uz šoseju. Ja sagaidīts brīdis, kad nevis ar pedāli grīdā, izspolējot jāpaspēj nenoķert garāmbraucošais pakaļā, bet mierīgi var izgriezt un uzņemt šosejas ātrumu, šī nav problēma.
2. Ja apdzenot jāpārsniedz atļautais ātrums par >10Km/h, kad jau ieslēdzas brīdinājums, tātad apdzīts tiek kāds, kas brauc tuvu atļautajam un manevra lietderība ir zema (bija pirms dažiem gadiem smuks eksperiments, kurā noskaidrojās, ka starpība braucot ar atļauto vai +5-10km/h ir tikai pāris minūtes uz 100km, jo vidējais ātrums nesanāca par 10% augstāks bet tikai par kādiem 2%, ņemot vērā, ka pa ceļam apdzīvotas vietas, (70)nieki un remonti). Arī pats laiku pa laikam šo pārbaudu praksē – ieguvums no atļautā ātruma pārsniegšanas ir nebūtisks un kompensējams izbraucot 5-10min ātrāk. Nemaz nerunājot par enerģijas patēriņa ietaupījumu – tās -5min vienkārši nav to papildus degvielas litru vai kWh vērtas.
3.Šis notiek ļoti reti un pārsvarā uz daudzlīmeņu pārvadiem nevis paralēlām ielām. Ja pareizi saprotu, šādā gadījumā sistēma nevis veiks “piespiedu bremzēšanu” izraisot avārijas situāciju, bet brīdinās vadītāju un samazinās motora jaudu, lai nevar turpināt ieskrieties. Neredzu lielu problēmu arī ar šo.
Samazinot motoru jaudu ir bremzēšana. Tā arī man autobusu bremzē, kad uz pārvada atslēdz jaudu dēļ nepareiza ātrumu ieslēgšanas.
Bet pieļauju, ka tas būs tikai ar laiku un sākumā gadus vai vairākus izies tikai uz brīdinājuma signāliem. Kā tas strādās realitātē ir labs jautājums, bet nu 5G tagad un ar laiku 6G ļaus arvien vairāk aktīvām ierīcēm būt vienlaikus mazā reģionā. Bet no tā nākotnē neizbēgs.