Strauji palielinoties cenām par elektroenerģiju, iedzīvotāji arvien vairāk sāk domāt, kā veicināt savu energoneatkarību. Šajā ziņā arvien lielāka interese radusies par mikroģenerāciju jeb enerģijas ražošanu pašpatēriņam. To par reālāku soli padarījuši Ministru Kabineta šī gada 9. martā pieņemtie noteikumi par valsts atbalsta izsniegšanu saules paneļu iegādei. Kopējais pieejamais finansējums šajā projektā ir 20 miljoni eiro, kam pieteikties var līdz 2023. gada 31. decembrim. Paredzēts, ka viena mājsaimniecība maksimāli var saņemt līdz 4000 eiro lielu līdzfinansējumu, kuram pieteikties gan var tikai pēc saules paneļu uzstādīšanas. Labā ziņa – Citadele piedāvā izdevīgus nosacījumus to iegādei un uzstādīšanai. Par šo piedāvājumu šajā rakstā plašāk stāsta Citadeles Patēriņa kredītu produktu vadītāja Baltijā Alīna Liepiņa-Geiba.

Līdz šim tāds atjaunojamās enerģijas ieguves risinājums kā saules paneļi bija redzams vien uz dažu māju jumtiem. Līdz ar to saistībā ar tiem ir vēl daudz neskaidrību un tikpat daudz aplamu uzskatu. Kādi ir izplatītākie mīti saistībā ar saules paneļiem, atklāj “Tet” jaunu biznesu attīstības vadītājs Toms Stālmans, kurš arī plašāk stāsta par uzņēmuma sniegto atbalstu paneļu uzstādīšanā.

Cik sen “Tet” piedāvā saules paneļus? Kāds ir pieprasījums un kādas ir tendences?
Mēs ar šo piedāvājumu nācām klajā šī gada janvāra beigās. No pirmās dienas šajā jomā sadarbojamies ar Citadeli. Šobrīd šim pakalpojumam pieteikušies nedaudz vairāk kā 1000 klientu, kuriem piedāvājam izvēlēties piemērotākos “Vertex” ražotos saules paneļus. Skaidrs, ka valsts atbalstam ir būtiska loma, jo tas nav mazs un tāpēc arī interese ir ievērojama.
Šobrīd ar valsts atbalstu saules paneļu atmaksāšanās periodam vajadzētu sasniegt apmēram piecus līdz septiņus gadus. Vēl pēc pieciem gadiem vajadzētu jau būt plusā. Būtiski, ka šis risinājums visātrāk atmaksāsies tad, ja klients pilnvērtīgi izmantos saules paneļu sistēmu.
Esam ievērojuši, ka mazās stacijas ar jaudu no 3 līdz 4,5 kW nav tik populāras. Klienti biežāk interesējas par vidējo segmentu jeb 6 – 8 kW saules paneļiem.
Pirmais mīts: Svarīgi izvēlēties pēc iespējas jaudīgākus saules paneļus
Šis ir viens no tiem mītiem, ko klientiem bieži vien neizskaidro un tāpēc viņi līdz galam nesaprot, ka nav svarīgi uzstādīt saules paneļus ar pēc iespējas lielāku jaudu. Ir ļoti būtiski saprast, ka saules paneļi tiek pielāgoti attiecībā pret patēriņu. Tāpēc klientam vispirms ir jāsaprot, cik daudz elektroenerģijas viņš patērē, kā tas varētu mainīties vēlāk, piemēram, uzstādot siltumsūkni. Attiecīgi, ja patēriņš sasniedz, piemēram, 10 000 kWh gadā, tad arī vajadzētu uzstādīt ap 10 kW jaudīgu staciju. Pēc precīziem aprēķiniem izvēlēta saules paneļu sistēma, tās novietojums sniegs vislielāko efektivitāti un visātrāk atmaksāsies.
Ja klients izvēlēsies jaudīgāku saules paneļu sistēmu par reāli nepieciešamo, radīsies situācija, kad tiek saražots vairāk enerģijas nekā reāli tiek patērēts. Ja gada laikā visa saražotā elektroenerģija, kas nodota tīklā “uz glabāšanu”, nebūs iztērēta, tā vienkārši norakstīsies. Līdz ar to nekāds pienesums no lielākas stacijas nebūs, tieši pretēji – sanāk maksāt par to, ko faktiski neizmanto. Tāpēc arī svarīgi pielāgot šo sistēmu attiecībā pret patēriņu. Jāsaprot arī, ka vasarā uzaudzējam lielu rezervi un pa ziemas tumšajiem mēnešiem izmantojam šo pārpalikumu.
Otrais mīts: Saules paneļi ziemā ir bezjēdzīgi
Tas ir viens no klasiskākajiem mītiem, par ko jau daudzi eksperti ir izteikušies. Loģiski, ka Latvija nav Spānija vai Grieķija, taču arī pie mums ir pietiekams saules radiācijas līmenis. Svarīgi saprast, ka saules paneļi enerģiju ražo arī ziemā, lai arī tas apjoms ir krietni mazāks – 10 – 20% no kopējās gadā saražotās elektroenerģijas. Principā tie tādu kvalitatīvu ražošanu sāk martā un noslēdz septembrī. Skaidrs, ka vasarā saražotās enerģijas apjoms ir lielāks. Taču tieši tāda iemesla dēļ ir šis neto aprēķins. Pa vasaru elektrību patērējam mazāk, taču paralēli tam turpinām to ražot un radām sava veida uzkrājumu, lai ziemas periodā to izmantotu. Tādā veidā arī iespējams izlīdzināt elektrības patēriņu.
Trešais mīts: Saules paneļi bieži jātīra un par tiem īpaši jārūpējas ziemā
Pirmkārt, saules paneļi ir gludi kā spogulis. Skaidrs, ka, ja ir mazāks slīpums, tad sniegs var uzkrāties. Taču tajā pašā laikā līdzīgi kā ar metāla jumtiem – pie pirmajiem saules stariem un siltuma sniegs pats noslīd nost. Līdz ar to tāda speciāla apkope un tīrīšana nav jāveic. Protams, ja dzīvojam, piemēram, Gaiziņkalna apkārtnē, kur sniegs ir noturīgāks, ir ieteicams tos notīrīt, jo arī ziemas gaišajā laikā saules paneļi tomēr spēj saražot kādu nelielu enerģijas apjomu.
Tas ir viens no izplatītiem uzskatiem, ka speciāli jākāpj uz jumta un šie saules paneļi katru otro dienu jāmazgā un jātīra. To ļoti labi spēj paveikt arī lietus, kas visus netīrumus un putekļus noskalo nost. Protams, būtu ieteicams pirms un pēc sezonas saules paneļus vienkārši ar ūdeni nomazgāt un attīrīt no putekšņiem un putekļiem.
Ceturtais mīts: Saules paneļi ir trausli un viegli plīstoši
Skaidrs, ka, ja saules paneļus nometīs no jumta uz zemes, tie saplīsīs. Protams, ir jāuzmanās, piemēram, no lūstošiem koku zariem – ja uzkrīt kas smagāks, tad var radīt zināmus bojājumus. Taču kopumā saules paneļi ir izturīgi. Tiem ir īpaši apstrādāta virskārta, kas tos padara triecienizturīgus un aizsargā pret ārējiem paredzamiem faktoriem, piemēram, krusas.
Piektais mīts: Saules paneļi laika gaitā būtiski zaudē savu efektivitāti
Iespējams, ir atšķirības ražotāju piedāvājumā, taču “Tet” piegādātajiem saules paneļiem efektivitāte augstā līmenī saglabājas 25 gadus. Pēc tam efektivitāte nav zemāka par 80% no saules paneļu kopējās uzstādītās jaudas. Ja runājam par garantiju, tad saules paneļiem tie ir 12 gadi. Pastāv uzskats, ka, ja tiem nekas neatgadīsies pirmajā gadā, tad arī pēc desmit gadiem saules paneļi kalpos kā paredzēts.
Svarīgi, ka pirms risinājuma uzstādīšanas rūpīgi jāpadomā par novietojumu – vai saules paneļus neaizēnos kāds koks vai cits objekts. Šajā ziņā vēl viena problēma saistās ar skursteni. Vecākām mājām tie ir diezgan augsti, un, saulei spīdot, nepārtraukti tiks apēnots kāds no paneļiem. Šādos gadījumos “Tet” eksperti izmanto dronu, ar kura palīdzību no visiem leņķiem skatās šo apēnojumu un izveido siltuma kontūras, kas norāda, kur saules paneļiem būs vislielākais efektivitātes koeficients.
Sestais mīts: Saules paneļus uzstādīt uz jumta ir dārgāk nekā uz zemes
Patiesībā saules paneļus uzstādīt uz jumta ir krietni lētāk nekā uz zemes. Tos vienkārši pa trepēm uznes uz jumta, uzstāda ar maziem stiprinājumiem un pievieno pie sadales skapja. Savukārt, ja runājam par uzstādīšanu uz zemes, pirmkārt, saules paneļiem ir ļoti daudz metāla detaļu, piemēram, alumīnija rāmis. Otrkārt, jādabū slīps novietojums. Treškārt, nepieciešama vada rakšana – noteiktā dziļumā jāizrok tranšeja, kas prasa ievērojamas izmaksas. Ceturtkārt, ko uzreiz neaprēķina – lietderīgā zeme, ko aizņem šie paneļi. Tas īpaši attiecas uz mājām, kas atrodas pilsētā vai piepilsētā, kur īpašuma platība nav tik liela. Līdz tam cilvēki bieži neaizdomājas.
Septītais mīts: Saules paneļi ir nepieejami un līdz to uzstādīšanai jāgaida vairāki gadi
Ja “Tet” ar klientu, piemēram, šodien paraksta līgumu, tad paneļus var uzstādīs mēneša laikā. “Tet” pusē problēmu pašreiz nav, taču ir dzirdēts, ka daudziem konkurentiem tādas ir, kas saistās ne tikai ar saules paneļiem, bet arī invertoriem. Šeit būtiska nozīme ir ne tikai pieprasījuma pieaugumam, bet arī globālajai situācijai, kas ietekmē pieejamību. “Tet” ir nodrošinājis saules paneļu krājumus ar prognozi, ka tie pietiks visam atlikušajam gadam.
Astotais mīts: Saules paneļu uzstādīšana ļauj atteikties no kopējā tīkla
Tā tas īsti nestrādā. Saules paneļiem, ja tie ir pieslēgti kopējā elektrības tīklā, tāpat nepārtraukti ir nepieciešama strāva, lai tos varētu izmantot. Risinājums ir mājas sistēmā ieviest hibrīdo invertoru un akumulatoru, bet tas gan sadārdzinās visu projektu. Ja vēlamies atteikties no kopējā tīkla vai tas nav pieejams, tad varam būvēt off-grid sistēmu. Šādā gadījumā būs nepieciešams akumulators, kurā uzglabāsim saules paneļu iegūto enerģiju.
Devītais mīts: Saules paneļus var uzstādīt uz ikviena jumta
No “Tet” gandrīz 1000 klientiem tomēr ir daži, kuriem eksperti iesaka netērēt naudu un neuzstādīt šos paneļus, jo netiks saražots pietiekams apjoms enerģijas. Pirmkārt, mājai apkārt var būt ļoti daudz koku. Otrkārt, pats mājas novietojums ir tik neveiksmīgs, ka šie saules paneļi principā visu laiku atradīsies ēnā. Treškārt, mājām var būt daudz slīpņu jumti ar vairākiem izbīdījumiem, kas paneļiem neļaus veiksmīgi noķert saules gaismu.
Kad Citadele sāka atbalstīt saules paneļu projektu un kādas tendences novērotas klientu vidū?
Piedāvājumu par saules paneļu iegādi Citadele klientiem sāka piedāvāt pagājušā gada jūlijā Lietuvā, savukārt Latvijā – pagājušā gada oktobrī. Redzam, ka ziemā interese par saules paneļu uzstādīšanu nav īpaši liela, iespējams, tas saistās ar mītu, ka saules paneļi ziemā nekādu pievienoto vērtību nesniedz, un iedzīvotāji par šīm lietām domāt sāk pavasarī. Šogad redzējām, ka no janvāra interese pieauga aptuveni 2,5 reizes, kas bija novērojams arī martā un aprīlī gan Lietuvā, gan Latvijā. Ja salīdzinām pērnā gada beigas un šī gada marta/aprīļa periodu, noslēgto līgumu skaits par finansējumu saules paneļiem ir pieckāršojies. Ņemot vērā, ka tā ir specifiska joma, tad tendence ir ļoti pozitīva.
Kāds ir tipiskais saules paneļu pircējs?
Lielākā daļa no klientiem, kuri noformējuši līgumu, ir:
- vīrieši (79%);
- precējušies (76%);
- ieguvuši augstāko izglītību (60%);
- vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem (42%);
- algoti darbinieki, kuri strādā Latvijā vai Lietuvā;
- piesakās aizdevuma summai 5000 – 10 000 eiro (41%); 10 000 – 15 000 eiro (38%).
Dati par šo gadu liecina, ka vidējais termiņš, kam klients piesakās, lai atmaksātu aizdevumu, ir 56 mēneši. Savukārt vidējā izsniegtā aizdevuma summa sasniedz 7100 eiro.
Mazliet par dokumentāciju
Jāatzīmē, ka, lai saņemtu aizdevumu, klientam pirmā iemaksa nav jāveic. Citadele izvērtē klientu maksātspēju, kredītvēsturi, un dažu desmitu minūšu laikā klients saņem atbildi. Bankas izteiktais piedāvājums ir derīgs mēnesi, kura laikā klients vienojas ar “Tet” par līguma parakstīšanu, pēc tam noslēdz līgumu ar Citadeli, saņem naudu kontā un norēķinās ar piegādātāju.
No “Tet” puses dokumentācija sākas ar “Sadales tīkla” izvērtējumu, vai konkrētajā adresē var veikt mikroģenerāciju. Pēc tam tiek aizpildīta pieteikuma forma, un tad jāsaņem apstiprinājums saules paneļu uzstādīšanai. “Tet” sūta speciālistus apsekot objektu un pēc tam vajadzības gadījumā sniedz piedāvājuma precizējumu. Tad var parakstīt līgumu un sākt montāžas darbus. Tālāk sertificēts elektriķis apseko un veic nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu priekš “Sadales tīkla”. Principā klientam nekas vairāk nav jādara, jo visu dokumentāciju izņemot to, kas saistīts ar valsts atbalsta piešķiršanu, sagatavo “Tet”.
Pēc saules paneļu uzstādīšanas, klients var pieteikties valdības līdzfinansējumam un novirzīt šo summu ātrākai aizdevuma atmaksai.
Ehh, atkal Kursors pūderē smadzenes ar it kā štata autora rakstu, kas radīts “sadarbojoties” ar kādu uzņēmumu. Taču šis ir tīrs reklāmraksts Delfi Stokholmas diētas rakstu stilā. >”Tos vienkārši pa trepēm uznes uz jumta, uzstāda ar maziem stiprinājumiem un pievieno pie sadales skapja. ” Nu, gribēju plaši, bet slinkums. Rēcīgs teikums, kas varētu strādāt mājsaimniecēm. Paņēmu paneli padusē, uzrāpos uz divstāvu mājas jumta, ar reģipša stiprinājumiem piešāvu paneli pie dakstiņiem, atvēru wifi aplikāciju ar kuru pieslēdzu paneli pie sadales skapja un voila- elektrība notiek! Pag, bet te ir vēl! Lai izraktu tranšeju ar lāpstu, tas Tev, dāgais praktiskais latvieti, izmaksās… Read more »
Vai nu normāli izskaidro savu viedokli par tēmu, vai arī nekomentē šādus bezsakarīgus tekstus. Tātad, kāda ir realitāte? Kā notiek saules paneļu uzstādīšana uz jumta un kā notiek to uzstādīšana uz zemes?
Pag, tad šis ir reklāmraksts, vai nav? Domāju, ja tu pats būtu veidojis līdzīgu rakstu, tad tas būtu daudz kvalitatīvāks. Par tēmu, nebūs vis tik viegli uzstādīt uz jumta to paneli. Manuprāt, galvenias faktors ir, lai paneļi darbotos maksimāli efektīvi tos ≈20 gadus. Tātad jumta leņķim pret sauli ir jābūt precīzam. Kāds iespēja? Ja tā nav, tad galīgi vairs nav vienkārši un sākas izmaksas. Kabelis no jumta līdz sadales skapim arī ir jāaizvelk un gatavā projektā tas var būt čakars. Turklāt uz zemes konstrukciju var veidot vairākos stāvos un kompakti + regulējamu saules leņķa “ķeršanu” Cik “lielas” izmaksas ir ierakt… Read more »
Šis ir partnera raksts. Mēs intervējam partnera speciālistus un gatavojam rakstu.
Par tēmu runājot, izmaksas uz zemes būs augstākas, jo tev ir jāuzbūvē tā konstrukcija uz kuras liksi saules paneļus. Metāls šobrīd arī maksā dārgāk nekā iepriekš. Savukārt, uz jumta tev jau slīpums ir un atliek tikai piestiprināt tos paneļus. Pats uz jumta slīpumu baigi nekoriģēsi. Tas pats arī ar tranšeju rakšanu. Tehnikas īre un rakšanas darbi maksās dārgāk nekā to kabeli no paneļiem nolaist no jumta uz leju, lai pieslēgtu invertoram. Tātad, ko tieši neesam uzrakstījuši korekti?
Intervējāt un Citadele ar TET nebleķoja? Saožu kakas.
Izmaksas augstākas pret ko? Starta brīdī jā, bet arī atmetot 20 gadu laikā pazaudētās efektivitātes zudumu?
Kā jau teicu, uz jumta slīpums ir tāds kāds ir un panelim vajag tādu, kādu panelim vajag.
Metāla cenas šobrīd iet uz leju. Nav vajadzīgs obligāti alumīnijs.
Par kādu tehnikas īri runā? Mēs tagad runājam par Nord Stream2?
Tu strādā par velti? Tranšejas arī roc ar lāpstu un plikām rokām?
Tiešām nesaproti, ka nav labais tonis cauru reklāmrakstu sauk par interviju?
Preses relīzēs cukuroti teksti ir standarts, bet šeit it kā pētnieciskais raksts tā vien uzprasās.
Šis nav pētniecisks raksts. Vienkārša saruna par aktuālu tēmu.
Vispār ar rokām rakstās tranšejas ir dārgākas. Tas tā, zinu jo strādāju tādā uzņēmumā. Ar rokām rok tad, kad bobkatiņš netiek. Ko bobkats ar šaro kausu var izdarīt 10-15 minūtēs, cilvēks ar lāpstu pa visu darba dienu izrok. Nu tas, ja nav mīksta melnzeme. Bobkata īre uz dienu- 100-150 EUR… un izraks cik vajag, uz 10K fona, tās izmaksas ir nekas. Ar lāpstu elektriķis normāls prasīs 30-60 EUR metrā. Pats ar lāpstu divās nedēļas nogales izrakšu bez maksas. Būšu izkustējies. Maks ieguldījums 40 EUR lāpstā un lauznī. Liekam saules paneļus, vidējā summa sākot ar 10 K, lai sanāk normāli visu… Read more »
Tā izskatās, ka mēs tagad saliksim paneļus, sadales tīkls un tirgotāji izpildīs plānu par zaļās enerģijas iepirkumu un ierubīs skaitītāju! Kaut gan, nav jau tā, ka pa brīvu nodotā elektrība, sadale un pārvade tak jāmaksā tāpat.
“vidējā summa sākot ar 10 K” nozīmē diezgan treknu peļņu no katra projekta, jo vidējā saules paneļu sistēma Latvijā ir 6-9kW, attiecīgi sistēmas elementu izmaksas nepārsniedz 7K EUR materiālos. Uzliekam pa virsu vēl bankas procentus un saules paneļu uzstādītāju uzņēmuma peļņu vien lietotājam jāatpelna kādus 3-4 gadus. Ar visu to, paneļiem jāstāv ļoti suboptimālā novietojumā ar noēnojumu lielu daļu dienas, lai tiem būtu jāatmaksājas 20 gadus. Maksimums 10, un ja lielu daļu māk izmantot uzreiz, teiksim lādējot elektroauto pa dienu nevis naktī, kā arī ieprogrammējot siltumsūkni sildīt akumulācijas tvertni dienā, tad atmaksājas vēl ātrāk. Sadales tīkls jau ņem maksu par… Read more »
Interesanti, kam man nepieciešams elektroauto, ja es darbadienas vidū to turēšu mājās pie lādētāja, nevis došos ar to uz darbu? 10K ir vidējais cipars ar ko strādā mūsu pilsētā. Visiem sarēķināts, mēs tikai instalējam un piegādājam. Pagaidām smieklīgākais- cilvēkam ietirgo X skaitu paneļu, atnāk pie mums uzprpjektēt kā uz jumtiem to visu dabūt, izrādās, 5 paneļi neder uz Jumta, par maz vietas….
ja tu @Čiekurs nemaksā autoratlīdzību, tad skaties YT, kur apgāzti daudzi veikalinga mīti. citādi kaut kā negodīgi sanāk — Citadeles mārketings saņem algu par veikalinga muļķību rakstīšanu, bet komentētājiem par brīvu jāraksta instrukcija un salīdzinājums par uzstādīšanas veidiem? nokomentēja, izteica faktos balstītu viedokli, uzredzi.
Aha, un par brīvu tas komentētājs var runāt tukšas glupības bez pievienotās vērtības? Vai nu runājam par tēmu, vai lieki nekustinām elektronus.
skaidrs, aizstāvi reklāmdevēju. par jumtu ir uzrakstīts faktos balstīts viedoklis, nevis tukšas glupības. meklē YT klipus par attiecīgo tēmu.
Es aizstāvu veselo saprātu un aicinu jēgpilni diskutēt nevis mētāties ar “Fū, pē, kaka!” tipa komentāriem.
it kā “Tos vienkārši pa trepēm uznes uz jumta, uzstāda ar maziem stiprinājumiem un pievieno pie sadales skapja.” būtu jēgpilns teikums. kā uzrakstīts, tādi arī komentāri.
Manai mājai čaļi “jājās” divas dienas, lai tikai saliktu āķus uz dakstiņu jumta, pie kā piestiprināt paneļu sliedes. Pārējais tiešām prasīja tikai vienu dienu.
Jā, jumti ir dažādi un arī stiprinājumi var atšķirties. Var būt arī situācijas, kad būs jānomaina/jāsalabo jumts, lai uz tā varētu pieskrūvēt paneļus. Bet tā jau nebūs saules paneļu problēma.
Tad arī zemes infrastruktūras sagatavošana nav saules paneļu čaļu problēma. Ja nederīgs jumts nav viņu problēma. Tagad salabot jumtu izmaksā sākot no 3K EUR< kur 1k būs tikai darbs…
Par to jau arī pateikts – ka liekot uz zemes, t.sk. ir jārok tranšeja un katrs pats saprot, ka to neizdarīs rūķīši. Vai nesaprot?
Tas bija sarkasms, neko tev tā tranšeja salīdzinoši nemaksās.
tu nesaprati, tā būs Sadales tīkla rakta tranšeja. vai zini kādi ir “naudas Sadales tīkla no tava maciņa viņu kabatā” izcenojumi? ;)
Kāpēc Sadales tīkla? Mēs tagad runājam par tranšeju mājokļa īpašnieka teritorijā no saules paneļiem līdz invertoram.
tas bija offtopika sarkasms par Sadales tīkla iesaisti projektā, kur šis vārdu salikums parasti nozīmē augstas cenas. ja tranšeju neraksi ziemā, kad virskārta uz pusmetru sasalusi, tad izmaksas ir niecīgas uz kopējo bilanci.
Sadales tīkls Tavā privātīpašumā nespers savu kāju. LĪdz sadalei visu pašam ir jādara! Un kā Tu to izdari, viņiem dziļi pajāt. Viņiem ir tikai viena maza sūda lapele, kas jāaizpilda un ir jānoregulē invertors uz specifiskiem parametriem, lai atas nečakarē tīklu un pie nepareizām vērtī’bām atrubās no sadales tīklu infrastruktūras. Viss. Nekas vairāk. UN tur arī neņem pretī jebkuru invertoru.
Labs raksts, būtu jauki ja varētu vēl noskaidrot kādas izmaksas ir/būs elektrības izmaksas par nodoto un atprasīto elektrību tīklam (neto norēķini)? Vēl nav saprotams, ja ir izvēlēts dinamiskais (biržas) tarifs vai tur nav vēl kāds triks ar cenu starpību starp vasarā nodoto un ziemā atprasīto elektrību?
Par dinamisko īsumā ir tā: nodod pa tā biržas cenu, saņem atpakaļ pa tā brīža biržas cenu. Saules paneļu gadījumā nebūs prātīgi, jo ziemā cena uzskrēja līdz 1,6 euro par kilovatstundu, bet vasarā turās ap 23 centi.
Ar NETO sistēmu tā nav. Neatkarīgi no fiksētā vai dinamiskā tarifa nodod tīklā par velti, saņem atpakaļ par sadales cenu (5 centi par kWh)
Sadales tarifi ir 2, tā kā šobrīd tieši lieku paneļus, pāriešu uz S3 sadales tarifu – darbadienās pa dienu nedaudz dārgāka maksa (ap 6 centi ar pvn), bet tad saules enerģija izmantojas vairumā, naktīs un brīvdienās zem 3 centi. Iesniegumu e-st var iesniegt par pāreju.
Emz, viņi ko akumulatorors tur to elektrību priekš Tevis? IVss jau top, drīz nodot maksās naudu un izņemt maksās naudu.
Tad jāvirza savs projekts, aļa mēs ar gribam OIK par tīklā nodoto zaļo enerģiju! :D
Ja Tu spēsi sadales tīklam atšķiebt nopietnu kukuli, mierīgi.
Viss jau top? Avotu šādai informācijai. Man šķiet šeit viss paliks skaidrāks, kad vienkārši iedomāsies to mērogu pie kura vasarā nodotā/ziemā atpakaļ paņemtā starpība sāks kļūt par problēmu. Ir kaut kāds neliels % no Latvijas mājsaimniecībām, kas tīri teorētiski var uz saviem jumtiem uzstādīt saules paneļus, totāli nepietiekams lai ST sāktu ciest zaudējumus. Absoluti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzstāvu māju dzīvokļos, ja nu piemirsās, un par pilnu biržas tarifu pērk tai skaitā te pat uz vietas par velti tīklā ieprludināto saules enerģiju. Šīs enerģijas ražošanai netiek tērēta gāze, netiek tērēts ūdens Daugavā, tā netiek pirkta no kaimiņvalstīm. Tātad uz… Read more »
Un tagad mazliet antireklāmas no personīgās pieredzes: TET piedāvājums ir viens no dārgākajiem tirgū, tāpat kā Elektrum. Enefit piedāvājums uz 6kW staciju bija vismaz par 2000 eur lētāks kā abiem iepriekš minētajiem kantoriem (praktiski tas ir arī valsts atbalsta apmērs uz šādu jaudu). Jāgaida būs pie visiem kantoriem un vidēji tas ir 4 mēneši, bet mazie kantori var to izdarīt arī ātrāk, bet būs jāpameklē. Nekādā gadījumā nevajag pavilkties uz aicinājumu likt elektro staciju, kas ražo tik cik patērējat, tas ir tuvredzīgi. Labāk uzdāvināt tīklam lieko elektrību, kā pirkt jaunu invertoru un jaunus paneļus tajā brīdī, kad ģimenē ienāks elektro… Read more »
Skābenes komentārs noderīgāks par visu reklāmrakstu. Es šito nesaprotu, ok ir reklāmraksts, tiešam pēc reklāmraksta grūti pāris atkāpes uzrakstīt par tēmu kas cilvēkiem tiešām būs noderīgi, pakonsultējoties ar pāris profesionāļiem nevis Tet menedžeri.
Jā, man arī šāds plāns bija, bet atbalsts nepienākas (mājražotājs) un biju jau atmetis ar roku, bet iekrita rokās par saldu cenu 3kw inverteris un paneļi samērā lētāki, tāpēc šobrīd lieku pavisam nedaudz virs patēriņa – 3kw sistēmu, pāris gadiem pietiks, jo ev tāpat šobrīd nepavilkt. Arī bija doma pakurināt labāk sildītāju, ja par daudz saražotu, jo gāze, bet izlīdzinātais uz gadu atnāca ap 100eur, nav tik traki un gan jau valsts kaut ko uz apkures sezonu iedos :D 3,12kw sanāks ar visu pieslēgšanu utt. ap 2,8k eur, kas ir samērā adekvāts cipars un investīcija nākotnē.varbūt pa panelim ar laiku… Read more »
“Saules paneļiem tāpat nepārtraukti ir nepieciešama strāva, lai varētu darboties” – šis apgalvojums laikam tādēļ, ka TET nepiedāvā hibrīdo sistēmu ar akumulatoriem, kura darbojas arī neatkarīgi no tīkla.
Un vispār, no fizikas viedokļa, tas galīgi absurds apgalvojums, jo paneļi paši ģenerē strāvu.
Jā, es zinu par hibrīda sistēmām, bet cik saprotu, tās ir izteikts mazākums un vairumam klientu neaktuāls (dārgāks) risinājums.
Viņi ļoti neveikli izteicās, bet fakts ir tāds, ka pieslēdzoties pie sadales tīkla, jākonfigurē invertors tā, lai atslēdz arī saules paneļus, ja mājai pazūd elektrība.
Ja nepieslēdzamies tīklam, bet izmanto akumulatorus? Man decembrī saražoja 8 kWh, bet patēriņš bija 400+ kWh. Pat Tesla Powerwall+ ir tikai 13.5 kWh un knapi pietiktu tikai 1 diennaktij…
Arī hibrīdā sistēma atslēdzas no tīkla, kad tajā nav sprieguma, lai nenosistu montieri stabā, tikai atšķirībā no parastās, saulei spīdot, tā nodrošinās mājā elektrību. Protams ka tā nav domāta kā pilnīga autonomija, bet rezerves variants. Kad šādu sistēmu prasīju Elektrum, dāma man ieteica benzīna ģeneratoru…
Viņiem hibrīds nav izdevīgs, tāpat kā 100% off grid varianti! :)
Hibrīda sistēmas ir sarežģītas,Tetam nav laika ar tām ņemties un nav iekārtu, kā arī nav tik daudz speciālistu, kas uzliek, Tetam vieglāk atdot apakšniekiem ( kas vakar lika ventilāciju) uzlikt paneļus un pieslēgt paneļus parastam tīkla invertoram.
Off-grid invertori ar akumulatoru blokiem, manuprāt, ir lietojami tikai mazām dārza mājiņām un cilvēkiem, kas kategoriski uzstāj dzīvot tur, kur tīkls nav pievelkams. Lielas sistēmas ar vairākiem desmitiem kWh akumulatoros šobrīd nav spējīgas sevi atpelnīt akumulatoru lietderīgā mūža laikā, ziemā šīs hibrīdsistēmas nespēs barot neko vairāk par apgaismojumu un vienu portatīvo datoru. Saules paneļus vajadzēs daudz jo Decembrī, Janvārī, no 10kW saules paneļiem var iegūt labi ja 150kWh pa visu mēnesi, pie tam noliekot tos stāvā leņķī, attiecīgi samazinot saražoto apjomu vasarā. Tipiskai ģimenei patēriņš ir ~15kWh/dienā. Kur ņemt iztrūkumu? Pareizi – ģenģeris. Kvalitatīvs HONDA ģenerators ražo elektrību par aptuveni… Read more »
Arī benzīna ģeneratoru var pieslēgt tikai pie hibrīda invektora.
Kas tad tas par mītu???
Ierīko savā sadales skapītī pārslēdzošo slēdzi, lai netīšām nepadotu spriegumu no ģeneratora uz ST pusi, un lieto vesels.
Sorry, papētīju, jums taisnība
Starp citu, jā, labs komentārs. Hibrīda variantā tev vēl vajag akumulatorus un tāpēc šādas sistēmas izmaksas būtiski pieaug. Rezultātā tā atmaksāsies teju divreiz ilgākā laika posmā. Tas nav variants masām.
Vai datoram UPS atmaksājas?
Atkarīgs no tā, kas tas ir par datoru. Privātpersonām diez vai.
un kā vēl atmaksājas, ja strādā ar stacionāro, nevis jaunu portatīvo.
Hibrīda invektoru un akumulatorus uzstāda tie, kuri ne pārāk uzticas valdībām un ST monopolam. Laiki tagad ir nestabili, tāpēc jādomā par neatkarību.
Tā varētu būt, jā.
Man invertoram ir konektors priekš akumulatoriem, pieļauju, ka nemaz nevajag speciālu Hibrīda invertoru, vai arī man jau ir Hibrīfda invertors! :)
“Man decembrī saražoja 8 kWh”
elektriskajai tējkannai jau pietiks
Tas valsts atbalsts atkal ir uztaisīts caur d… – tu vispirms investē savu naudu, uzliec sistēmu un tad ej pie ierēdņiem, kuri VARBŪT apstiprinās, ka sistēma kvalificējas atbalstam. Manuprāt normāli būtu valsts atbalstu apstiprināt projekta stadijā.
Normāli būtu ņemt visu sistēmu pie uzstādītāja ar atlaidi valsts atbalsta apmērā, citādi uz manu projektu ir 100 ierēdņi, kam alga jāmaksā, lai projektu administrētu.
Man ir jautājums, cik ilgi būs sistēma ka cik iegrūd tik arī izņem, jo parastais patērētājs to šobrīd apmaksā? Uzražoju elektrību laikā kad maksā 0.10 eur un ņemu vakarā ārā par 0.50 eur, kur loģika?
Tas ir tikmēr, kamēr šo saules paneļu ir maz, arī vairāk kā 11kW nevari uzlikt. Sava veida stimuls “neparastajam” patērētājam piedalīties valsts kopējās elektrības ražošanas kapacitātes palielināšanā. Ir valstis, kurās par nenotērēto atlikumu izmaksā naudu, pie mums “nonullē”.
Cik es sapratu, tad jau šobrīd attiecīgās ministrijas (vai ministrija) domā, kā likumdošanu sakārtot, lai “lieko” elektrību varētu arī pārdot citiem nevis nonullēt.
Nevajag nemaz pārdot, pietiktu, ja atļautu izmantot citās adresēs. Ražo lauku mājā, tērē Rīgas dzīvoklī!
Ja es pareizi sapratu, tad pie šādas iespējas šobrīd tiek strādāts un kaut kad tas būs iespējams.
Vai Citadele finansē arī tos iekārtu pircējus, kas tās nav iegādājušies no TET?
Protams, stacija ir nodota ekspluatāvijā.
Kāpēc ne? Uzprasi bankai pa tiešo.
Protams: https://www.citadele.lv/lv/private/solar-panels/
Pārāk skaisti. Reāli sadales tīkla onkuļi neatjauno līnijas. Jaunās līnijas tika VIP vai sadales tīkla darbiniekiem un radiniekiem. Pārējiem jāšķiras no vairākiem desmitiem tūkstošu lai ievilktu jaunu līniju un tad sadales tīkla onkuļi atļaus pieslēgties. Respektīvi kā vienmēr veiksmes stāsts. Tie kas pie siles tuvāk tie varēs pieslēgt.
Izklausās pēc “Atlajst Sajmu!” tipa čīkstinga. Tu noteikti vari labāk!
Ko labāk? Labprāt liktu paneļus. Tik tagad nedrīkstu. Man jaunu līniju sola 2024 gadā.
Kristap, pirms likt paneļus ir jāpilda pieteikums Sadales tīklam un jasamaksā naudiņa par pieteikuma izskatīšanu. 3 dienu laikā Sadales tīkls atbild, vai var pieslēgt mikroģeneratoru bez tīkla pārbūves. Ja Sadales tīkls atbild, ka jāveic pārbūve, tad tu vari vai nu gaidīt, kad Sadales tīkls veiks pārbūvi, vai arī apmaksāt pats šo prieku.
Jā, tā ir.
Citāts: “Astotais mīts: Saules paneļu uzstādīšana ļauj atteikties no kopējā tīkla
Tā tas īsti nestrādā. Saules paneļiem tāpat nepārtraukti ir nepieciešama strāva, lai varētu darboties. ”
Komentārs: Maldināšana vai neprecīza informācija. Pirmkārt, saules paneļiem nav nepieciešama strāva, lai tie varētu darboties. Tie paši to ražo. Minēšu dažus piemērus: Izgaismotas ceļa norādes, meteoroloģiskās stacijas, u.c. Papildus, ķīnieši ražo ūdens sūkņus, kas ir paredzēti pieslēgšanai pie saules paneļa “pa tiešo”.
Otrkārt, man pašam ir uzstādīta sistēma, nekurienes vidū, kur elektrības pieslēgums nav pieejams vispār. Tiesa gan, lai būtu nepārtraukta sprieguma padeve, ir jāizmanto akumulatori.
Āmen!
Lūgums nejaukt kopā off grid un on grid risinājumus. Tevis pieminētie ir off grid risinājumi, kur tiešām nav nekāda sakara ar kopējo tīklu. Vairumā gadījumu gan saules paneļu sistēmas ir pieslēgtas koplietošanas elektrības tīklam un tur bez hibrīda invertora nekas nesanāks.
viņš kā reizi neko nejauc, tu tagad piepin klāt invertorus pilnīgā bezsakarā, jo 8. mītā tie nav pieminēti.
Nejaucu. On grid risinājumā ir invertors. Šis raksts ir par on grid risinājumiem, jo tie ir aktuāli vairumam cilvēku. Es šajā rakstā vispār nerunāju par off grid risinājumiem, kurus pin iekšā Andris. Tās ir absolūti dažādas pieejas.
Jauc gan. Ir inverteri, kuri var saņemt spriegumu no tīkla vai ģeneratora, akumulatoriem vai saules paneļiem. Pie kam, tīkls nav obligāts. Lai nebūtu papildus strīdu, man tāds ir.
Tādā gadījumā tas ir invertors, kas darbojas hibrīda režīmā. Par to jau komentāros iepriekš runājām.
Tas tomēr neatceļ faktu, ka saules paneļiem nav nepieciešama “nepārtraukta strāva”, lai tie darbotos.
Jā, ja paneļus nav paredzēts pievienot kopējam elektrības tīklam, tad var teikt, ka saules paneļu sistēmai nav nepieciešama strāva “no malas”.
v
Es tiešām vairs nesaprotu, kas jums te nav skaidrs un kur ir problēma. Bet reizē arī vairs nekā nevaru palīdzēt.
Mūs ar Andri kaitina mīts par 8. mītu :)
Pielaboju to punktu tekstā. Tagad būtu jābūt visam skaidrākam. Paldies!
Arī hibrīdais invertors ir pieslēgts kopējam tīklam, tā ka labojums nav ieskaitīts.
“Ja sistēmā nav akumulatora (on-grid sistēma), tad mājās nebūs elektrības, ja ST pazudīs spriegums, Arī tad, ja spīd saule.” Varētu kaut ko tādu…
Tagad labāk?
Krietni labāk! :)
vari gan palīdzēt. pārsauc rakstu par
«tet mīti par saules paneļiem un to uzstādīšanu» ;D
Nē.
Ja jau vairumam cilvēku, tad nevajag rakstīt neko par elektroauto?
Vai tad Kursors nav vieta, kur cilvēki uzzina par tehnloģijām?
Ja “saules panelis” – tātad on-grid, ja auto, tātad dīzelis….
Jā, bet cik daudz šādos rakstos sazaroties uz visiem iespējamajiem un neiespējamajiem konkrēto tehnoloģiju pielietojuma veidiem? Manuprāt, labāk aprakstīt tehnoloģijas vai produktus, kurus izmanto vairums (jo tad šāds saturs būs aktuāls vairumam) nevis censties ļoti virspusēji pieskarties maksimāli daudz dažādām tēmām. Kur ir balanss?
Manuprāt, rakstot par saules paneļiem, jāraksta arī par hibrīdo un “off-grid” sistēmu, jo tā noteikti šajā brīdi praksē būs noderīgāka informācija, piemēram par šo, Kursorā publicēto:
“Sievietei ASV transplantēta 3D izdrukāta auss, kas radīta no viņas pašas ķermeņa šūnām”.
Es sliecos domāt, ka derētu atsevišķi raksts par hibrīda un off-grid sistēmām. Manuprāt, tās ir plašas tēmas pašas par sevi.
Nu vismaz vajadzēja ar vienu rindkopu pieminēt.
Mani, piemēram, 8. punkts reāli samulsināja :) nesmu gudrs elektrībā, u.c. inženiertehniskajā perifērijā, un samulsu – vai manai planotajai on-grid sistemai ar akumulatoru nav jēgas? Labi, ka ir komentāri :)
Ja patēriņš sasniedz ap 10000 kWh gadā, tad invertors 10kw der, bet paneļi tomēr prasītos ap 12 kw (jo jumta virziens un slīpums ne vienmēr ir ideāls)