Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši prototipu sensoru matricai, kas palīdz objektīvi novērtēt apģērba lielumatbilstību. Glābšanas dienestos strādājošajiem, karavīriem un sportistiem ir būtiski, lai formastērps ir ērts un netraucē kustēties. Pirmo reizi apģērba lielumatbilstības noteikšanai izmantoti šķiedru optiskie sensori.
RTU Elektronikas un vides inženierzinātņu fakultātes (EVIF) un Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) zinātnieku sadarbībā izstrādāta jauna metode sensoru iestrādei tekstila izstrādājumos apģērba lielumatbilstības noteikšanai, salīdzinot dažāda tipa elektriskos un optiskos sensorus un novērtējot sensoru lietojamību šādam mērķim. Projektā iesaistīts arī industriālais partneris – SIA «AFFOC Solutions», kas veic tirgus analīzi un izskata tehnoloģijas tālāku lietojumu.
Zinātnieku izstrādātais sensoru matricas prototips ir balstīts tekstilmateriālā un kā testa aprīkojums lietojams laboratoriski – to var pavilkt zem apģērba, piemēram, formas tērpa, lai noteiktu tā lielumatbilstību.
«Ikdienā cilvēki apģērbu izvēlas, vadoties pēc tā, vai tas patīk, piestāv, liek justies ērti. Antropometrijas un lielumatbilstības pētījumi ir būtiski specifisku apģērbu valkātājiem, kuriem īpašuzdevumu apģērbs nedrīkst traucēt veikt pienākumus. Tie ir apģērbi, kas ļoti cieši pieguļ ķermenim, piemēram, sportistu triko, apģērbi speciālu uzdevumu veikšanai un tādi, kas ir smagāki nekā parastie ikdienas apģērbi, piemēram, karavīru uniformas. Trešā kategorija ir apģērbi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai funkcionāliem traucējumiem. Sensoru matrica sniedz objektīvu informāciju par apģērba lielumatbilstību un ergonomiku,» skaidro RTU EVIF Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa. Prototips ir turpinājums RTU īstenotiem apģērba lielumatbilstības pētījumiem.
«Pētījumā salīdzinājām elektriskos un optiskos sensorus, lai iegūtu augstas kvalitātes mērījumu datus apģērba atbilstības novērtēšanai, tajā skaitā deformācijas/spēka, temperatūras un relatīvā mitruma rādītājus. Piemēram, tradicionāli izmantotie elektroniskie sensori elektromagnētiskās iedarbības ietekmē ne vienmēr spēj sniegt precīzus/stabilus mērījumu rezultātus, tāpēc arvien biežāk tiek izskatīta iespēja izmantot optiskās šķiedras – uz šķiedras Brega režģa (FBG) bāzes darbības principa balstītus optiskos sensorus,» pauž RTU ETF pētnieks Toms Salgals. Viņš norāda, ka apģērba industrijā aizvien plašāk izmanto dažādus elektronikas elementus gan kā dizaina risinājumus, gan, lai nodrošinātu valkātāja fizisko rādītāju monitoringu, tiek pētīti un attīstīti dažādi materiāli un elementi, kuri atvieglo elektronikas integrāciju apģērbā.
Šķiedru optiskos sensorus apģērbu lielumatbilstības noteikšanā RTU zinātnieki pētījuši un izmantojuši pirmie. Eksperimentāla elektrisko un optisko FBG sensoru iestrāde apģērbā un prototipa testēšana pierāda, ka sensorus un to kombinācijas ir lietderīgi izmantot apģērba lielumatbilstības novērtēšanā, viņi secina.
