Ziņots, ka pirmdienas, 13. decembra, rītā apgrozībā esošo bitkoinu skaits pietuvojās nozīmīgai robežai – teju 19 miljoniem jeb 18 899 000, kas ir 90% no kopējiem šīs kriptovalūtas krājumiem. Līdz ar to aktīvākajiem “Bitcoin” “racējiem” jāsarosās, jo palikuši vairs tikai 2,1 miljons iegūstamo bitkoinu.
Bitkoinu skaits ir ierobežots līdz 21 miljonam monētu – to noteicis tā anonīmais izveidotājs Satoši Nakamoto (Satoshi Nakamoto). Šis limits ir ierakstīts “Bitcoin” pirmkodā. Kriptovalūtas ieguves ierobežojumi ir kritiski svarīgi vērtības turēšanai gan kā valūtai, gan ieguldījumu instrumentam.
Lai “izraktu” šos gandrīz 19 miljonus bitkoinu, bija nepieciešami aptuveni 12 gadi, taču atlikušo 10% iegūšana gan prasīs krietni ilgāku laiku. Saskaņā ar “Bitcoin” protokolu – jaunu bitkoinu ieguves ātrums ik pēc četriem gadiem tiek samazināts uz pusi. Tas nozīmē, ka bitkoinu “rakšana” varētu pilnībā noslēgties pēc 119 gadiem jeb ap 2140. gadu. Līdz ar to pēdējā bitkoina ieguve varētu prasīt 40 gadus. Salīdzinājumā šodien viena bloka, kurā tiek jaunemitēti 6,25 bitkoini, “rakšana” aizņem vidēji desmit minūtes.
40 gadus rakt vienu monētiņu??? Kura pie tam ir tikai virtuāla. Rodas sajūta, ka viss pasaulē jau ir izdarīts un cilvēce var tērēt bezjēdzīgi lielus resursus tizlībām.
Kāds gudrais teica… labi laiki rada vājus cilvēkus, vāji cilvēki rada grūtus laikus… un tā viss ies pa apli.
Tu laikam esi no tiem, kuri nekad nesapratīs bitcoinu nozīmi pasaulē. :)
Kāda būtu tā nozīme?
Skaidras naudas aizvietotājs ir kā viens no pielietojumiem.
Tā monētiņa vien jau maksā apmēram 50 tūkstošus, pēc gadiem jau visdrīzāk krietni vairāk. Jābūt stulbam lai neiesaistītos tur kur apgrozās tāda nauda. Kaut kā jau tos cilvēkus slāņos ir jāsadala. 😉
“Salīdzinājumā šodien viena bitkoina “rakšana” aizņem vidēji desmit minūtes” – nav korekti. Vidēji reizi desmit minūtes ir viens bloks, bet pašreiz vienā blokā tiek jaunemitēti 6,25 bitkoini. Arī vēlāk jau nebūs tā, ka kāds gadiem raks, kamēr tiks pie 1 BTC, vienkārši katrā blokā tiks emitēts mazāk par 1 BTC (katrs BTC dalās 100000000 sīkākās vienībās ko sauc par satoši, līdzīgi kā katrs EUR dalās 100 centos). Bez jaunemitētajiem BTC maineri atrodot bloku saņem arī komisijas par tajā iekļautajām transakcijām.
“Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties” (V. I. Ļeņina novēlējums Kursors.lv autoriem)
жене сказал, что к любовнице.
любовнице сказал, что к жене.
а сам на чердак — учиться, учиться, и еще раз учиться.
Jā, es te nesen sāku lasīt grāmatu par Bitcoin darbību :) Kamēr neizlasīšu un nesapratīšu pamatkonceptus, iebremzēšanu ar diršanos par šo tēmu.
tev jau nav jāzin HBH sapņi, vienīgi, ja rakstos vajag pieturēties pie faktiem. neatkarīgi no tā, kā kriptofaņķiki tiek iegūti, tie:
a) bezjēgā tērē enerģiju
b) ir kriptodrudža histēriķu mēģinājums nestrādājot nopelnīt
c) turpinās pastāvēt, jo biznesi saprot, ka to vajag izmantot savā labā
Sapratīsi, ka esi palaidis garām tādu skaistumu. Nu, gabalu bitkoina vienmēr var pagūt nopirkt. Auto sarūsēs, bet bitkoins sagādās daudz patīkamu brīžu – no rīta nočekot kursu un padomāt “baigi labi, ka paņemu pirms bija uzkāpis līdz 100K, gaidīšu nākamo slieksni” vai arī “nekas, gan jau atkal uzkāps un atgūšu visu līdz centam”)
Ā, nē, spekulācijas mani īsti neinteresē šobrīd. Man vairāk gribas tehnoloģiju pusi saprast.
Kā to grāmatu sauc?
Šī: https://www.oreilly.com/library/view/mastering-bitcoin-2nd/9781491954379/
Vari ieteikt vēl citas sakarīgas grāmatas par blokķēžu un Bitcoin tehnisko pusi?
Man īsti nebūs, ko ieteikt.
Varu tikai piebilst, ka, lai kopumā saprastu bitcoin nozīmi, jāizprot daži momenti vēsturē, bet tie ir tādi, ko skolā īsti nemāca
Ja nav noslēpums, kuru grāmatu lasi?
Ā, zemāk komentārā ieraudzīju. Tā ir laba grāmata par tehnisko pusi.
Paldies par skaidrojumu!
Liels paldies par skaidrojumu! Likšu aiz auss.
Kamēr Bitcoin ieguvei jeb “rakšanai” nav reāla vai intelektuāla darba seguma apakšā, tas nav nekas vairāk kā spēle jeb izklaide.
Nauda ilgtermiņā pēc savas būtības nevar rasties no tā, ka ieslēdz vien datoru. Tā mēs nonāksim, ka 90% cilvēces gribēs pelnīt naudiņu un saņemt algu neko reāli nedarot.
Tehniski tev ir jāsadedzina elektrība, lai uzražotu bitkoinu. Teorētiski, ceļoties elektrības cenām, jau saražotajiem bitkoiniem būtu jāzaudē vērtība jo TĀ elektrība bija lētāka.
Nu šobrīd nauda vairums rodas no vienkārši pieņemta lēmuma to radīt, nepatērējot tam nekādu enerģiju vai darbu (jebkurš padarīts darbs gan principā arī ir iztērēta enerģija). Izņēmums ir skaidras naudas nodrukāšana, bet tas ir mazs procents no kopējā apjoma un tur arī 5 EUR vai 500 EUR banknotes radīšanai nav lielas starpības. Ok, vel var uzskatīt, ka dižais darbs, kas veikts, lai komercbankas emitētu naudu, ir izvērtēšana, dot vai nedot klientam kredītu.
Bitcoin ieguve gan prasa reālu darbu un patērētu enerģiju – ir jāizstrādā un jāuzražo ASIC rakšanas čipi un iekārtas (ar parastiem datoriem to sen vairs neviens nedara), jābūvē rakšanas fermas, jātiek pie pietiekami lēta elektrības avota (par NordPool biržas cenām to darīt nav izdevīgi).
Ieguvums ir digitāli ierobežots programmējams aktīvs, ko nevar nokopēt vai radīt neierobežotā daudzumā, kā arī necenzējama un jebkuram brīvi pieejama 24×7 maksājumu sistēma.
“kā arī necenzējama un jebkuram brīvi pieejama 24×7 maksājumu sistēma.”
par neadekvātu procentu nezin kam un palīdzīga roka kriminālam. visam ir vairāki aspekti, ieguvum.
Manuprāt Tu jauc kopā divas dažādas lietas. Naudas emitēšana un tās iegūšana. Starpība tāda, ka tiek emitēts (drukāts) $, bet personai attiecīgi ir jāstrādā, lai to $ saņemtu. Bet ar BitCoin problēma ir tā, ka teorētiski persona saņem “naudiņu” nestrādājot. Netiek nodrošināts nekāds labums “sabiedrībai”. Bet pati naudas būtība ir būt kā atalgojumam par padarītu darbu.
“Bitcoin ieguve gan prasa reālu darbu un patērētu enerģiju – ir jāizstrādā un jāuzražo ASIC rakšanas čipi un iekārtas (ar parastiem datoriem to sen vairs neviens nedara), jābūvē rakšanas fermas, jātiek pie pietiekami lēta elektrības avota (par NordPool biržas cenām to darīt nav izdevīgi).”
pag, Kristap K., tu šo uzskati par reālu darbu ar kaut kādu reālu pienesumu citiem cilvēkiem? to sauc par īslaicīgu peļņu konkrētai personai un vēlāk sākas tikai spekulatīvais ienākums. procesā gan bezjēgā tiek tērēta enerģija, tas tiesa. darbu apmaksā gribulis-censonis, kurš uz spekulāciju cer nopelnīt.
“programmējams aktīvs”
ROTFLMAO [sataisa stingru ģīmi]
vai tu zini vārda “programmējams” nozīmi?
The five characteristics of a good currency:
1. Fungibility
2. Durability
3. Portability
4. Recognizability
5. Stability
Un kas attur Satoši Nakamoto pamainīt pirmkodu un …. paziņot twitterī….rociet cik gribiet!? :D
Tas pirmkods, manuprāt, ir nemaināms. Kāds ir, ar tādu jāsadzīvo.
Tieši tā – nemaināms. Un ar laiku tiks nostiprināts arī LR Satversmē
Ja kaut ko var uztaisīt, tad to var arī nograut, un pārmainīt. Agrāk komunisms arī bija nesgraujams un ierakstīts konstitūcijā! :)
Ar bitkoiniem tevi neuzņems pat patversmē)