11. augustā Samsung oficiāli prezentēja jaunos Samsung Galaxy Z Fold3 5G un Samsung Galaxy Z Flip3 5G salokāmos viedtālruņus un šodien tie jau ir oficiāli nopērkami labākajos Latvijas gadžetu veikalos.
Samsung mums ir atsūtījis abas ierīces uz testiem un pirms ķeramies pie to pamatīgas testēšanas reālos lietošanas apstākļos, aicinu iepazīties ar unboxing video, kurā īsumā pastāstu par abu ierīču galvenajām tehniskajām niansēm, kā arī parādu jaunos produktus no visiem rakursiem.
Ja godīgi.. ieinteresēja šīs ierīces. Diez cik ilgi tas ir 200000 reižu 🤔
Statistiski vidējais cilvēks atbloķē savu telefonu 50-60 reizes dienā. Tātad tas ir aptuveni 8-10 gadi – daudz ilgāk nekā parasti kāds lieto savu telefonu.
Kaut kā īsti neuztvēru to domu ka nevajag plēst nost iekšējā displeja aizsargplēvīti.
Kā lai zina ko drīkst plēst, ko nē? Tas ir rakstīts instrukcijā? Vai tas tomēr ir ieteikums “lietot TV pulti maisiņā”?
Iepriekšējās paaudzēs šiem telefoniem iepakojumā bija diezgan uzskatāmas norādes, ko var un ko nevajag darīt ar tām. Jaunākajiem vairāk īpaši nebrīdina, lai neplēš nost plēves. Tās izskatās tā, ka nagi niez noplēst. Bet tā izdarot var būtiski samazināt ierīces mūžu.
Varbūt Samsung iztop plēvju līmētājiem? Vai arī salokāmā ekrāna materiāls ir neizturīgāks par parasto?
Sākumā līmēju uz telefona ekrāna aizsargplēves. Tās nobružājās krietni ātrāk kā ekrāns bez plēves. Tagad tādas nelietoju, turu telefonu darba bikšu kabatā (kur nonāk gruži) un viss kārtībā. Tādēļ tas jautājums par plēvītēm.
Jā, šoreiz ir stāsta par to, ka tas lokāmais stikls ir diezgan neizturīgs un uzlīmētā plēve ir nepieciešama izturības nodrošināšanai. Problēma ir tajā, ka tā plēve izskatās kā citas aizsagrplēves un to gribas noplēst. Bet nevajag.
Šodien papētīju abus modeļus.. Personīgi mani interesēja vairāk Z Flip3. Samsung liek lielas cerības uz šiem, bet personīgi man nepatīk ekrāna locījuma vieta, kura tomēr ir pamanāma gan vizuāli, gan ar tausti. Atverot ierīci, liekas nedabiski gara un salocīta, man par biezu. Svars liekas arī paliels. Liku lielākas cerības uz šo atvasi.. bet domāju, ka Samsung noteikti atradīs savus klientus. Pagaidīšu vēl kādu laiku, līdz plašākai sabiedrības daļai ienāks jaunākas tehnoloģijas.. Tikmēr būšu uzticīgs vēl vecajiem, labajiem dzeržiem.
Man arī nepatīk tas ,ka var ļoti redzēt locījuma vietas un es nesaprotu kāpec samsung cenšas likt uz šito tehnloğiju…
Kapec velies sevi paradit, ka spicako puisi ciema? Kretinejosi tas ir teikumos likt anglu vardus “unboxing”. Tapat video nav anglu valoda. Tapat ka pilna pecpuse YT ar tadiem video. Kur izradas chigans pec tam vavulo sava valoda. Tu daudz ko neiepaliec no tada.
Savos video runāju tā, kā uzskatu par pareizu. Ja tas neder, tad var skatīties citu čigānu video :)
Kristaps runā labāk nekā kāds,kas pat garumzīmes neprot salikt.
Tu esi parak jūtīgs, čali
Ne man kretine nosaukumi. Ieklaujot anglju vardus latvieshu valoda. Anglis atradies: unboxing. Si vairak ir ka laukis, no paakiem (nu vispar jau ir laukis no latgales), kas ticis pilseta nu velas paradit ka ir spicakais puisis ciema.
Tu mani atkodi. Ak, vai. Ko tagad? :)
Varētu sākt ar virsraksta izlabošanu uz “izpakošana” vai “atpakošana”, jo godīgi runājot, viņam ir liela daļa taisnības. Nav nepieciešamības lietot angļu vārdus vietās, kur ir normālas un pierastas alternatīvas latviski :)
“Izsaiņošana” būtu vēl latviskāk :)
Jā, savos rakstos un video droši var izmantot arī citus vārdus.
Man kretinē teksti puslatviešu valodā. Vispirms pabeidz skolu, iemācies rakstīt, tad lien publiskā telpā!
Bet par atboksingošanu pilnīgi piekrītu. Tas ir tāds līmenis un tur neko nevar darīt. Vienkārši tas jāņem vērā saņemot informāciju no šāda avota, tai pieejot gana kritiski.
Latviešu valodas vārdu krājuma kardinalitāte izteiksmes ziņā ir salīdzināma ar Gobzema elektorāta neironu kopskaitu. Citiem vārdiem sakot, nepietiekama. Lingvistiski marginālu aberāciju inkorporācija sarunvalodā ir likumsakarīga no formas neatkarīga progresa straujuma indikācija. Vienmēr jau atradīsies kāds, kurš sūdzēsies, ka gudrības zobiem vairs nav tāda nozīme kā agrāk, vai arī to, ka nav aste un plēve starp pirkstiem. Paldies, Kristap, par rakstiem un saturu kā tādu. Mani pilnībā apmierina Tevis piekoptā valoda, ja vien Tev interesē random anonīma komentētāja subjektīvais viedoklis.
Tu runā par lietām, par kurām maz ko zini. Uzskaiti valodas, kuras būtu jūtami pārākas par latviešu. Tad parunāsim.
Tam svešvārdu savārstījumam nav jēgas un savādāk to grūti nosaukt. Ja atsevišķam indivīdam ir grūtības ar vārdu krājumu, tā nav valodas vaina, bet šīs personas intelekta trūkums.
Valoda un kultūra ir divas dažādas lietas. Valoda atbild par efektīvu informācijas apmaiņu. Kultūra ir tā, kas cenšas sagalabāt tās nemainīgumu un tīrību. Intelektualitātei nav nekāda sakara ar izvēlētās valodas kultūru. Droši to varu apgalvot arī no pirmās personas pieredzes, esot fiziķim ar zinātņu doktora grādu. Tas, protams, nav arguments, vairāk kā vēlme izrādīties aitu aplokā. Un tam “svešvārdu savārstījumam” ir liela jēga. Pirmkārt, skaidrojot izcelsmes dabiskumu, otrkārt, lai kaitinātu un intelektuāli izaicinātu Tevi semantikas jautājumos.
“Ja atsevišķam indivīdam ir grūtības ar vārdu krājumu, tā nav valodas vaina, bet šīs personas intelekta trūkums.” – Kamēr tas intelekta trūkums netraucē labi pelnīt, tam īsti nav nekādas nozīmes. Nekad neesmu sapratis tos “izglītotos” cilvēkus, kuri prot salikt pieturzīmes, bet “neprot” nopirkt jaunu auto utt. Protams medijiem būtu jāiekļaujas kaut kādās normās, bet citādāk…..