Klimata pārmaiņas kļūst par aizvien pamanāmāku un sajūtamāku problēmu. Lielisks piemērs tam ir aizvadītais jūlijs, kad vairāk nekā pusi mēneša vairākās Latvijas novērojumu stacijās pārspēti karstuma rekordi. Liels karstums pieredzēts ne tikai pie mums, bet lielā daļā pasaules, ieskaitot polāros apgabalus, kur pastiprināti kūst ledāji, nepagurstoši ceļot pasaules okeāna līmeni. Oficiāli apstiprināts, ka šī gada jūlijs kļuvis par karstāko mēnesi visā novērojumu vēsturē (142 gadu laikā), signalizējot, ka cilvēce ir ļoti nopietnu problēmu priekšā.
Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde pirms dažām dienām atklājusi, ka globālā zemes virskārtas temperatūra šī gada jūlijā bijusi gandrīz 1°C virs vidējā rādītāja. Būtiski, ka šī gada jūlijā uzstādītais karstuma rekords pārspējis 2020., 2019. un 2016. gada rekordus. Fakts, ka jauni karstuma rekordi tiek pārspēti tik bieži, pierāda, ka klimata pārmaiņas nav nekāds izdomājums.
(2 of 5) #July 2021 global surface temp was 1.67°F (0.93°C) above avg — making it the hottest July recorded to date.https://t.co/xKGLizOml4 via @NOAANCEIclimate #StateOfClimate report #July2021 pic.twitter.com/8hHkF8ndVM
— NOAA (@NOAA) August 13, 2021
Zinātniekiem ir vairāk pierādījumu nekā jebkad agrāk, ka klimata pārmaiņām ir saistība ar ekstremāliem laikapstākļiem, īpaši karstumu. Nesen publicētajā ANO klimata pārskatā teikts, ka fosilā kurināmā dedzināšana lielā mērā ietekmē laikapstākļus visā pasaulē. Gandrīz visos pasaules reģionos, izņemot polāros apgabalus, kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem novērots ekstrēms karstums.
Redzamākās sekas augstajai temperatūrai ir ugunsgrēki, kas turpina plosīties Eiropas dienvidos un arī Latvijā jūlijā tika bieži fiksēti. Taču valstīs, kur parasti temperatūra ir zemāka, jāņem talkā tehnoloģijas un jādomā par pielāgošanos ekstrēmam karstumam.
