Mēģinājums ienākt jaunā teritorijā – “Renault Arkana” apskats

Tādu kārtīgu apvidus auto, kas tiešām spējīgi iebraukt mežā, palicis maz, savukārt lielu piedāvājuma daļu sastāda krosoveri. Ja tu kā autoražotājs nepiedāvā krosoveru, tad lēnā garā vari sākt domāt par tāda izstrādi, tāpēc, ka citādi izdzīvot būs grūti. Lai arī krosoveru siluets visiem autoražotājiem ir sāpinoši vienāds, arī šajā tirgus segmentā pastāv variācijas iespējas – coupe SUV jeb kupejas krosovers. Šajā segmentā tagad iespraucies „Renault” ar savu jaunāko modeli „Arkana”, tāpēc lūkojām noskaidrot, kas no tā sanācis.

Tehniskā puse

Uzreiz ķersimies pie ievada un tehniskās puses, tāpēc, ka „Arkana” nav vēstures sadaļas – šis ir pilnībā jauns modelis „Renault” piedāvājumā. Šis ir franču autoražotāja pirmais mēģinājums kupejas krosovera segmentā. Iepriekš šī tirgus daļa faktiski bija rezervēta premium klases mašīnām ar attiecīgu premium skaitli cenu lapā – varam iedomāties „BMW X4/X6”, „Audi Q5 Sportback” un tamlīdzīgus modeļus. Ja jums gribējās šādu mašīnu, tad izvēles iespējas nebija diez cik plašas, bet nu šāda tipa auto gatavo arī citi autoražotāji – „Citroen” nesen prezentēja jauno „C4”, arī „Škoda” un „KIA” grasās radīt modeļus ar šādu virsbūvi, taču tie, visticamāk, būs pilnībā elektriski. Šie tad arī ir acīmredzamākie konkurenti, pie kuriem varam pieskaitīt arī tādus auto kā „Toyota CH-R”, „Škoda Karoq”, „Peugeot 3008” un „Opel Grandland”. Vienvārdsakot, „Renault” ar savu jauno mašīnu ieradies tirgus segmentā, kas jau līdz šim ir bijis pārbāzts ar dažādiem modeļiem, te pat nerunājot par premium sadaļu, bet par parastajam cilvēkam reāli nopērkamām mašīnām par gana saprātīgu naudu.

„Arkana” veidota uz sevi pierādījušās un pārbaudītās „CMF-B” platformas, kuru „Renault” modeļu saimē izmanto arī „Clio” un „Captur”, bet uz šīs pašas platformas konstruēti arī „Nissan Juke” un „Nissan Note” modeļi. „Renault” šoreiz sanācis uzbūvēt visnotaļ paprāva izmēra automašīnu – tā ir 4,57 metrus gara, 1,82 metrus plata un 1,58 metrus augsta, savukārt garenbāze ir 2,72 metri.

Pievēršoties dzinējiem un ātrumkārbām, iznākšanas brīdī „Arkana” nopērkama ar divām izvēlēm – 1,3 litru benzīna motors ar 140Zs un 12V mild hybrid sistēmu iespējams nokomplektēt ar 7-pakāpju automātisko pārnesumkārbu un tieši šo versiju izmēģinājām. Vēlāk rudenī tiek solīta arī versija ar 160Zs. Tāpat nopērkams „E-Tech” plug-in hibrīds, kuru veido 1,6 litru benzīna motors kopā ar diviem elektriskajiem motoriem, šajā versijā attīstot 143 zirgspēku kopējo jaudu. Iepriekš publicētajos „Renault” plug-in hibrīdu apskatos (Captur un Megane) plaši esam aprakstījuši, kā tad tas viss strādā. Īsam atskatam – ražotājs lepojas, ka „E-Tech” sistēmas veidotas, pielietojot Pirmās formulas projektā gūtās zināšanas. Protams, „Renault” un „panākumi Pirmajā formulā” pēdējo gadu laikā nav gluži saskanīgi jēdzieni, bet nebūsim piekasīgi. Galvenais elektromotors rūpējas par to, lai mašīna pārvietotos elektriskajā režīmā un auto vienmēr centīsies uzsākt braukšanu tieši elektriski. Otrs elektromotors, jau atrodoties gaitā, iedarbina iekšdedzes dzinēju, kā arī sniedz papildus griezes momentu asāka paātrinājuma laikā. Kaut kāda iemesla dēļ „Renault” savu jaunāko modeli izvēlējušies aprīkot vien ar 1,2 kWh bateriju, kas, protams, ir gaužām maz, jo „Captur” un „Megane” bateriju ietilpība ir 9,8 kWh, kas ļauj nobraukt vairākus desmitus kilometru tikai ar elektrību.

Vizuālais noformējums un salons

Jau kopš pirmā „X6” parādīšanās, man šis virsbūves tips licies absolūti bezjēdzīgs – auto nedaudz izskatās pēc uzpūsta ziepju trauka, savukārt slīpenā jumta līnija atņem vietu aizmugurē sēdošo cilvēku galvām. Vairāk vai mazāk tā tas ir visām mašīnām, kas izmanto šo kupejas krosovera stilu.

Auto priekšdaļa veidota, ievērojot šobrīd aktuālās „Renault” dizaina tendences, kas, kā jau esmu teicis iepriekš publicētajos „Clio” un „Megane PHEV” apskatos, manuprāt, nebūt nav slikta lieta. No priekšas auto izskatās faktiski identisks „Captur” modelim. Taisnību sakot, tas izskatās faktiski identiski, kā visi pārējie „Renault” modeļi, izmaiņām esot meklējamām niansēs. Ja šīs nianses nesāk ļoti meklēt, tad tās nemaz tik viegli nepamanīt.

Aizmugurē (gandrīz) visā bagāžnieka platumā ir LED gaismu josla, savukārt visapkārt auto perimetram ir plastmasas uzlikas, ražotājam mēģinot radīt iespaidu par bezceļu braukšanas spējām. Tomēr uzmetot acis mašīnai, mani tā arī nepameta sajūta, ka „Arkana” dizains ir mazliet neveikls. Varbūt tas kaut kādā veidā saistīts ar to, ka sev prātā nespēju savienot „Renault” ar šāda stila virsbūvi, bet no sāniem šis auto man tā arī nespēja iepatikties.

Arī iesēžoties salonā, „Arkana” ir gaužām līdzīga citiem aktuālajiem „Renault” modeļiem, lielos vilcienos visam esot identiskam un atšķiroties tikai niansēm. Sēžot pašā mašīnā, viens no pamanāmākajiem aspektiem ir 10,25 collu lielais instrumentu panelis. Ekrāns kopumā ir padevies ļoti sakarīgs – tas ir gandrīz identisks tiem ekrāniem, kas izmantoti citos „Renault” modeļos, tomēr kaut kādas pavisam sīkas nianses ir atšķirīgas, kas lietošanu padara nedaudz labāku. Tīri tehniski „Renault” izmantotais digitālais instrumentu ekrāns ir acij tīkams, labas kvalitātes, strādā gana veikli, tajā iespējams mainīt dažādus skatus, piemēram, iegūstot vairāk vietas navigācijai, kā arī tas ļauj iegūt galveno informāciju par braucienu. Tiesa, pārslēdzoties starp dažādiem skatiem, reizi pa reizei var gadīties arī kāda lēnāka pāreja. Protams, nekas traģisks, tomēr gribētos mazliet pludenāk un raitāk.

Kā tas pienākas, auto aprīkots ar 9,3 collu multimediju ekrānu, kas novietots vertikālā pozīcijā un ir nedaudz pacelts virs priekšējā paneļa. Pati sistēma piedāvā gana plašu funkcionalitāti, tomēr ekrāna izšķirtspēja atpaliek no konkurentiem, arī ātrdarbība jūtami pieklibo, ekrānam ik pa brīdim ieķeroties vai nenoreaģējot uz pieskārienu. Es joprojām palieku pie sava, ka „Renault” inženieri un programmētāji ar multimediju sistēmu var jūtami progresēt.

Par salona materiālu kvalitāti nevar teikt kaut ko sliktu – galvenajās vietās izmantoti gana patīkami un mīksti materiāli, īpaši tas attiecas uz durvju paneļiem, savukārt zemāk atradīsim arī cietāku plastmasu. Uzbūves kvalitātes ziņā ar „Arkana” viss ir labi, auto ir gana kvalitatīvi saskrūvēts kopā un ir jūtams, ka „Renault” šajā jomā ir progresējuši, ja salīdzinām ar iepriekšējo paaudžu mašīnām. Priekšējie sēdekļi visā visumā ir ērti, vadītāju stingri noturot pozīcijā, vienlaikus nodrošinot ērtu sēdēšanu arī ilgos braucienos. Arī aizmugurē sēdēšanai patiesībā nebija nekādas vainas – protams, sēdēšana malējās vietās gara auguma cilvēkiem varētu radīt neapmierinātību, ņemot vērā slīpenisko jumta līniju, kas neizbēgami ietekmē vietu galvai. „Renault” kaut kā spējuši izlocīties, lai jumta līnijas ietekme nebūtu katastrofāla un neērtības būtu samērīgas nevis šausmīgas. Teiksim tā, galīgi nav tik slikti, kā sākumā biju domājis. Vietas kājām ir gana un arī gari cilvēki būs ar mieru sēdēt „Arkana” aizmugurējos sēdekļos. Bagāžnieka ietilpība šajā versijā ir 513 litri, savukārt plug-in hibrīda variantā tie būs 480 litri. Viena lieta, kas pietrūka ir elektriski atverams bagāžnieka vāks – tas nenāktu par skādi.

Braukšanas manieres

Uzreiz ķersimies pie galvenā, proti, kā tad „Arkana” brauc. Īsā atbilde – brauc patiešām neslikti. Atbildi izvēršot mazliet plašāk, 140 zirgspēki varbūt ir pilnīgi pietiekami tādā mašīnā kā „Clio”, taču mašīnā, kas var pretendēt uz ģimenes krosovera statusu, tas tomēr nav nekas tāds, ar ko lepoties. Tas ir redzams arī oficiālajos datos, kas norāda, ka „Arkana” līdz 100km/h ieskriesies 9,8 sekundēs. Nav pārāk ātri, taču jau iepriekš esmu teicis, ka „Renault” inženieriem savu mašīnu jaudas agregātus izdevies saregulēt tā, lai sajūtu līmenī paātrinājums šķistu jūtami labāks nekā to demonstrē hronometrs. Pilsētā „Arkana” spēj paātrināties gana dinamiski un arī apdzīt uz šosejas patiesībā bija krietni vien vienkāršāk nekā biju domājis, ņemot vērā auto izmērus un relatīvi ne tik lielo jaudu. Šajā versijā 7-pakāpju automātiskā pārnesumkārba noregulēta ļoti saprotami un loģiski, normālas braukšanas apstākļos tai visu darot tieši tā, kā to iedomājaties. Arī apdzīšanas manevros, iespiežot pedāli grīdā, ātrumi tiek pārslēgti gana aši, „Renault” šo darbiņu paveicot ļoti adekvāti.

Viena lieta, kas pamanāma „Arkana”, ir klusums gaitā. Mašīna tik tiešām ir patīkami klusa, pat pārvietojoties pa šoseju. Arī citiem „Renault” jaunās paaudzes modeļiem nav vērā ņemamu problēmu ar skaņas izolāciju. Tieši otrādi, tā ir pat ļoti sakarīga, taču šajā modelī ražotājs spēris vēl kādu pussolīti uz priekšu un auto padevies tiešām kluss – pretvēja un riepu troksnis ir ļoti labi apslāpēts arī tad, ja braucat tajos retajos ceļa posmos, kur atļauts pārvietoties ar 110km/h.

„Renault” mašīnas ir vērstas uz braukšanas komfortu un tāds ir arī šis modelis. Balstiekārtas regulējums ir par mata tiesu stingrāks nekā citos izmēģinātajos „Renault” modeļos, taču izmaiņas tiešām ir minimālas – „Arkana” jebkurā gadījumā ir ērts auto, kas līgani un maigi izšūpo ceļa nelīdzenumus, gana labi noslāpējot asākus triecienus no kādām bedrēm. Arī kāda bruģēta iela nebūs problemātiska, „Arkana” esot tiešām ērtam auto. Arī grants ceļi un piebraukšana pie lauku mājām nebūs problemātiska, lai gan auto nopērkams tikai ar priekšpiedziņu, savukārt pilnpiedziņa tam nav pieejama. Ja lauku māja ir dziļi laukos vai piebraucamais ceļš mēdz kļūt stipri dubļains, tad gan būtu jāpadomā, savukārt normālos, puslīdz sausos apstākļos „Arkana” pārliecinoši tika galā ar visu, kur to iedzinu un kur vadītājs ar šo mašīnu tiešām varētu izdomāt piebraukt.

Kaut kur zemapziņā man tomēr bija cerības, ka šis auto spēj būt kaut nedaudz sportisks. Droši vien pie vainas virsbūves forma un asociācijas ar „BMW” veikumu šajā pašā segmentā. Būsim godīgi, „Arkana” dinamiskumā nevar sacensties ar bavāriešu ražojumiem, taču pats par sevi auto spēj būt saprātīgi dinamisks – vadāmība ir precīzi saprotama un patīkami smagnēja, savukārt balstiekārta mašīnu stabili notur uz ceļa. Godīgi sakot biju pat nedaudz pārsteigts, cik labi savākta ir virsbūve – biju domājis, ka „Arkana” virsbūves svārstības būs daudz jūtamākas, bet nē, ar to ir izdevies labi tikt galā un auto līkumos sniedz adekvātu pārliecību par savām spējām tos izbraukt iecerētajā ātrumā. Piebildīšu arī par degvielas patēriņu – lielākā daļa manu izmēģinājuma dienu tika pavadītas uz šosejām, lai gan kādus 25-30 procentus laika pavadīju pilsētas satiksmē. Degvielas patēriņš nostājās ap 6,5l/100km. Jāņem vērā, ka manā rīcībā nonākušais auto bija pilnīgi jauns ar pārsimts nobrauktiem kilometriem, tātad, kad tas būs nobraucis dažus tūkstošus kilometru, degvielas patēriņš, visticamāk, nedaudz kritīsies. Jebkurā gadījumā diezgan cienījams rezultāts.

Cenas

„Renault” cenu lapa šim modelim ir pat ļoti demokrātiska – auto cena sākas no 25 720 eiro un par šo naudu jau saņemam tīri labi aprīkotu auto ar 1,3 litru 140Zs motoru un 7-pakāpju automātisko pārnesumkārbu. Aprīkojumā jau ir Full LED lukturi, ceļa zīmju atpazīšanas sistēma, joslā noturēšanas sistēma, atpakaļskata kamera, hands-free­ atvēršana, brīdinājums par distances ievērošanu. Mūsu testa auto bija nedaudz lepnākajā „Intens” komplektācijā, kurā klāt nāk tādas lietas kā instrumentu paneļa 10,25 collu ekrāns un 9,3 collu multimediju ekrāns, automātiskās tālās gaismas. Beigu beigās šis konkrētais auto maksāja 28 900 eiro.

Nobeigums

Es „Renault” vadītājiem varu izteikt uzslavas kaut vai par uzdrīkstēšanos vien – viņi pamanīja salīdzinoši tukšu tirgus nišu, kurā tad tika iebīdīta „Arkana”. Un auto ir padevies visā visumā ļoti sakarīgs. Dizains, protams, patiks ne visiem, bet tas ir neizbēgami. Uz ceļa šis ir gana kluss un ērts auto, arī aizmugurē vietas ir adekvāti daudz, neskatoties uz jumta līniju. Atliek vērot, cik tad šī modeļa mašīnas parādīsies ielās.