Tehnoloģiju nozare ar katru nākamo progresa soli cer sasniegt arvien mazākus pusvadītāju un dažādu komponenšu izmērus, bet šis pats paradokss ir svarīgs arī citās nozarēs, piemēram, medicīnā.
Pagājušajā nedēļā pārstāvji no Kolumbijas Universitātes Ņujorkā nākuši klajā ar savu paziņojumu, ka ir izveidojuši līdz šim mazāko medicīnisko sensoru, ko ievadīt cilvēka asinsritē, lai tas spētu sniegt dažādus mērījumus. Tā izmērs ir 0.1 kubikmilimetrs, tātad tas ir ļoti mazs un to ir iespējams redzēt vien mikroskopā. Arī izstrādes process ir bijis pietiekami izaicinošs, jo tajā procesā tika izmantota ultraskaņa, lai komunicētu un darbinātu sensoru. Piemēram, mazais sensors tiek ievadīts cilvēkā, un, padodot ultraskaņas signālu, tas to pārvērtīs elektriskajā enerģijā un attiecīgi spēs nodot arī attiecīgo mērījumu par cilvēku.
Kā norāda universitātes profesors Kens Šepards (Ken Shepard), tad šis pagaidām ir prototips, lai pārbaudītu to, cik tad izmēros mazu un strādājošu sensoru ir iespējams radīt. Izstrādes gaitā ir izmantoti jauni risinājumi dažādu materiālu izmantošanā, lai sniegtu elektrisko jaudu pašam sensoram. Šajā piemērā pjezoelektriskie materiāli ir tieši pievienoti virs integrētās shēmas, ļaujot pārveidot akustisko enerģiju elektriskajā. Šī ir pilvērtīgi darbojoša sistēma, kas nozīmē, ka šādā veidā var attīstīt dažādas kontroles ierīces kā ķermeņa temperatūra, glikozes līmenis un asinsspiediens. Mikroskopiska izmēra sensori varētu būt nākotne mūsu veselības kontrolēšanai.
Vai tiešām asinsritē? Arī tik mazs kaut kur iesprūdīs.
Un atkal čipu izgatavoja Taivānā…