Auction Technology Group piedāvātajā izsolē kāds interesents par 222 400 dolāriem ticis pie īpaša ar roku aizpildīta darba pieteikuma no paša Stīva Džobsa, kas aizpildīts 1973. gadā.
Šis darba pieteikums ticis aizpildīts laikā, kad Džobs jau bija pametis savas studijas Reda koledžā Portlendas štatā vien pēc sešu mēnešu studijām. Attiecīgi 1974. gadā Džobs ieguva darbu uzņēmumā Atari, kur satika Stīvu Vozņaku, un vēlāk jau radīja to, ko mēs šodien saucam par Apple. Tiesa, nav precīza informācija par to, vai šis pieteikums bijis domāts šai pozīcijai Atari uzņēmumā.
Kā redzams pieteikumā, tad kā savas īpašās prasmes Džobs norāda elektronisko ierīču un to dizaina inženieriju, kā arī atzīmē, ka viņam ir zināšanas par datoriem un kalkulatoriem, kas ir kā iespēja šajā 1974. gada pieteikumā. Zināms, ka galvenā Apple seja bija ļoti ieinteresēts un tendēts tieši uz dizainu, lietotāja ērtību un visu kopējo ekosistēmu, kamēr reālos produktus radīja tieši Stīvs Vozņaks.
Darba pieteikuma forma ir labā stāvoklī ar nelielu laika zoba nolietojumu un augšējā daļā pielīmētu līmlenti, un tās autentifikāciju apstiprina arī speciāls sertifikāts un pievienota vēstule.
laikam jau drīz kārtējā naudas maiņa briest, spriežot pēc tā, ka cilvēki maksā palielu naudu par nevērtīgiem dokumentiem ar vien sentimentālu vērtību
Nē, tas ir milzīgā naudas drukas apjoma rezultāts. Tas “vērtīgais” papīrītis makā paliek arvien mazvērtīgāks….
Nu, paga, gleznas taču pērk par miljoniem. Kāpēc arī šādus papīrīšus nevarētu pirkt par lielu naudu. Galu galā cenu nosaka tirgus. Ja ir pircēji, būs arī cena.
protams, ir miljardieri zīmuļi,
kam naudu nau kur grūst
protams, ka tirgus.
ja pērk bitkoinus un citus sīpolus, kāpēc lai nepirktu aizpildītas veidlapas.