Esam nonākuši visai dīvainā situācijā, kad ar klēpjdatoru videokaršu izvēli var pavisam apjukt. GeForce RTX 30xx videokartes klēpjdatoros vairs netiek iedalītas pilnas jaudas videokartēs un Max-Q dizaina versijās, kas iepriekš norādīja uz aptuvenu, bet gana skaidru jaudas nodrošināšanu videokartei un attiecīgu tās veiktspēju.
Vēl Nvidia Pascal laikos (videokaršu modeļi no GTX 1080 Ti līdz GTX 1050) klēpjdatoru videokartes bija noķērušas jaudas ziņā galddatoru videokartes, bet nu 2021. gadā tā vairs nav patiesība. Ja salīdzina klēpjdatora jauno RTX 3080 videokarti ar galddatorā esošu RTX 3080, tad atšķirība ir 50%… 60% par labu galddatoram, kamēr vēl RTX 2080 laikos atšķirība bija ap 10%… 15%.
Tieši šī iemesla dēļ Nvidia uzsākusi pieprasīt, lai spēlēm paredzēto klēpjdatoru ražotāji savās ierīču atbalsta lapās noradītu RTX 30xx sērijas videokaršu patiesos raksturlielumus, jo līdz ar RTX 30xx sēriju izzudis Max-Q (un mazāk oficiālais Max-P) apzīmējums. Nvidia pieprasa, lai ražotāji norādītu takts frekvences, maksimālos enerģijas patēriņus un arī citus datus, kas norāda uz samazinātu videokartes veiktspēju plānākos un sliktāk nodzesētos klēpjdatoros.
ASUS ROG Strix SCAR 17 G733 apskatā redzējām, ka Nvidia GeForce RTX 3070 (8 GB GDDR6, ROG Boost līdz 1660 MHz pie 115 W, 130 W ar Dynamic Boost) par aptuveni 20 kadriem sekundē pārspēja it kā to pašu videokarti, kas ir atrodama ASUS TUF Dash F15. Cik atradu tīmeklī, tad TUF Dash F15 GeForce RTX 3070 spēj paņemt tikai 85 W, kas ir jūtami zem ROG Strix SCAR 17 G733 videokartes prasībām pret piegādāto jaudu.
Matemātika ir visai vienkārša – jo vairāk jaudu piegādā, jo videokarte var ātrāk darboties. Protams, līdz zināmam mirklim, kad sāk pieklibot dzesēšana vai barošanas bloks. Jaudīgākās videokaršu versijas būs meklējamas biezākos un smagākos (lasi – vieglāk nodzesējamos) klēpjdatoros.
Interneta personība Dave2D pat par šo sagatavojis nelielu tabulu, ko sola papildināt.
Un tad, lai visu padarītu vēl trakāku, kopš pagājušā gada agra pavasara ir tāda nianse spēlēm paredzētajos klēpjdatoros, kā Mux switch. Īsumā – Mux switch ir parametrs, kas apraksta klēpjdatora procesorā iebūvētās videokartes sadarbību ar jaudīgo, atsevišķi izdalīto videokarti. Par Mux switch esamību klēpjdatoros ir vēl mazāk pieejama informācija, bet tas tiek palēnām labots ar šo tabulu. Interesanti, ka klēpjdatoru ražotāji nedižojas ar Mux switch esamību, kaut arī šis Mux switch nodrošina visai jūtamu ātrdarbības pārākumu.
Man šķiet, kā suga ir jābeidz tā māžošanās ar spēlēm un laptopiem.
Šobrīd situācija ir visai nejauka, to var redzēt arī benčmarkos pēdējos apskatos, kur bija RTX 3070 divos dažādos klēpjdatoros (linki tepat tekstā augstāk). TUF F15 bija vienā līmenī aptuveni ar RTX 2070 vai 2070 SUPER un tas ir bišķiņ lohatrons.
Iepriekš gan, protams, starpība bija, bet laptopu videokartes bija visai tuvu galddatoriem, īpaši jau GTX 10xx laikos.
Mans novērojums ir aptuveni tāds, ka vistuvāk gaidām klēpjdatorā darbojas Ryzen 7 4xxx kopā ar RTX 2060. Tas izskatās pēc labas cenas un ieguvuma attiecības, ko vēl laptopā var nodzesēt. RTX 2070 SUPER iekš laptopa arī uzvedas vēl tīri pieņemami, bet nu tur jau cenas ir drusku par augstu, lai šādu sistēmu ņemtu nopietni. Tad tiešām jāsāk glūnēt ir uz galddatoru. Diemžēl galddatoriem tā vienkārši nopirkt RTX 2060 vai 2070 īsti nevar.
Biju domājis, ka nevis jums jābeidz ar testiem, bet vispār rožotājiem jābeidz māžoties. Spēles kļūst daudz prasīgākas, jaudai barokļi vajadzīgi milzīgi, dzesēšana arī, kādi tur vairs laptopi? Jau labu laiku iepriekš tie spēļu laptopi bija grūti nosaucami par laptopiem. Tagad, lai to visu jaudu nodrošinātu un nodzesētu vajadzēs vēl lielākus ērmus. Un tas ir pilnígs pretstats tam kur iet parastie laptopi, kļūstot klusāki, plānāki un nodrošinot par darba dienas bateriju.
Man ir klusa aizdoma, ka jaunā Ampere arhitektūra nemaz nav tik ļoti atšķirīga no iepriekšējā paaudzes Turing. Vienkārši Nvidia iedomājusies iegrūst iekš Ampere videokartēm vairāk špani un attiecīgi par šo tiesu arī aug jauda. Efektivitātes pieauguma neesamība vai niecība tiešā veidā arī ietekmē klēpjdatorus, jo tiem nevar uz vienas pašas GPU uzmocīt 3 ventilatorus un līdzi iedot kilovatīgu barokli.
Mēs ar apskatiem nefinišēsim. Tieši pretēji – šis ir plaši izskanējis un būs interesanti redzēt, ko tad ražotāji izštukos.
Klusi, temperatūra un mobilitāte, ekrāns, svars. Baterija nav top 3 prioritāte spēļu datoros.
Daži to jau ir sapratuši. Draugu meita nupat studijām meklēja vieglu laptopu ar labu ekrānu un pietiekami ietilpīgu bateriju. Uzsvars bija uz to ka spēles nevajagot. No otras puses laptopu procesori ar iebūvēto video tāpat ir gana jaudīgi lai pavilktu GTA V vidējā grafikas kvalitātē, nenomirstot no pārkaršanas. Taisīt speciāli izvarotus procesorus tikai lai spēles neietu, ja uzsvars laptopos ir uz enerģijas taupīšanu, arī nav jēgas. Tikpat labi var palikt pie procesoriem ar iebūvēto video, kas taupa enerģiju, bet ja nu kādreiz kauko uzrauj, iet ar “pilniem apgriezieniem”.
Cita lieta ka “spēļu laptopu” murdziņu gan derētu izbeigt. Pretējā gadījumā sanāk ne šis ne tas un beidzas šādi.
https://wccftech.com/nvidia-geforce-rtx-30-gaming-laptops-powered-massive-cryptocurrency-mining-farm-spotted-in-china-over-hundreds-of-ampere-laptops/
negribi nepērc. cilvēki balso ar maciņiem. Man stāv mājās noputējis gaming desktop, bet spēles laika spēlēt bieži bija tikai komandējumos viensnīcās ar pus-gaming laptopu. Vēl ir tāda kateogrija kā dizaineri utml, kam jaudīgāks dators noder arī kaut kam liederīgākam. Pat ja to SW un kko renderēju reāli tikai pāris reizes gadā, tad tajās reizēs man neder, ka viss noklāsies, toties sūdīgi ies par 3 stundām ilgāk.
Nedomāju, pieliekot spēļu laptopu pie TV sanāk dators-konsole. Tomēr daudzfunkcionāls, salīdzinot tikai ar galda datoru, var ērti pārnēsāt utt. Es lietoju gaming laptop darbam, vakarā spēlēm, diezgan forši.
Vēl vajadzētu lielāku veiktspēju un būs pat ļoti salīdzināmi ar konsolēm. Jau tagad high-end laptopi ir ap ~10tflop. Kaut kas tajā visā ir. Mani tā mobilitāte neinteresē tik ļoti, varu samierināties ar strāvas vadu un lielumu/svaru.