Reklāma

Zinātnieki izstrādājuši mikroshēmu, kas caur sviedriem spēj noteikt stresa līmeni

Jaunākie raksti

BISSELL CrossWave Cordless mazgājošā slotas tipa putekļu sūcēja apskats

Nu jau esmu kļuvis par oficiālo tīrības un spodrības ziņnesi, šajā pavasarī turpinām dažādu mājsoļa palīgu apskatus ar vienu...

Latvijā vadošais ielu mākslinieks KIWIE izlicis pārdošanā pasaules mērogā unikālus NFT

KIWIE ir viens no pazīstmākajiem ielu māksliniekiem Latvijā, kura vārds izskanējis tālu aiz mūsu valsts robežām. Viņa firmas zīme,...

Hakatonā pētīs, vai elektroauto var uzlādēt pie apgaismojuma staba, kā arī citas idejas

Lādēt elektroauto pie apgaismojuma staba un ieviest metrobusa līniju Teikas virzienā. Pie kā strādās hakatonā? No 15. līdz 17....

Eiropas Parlaments vēlas slēgt pirātiskās sporta pārraides 30 minūšu laikā

Eiropas Parlaments strādā pie lēmuma, kas varētu pieprasīt slēgt pirātiskās sporta pārraides vien pusstundas laikā. Lai to spētu īstenot...

Parādās ziņas, ka varētu kavēties jauno iPad un MacBook portatīvo datoru ražošana

Jau 2020. gads bija izaicinājumu pilns elektronikas ražošanā, jo radās problēmas ar dažādu detaļu izgatavošanu, piegādi un produktu salikšanu,...

Šveices Federālā Lozannas Tehnoloģiskā institūta inženieri radījuši īpašu plāksteri, kurā iestrādāta mikroshēma, kas var izmērīt kortizola koncentrāciju sviedros. Kortizols ir organisma hormons, kas izdalās, reaģējot uz stresu. Pašu mikroshēmu vēlāk iespējams iestrādāt viedpulksteņos, kas tādējādi visu diennakti spētu kontrolēt lietotāja stresa līmeni.

Kortizols palīdz regulēt vielmaiņu, cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu. Šis hormons arī palīdz mūsu ķermenim reaģēt uz stresa situācijām, novirzot enerģiju uz smadzenēm, muskuļiem un sirdi, lai sagatavotu tos tā sauktajai “cīnies vai bēdz” situācijai, kas ir dabiska cilvēka reakcija apdraudējuma situācijā. Kortizola rašanās ir atkarīga no dzīves ritma, tas izdalās visu diennakti, ne tikai stresa situācijās. Cilvēkiem, kuri cieš no stresa radītām slimībām, kortizols izdalās izteikti nevienmērīgi – vai nu par daudz vai par maz. Tas, savukārt, noved pie vēlmes “apēst stresu” un aptaukošanās, kā arī sirds un asinsvadu slimībām, depresijas utml.

Nu lūk, taču nu zinātnieki izstrādājuši šo mikroshēmu ar tajā esošu tranzistoru un elektrodu, kas izgatavots no grafēna. Tam ir īsi vienpavediena DNS vai RNS fragmenti, kas var saistīties ar kortizolu, lai ierīce varētu noteikt tā koncentrāciju sviedros. Tā kā to iespējams piestiprināt gluži kā parastu plāksteri, zinātnieki var ērti var apkopot kvantitatīvus datus par noteiktām ar stresu saistītām slimībām.

Pašreiz šis risinājums izmēģināts laboratorijā. Nākamais solis ir ķerties pie tā testēšanas Lozannas slimnīcā, kur to lietos pacienti, kuru ķermenis ražo pārāk maz vai arī pārāk daudz kortizola.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: