Pasaulē, kur vārds ekoloģija jau ir kā lamu vārds un pasaulē, kur pirmā asociācija ar hibrīdu ir ļoti neglītais un praktiski nebraucošais Prius, uzlādējamie hibrīdi ir pats labākais, ko mums auto pasaule šobrīd var dot. Elektriska un konvencionālā auto apvienojums paglauda pa spalvai gan roņu mīlētājiem, gan arī smakojošas degvielas cienītājiem. Lai arī es pats arvien vairāk un vairāk atzīstu elektromobiļus, un viens no tādiem pat ir kļuvis par manu gada auto, jāsaprot ir viens – ar elektrību darbināms auto visiem neder. Vismaz ne pie esošās uzlādes infrastruktūras. Tad nu talkā nāk tā saucamie uzlādējamie hibrīdi, kas tikai ar baterijas palīdzību var nobraukt pietiekami lielu attālumu. Un tas ir diezgan ideāls variants lielai daļai cilvēku, jo klasisks pilsētā dzīvojošs pilsonis milzu attālumus dienā nenobrauc. Un ja nobrauc – ir arī benzīna dzinējs. Tad nu apskatīsim vienu tādu jaunu Plug-in Hybrid – Volvo XC40 Recharge.

Kas ir Volvo XC40 Recharge?

Recharge simbolika uz Volvo modeļiem nozīmē, ka auto ir kaut kādā mērā saistīts ar elektrību. Diezgan loģiski, vai ne? Recharge modeļu klāstā ir vien trīs auto – XC90, XC60 un XC40. Pēdējais ir divās versijās, proti, uzlādējamā hibrīda un pilnīgi elektriskā auto veidolā. Kamēr elektromobilis vēl nav pieejams, hibrīds jau rullē pa mūsu ielām. Gribat manu viedokli jau paša izmēģinājuma raksta sākumā? Lai notiek. Volvo XC40 Recharge uzlādējamais hibrīds ir pats labākais, kas ar Volvo ir noticis! Tas, protams, nenozīmē, ka man auto ļoti patīk un jau skrienu uz banku pildīt līzinga pieteikumu – paša XC40 radīšana jau bija ļoti pareizs Volvo lēmums un hibrīds tikai to visu pastiprina.

Reklāma

Vēsture nebūs jālasa, varat būt mierīgi, jo XC40 ir jauns Volvo modelis un šis mēģinājums ierāpties kompakto krosoveru klasē izdevās diezgan labi. Tas nemaz nenotika tik sen – auto tika prezentēts 2017. gada nogalē un pie patērētājiem tas nokļuva 2018. gada sākumā. Mēs Volvo mazāko krosoveru izmēģinājām praktiski uzreiz pēc auto iznākšanas – jau martā. XC40 ieguva arī pāris ievērojamus titulus – viens no tiem ir 2018. gada Eiropas gada auto. Iespaidīgi.

Auto nav piedzīvojis modernizāciju, ko mēs žargonā saucam par feisliftu, bet dzinēja palete ir papildināta gan ar jauniem, gan arī uzlabotiem dzinējiem. Tā kā mēs runājam par konkrētu modeli, tad es nemaz neminēšu visus pieejamos dzinējus, vien to, ka jaudīgākais XC40 ir dabūjams ar diezgan siltiem 250 zirgspēkiem no 2 litru benzīna dzinēja. Laikam precīzāk būtu teikt – bija dabūjams, jo tagad ir vairāk.

Pats XC40 Recharge hibrīds ir pieejams divās versijās, tātad auto kopā ir trīs elektriskās versijas.

T4 Recharge ar 211 Zs (405 Nm), T5 Recharge ar 262 Zs (425 Nm) un pilnībā elektriskais Recharge P8 AWD ar 408 Zs (660 Nm). Latvijā pagaidām T4 nav pieejams un P8 vēl nav pieejams, jo oficiālā pieejamība ir no šī gada oktobra. Tātad pasūtījumi tikai tagad sākas un nav skaidrs, kad vispār tas auto būs pieejams. Auto ir divsajūgu septiņu ātrumu automātiskā ātrumkārba un pie tās arī ir piemakaronēts elektromotors, tātad XC40 arī hibrīda versijā ir tikai priekšpiedziņas.

Volvo joprojām savus hibrīdus apzīmē kā Twin Engine, kas faktiski arī ir taisnība. Tas viss ir uzbūvēts no 1.5 litru trīs cilindru 180 Zs (265 Nm) benzīna dzinēja un 82 Zs (160 Nm) elektromotora ar 10.7 kWh litija jonu akumulatoru. Visas 10.7 kW gan nav izmantojamas, jo daļa tiek izmantota rezervei. Lietotājam pieejamas ir 8.5 kWh, kas gan neizklausās dikti daudz, bet dod līdz 45 km nobraukumu ar bateriju vien. Realitātē tie ir ap 35 km, bet lielākajai daļai pilsētas vadītāju pietiks, lai visas savas darba dienas gaitas pavadītu absolūtā klusumā bez benzīna dzinēja skaņas. Jāņem gan vērā ir fakts, ka hibrīda versija ir par aptuveni 100 kg smagāka par četru cilindru benzīna versiju.

T5 Recharge nevar lādēt ātrajās DC stacijās ar 50 kW, jo tas neuztur līdzstrāvas uzlādi ar CCS, tam ir Type 2 rozete. Maksimālā uzlādes jauda, ko auto ņem pretī, ir 3.6 kW. No mājas rozetes ar aptuveno 2.4 kW jaudu auto būs pilns aptuveni sešās stundās, bet no sienas lādētāja tās būs aptuveni trīs stundas. Diezgan daudz mazajai baterijai.

Vizuālu atšķirību praktiski nav

Varbūt tas pat ir labi, jo tas jau nav pilnībā elektrisks krosovers. Protams, XC40 ir ieguvis pāris modernizācijas iezīmju. Pamanāmākā ir jauna radiatora reste, kas ir ļoti līdzīga modernizētajam XC90 un parāda Volvo jauno modeļu iezīmes. Otra pamanāmā lieta ir uzlādes porta vāks priekšējā spārnā, kura, protams, parastajām versijām nav, bet arī to pamanīs tikai zinātājs. Bagāžnieks tilpums nav cietis ne par litru, kas ir ļoti labi, jo daudziem hibrīdiem baterijas ir izvietotas bagāžas nodalījumā un aizņem vietu. Volvo baterijas ir izvietojis centrālajā tunelī. Par interjeru un vizuālajām niansēm diži nav ko runāt, jo tas viss ir apskatīts jau iepriekšējā XC40 izmēģinājumā un šim auto ir tieši tāds pats – ļoti kvalitatīvs un ļoti baudāms. Izceļas tikai kristāliskais ātrumkloķis – tas ir ne tikai glīts, bet arī apzīmē vietu, kur Zviedrijā notiek stikla un kristāla veidošana.

Brauc pārsteidzoši labi

Ja man tā pavisam godīgi jāsaka, man nav ne mazākās idejas, kā tas viss kopā strādā. Skaidrs, ka 262 Zs ir diezgan pieklājīgs cipars, bet vai tā jauda ir pieejama arī tad, kad baterija ir tukša? Man, protams, sanāca arī pabraukt tikai ar benzīna dzinēju vien un arī tad auto nešķita gauss, bet vai tajā brīdī ir pieejama visa jauda? Es to tā arī nesapratu. Lai kā arī būtu – dinamikas ir atliku likām, it īpaši pilsētā. Kombinētajā Power režīmā var sacenties pie luksofora un klasiskajos režīmos benzīna dzinējs pieslēdzas pie nepieciešamības. Labāk lai nepieslēdzas – 1.5 dzinēja rēkoņa nav pati patīkamākā skaņa. Kaut šeit noteikti nav pats trakākais variants.

XC40 Recharge ar tukšu bateriju nepārvēršas par parastu XC40, Volvo šo sistēmu ir uzbūvējuši stipri izcilu. Pilsētas režīmā gandrīz pie katra krustojuma auto bija uzkrājis tik daudz enerģijas no bremzēšanas, ka pirmos metrus sāka ar elektrību vien. Tas krasi samazina degvielas patēriņu un padara gludu gaitu. Pa ļoti ilgiem laikiem es varu teikt, ka reālais degvielas patēriņš atbilst brošūrai. Kamēr baterijā ir sula – auto brauc ar aptuveni 2 litriem benzīna patēriņa un ar sausu bateriju tie ir ap 7.7 litriem. Brošūra saka gandrīz tieši to pašu.

Kā jau auto, kas ir saistīts ar elektrību, tam ir rekuperācija un šeit nu gan ir mazliet auzas. Bremžu pedālis ir reti dīvains. Es esmu diezgan daudz braucis ar dažādiem elektromobiļiem un tiem tā nav. Tehniski viss ir uzbūvēts tā pat kā citiem hibrīdiem un elektroauto – no sākuma strādā rekuperācija un tikai pēc tam pieslēdzas pašas bremzes. Ja vispār pieslēdzas. Brīdī, kad XC40 samazina ātrumu ar rekuperāciju, bremžu pedālis riebīgi vibrē un nav atsaucīgs. Nav arī skaidrs, vai auto apstāsies, tāpēc instinktīvi bremzes tiek nospiestas stiprāk, no kā cieš rekuperācija. Trīs dienās es pie šī tā arī nepieradu. Nu ļoti dīvaina bremzēšana.

Papildus svaru līkumos nejūt un auto brauc kā klasisks priekšpiedziņas krosovers. Volvo gaita vienmēr ir bijusi gluda un komfortabla pat ar 19 collu diskiem, un man drīzāk pat prasījās mazliet cietāka piekare, bet tā ir mana specifika. Man vienkārši patīk stingri auto, neesmu klasisks SUV cienītājs. Līkumos XC40 nav pats stingrākais un grīļojas un stūre arī varēja būt atsaucīgāka, bet to standarta pilsētas braucējs nemaz nepamanīs.

Cenas kož

Un šis gan arī nav nekāds jaunums, Volvo jau diezgan sen ir ierāpies premium auto lauciņā un iet roku rokā gan ar lielo vācu trijnieku, gan arī aristokrātiskajā valstī ražotajiem auto. Lētākais XC40 Recharge maksā no 46 tūkstošiem EUR un pircējam ir izvēle starp Inscription un R-Design apdares versijām. Kaut vizuāli atšķirības nav izteiktas – R-Design ir melna radiatora reste, melnas līstes, melna dzinēja aizsargpanna, bet Inscriprion tas viss ir hromēts. Kaut es galīgi neesmu hroma cienītājs, manuprāt, šim auto tas piestāv vairāk. Un cena ir vienāda. R-Design pakotne dod daudz vairāk virsbūves krāsu iespējas, bet salons ir fiksēti melns ar izvēli starp mākslīgo ādu vai pusādu. Inscription versijā automašīnas krāsas attiecīgi var izvēlēties mazāk, bet salonu var dabūt dažādās ādas apdarēs – sarkanu, baltu, brūnu u.c.

Kaut 46 un 50 tūkstoši EUR sākuma cena izklausās daudz, auto ir ļoti labi komplektēts un lielai daļai pircēju neko vairāk arī nevajadzēs. Es konfiguratorā saliku maksimālo komplektāciju un man auto cena sanāca 63 tūkstoši EUR, tātad ap 55 tūkstošiem nostāsies ļoti labi komplektēts Recharge.

Secinājumi

Volvo XC40 Recharge ir labākais, kas ar Volvo ir noticis – mazs elektrisks un puselektrisks pilsētas krosovers ir tieši tas, kas sabiedrībai tagad ir nepieciešams. Turklāt ar atšķirīgu dizainu, ļoti labu uzbūves kvalitāti un foršu gaitu. Skaidrs, ka hibrīdu izvēle mūsdienās jau ir plaša un Toyota jaunie auto beidzot nav pat neglīti. Es gan sevi nevaru iedomāties sēžam Toyota hibrīdā, tas auto ir pārlieku mietpilsonisks un faktiski ir pārņēmis visas sliktās parunas no vecajiem Volvo – garlaicīgs pensionāru auto. Vairs nav jāpērk neglīts Prius, lai Tu būtu atšķirīgs, tagad ir arī XC40.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
23 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Toms

Izbrīna vadītāja krēsls jaunai mašīnai. Cik tad tai nobraukums? Sāni un vidus jau ar redzamām lietojuma pazīmēm

Agris

Priekš kam hibrīdam 20% rezerve baterijai, ja rezervei ir 1.5 motors un tas 1.5 arī ar diezgan siltiem zirgspēkiem 🙄

Elektriķis

Kaut arī šķiet ka “tas ir labākais ko auto šodien var dot”, aprakstā ir minētas visādas nepilnības: nesaprotama bremzēšana, rēcošs motors.
Tomēr ļoti sarežģīts veidojums, vai vajag tā mocīties?
Pats galvenais ka tam nav zilā numura, tātad, kaut arī brauc ar elektrību, “labumi” tam netiek doti. Šāds braucamais būtu labs, ja obligātā veidā pilsētā tas brauktu tikai ar elektrību.

Alberts Kviesis

R-Design ir melna radiatora reste, melnas līstes, melna dzinēja aizsarganna
:D
anna vai panna?

Volvo

Volvo 240 wagon ir daudz reizes labāks, jo tas ir ietilpigāks, dizains labāks, kā ari māzāk lūzīs, atsķirībā no jaunajām mašīnām, vienīgais mīnus tas ka izmeši ir lielāki .

Bats

Dīvaina loģika. Ja iemesls kā dēļ kādam vadāt līdzi benzīna motoru ir “uzlādes infrastruktūras nepieejamība”, tad jau tos savus pilsētā pilnīgi pietiekamos 35Km dienā ar elektrību nobraukt neizdosies, jo lai katru rītu sāktu ar pilnu akumulatoru tomēr vakarā jānoparkojas blakus rozetei.. Labākais, kas Volvo piedāvājams, tikai kam tieši to jāpiedāvā? Tiem, kam nav kur lādēties pa nakti un tā dēļ “neder elektromobīļi”? Arī ātrā uzlāde nav pieejama, nevar piesprausties un 10min savus 8.5kWh palādēt no rīta “neesošajā infrastruktūrā”. Tad kam tie liekie 100Kg tiek vadāti līdzi? Uzlādes iespēja vai nu ir vai nu nav: Ja ir, tad uzlādēt pa nakti… Read more »

Sesks

Lūk arī mīkstā jaunatne ! Nespēj pat līdz Tallinai bez pieturām aizlaist, uzreiz “nieres, sirds, mugurkauls, kule, u.t.t.” pagalam !

2138

Mīkstie ir tie, kam nav gribasspēka apstāties pauzei)

Elektriķis

Cerams ka Māris drīz varēs testēt šo pašu kasti, tikai bez benzīna motora.

Janis Murnieks

Ir braukts uz Varšavu ar 1- 2 pieturām . par veselību nesūdzos .

Bats

Var protams, bet kā arguments kā dēļ elektromobilis “neder” diezgan vāji. Kad biju jauns un dulls, tad arī tā darīju un par veselību daudz nedomāju.. Var jau arī uz RedBulliņiem pāris dienas bez miega iztikt, bet kaut kā neviens tos kas tā nedara par ‘mīksto jaunatni’ nesauc.

Janis Murnieks

“Uz vecumu” dulluma vairāk :D Es vienkārši nesaskatu attaisnojošu iemeslu 100 – 200 – 300 km (ne)tālos izbraucienos taisīt beziemeslu apstāšanās . Lai pīpētāji paciešas.

nesen izrēķināju cik tad vidēji nobraucu ikdienā – sanāca ~80km dienā .
Elektromobīlis bieži sanāktu liekas galvassāpes , kuras “zilais nummurs” nevienā acī neatsver ( tās retās ilgākas parkošanās reizes centrā spēju apmaksāt )

es pats

Uzpildīties biežāk kā divas reizes mēnesī ir pretīgi, kāpēc tērēt uz to laiku, nemaz nerunājot, ka elektroauto nevar “uzpildīt” 2 minūtēs. Apstāties uzlādes punktos arī ir stulbi, es stājos tur, kur man patīk, un nemēģināšu iemīļotajā kafejnīcā izdīkt tiesības kaut kur iespraust savu pagarinātāju :D Un, kad tev būs bērni, sapratīsi, ka laiku, kad viņi ir aizmiguši, var lieliski izmantot pārbraucienam uz nākamo apskates vietu, tas nav brīdis, kad laimīgi kasīt kuli, kamēr mašīna lādējas. Daudzi sīči vispār uzreiz pamostas, kad mašīna apstājas. Es mašīnu nometu kaut kur pie mājas, un aizmirstu līdz brīdim, kad man to atkal vajag. Reizēm… Read more »

Janis Liepins

Pie šādas loģikas visprātīgākais iegādāties elektroauto un garažā turēt pārvietojamu Hondas dīzeļģeneratoru. Ja jābrauc tālāk, iesvied to bagažniekā un brauc bez bēdu:)

Kāds

Kā ar garantiju tam 10.7 kW akumulatoram? Ja pa pilsētu braukā tikai ar elektrību, tad sanāks katru dienu lādēt. Matemātika ļoti vienkārša – bačas tur ~1000 pilnos uzlādes ciklus. Pēc tā arī mūžu var aprēķināt. Šim sanāk, ka no 35-40tk bačas resurss būs normāli izsmelts. Ja EV lietotājiem par šo faktu vispār nevajadzētu domāt, tad tieši šādiem plug-in hibrīda lietotājiem gan vajadzētu aizdomāties. Jo mazāks akumulators, jo ātrāk nolietosies. Piem., šim pieejami 8,5kW un pretī noliekam EV ar 85kW. Pirmajā gadījumā 10x vairāk dabūsi lādēt, lai to pašu distanci nobrauktu. Līdz ar to 10x ātrāk nolietosi aķīti. Manā skatījumā diezgan… Read more »

Kristaps Skutelis

Ar kādiem datiem un pētījumiem vari pamatot to 1000 pilno uzlādes ciklu skaitu?

Artis Ābols

Man atkal šķieti, ka lielākā problēma te ir šis DI – 40 numurs, kas visas mašīnas padara kaut kā neproporcionālas.

Aldis Esmits

Nu nesaprotu es šādu lādējamā hibrīda konceptu. Vadāt līdzi akumulatorus, kurus uzlādēt var tikai lādēšanas vietās (pie tam – ne visās) .
Ar niknu mārketingu jau nopārdot var visu, bet kur jēga ?