Modernizētais Volvo XC90 – ļoti labs, bet tāpat mazliet garlaicīgs

Ar visām pasaules mašīnām es izbraukt vienkārši nevaru uzspēt un nereti “palaižu garām” pat ļoti interesantas un populāras automašīnas. Tā ir gadījies iepriekš un pavisam noteikti arī turpināsies. Volvo XC90 ir ļoti interesants un sabiedrības popularitāti iemantojis SUV, ar kuru iepriekš es tā īsti nebiju braucis un kad saņēmos, tad auto vairs nebija īsti jaunums. Ko darīt tādā situācijā? Pareizi, gaidīt modernizāciju. Saliku rokas klēpī un gaidīju, gaidīju līdz sagaidīju.

XC90 vēsture

Mēs tā īsti pat varam neiedziļināties globālā vēsturē, pietiks ar mūsu pašu, jo auto Latvijā ir ļoti plaši pārstāvēts visās tā paaudzēs. Paaudzes gan ir tikai divas, bet ir miljons dažādu modernizāciju.

Pirmā paaudze iznāca 2002. gadā sākumā un XC90 bija pieejams gan ar benzīna, gan dīzeļdzinējiem. Slavenais D5 ar 163 Zs (340 Nm) divus gadus kalpoja godam un tad tika uzlabots līdz 185 Zs (400 Nm) un tad gan netika aiztikts līdz pat 2012. gadam. Pēdējos divus gadus no 2012. līdz 2014. gadam D5 jau attīstīja 200 Zs (420 Nm), kas beidzot bija adekvāti dinamikas rādītāji šāda izmēra SUV.

Ar benzīna dzinējiem nebija daudz sarežģītāk. Pieejami bija T5 ar 208 Zs (320 Nm) un T6 ar 268 Zs (380 Nm) un no 2005. gada benzīnu dzinēju klāstu papildināja 4.4 litru V8 ar 288 Zs, kas mazliet vēlāk tika uzlaboti līdz 311 Zs (440 Nm). V8 dzinējs tika izstrādāts sadarbībā ar Yamaha. Kurš vēl leģendārs V veida dzinējs ir tapis Yamaha paspārnē? Ikoniskais Lexus LFA V10, kam gan saistība ar Volvo nav nekāda. 2007. gadā dzinēja klāstu papildināja 3.2 litru sešu cilindru dzinējs ar 235 Zs (320 Nm), ja nu bija vēlme iegādāties atmosfērisko dzinēju, bet V8 šķita pa šerpu.

T5 bija pieejams gan ar priekšpiedziņu, gan pilnpiedziņu, bet T6 un V8 tikai ar pilnpiedziņu. Ātrumkārbas gan nāca dažādas un atšķīrās kā dažādiem dzinējiem, tā arī pa gadiem. T6 dzinējam sākumā vispār bija tikai četru ātrumu automātiskā ātrumkārba, kura nenodrošināja adekvātu degvielas patēriņu. Sešu ātrumu manuālā kārba ieguva lielu popularitāti Eiropā, jo tajos gados bija pavisam normāli braukt ar palielu SUV ar manuālo kārbu. Automātiskās kārbas “normālajiem” dzinējiem ražoja Aisin, sākumā pieejamas bija piecu un pēc tam modernākas sešu ātrumu.

Volvo XC90 nevar dižoties ar pamanāmām izmaiņām gandrīz 7 gadus, tikai 2009. gadā auto ieguva jaunus lukturus, jaunas un izteiksmīgākas Volvo zīmītes un tikai 2013. gadā auto ieguva LED aizmugurējos lukturus, LED dienassgaismas lukturus, modernāku radiatora resti ar hroma elementiem un nelielus citus vizuālos uzlabojumus, kas auto padarīja izteiksmīgāku. Bet tāpat tas izskatījās gandrīz tieši tāpat.

Jaunais XC90

Runāsim atklāti – vairāk kā 10 gadi bez kardinālām izmaiņām ir daudz un visi jau gaidīja, kad tad Volvo beidzot atjauninās savu lielāko SUV. Kaut zviedri jau 2012. gada beigās izsludināja un parādīja savu jauno XC, auto ražošanas ciklu sāka vien 2014. gadā un klientiem pieejams tas bija no 2015. gada sākuma. Jaunais XC90 jau izmanto jauno Volvo modulāro platformu un bija pirmais jaunās paaudzes Volvo, kas izmanto vairs tikai divu litru dzinējus. Es esmu par to rakstījis un izteicis savu sašutumu diezgan daudz, ka tik lielam SUV piestāvētu arī kas interesantāks, jo pirktspēja būtu. Nav jau gan arī tā, ka jaudas pietrūktu pieejamajiem dzinējiem.

Beidzot XC90 saņēma izteiksmīgu dizainu, lielisku interjeru un augstas tehnoloģijas. Drošība Volvo vienmēr ir bijusi līmenī, bet iepriekšējo paaudžu interjers vienkārši neiedvesmoja tehnoloģijas un modernumu, tad tas beidzot ir izlabots. Ja vēl sākumā cilvēki ar šķību aci skatījās un lielā ekrāna integrāciju, tad pie tā ļoti ātri varēja pierast, jo vizuālā saskarne ir ļoti pārdomāta.

Kaut dzinēji palika tikai ar divu litru tilpumu, modeļu apzīmējumi nemainījās. D4, D5 attiecīgi ir dīzeļdzinēji ar 190 Zs (400 Nm) un 225 Zs (470 Nm), savukārt T5 un T6 benzīna dzinēji ar 245 Zs (350 Nm) un 320 Zs (400 Nm). Kamēr T6 ir pietiekami interesantais turbo un mehāniskā kompresora apvienojums, tad T8 hibrīds ir “dodiet man visu” ar turbīnu un kompresoru ar 318 Zs (470 Nm) un papildus elektromotoru ar 87 Zs (150 Nm), kas dod kombinēto jaudu 405 Zs (620 Nm). Ar ātrumkārbām ir pavisam elementāri – ir pieejama tikai astoņu ātrumu automātiskā.

XC90 modernizācija

Nu tad beidzot parunājam par auto, ar kuru es braucu. Pieci gadi atkal ir diezgan ilgs laiks starp modernizācijām, bet nu Volvo nekur nesteidzas. Ir veiktas vizuālās izmaiņas, kuras kaut nav ļoti pamanāmas, ir pamatīgas. Ir jauna radiatora reste, kura tagad ir ieliekta uz iekšu un izskatu padara izteiksmīgāku. Arī priekšējā bufera apakšējā daļa ir pārstrādāta pilnībā, papildus hroma elementi un jauni riteņu disku dizaini dod mazliet svaigāku skatu. Daudz nav, bet lielākās izmaiņas skar tehnoloģisko pusi un dzinējus. Kaut visi vadītāja asistenti jau bija iepriekš pieejami, tie ir modernizēti un XC90 ir kļuvis vēl drošāks.

Info-izklaides sistēma vizuāli neatšķiras, bet tai tagad ir divas reizes jaudīgāks procesors, kas lietojamību padara plūdenāku un visu darbību jūtami ātrāku. Un tagad tam ir arī Android Auto atbalsts un integrēts Spotify. Ir jauna sēdekļu konfigurācija – tagad XC90 dabūjams arī sešu sēdvietu variantā, kur otrā sēdekļu rinda ir fokusētāka uz komfortu un plašumu pasažieriem, jaunas apdares un materiālu pieejamība – sākot ar ādas salonu, beidzot ar ekoloģiskiem pārstrādāta auduma variantiem, lai sajustos tuvāk Grētai. Un tagad arī pārējiem modeļiem ir pieejams kristāliskais ātrumkloķis, ko iepriekš varēja dabūt tikai jaudīgajam T8 hibrīdam. Jā, tas man tik ļoti patīk, ka gribēju izcelt. Mazs un glīts – tieši tāds, kādam automātiskās ātrumkārbas kloķim ir jābūt. Es tiešām nesaprotu visus tos auto, kuros ir uzstādīts divmetrīgs automātiskās ātrumkārbas pārslēdzējs, kuram lielāka daļa īpašnieku pieskaras uz pāris sekundēm pāris reizes dienā.

Galvenās izmaiņas skar dzinēja telpu. Kaut zem motora pārsega atradīsiet tos pašus divlitrīgos dzinējus, XC90 tagad pieejams tikai hibrīda variantā. Nu saucamā vieglā hibrīda, tāpēc ir mainījusies dzinēju abreviatūra. D un T vietā tagad dzinējus rotā B burts. Volvo izmantotā hibrīdtehnoloģija saucas KERS (kinetic energy recovery braking system), nu gluži kā F1. Volvo sola 15% degvielas ekonomiju reālajā dzīvē ar šo sistēmu, kura izmanto uzkrāto bremžu enerģiju auto paātrināšanās brīdī, kur elektrība palīdz iekustināt smago kasti. Hibrīdsistēma ir tieši tāda pati, kādu varam novērot praktiski visos vieglā hibrīda izstrādājumos – integrēts startera ģenerators un neliela baterija. Kādreiz noteikti saņemšos un uzrakstīšu mazliet detalizētāk, ko šis brīnums ēd un kā īsti strādā, jo no tā neizvairīties, paliek arvien izplatītāks.

No dīzeļdzinējiem tagad palicis ir tikai viens – B5 ar 235 Zs (480 Nm), tātad jaudas un griezes ir vairāk, kas, protams, ir labi. Volvo ir licis lielāku fokusu uz benzīna dzinējiem, lai turētu savu solījumu, ka visi saražotie auto no kāda brīža būs kaut kādā mērā saistīti ar elektrību un vairs neizmantos dīzeli. Arī benzīna dzinēji izmanto KERS – nu vismaz divi pirmie. B5 benzīnam tagad ir 250 Zs (350 Nm) un B6 savukārt 300 Zs (420 Nm). T8 uzlādējamajam hibrīdam tagad ir mazliet lielāka baterija – 11.6 kWh iepriekš izmantoto 10.4 kWh vietā, kas neizklausās daudz, bet dod ap 40 kilometru nobraukumu ar bateriju vien. Ir mazāk jaudas un griezes no benzīna dzinēja, bet vairāk no elektromotora. 303 Zs (400 Nm) dod benzīna 87 Zs (240 Nm) elektromotors, kas dod 390 Zs (640 Nm) kombinēto jaudu, solot vidējo patēriņu 2.5-3.5 litri uz 100 km.

Kā ir braukt ar modernizētu un hibridizētu XC90?

Teikšu kā ir – hibrīda sistēmu, protams, nejūt. Nav jau tas arī nekāds uzlādējāmais hibrīds vai vispār elektromobīlis, bet versija, kas radīta, lai zaļajiem ir prieciņš. Zemāki izmeši un mazāks degvielas patēriņš ir pamatmotīvs, lai Volvo radītu B sērijas dzinējus.

Ja man par Volvo būves kvalitāti nekad nav bijuši pārmetumi, tad par noskaņu gan. Visiem Volvo salonā ir pilnīga tumsa, jo nav tā saucamo noskaņu apgaismojuma, kas visos jaunajos BMW, Mercedes un Audi ir vienkārši kolosāli. Jā, teiksiet ka tāds sīkums vien tas ir – ne velna. Kad salonā ir kaut vienas krāsas interjera apgaismojums, tas dod daudz foršākas sajūtas un noņem drūmumu. Un sajūtas jau ir pats galvenais, kas mums interjerā ir jāiegūst. XC90 ir pirmais Volvo, ar ko esmu saskāries, kas vismaz ir centies kaut kādu interjera apgaismojumu radīt. Tas ir daudz pa tumšu un ne krāsas, ne intensitāte nav regulējama, bet tas vismaz ir pirmais solis, noņemtu drūmo sajūtu tumšajā diennakts laikā.

Ja praktiski visos premium SUV man ir pārmetumu kalns par plastmasas kvalitāti paneļu apakšējās daļās, tad XC90 praktiski jebkas, kam var pieskarties, ir ļoti foršs un nav nevienas kaitinošas detaļas un tas ir liels sasniegums. Jā, interjers ir diezgan garlaicīgs, pārlieku konservatīvs, bet tā vairāk ir mana problēma nevis XC90.

Labi – es tomēr mazliet gribu piesieties pie gaitas īpašībām. XC90 nav viegls auto un 235 Zs ir ļoti adekvāta jauda, lai dinamikas pietiktu, bet ātrumkārbas darbība ir tik lēna, ka tā apēd visu prieku. Jā, tas nav nekāds sporta auto un “spiest beņķos” nav absolūti nekādas nepieciešamības, bet tomēr paātrinājumu gribas sajust pat šādā auto. Arī šis ir pārlieku konservatīvi.

Balstiekārta ir atstrādāta, bet pietrūkst amortizatoru regulācijas – dinamiskajā režīmā auto paliek cietāks un sportiskāks, bet atšķirība varēja būt izteiktāka. Arī komforta režīmā auto varēja būt mazliet mīkstāks. Teiksim tā – šasija ir pārāk vienveidīga un tā braukšanas režīmu izvēle ir mazliet bezjēdzīga.

Visādi citādi auto brauc lieliski, stabili un pārliecinoši. Un braukšanas sajūtas ir kā dārgā premium auto – šo panākt nemaz nav tik vienkārši un daudzi ražotāji vēl ilgi centīsies ko tādu sasniegt.

Cenas

Jaunās dzinēja abreviatūras rada nedaudz apjukumu, jo B5 tagad ir gan benzīna, gan dīzeļdzinēja kods. Vismaz labi, ka abas versijas maksā gandrīz vienādi – 64 200 EUR par benzīna un 63 000 EUR par dīzeļdzinēju Momentum komplektācijā. Par septiņām vietām jāpiemaksā būs vien 1500 EUR.

B6 benzīna versija sākas no 70 350 EUR Momentum komplektācijā, bet par Inscription vai R-Design būs jāpiemaksā 5000 EUR. T8 savukārt sākas no 81 500 EUR Momentum un noslēdzas ar 85 600 EUR Inscription vai R-Design komplektācijās.

Izmēģinājuma auto ir ar B5 dīzeļdzinēju Inscription komplektācijā un maksā 78 500 EUR, jo ir ieguvis Edition papildus komplektu, kas dod adaptīvos LED priekšējos lukturus, atpakaļskata kameru un noskaņu apgaismojumu salonā. Ir arī Nordic pakotne, kas dod priekšējo sēdekļu apsildi un dzinēja priekšapsildes sistēmu ar laika uzstādīšanu, ko mēs pazīstam kā Webasto. Nordic pakotne pieminēšu, ka ir bez maksas. Īpašā cena izmēģinājuma auto ir 68 260 EUR, kas ir lielisks ieguvums esošajai komplektācijai.

Secinājumi

Par Volvo vienmēr ir diezgan grūti uzrakstīt secinājumus, jo tas auto ir kardināli savādāks par savas cenas līdziniekiem. Jā, var pārmest, ka XC90 pietrūkst dvēseles un jel kādas braukšanas emocijas, bet auto patiesi fantastiskais salons kompensē ļoti daudz no tā. Vai auto ir laba alternatīva lielajam vācu trijniekam? Pilnīgi noteikti. XC90 skaidri pasaka, ka tev patīk dārgas un foršas lietas, bet nav absolūti nekādas nepieciešamības kaut ko kompensēt un izrādīties. Jā, arī XC90 ir pietiekami pompozs auto un pēc modernizācijas un papildus hroma elementiem izskatās vēl izteiksmīgāk, bet tas perfekti spekulē uz robežas starp zīmuļu un garlaicīgu auto. Un tā ir ļoti laba robeža, kuru ar jauno paaudzi vajadzētu mēģināt saglabāt.