Redzeslokā nonākuši NASA plāni 2026. gadā veikt kādu, iespējams, ļoti vērtīgu misiju. Šajā ziņā tā būs vērtīga ne tikai no zinātnes skatupunkta, bet arī tāpēc, ka gala mērķis pats par sevi naudas ziņā varētu būt īsts dārgums. Tas būs vairākus gadus ilgs ceļš līdz asteroīdam, kura vērtība lēšama 10 kvintiljonos (10,000,000,000,000,000,000) USD apmērā. Tas ir 10 000 reižu vairāk par 2019. gada pasaules ekonomikas vērtību.
Asteroīds, kam dots nosaukums “16 Psyche”, atrodas 230 miljonus jūdžu attālumā no Zemes. Tas ir ļoti milzīgs, platumā sasniedzot 140 jūdzes (ap 225km). Iespaidīgie apmēri to padara par vienu no lielākajiem asteroīdiem, kas atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām. Nesenie ar Habla teleskopu uzņemtie “16 Psyche” attēli zinātniekiem devuši skaidrāku priekšstatu par šo asteroīdu, liekot saprast, ka tas ir ne tikai izmēros unikāls. Atšķirībā no citiem asteroīdiem, kas parasti sastāv no ledus vai ieža, “16 Psyche” ir gandrīz pilnībā no dzelzs (konkrētāk, dzelzs un niķeļa savienojums), kas padara to par ļoti unikālu un arīdzan vērtīgu.
Lai arī pašreiz vēl pagrūti noteikt, cik tieši daudz dzelzs un niķeļa satur “16 Psyche” asteroīds, iepriekšējie aprēķini liecina, ka tā vērtība varētu būt pat 10 kvintiljonu ASV dolāru. Salīdzinoši pasaules ekonomikas kopējā vērtība pērn sasniedza 149 triljonus USD.
Būtiski, ka “16 Psyche” īpašības liek zinātniekiem aizdomāties, ka tas varētu būt nevis parasts asteroīds, bet gan planētas kodols, kas neveiksmīgi attīstījies. Tādi plašāk pazīstami kā “protoplanētas”.
Tikmēr NASA jau kādu laiku interesējas par “16 Psyche”, jau 2017. gadā paziņojot, ka plāno doties misijā izpētīt šo asteroīdu. Misiju ar nosaukumu “Psyche” plānots veikt ar SpaceX Falcon Heavy raķešu palīdzību 2022. gadā. Paredzēts, ka šādā veidā asteroīds tiks sasniegts 2026. gadā, kas ir četrus gadus agrāk nekā sākotnēji plānots.
Kāda vērtība? Kā var izmantot dzelzs kluci kosmosā? Astronauti zāģēs jamo gabalos un vedīs mājās?
Nu redz, tas ir interesanti. Vēl līdz tam asteroīdam jātiek. Pagaidām jau šķiet, ka neko vairāk par tuvāku izpēti NASA nespēs. Bet nu kas zina, seši gadi kosmosa tehnoloģiju attīstībā ir samērā daudz.
tāpat tam klucim nav īstas vērtības, tikai no pirksta izzīsta teorētiskā, kas rēķināta pēc zemes ekonomikas, kura, savukārt, nedarbojas kosmosā. tas ir viens no tiem stulbajiem amerikāņu salīdzinājumiem, kuri nekādi nepalīdz izprast mērogu, kā aptīšana apkārt zemeslodei vai papīra kaudze, kas stiepšoties līdz Mēnesim.
te komentāros pieminēja Marsu, tad par tiem pašiem kvintiljoniem vērtīgāks būtu tīra ledus asteroīds, ja to izdotos nogāzt uz sarkanās planētas.
«it’s costing 200 million dollars to send a 2.6 ton spacecraft to Psyche, a ton of gold is about 50 million dollars»
— Scott Manley
Zāģēs kosmosa “kalnrači” un arī pārstrādās kaut kur turpat augšā.
jo īpaši ka vēlme saražot pēc iespējas vairāk elektroratiņu un aifonu rada pieprasījumu pēc izejvielām.
+ iespēja atrisināt ieslodzījuma vietu problēmu
Kamēr nav izdomāts kā kosmosa bezgaisā un ekstrēmajās temperatūrās uzturēt nominālai dzīvošanai vajadzīgo vidi lielās platībās un lielam iemītnieku skaitam, tam nav jēgas.
šobrīd problēmu var risināt no otra gala – nodrošinot lielu skaitu ieslodzīto!
Tikpat labi var viņus visus pēc tiesas sprieduma apšaut tepat uz vietas. Būs lētāk.
Labs zinātniskās fantastikas žurnālu raksts. Gribētu gan zināt, kā cilvēce attīstīs tādas tehnologijas, lai industriāli sāktu dzelzs ieguvi uz kustībā esoša asteroīda atklātā kosmosā. Atgādina filmas “Armagedons”, ar Brūsu Vilisu, naratīvu. Pie tam, tas dzelzs klucis atrodas 370 miljonus km tālu un pat teorētiska tā apguve ir vislielākā utopija, jo cilvēces rīcībā nekad nebūs tādu tehnologiju, kas spētu kaut vai robotizēti strādāt spēcīga kosmiskā starojuma, kosmisko vēju, gravitātes neesmības un milzīga sala apstāklos, kaut kur simtiem miljoniem km tālu.
Tas ir cilvēces uzdevums. Ja mērķis un gribēšana ir, tad jau risinājumu kaut kad nākotnē vajadzētu spēt atrast. Pagaidām, jā, tas viss ir ļoti sarežģīti.
Ar mērki un gribēšanu industriālai metālu ieguvei kaut kur ellē ratā komsosā būs stipri par īsu.Pagaidām tas ir neiespējami, nevis loti sarežgīti. Ja vien NASA laboratorijā neizaudzē kosmiskos kalnračus, kas gaismas ātrumā spēs celos kosmosā :)
Visam savs laiks. Pagaidām jāskatās, vai NASA vispār veiksmīgi aizceļos līdz tam asteroīdam.
Par laiku pareizi teikts. Diemžēl tas periods mērāms tik tālā nākotnē, ka tagad par to runāt gandrīz vai bezjēdzīgi. Kur nu vēl rēķināt tālumā lidojošus dolārus. :D
> jo cilvēces rīcībā nekad nebūs tādu tehnologiju, kas spētu kaut vai robotizēti strādāt spēcīga kosmiskā starojuma, kosmisko vēju, gravitātes neesmības un milzīga sala apstāklos, kaut kur simtiem miljoniem km tālu.
Jo?
Viduslaiku zemnieks ar nedomāja par atomu škelšanu vai “hadronu kolaideriem”.
Ja grib būvēt kaut kādas kosmosa stacijas vai bāzes (tuvākā uz mēness, tad tālāk Marss utt), tad izdevīgāk ir iegūt uz vietas materiālus nevis šaut raķetes no zemes. Nav jau cilvēkiem nekas jārok, aizsūta kaut kādu zondi ar “urbi”..
Jo,
kad tu busi pats izlīdis no aizkrāsnes un viduslaiku zemnieku prāta apjoma, tad arī tev tas taps skaidrs. Un zondi vari sev pats tik ieurbt…sutīt vinš zondi domā :)
Nu pat jau nolaidies līdz stulbībām..
p.s. par “zondi” ieteiktu palasīt kaut vai par NASAs aktuālo OSIRIS-REx misiju, lai nerakstītu muļķības.
Tas dzelz klucis atrodas tuvāk Marsa orbītai, nekā Zemes. Daudz lielākas iespējas no viņa daļas vai pat viņu pašu, pirms Marsa kolonizācijas nogādāt uz Marsu. Pieņemu, ka dotajā kosmosa apgūšanas etapā, tas pat būtu lietderīgāk.
Par šo piekrītu.
Parādiet man asteroīdu, kas satur bitcoin. Es pagaidīšu.
Teica, ka Aptiekas ielā tāds esot.
Dzelzs un vērtīgs? Vai arī kļūda tulkošanā? Kā tad ir rakstīts orģinālvalodā? Metal vai Iron? Ja tiešām dzelzs, tad tas nav domāts priekš iegūšanas, bet tikai priekš izpētes…
Atradu pats informāciju, iet runa par Dzelzs-Niķeļa savienojumu, standarta kodols (pēc hipotēzēm) visām Zemes līdzīgajām planētām… Vērtību nedot dzelzs, bet gan Niķelis un citi metāli! Dzelzs uz Zemes ir vairāk, kā saprašana un to šeit papildus vēl nevajadzēs tūkstošiem gadu…
Paldies par papildus info. Ielaboju tekstā.
Ja Mēnesi saberztu smiltīs, gan jau arī būtu vērtīgāks par visu ekonomiku. Un Sauli kaut kādā enerģijas ekvivalentā sarēķinātu. Diezgan bezjēdzīgi tā rēķināt. Vismaz tuvākās desmitgades.
Pat ja to asteroīdu varētu rītdien pat noparkot pie ASV krastiem, tad, ticiet man, to vērtsmetālu vērtība pamatīgi nogāztos un līdz ar to, arī asteroīda, tādēļ vērtības noteikßana kkam tádam kas i,maina tirgu ir bezvērtīga.
Tā pat kā rakstīt, ka Masks kļuvis daudz bagātāks, ja akciju cena TSLA pakāpusies par x USD. Būsim reāli – 20% uzņēmuma akciju notirgojot akcjju cena būtu lejā un SEC to diez vai atļautu darīt viená piegājienā.
akciju vērtība staigā starp to cik masks ir nopīpējis un starp to cik sievietes viņš ir pametis vai aplaimojis un/vai būs samaksājis golddigeerēm alimentus un starp golddigeriem es nedomāju citu asteroīdu digerus
ja nopietni tad tikai tie asteorīdi kas satuir ledu varētu būt lietderīgi cilvēces ekspncijai