Web Analytics
More
    Reklāma

    NASA pētīs milzīgu metāla asteroīdu, kas varētu būt vērtīgāks par visas pasaules ekonomiku

    Jaunākie raksti

    Redzeslokā nonākuši NASA plāni 2026. gadā veikt kādu, iespējams, ļoti vērtīgu misiju. Šajā ziņā tā būs vērtīga ne tikai no zinātnes skatupunkta, bet arī tāpēc, ka gala mērķis pats par sevi naudas ziņā varētu būt īsts dārgums. Tas būs vairākus gadus ilgs ceļš līdz asteroīdam, kura vērtība lēšama 10 kvintiljonos (10,000,000,000,000,000,000) USD apmērā. Tas ir 10 000 reižu vairāk par 2019. gada pasaules ekonomikas vērtību.

    Asteroīds, kam dots nosaukums “16 Psyche”, atrodas 230 miljonus jūdžu attālumā no Zemes. Tas ir ļoti milzīgs, platumā sasniedzot 140 jūdzes (ap 225km). Iespaidīgie apmēri to padara par vienu no lielākajiem asteroīdiem, kas atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām. Nesenie ar Habla teleskopu uzņemtie “16 Psyche” attēli zinātniekiem devuši skaidrāku priekšstatu par šo asteroīdu, liekot saprast, ka tas ir ne tikai izmēros unikāls. Atšķirībā no citiem asteroīdiem, kas parasti sastāv no ledus vai ieža, “16 Psyche” ir gandrīz pilnībā no dzelzs (konkrētāk, dzelzs un niķeļa savienojums), kas padara to par ļoti unikālu un arīdzan vērtīgu.

    Avots: NASA

    Lai arī pašreiz vēl pagrūti noteikt, cik tieši daudz dzelzs un niķeļa satur “16 Psyche” asteroīds, iepriekšējie aprēķini liecina, ka tā vērtība varētu būt pat 10 kvintiljonu ASV dolāru.  Salīdzinoši pasaules ekonomikas kopējā vērtība pērn sasniedza 149 triljonus USD.

    Būtiski, ka “16 Psyche” īpašības liek zinātniekiem aizdomāties, ka tas varētu būt nevis parasts asteroīds, bet gan planētas kodols, kas neveiksmīgi attīstījies. Tādi plašāk pazīstami kā “protoplanētas”.

    Tikmēr NASA jau kādu laiku interesējas par “16 Psyche”, jau 2017. gadā paziņojot, ka plāno doties misijā izpētīt šo asteroīdu. Misiju ar nosaukumu “Psyche” plānots veikt ar SpaceX Falcon Heavy raķešu palīdzību 2022. gadā. Paredzēts, ka šādā veidā asteroīds tiks sasniegts 2026. gadā, kas ir četrus gadus agrāk nekā sākotnēji plānots.

    AvotsUnilad
    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    28 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Kaspars Baradach
    30.10.2020 10:14

    Kāda vērtība? Kā var izmantot dzelzs kluci kosmosā? Astronauti zāģēs jamo gabalos un vedīs mājās?

    digitalk
    31.10.2020 12:30

    tāpat tam klucim nav īstas vērtības, tikai no pirksta izzīsta teorētiskā, kas rēķināta pēc zemes ekonomikas, kura, savukārt, nedarbojas kosmosā. tas ir viens no tiem stulbajiem amerikāņu salīdzinājumiem, kuri nekādi nepalīdz izprast mērogu, kā aptīšana apkārt zemeslodei vai papīra kaudze, kas stiepšoties līdz Mēnesim.

    te komentāros pieminēja Marsu, tad par tiem pašiem kvintiljoniem vērtīgāks būtu tīra ledus asteroīds, ja to izdotos nogāzt uz sarkanās planētas.

    Krotow
    30.10.2020 10:36

    Zāģēs kosmosa “kalnrači” un arī pārstrādās kaut kur turpat augšā.

    1049
    30.10.2020 10:39
    Reply to  Krotow

    jo īpaši ka vēlme saražot pēc iespējas vairāk elektroratiņu un aifonu rada pieprasījumu pēc izejvielām.

    1049
    30.10.2020 10:54
    Reply to  Krotow

    + iespēja atrisināt ieslodzījuma vietu problēmu

    Krotow
    30.10.2020 11:58
    Reply to  1049

    Kamēr nav izdomāts kā kosmosa bezgaisā un ekstrēmajās temperatūrās uzturēt nominālai dzīvošanai vajadzīgo vidi lielās platībās un lielam iemītnieku skaitam, tam nav jēgas.

    1049
    30.10.2020 12:06
    Reply to  Krotow

    šobrīd problēmu var risināt no otra gala – nodrošinot lielu skaitu ieslodzīto!

    Krotow
    30.10.2020 16:02
    Reply to  1049

    Tikpat labi var viņus visus pēc tiesas sprieduma apšaut tepat uz vietas. Būs lētāk.

    Tekstura
    30.10.2020 10:51

    Labs zinātniskās fantastikas žurnālu raksts. Gribētu gan zināt, kā cilvēce attīstīs tādas tehnologijas, lai industriāli sāktu dzelzs ieguvi uz kustībā esoša asteroīda atklātā kosmosā. Atgādina filmas “Armagedons”, ar Brūsu Vilisu, naratīvu. Pie tam, tas dzelzs klucis atrodas 370 miljonus km tālu un pat teorētiska tā apguve ir vislielākā utopija, jo cilvēces rīcībā nekad nebūs tādu tehnologiju, kas spētu kaut vai robotizēti strādāt spēcīga kosmiskā starojuma, kosmisko vēju, gravitātes neesmības un milzīga sala apstāklos, kaut kur simtiem miljoniem km tālu.

    Tekstura
    30.10.2020 11:12

    Ar mērki un gribēšanu industriālai metālu ieguvei kaut kur ellē ratā komsosā būs stipri par īsu.Pagaidām tas ir neiespējami, nevis loti sarežgīti. Ja vien NASA laboratorijā neizaudzē kosmiskos kalnračus, kas gaismas ātrumā spēs celos kosmosā :)

    Opis
    30.10.2020 15:44

    Par laiku pareizi teikts. Diemžēl tas periods mērāms tik tālā nākotnē, ka tagad par to runāt gandrīz vai bezjēdzīgi. Kur nu vēl rēķināt tālumā lidojošus dolārus. :D

    Reinis Rozitis
    30.10.2020 21:05
    Reply to  Tekstura

    > jo cilvēces rīcībā nekad nebūs tādu tehnologiju, kas spētu kaut vai robotizēti strādāt spēcīga kosmiskā starojuma, kosmisko vēju, gravitātes neesmības un milzīga sala apstāklos, kaut kur simtiem miljoniem km tālu.

    Jo?
    Viduslaiku zemnieks ar nedomāja par atomu škelšanu vai “hadronu kolaideriem”.

    Ja grib būvēt kaut kādas kosmosa stacijas vai bāzes (tuvākā uz mēness, tad tālāk Marss utt), tad izdevīgāk ir iegūt uz vietas materiālus nevis šaut raķetes no zemes. Nav jau cilvēkiem nekas jārok, aizsūta kaut kādu zondi ar “urbi”..

    Last edited 3 years ago by Reinis Rozitis
    Tekstura
    31.10.2020 15:39
    Reply to  Reinis Rozitis

    Jo,

    kad tu busi pats izlīdis no aizkrāsnes un viduslaiku zemnieku prāta apjoma, tad arī tev tas taps skaidrs. Un zondi vari sev pats tik ieurbt…sutīt vinš zondi domā :)

    Reinis Rozitis
    31.10.2020 16:21
    Reply to  Tekstura

    Nu pat jau nolaidies līdz stulbībām..

    p.s. par “zondi” ieteiktu palasīt kaut vai par NASAs aktuālo OSIRIS-REx misiju, lai nerakstītu muļķības.

    Last edited 3 years ago by Reinis Rozitis
    Viesturs Grabovskis
    30.10.2020 15:54
    Reply to  Tekstura

    Tas dzelz klucis atrodas tuvāk Marsa orbītai, nekā Zemes. Daudz lielākas iespējas no viņa daļas vai pat viņu pašu, pirms Marsa kolonizācijas nogādāt uz Marsu. Pieņemu, ka dotajā kosmosa apgūšanas etapā, tas pat būtu lietderīgāk.

    Last edited 3 years ago by Viesturs Grabovskis
    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    30.10.2020 17:56

    Parādiet man asteroīdu, kas satur bitcoin. Es pagaidīšu.

    Krotow
    30.10.2020 18:35

    Teica, ka Aptiekas ielā tāds esot.

    Nezinamais
    30.10.2020 18:01

    Dzelzs un vērtīgs? Vai arī kļūda tulkošanā? Kā tad ir rakstīts orģinālvalodā? Metal vai Iron? Ja tiešām dzelzs, tad tas nav domāts priekš iegūšanas, bet tikai priekš izpētes…

    Nezinamais
    30.10.2020 18:09

    Atradu pats informāciju, iet runa par Dzelzs-Niķeļa savienojumu, standarta kodols (pēc hipotēzēm) visām Zemes līdzīgajām planētām… Vērtību nedot dzelzs, bet gan Niķelis un citi metāli! Dzelzs uz Zemes ir vairāk, kā saprašana un to šeit papildus vēl nevajadzēs tūkstošiem gadu…

    Pans
    30.10.2020 19:43

    Ja Mēnesi saberztu smiltīs, gan jau arī būtu vērtīgāks par visu ekonomiku. Un Sauli kaut kādā enerģijas ekvivalentā sarēķinātu. Diezgan bezjēdzīgi tā rēķināt. Vismaz tuvākās desmitgades.

    LAN
    01.11.2020 00:13
    Reply to  Pans

    Pat ja to asteroīdu varētu rītdien pat noparkot pie ASV krastiem, tad, ticiet man, to vērtsmetālu vērtība pamatīgi nogāztos un līdz ar to, arī asteroīda, tādēļ vērtības noteikßana kkam tádam kas i,maina tirgu ir bezvērtīga.
    Tā pat kā rakstīt, ka Masks kļuvis daudz bagātāks, ja akciju cena TSLA pakāpusies par x USD. Būsim reāli – 20% uzņēmuma akciju notirgojot akcjju cena būtu lejā un SEC to diez vai atļautu darīt viená piegājienā.

    no name
    01.11.2020 05:02
    Reply to  LAN

    akciju vērtība staigā starp to cik masks ir nopīpējis un starp to cik sievietes viņš ir pametis vai aplaimojis un/vai būs samaksājis golddigeerēm alimentus un starp golddigeriem es nedomāju citu asteroīdu digerus
    ja nopietni tad tikai tie asteorīdi kas satuir ledu varētu būt lietderīgi cilvēces ekspncijai

    Last edited 3 years ago by no name
    Reklāma