Reklāma

LATA un LU iestājas pret interneta vēlēšanām

Jaunākie raksti

“NIO” nākamgad plāno pilnvērtīgi ienākt Eiropas tirgū

Ķīniešu elektroauto ražotājs "NIO" apstiprinājis, ka nākamā gada beigās Vācijā ieradīsies "ET7" elektriskais sedans, kas iezīmēs autoražotāja pilnvērtīgu ienākšanu...

Microsoft izziņo, ka klasiskā Office 2021 versija būs pieejama sākot no 5. oktobra

Jau februāra sākumā Microsoft informēja, ka jaunākā Microsoft Office 2021 versija būs pieejama vēlāk šī gada laika, un pēc...

Apple iPhone 13 Pro modeļa grafiskā apstrādes jauda būs par 55% labāka nekā iPhone 12 Pro

Šajā nedēļā Apple beidzot izziņoja atjaunotus četrus iPhone 13 modeļus. Kaut arī tie vēl nav oficiāli nonākuši pie gala...

Xiaomi Eiropai izziņo Pad 5 planšetdatoru par €349

Xiaomi Pad 5 planšetdators būs pieejams pircējiem Eiropā, tā cena būs no 349 eiro. Xiaomi Pad 5 būs 11...

AGON PRO e-sporta monitoru klāstu papildina divi jauni modeļi

AGON by AOC nesen laidis klajā jaunu produktu kategoriju visprasīgākajiem un konkurētspējīgākajiem spēlētājiem un esportistiem: AGON PRO. Tagad klāstu papildina divi...

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) rīkoja preses konferenci 12. oktobrī, kurā eksperti minēja vairākus riskus, ko varētu radīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu ieviešana internetā.

Preses konferences mērķis bija pievērst uzmanību un informēt sabiedrību, ka Latvijas Republikas Saeima ar likumdošanas iniciatīvu par elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldību referendumos “bruģē ceļu” uz pašvaldību un Saeimas interneta vēlēšanām, tā radot riskus brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā. Tas ir tiešs apdraudējums Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai.

Preses konferenci vadīja Latvijas Universitātes rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos profesore Signe Bāliņa.

LATA valdes loceklis Aigars Jaundālders iepazīstināja klātesošos ar interneta vēlēšanu problemātiku, norādot, ka tehnoloģiski neiespējama ir divu nosacījumu vienlaicīga izpilde – nodrošināt vienlaikus gan drošu, gan aizklātu balsojumu. “Pie pašreizējas tehnoloģiju attīstības pakāpes interneta vidē droša un aizklāta vēlēšanas procesa nodrošināšana nav iespējama. Tādas tehnoloģijas pasaulē nav, kas varētu nodrošināt gan vēlēšanu aizklātumu, gan drošību,” tā A. Jaundālders.

Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis vērsa uzmanību uz to, ka pasaules datu drošības eksperti, ieskaitot ASV Nacionālo Zinātņu Akadēmiju, uzskata e-vēlēšanas par nedrošām un nevēlamām. “Ja mēs Latvijā esam par zinātnē balstītu politiku un ASV Zinātņu akadēmija saka, ka kaut ko nevajag, tad domāju, ka mums jāieklausās ASV zinātnē,” akcentēja A. Ambainis.

LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Dr. Māris Alberts uzsvēra: “Tā nav tehnoloģiskas drošības problēma, tā ir, pirmkārt, cilvēktiesību problēma Latvijā balsot aizklāti un, otrkārt, tā ir nacionālās drošības problēma.”

LU Datorikas fakultātes profesors Juris Borzovs aicināja: “Aicinātu tos, kas grib balsot no jebkura celma jebkurā mežā, pavaicāt pašiem sev vispirms, kāpēc ir vajadzīgi vēlēšanu iecirkņi? Mēs zinām, ka pasaulē kopā ir ne vairāk kā 1000 vēlēšanu iecirkņu Saeimas vēlēšanās. Kāpēc? Lai konkurējošas partijas spētu uz katru iecirkni, vismaz uz katru šaubīgo iecirkni, nosūtīt savus novērotājus, lai pārliecinātos, ka tur viss notiek kā nākas un ka balsis skaitītas godīgi un atbilstoši tam, kā tās ir nodotas. Nodrošināt šo situāciju no jebkura celma jebkurā mežā visā pasaulē ir principiāli neiespējami un nav jābūt IT profesionālim, lai to saprastu.”

Eksperti norādīja, ka jau tuvākajos gados bez esošajiem drošības riskiem digitālajā vidē sagaidāmi konstruktīvi draudi interneta drošībai kopumā sakarā ar straujo kvantu datoru tehnoloģiju attīstību, tajā skaitā  Latvijas ekspertu veiktās drošības risku analīzes rezultāti un pasaules vadošo kriptologu viedoklis kategoriski nepieļauj apzinātu finansiālo resursu izšķiešanu aizklātu balsojumu e-vēlēšanu  sistēmu pseidopētījumiem, izstrādei vai ieviešanai.

LATA un LU speciālisti uzskata, ka likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 162/Lp13) priekšlikumi par elektronisko balsošanu ir noraidāmi pirms to izskatīšanas Saeimā.

Preses konferencē eksperti rekomendēja rūpēties par nodokļu maksātāju naudu (arī ES) un aizsargāt demokrātiju – neveidot bīstamus eksperimentus balsojumiem interneta vidē, ja ir jānodrošina to aizklātums. Latvijas likumdošana paredz, ka balsošana gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ir aizklāta. Aizklātu balsojumu paredz arī Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts. Aizklātuma principa neievērošana ir pretrunā ar noteikto Latvijas Satversmes 6. pantā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 28. panta 1. punktā, ANO Vispārīgās cilvēktiesības deklarācijas 21. panta 3.punktā, Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta 17. punktā.

Savukārt atklātu balsojumu gadījumos, jāizmanto sabiedrības līdzdalības platformas, piemēram, ManaBalss.lv.

Reklāma

32 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
32 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments

Pret interneta vēlēšanām iestājas tie, kas baidās no vēlēšanu aktivitātes pieaugumu, jo pasīvā vēlēšanu gaitā ir vieglāk izbīdīt cauri sev vēlamu rezultātu.

Pastāsti, lūdzu, kāpēc zinātnieki un drošības eksperti baidās par vēlēšanu aktivitātes pieaugumu?

Skābene neraksta, ka tie ir zinātnieki un drošības eksperti. Tas tā, komentārs no malas.

Bet konkrētais bloga raksts (preses relīze) ir par zinātnieku paustajām bažām.

Zinātniekus parasti kāds finansē un zinātniekam ir jāatstrādā finansējums. Biedrības pārstāv savu biedru intereses un veic lobēšanas darbu biedru interesēs, kas maksā biedru naudas un uztur biedrību.
Tagad tuvāk pie lietas. Saeimas vēlēšanu likuma 45.pants paredz vēlēšanas pa pastu. Ar ko vēlēšanas pa pastu atšķiras no elektroniskām vēlēšanām? Kur tad bija šie eksperti, kad ieviesa vēlēšanas pa pastu? Starpcitu, arī ASV prezidenta vēlēšanas notiks pa pastu.;)

Es nedomāju, ka inženierzinātņu zinātniekiem būtu jākomentē lietas, kas ir ārpus viņu darbības jomas. Šajā gadījumā, pasta vēlēšanas.

Pasta balsošana ir pietiekami atstrādāta, un tajās var nodrošināt aizklātu, jo cilvēka nodoto balsi neviens personīgi nevar procesā identificēt. Var tikai identificēt, ka konkrētais cilvēks ir nobalsojis – tieši tāpat kā klātienes balsošana. Diemžēl interneta balsošanā nav tehnoloģiju, kas var negarantēt aizklātumu un drošību vienlaikus – tieši tas, ko speciālisti jau bilda. Ja Skābene grib balsot publiski, protams, viņa to var darīt Internetā, un viss tādā gadījumā ir lieliski. Vai arī Skābene var saglabāt privātumu, bet tad tehnoloģijas neļauj nogarantēt balsojuma nemainību. Tas arī viss – tā taču ir vienkārša izvēle, vai ne.

kaut vai tāpēc, ka daudzi pievienojušies kādai gana ietekmīgai partijai, lai varētu ieņemt kādu siltu vietiņu tuvāk pie valsts naudas siles. ko “palūdz”, to arī pauž.

Oi, nu cik var ņaudēt par šo? Tā kā tāds gobzemes elektorāts.

oi, nu cik var vaukšķēt kā no Artusa suņu būdas, ja nepatīk citu viedoklis. pietiek atskatīties uz LU rektora vēlēšanām vai dažādu labi atalgotu padomnieku draugu loku.

diezgan stulbi tie iebildumi — kurš liedz kontrolētā vidē datus anonimizēt? open source un koda auditi ir aizliegti?

Tad sistēmas uzturētāji/kāds cits varēs balsot cik vien reižu vēlas. Katru sistēmu kāds uztur, kur ir problēma pēc audita kaut ko izmainīt? Ja ir vēlme to novērst, tad nevar nodrošināt aizklātumu.

Un aizklātās vēlēšanās nevar vēlēšanu iecirkņa darbinieki samest jau aizpildītas vēlēšanu zīmes? Kam nav slinkums, var pameklēt video ierakstus no vēlēšanu iecirkņiem Krievijā. Tur smuki var redzēt, cik godīgas ir “aizklātas” vēlēšanas!

Nevar. Jo mums ir normāla vēlēšanu sistēma. Feika balsojumu parādīšanos uzreiz var atklāt pat tīri matemātiski. Un pat varēs pateikt uzreiz, kurā iecirknī tas notika. Pie normālas kontroles sistēmas feika izslēgšana klātienes vēlēšanās nav īpaša problēma. Tieši tāpēc arī no ārpuses ir redzams, ka Krievijā patiešām notiek feikošana vēlēšanās, un pat kuros reģionos vairāk notiek. Tikai jānovērš tas ir no iekšpuses nevis no.ārpuses. No ārpuses neviens jau nevar tādas lietas izmainīt.

populāro terminu blockchain zini? hren tu tur pabalsosi pa labi un pa kreisi, ja katra kustība tiks piereģistrēta.

Kāpēc vēlēšanas vispār ir aizklātas? Es teiktu, ka tām jābūt atklātām un pat vairāk – ne visiem ir jābūt balss tiesībām, un ne visām balsīm jābūt ar vienādu svaru. Tiem, kas nesen ieguvuši balsstiesības, pirmos piecus gadus vajadzētu balsot ar pusi no balss. Paredzēt likumdošanā iespēju zaudēt daļu balss vai pilnā apjomā – piem. par korupciju, par nodokļu nemaksāšanu u.c. nodarījumiem, kas vērsti uz valsts vājināšanu vai graušanu.

Doma laba, bet varbūt nē – tu gribi Ķīnas peņpunktu sistēmu?

Tici vai nē, taču ir kadri, kurus prasītos “uz goda dēļa”. Lai citi zina ar ko viņiem darīšana. Lielākā problēma gan ir pilnīgs po… uz to ka kāds zog vai dara citas nelabas lietas un sabiedrība to vnk ignorē. Kāreiz tas jāmaina.

btw, mani vienmēr smīdinājuši apgalvojumi par aizklātām balsošanām, ja vēlēšanu biļetenus izsniedz pie galdiņa pēc personības noskaidrošanas. neviens nekad nav dzirdējis par “neredzamo tinti”? nekad nav redzējis automātiskās numurēšanas iekārtas tipveida izdrukai? 1+1 un tev uz rokas ir “neredzami” numurēti biļeteni, kas tiek izsniegti pret parakstu, he-he…

Ja nebūtu personības noskaidrošanas , tad easy atsevisķi elementi balsotu vairākas reizes . Ja darba devējs/feisbuka draugi/onka pie iecirkņa ar 5čuku rokā “pieprasa” balsot par konkrētu sarakstu – vari iegūt “rezerves” biļetenus . tie arī būs “neredzami” numurēti ? Aizklātums kā tāds – ja jau reiz esam tik ļoti iespringuši par savām tiesībām un privātumu – ar ko vēlēšanas sliktākas . nu nevēlos teikt par ko balsoju un viss , vai tieši otrādi – ieradīšos partijas maiciņā vai arī uztetovēšu partijas logo . tā teikt par brīvu izvēli . Balsošana elektroniski – pats personīgi esmu par . bet jautājumi sekojoši… Read more »

Omes un opīši lai balso kā ierasts – iecirkņos, pārējie elektroniski.

es kaut kur uztraucos par personības noskaidrošanu? iesmēju par tikpat “uzlaužamu” fizisko aizklāto balsošanu, kā elektronisko, pret kuru te protestē “zinātnieki un drošības eksperi”.

tiem, kam nav atbilstoša identifikācijas iespēja un omītēm, kas nevēlas elektroniski, vienmēr tiks piedāvāta iespēja fiziski apmeklēt vēlēšanu iecirkni. te netika apspriesta ierastās sistēmas atcelšana.

nebija nekas personīgs domāts ;)

daļa balso lol-ektroniski , daļa “pa vecam” ? Bardaks , resursu šķērdēšana utt ( kur pietrūks biļetenu , kur to būs pa daudz , kur vispār neviens klātienē neatnāks … )
vai nu cepts vai vārīts .

nevajag domāt tik pat šauri, kā tie politiskā pasūtījuma presrelīzes “eksperti”. stāstu vienu no scenārijiem, kuru izdomāju minūti garlaikoti urbinot degunu…

visi balso “lol-ektroniski”. tie, kas var, prot un vēlas, to dara uz savām iekārtām. tie, kas negrib/nevar, vai nu velk savas pakaļas uz vēlēšanu iecirkni, vai piesaka vēlēšanu darbinieku vizīti kā tas ir šobrīd. cilvēku autentificē un atļauj anonīmi nospiest dažas pogas, lai atdotu balsi. ja nav onlaina, ir alternatīvi, tehniski droši varianti, bet man slinkums tagad bakstīt pogas, ja tev bija slinkums pašam pakustināt smadzeni.

Tamdēl jau iesaistos diskusijā , lai , iespējams , paplašinātu savu zināšanu apvārsni :)

nu ja interesanti, var jau kādu scenāriju par offline uzrakstīt :)

vairāk gan priecē šī presrelīzes frāze:
«pasaules vadošo kriptologu viedoklis kategoriski nepieļauj apzinātu finansiālo resursu izšķiešanu aizklātu balsojumu e-vēlēšanu sistēmu pseidopētījumiem, izstrādei vai ieviešanai»
t.i., ja gribas, jebkuram pētījumam var fiksi piekārt birku, ka tas ir “pseido” un ej pierādi, ka neesi ēzelis…

Tā kā ir digitālais laikmets, sen bija laiks balsot elektroniski un atklāti. Kāpēc tas vēl nav noticis? Lobētāji un tehnoloģiju noliedzēji (šarlatāni) to cenšas nepieļaut. Par amerikāņu pieredzi un meža celmiem patiess amata speciālists neizteiktos. Diemžēl jāsaka krūmu līmenis LU.

Varbūt nevajag tās vēlēšanu lietas uzgrūst uz tehnoloģiju pleciem, ja reiz ir tāda nepārvarama pretruna kā aizklātums un drošība elektroniskā vidē. Sabiedrība vēl nespēj savu attīstību sinhronizēt ar tehnoloģiju attīstību. Iespējams sabiedrībai ir jāizaug līdz atklātumam un tad jau tehnoloģijām nebūs problēmu nodrošināt attālinātu vēlēšanu procesu.

Kā būtu, ja pieliktu atrunu, ka 100 % anonīmas vēlēšanas nevar garantēt
Nu tad kuram TAS ir svarīgi, lai iet uz iecirkni

Kam vienalga, ka citi zin, par ko viņš balso, var brīvi piedalīties interneta balsošanā

Es neredzu nekādu problēmu faktā, ka kāds cits ieraudzītu, par ko es esmu balsojis. Varbūt es kaut ko neapzinos, bet tiešām nespēju iedomāties, ka šādu datu noplūšana man radītu kaut kādas sekas. Nu man nebūtu kauns par savām izvēlēm.

Atklātas vēlēšanas pseido-demokrātiskās valstīs ir risks, ka cilvēki var tikt vajāti par savu izvēli. Tai pat laikā atklātas vēlēšanas mazina risku uzzīmēt vēlēšanu rezultātus.

Baltkrievijā entuziasti faktiski daļēji nodublēja vēlēšanu sistēmu ar atklāto rezultātu zaru, kur cilvēki fočēja savu biļetenu un sūtīja no sava telefona uzskaitei. Lukašesku uzreiz pēc vēlēšanām pavēlēja iznīcināt aizklāto vēlēšanu biļetenus, atsaucoties vien uz to ka 80% bija par viņu. Faktiski, opozīcija izmanto atklāto rezultātu bāzi kā vienu no argumentiem, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti ir viltoti (ja neesmu ko palaidis garām).

Demokrātija beigsies kad atnāks maciņš . jebšu cūkfermas šefa paziņojums , ka algu saņems tikai tie , kas balsos par X . Vai arī kāds tirānisks politiskais eksperts ģimenē un tamlīdzīgā garā .

Tas , ka es ( nekad neesmu slēpis savas politiskās simpātijas , ja jautā ) un daudzi šeit komentējošie ļauži dzīvo demokrātiski un skaisti – tas ir jauki , bet tā notiek ne visur .

Vēlēšanu elektorāts ir pensionāri, kuri nekad nebalsos online, tāpēc kamēr vēlēšanas balstās uz bezmaksas braucieniem sabiedriskajā transportā un solījumiem indeksēt pensijas, tikmēr nekas diži nemainīsies valsts varā. Ierindas iedzīvotājam ar cieto algu nekas no vēlēšanu rezultāta praktiski nemainās, tāpēc nav jēga līst no mājas ārā, ja būtu onlainā, tad būtu cita opera, jo daudzi nobalsotu tāpēc vien, ka ir šāda iespēja un rastos ticība, ka daudz jauno cilvēku balsos un ir iespēja, ko reāli mainīt. Nesaku, ka viss ir galējības, bet vairumā tādas ir vēlēšanas. RD vēlēšanas gan parādīja nelielas tendences mainīties šim visam un domāju ar kovid sāgu tauta… Read more »

Reklāma
Reklāma
Reklāma