Lai arī kiberuzbrucēju mērķis parasti ir iegūt informāciju, aizvien biežāk līdz ar datiem tiek paņemta līdzi arī cilvēka dzīvība. Piemēram, nesen notikušais kiberuzbrukums Diseldorfas Universitātes slimnīcai Vācijā varētu būt iemesls kādas sievietes nāvei. Slimnīca uzbrukuma dēļ nevarēja pieņemt ārkārtas pacientus, tāpēc sieviete tika nosūtīta uz 20 jūdzes tālāk esošo veselības aprūpes iestādi.
Norādīts, ka šis kiberuzbrukums nemaz neesot bijis tēmēts uz šo slimnīcu, bet gan adresēts tuvējai universitātei. Acīmredzot, tikai kļūdas dēļ cietusi slimnīca. Ļaundari gan pārtraukuši kiberuzbrukumu pēc tam, kad policija tiem paziņoja, ka Diseldorfas Universitātes slimnīca tādēļ slēgta.
Šobrīd Vācijas iestādes turpina izmeklēt šo gadījumu. Ja tiks konstatēts, ka sievietes nogādāšana uz tālāk esošo slimnīcu izraisīja viņas nāvi, policija faktiski to var uzskatīt par slepkavību, kurā vainojami kiberuzbrucēji.
Lai arī šajā reizē uzbrukums bija plānots universitātei, veselības aprūpes iestādes ir viens no lielākajiem kibernoziedznieku mērķiem. Šajā sakarā kiberdrošības eksperti jau gadiem ilgi uzsvēruši, ka slimnīcas šādiem uzbrukumiem neesot gatavas. Ārsti lielā mērā paļaujas, piemēram, uz radioloģijas iekārtām, kas bieži ir savienotas ar internetu un kas atsevišķos gadījumos galīgi nav labākais variants pacienta ārstēšanā.
Kā vienu no lielākajiem kiberuzbrukumiem šajā jomā var minēt 2017. gadā notikušo, kurā ar izspiedējvīrusa “WannaCry” palīdzību no trases tika noņemts Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests. Toreiz gan neviens nāves gadījums saistībā ar šo netika fiksēts, tomēr lielākā daļa ekspertu brīdināja, ka sekas, ļoti iespējams, būs jūtamas vēlāk.
