Zeme ir ūdeņiem bagāta planēta, kas no visas teritorijas kopumā aizņem 71% jeb 360 miljonus km2. Liels darbs ir šo milzu platību izpētīt sīkāk. Pašreiz pētnieki veikuši kartēšanu aptuveni piektajai daļai pasaules ūdens gultņu. Šāda iniciatīva uzsākta 2017. gadā un to plānots noslēgt 2030. gadā. Uzreiz jautājums  – kāda ir iespējamība, ka vismaz šo projektu noteiktajā termiņā varētu dabūt gatavu?

Iniciatīva ”Seabed 2030” ir sadarbība starp Japānā bāzēto Nippon fondu un starpvaldību organizāciju “General the Bathymetric Chart of the Ocean”. Šie centieni palīdzētu zinātniekiem labāk izprast cunami veidošanos un gūt labāku priekšstatu par to, cik ļoti klimata pārmaiņu rezultātā varētu paaugstināties okeāna līmenis. Pilnīgāks priekšstats par ūdens gultni varētu palīdzēt arī naftas, gāzes un minerāļu izmantošanā dziļjūrā. Būtiski, ka līdz šim savāktie dati nav nekāds noslēpums un tie ir publiski pieejami.

Lai izpētītu okeāna pašus dziļumus, īpaši signāli no kuģiem nosūta impulsus okeāna gultnē. Tehnoloģija pati aprēķina ūdens dziļumu, izmērot, cik ilgs laiks nepieciešams līdz nosūtītie impulsi no okeāna gultnes sasniedz ūdens virsmu.

Tiesa gan, augstas izšķirtspējas batimetrisko datu – okeāna gultnes topogrāfijas apkopošana ir grūtāk izdarāma dziļākā ūdenī. Aprēķināts, ka būtu nepieciešami apmēram 350 gadi, lai parasts kuģis apsekotu 93% pasaules okeānu, kas dziļāki par 200 metriem. Tikmēr šobrīd dati tiek iegūti gan ar minētā risinājuma, gan valdību, akadēmisko pētnieku un komerciālo kuģu palīdzību. Nav izslēgts, ka transportlīdzekļu attīstība nākotnē sekmētu šī projekta izdošanos. Taču, ņemot vērā šī brīža datu ievākšanas metodes, pasaules ūdens gultņu kartēšana un ”Seabed 2030” mērķa sasniegšana varētu izmaksāt pat 3 miljardus ASV dolāru.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments