Pirms pāris gadiem inženierijas programmas studenti no Eindhovenas Universitātes piedalījās World Solar Challenge sacensībās, kur ieguva atpazīstamību ar auto, kuru darbina tikai saules enerģija. Pēc tam tika likts pamatakmens uzņēmumam Lightyear, kura mērķis ir radīt šādu saules darbinātu auto masām.
Kamēr līdz auto reālai pieejamībai ir vēl tāls ceļš ejams, ja vien vispār ko tādu ieraudzīsim, tad testēšanas un zinātnes nolūkos, Lightyear ir aprīkojusi Tesla Model 3 un Volkswagen Crafter LCV ar speciālu stikla jumtu, kurā ir iebūvēti saules elementi enerģijas uztveršanai un pārvēršanai elektroenerģijā. Tiesa nebija iespējams atrast informāciju par to, cik lielu elektrības daudzumu šī jumta daļa spēj saražot.
Kā norāda inženieri, tad šis ir ļoti svarīgs solis tehnoloģijas testēšanas un izstrādes procesā, liekot tai darboties ikdienas apstākļos, kas ar laiku novestu pie sava konceptauto reālas izveides. Īlons Masks jau 2017. gadā paziņoja, ka Tesla Model 3 varētu saņemt jumtu, kurā iebūvēti saules paneļi, taču šī ideja tā arī neieraudzīja dienasgaismu, jo tajā brīdī nelikās tik aktuāla. Taču Cybertruck gan varētu saņemt šādu iespēju. Ieguvums tiek lēsts ~24 km nobraukuma apjomā, kas gan savu reizi var izrādīties kritiska distance.
Cik zināms Lightyear ONE būs diezgan dārgs auto.
Daudz reālāks izskatās, ka būs SONO SION https://sonomotors.com
Žēl ka SION nenonāca tirgū plānotajā laikā. Ja tas būtu izdevies tad domāju, ka tad šobrīd viņi no pircējiem nevarētu atkauties…
Paskatījos to SONO mājas lapu, un sapratu, ka ar 200w/kvm paneļiem nebūs aršana! Ar to varētu pietikt velosipēdam, bet ne Teslas izmēra mašīnai.
Piekrītu, ka saules paneļu jauda ir niecīga.Tai pašā laikā pats auto ir gana interesants un plānoto cenu šodien būtu reāli konkurētspējīgs.Ļoti iespējams, ka 2022.gadā šis auto salīdzinājumā ar citiem vairs nebūs tik pievilcīgs darījums.
Audi jau 10 gadus atpakaļ savus A8 aprīkoja ar saules baterijām uz jumta, lai ar to palīdzību darbinātu noparkota auto kondicionieri, kas neļauj saulei uzkarsēt salonu.
Tieši gribēju piebilst par šo risinājumu, tiesa gan, Mazda to izmantoja jau 1992.g. 929 un Xedos 9 modeļos (kas ir līdzīgi). Tolaik saules paneļi nebija diezko jaudīgi un ir kritiskas piezīmes, ka sistēma strādāja, bet ne tik jaudīgi, kā prasītos karstākajos reģionos. Tiesa, jāsaprot arī tas, ka silta vai karsta gaisa iedzīšana no ārpuses vēl karstākā salonā ir tikai izmisuma solis, jo tas svelmi tikai attur no sastāvēšanās, nevis patiešām dzesē salonu kā kondicionieris. Un kondicionieri nedarbina arī mūsdienu saules panelis (mans minējums).
ja mērķis ir tikai dzesēt salonu, tad prātīgāk izklausās Peltjē elementu izmantošana standarta kompresora tipa kondicioniera vietā. vai arī te būtu noderīgs kāds cits modernais siltumsūknis.