web analytics

Ukrainā notverts hakeris, kurš vēlējies pārdot 733 miljonus e-pastu

Jaunākie raksti

Arī Xiaomi krīt Trampa nežēlastībā

Lai arī Donaldam Trampam prezidenta amats būs jāpamet jau pavisam drīz, tomēr vēl arvien norit aktīva cīņa ar ārējo...

Pirmoreiz 45 gadu laikā pilnībā tiks pārbūvēta “Lada Ņiva”

Krievu autobūves klasiskais bezceļnieks "Lada Ņiva" pirmoreiz 45 gadu laikā tiks pilnībā pārbūvēts, iegūstot jaunu vizuālo noformējumu un arī...

Tiek izmēģināta funkcija iepirkties tieši no “Youtube” videoklipiem

Iespējams, kāds drīzākā, kāds ne tik tuvā nākotnē kārotās preces iegādāsies pa taisno no "Youtube" videoklipiem. "Youtube" pašreiz meklē...

Sony iepazīstina ar jaunām RA5000 un RA3000 skandām

Sony nāk klajā ar divām jaunām bezvadu skandām – SRS-RA5000 un SRS-RA3000. Abi modeļi ir aprīkoti ar unikālām Sony...

Janvāra beigās tiešsaistē norisināsies Global Game Jam

Global Game Jam (GGJ) ir 48 stundu tiešsaistes pasākums, kas notiek vienlaicīgi daudzās pasaules valstīs. GGJ laikā tiek izstrādātas...



Ukrainas Drošības dienests notvēris hakeri ar vārdu Sanix, kurš vairāku gadu garumā ir ievācis ļoti plašu datubāzi ar cilvēku e-pastu adresēm, parolēm, kā arī dažādu citu privāto informāciju.

Sanix sevi skaļi pieteica 2019. gadā, kad piedāvāja iegādāties 733 miljonus e-pasta adrešu kopā ar 21 miljonu paroļu. Šī informācija aizņem 87 GB, taču kā norāda dienests, tad tas nebūt nebija visas uzkrātās informācija daudzums, jo no hakera tika konfiscētas iekārtas ar 2 TB lielu informāciju.

Šie dati tikuši iegūti, pateicoties robottīkla (angliski botnet) un izkliedētā pakalpojumu atteikuma uzbrukumiem (angliski DDoS attack), kas ļāvuši iegūt elektroniskā pasta paroles, bankas karšu pin kodus, kā arī pieejas kriptovalūtām. Sanix bijusi pieejama informācija par cilvēkiem Eiropā un Ziemeļamerikā.

Jāpiezīmē, kaut arī šo e-pastu daudzums ir milzīgs, tad jau 2019. gadā, kad hakeris ziņoja par datu pieejamību, šī informācija bija gadu veca un iegūta no dažādām publiskajām datu noplūdēm. Tas nozīmē, ka šobrīd tā jau ir vismaz 2 gadus sena informācija, kuras lietotāji ir tikuši informēti un cerams bijuši atbildīgi, lai nomainītu visu personisko informāciju un paroles.

3 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
3 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Reinis Rozitis

Raksta avotā ir savādāks formulējums – “and info about computers hacked for botnets and DDoS attacks” t.i. nevis paroles iegūtas DDos veidā, bet gan izņemtajos datos ir (iespējams) informācija par datoriem/nodēm, kas izmantoti botnetos / ddos uzbrukumos (proti, visdrizāk kaut kādu CC (komandcentru) piekļuves vai kas tāds).

Tā kā vienkārši nekorekts tulkojums ..

digitalk

@Andron te tev nav delfi, kremļa kucīt, lien vien atpakaļ, no kurienes esi piedzimis, t.i., ānusā.

Bidons

Tu te mētā expertu, bet tā arī neuzdevi vakara jautājumu – kam pie joda 2020. g. ir vajadzīgas epasta adreses. Mūsdienās epasta adreses ir elektronisks tualetes papīrs. Nebrīnīšos, ka tu esi tas superhakeris, kas nolēmis kādam iesmērēt nelikvīdu epastu veidā. Tagad, personalizēto datu laikos, nevajag nafig nevajag to makulatūru, kur Ugandas betoni sūta savu spamu par tēvoča mantojumu. Jā, uzmeklē Āfrikas megahakerus un tirgo šiem epastus.

Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: