Reklāma

Ukrainā notverts hakeris, kurš vēlējies pārdot 733 miljonus e-pastu

Jaunākie raksti

Tesla prezentē pētījumu par baterijām, kas teorētiski varētu izturēt 100 gadus

Bateriju ilgmūžība elektroauto kontekstā joprojām ir relatīvi diskutabls jautājums, taču Tesla pētnieku grupa, sadarbībā ar Dalhauzī Universitāti, iepazīstinājuši ar...

Atzīmējot “R” divīzijas 20 gadu jubileju, tapis jaudīgākais Golf sērijveida modelis vēsturē

Vācu autoražotāja Volkswagen sporta divīzija "R" svin 20 gadu jubileju, tāpēc Volkswagen vadība nolēmusi to atzīmēt, radot visu laiku...

Mazda laidusi klajā jaunu Mazda CX-60 krosoveru – lielāko un jaudīgāko savā saimē

Japānas ražotājs Mazda paplašinājis modeļu klāstu ar savu lielāko SUV – jauno CX-60. Tas ir lielformāta ģimenes krosovers ar...

BMW M3 un M4 saņem īpašās M divīzijas 50 gadu jubilejas versijas

Vācu autoražotāja BMW "M" sporta divīzija šogad svin apaļo 50 gadu jubileju, tāpēc ražotājs diviem saviem populārākajiem sporta modeļiem...

Tims Kuks kārtējo reizi iekļauts medija “Times” 100 pasaules ietekmīgāko personu topā

Medijs "Times" publiskojis ikgadējo pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku topu, kurā gozējas gan tehnoloģiju jomas pārstāvji, gan mākslinieki, līderi, pionieri...

Ukrainas Drošības dienests notvēris hakeri ar vārdu Sanix, kurš vairāku gadu garumā ir ievācis ļoti plašu datubāzi ar cilvēku e-pastu adresēm, parolēm, kā arī dažādu citu privāto informāciju.

Sanix sevi skaļi pieteica 2019. gadā, kad piedāvāja iegādāties 733 miljonus e-pasta adrešu kopā ar 21 miljonu paroļu. Šī informācija aizņem 87 GB, taču kā norāda dienests, tad tas nebūt nebija visas uzkrātās informācija daudzums, jo no hakera tika konfiscētas iekārtas ar 2 TB lielu informāciju.

Šie dati tikuši iegūti, pateicoties robottīkla (angliski botnet) un izkliedētā pakalpojumu atteikuma uzbrukumiem (angliski DDoS attack), kas ļāvuši iegūt elektroniskā pasta paroles, bankas karšu pin kodus, kā arī pieejas kriptovalūtām. Sanix bijusi pieejama informācija par cilvēkiem Eiropā un Ziemeļamerikā.

Jāpiezīmē, kaut arī šo e-pastu daudzums ir milzīgs, tad jau 2019. gadā, kad hakeris ziņoja par datu pieejamību, šī informācija bija gadu veca un iegūta no dažādām publiskajām datu noplūdēm. Tas nozīmē, ka šobrīd tā jau ir vismaz 2 gadus sena informācija, kuras lietotāji ir tikuši informēti un cerams bijuši atbildīgi, lai nomainītu visu personisko informāciju un paroles.

3 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
3 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
23.05.2020 18:39

Raksta avotā ir savādāks formulējums – “and info about computers hacked for botnets and DDoS attacks” t.i. nevis paroles iegūtas DDos veidā, bet gan izņemtajos datos ir (iespējams) informācija par datoriem/nodēm, kas izmantoti botnetos / ddos uzbrukumos (proti, visdrizāk kaut kādu CC (komandcentru) piekļuves vai kas tāds).

Tā kā vienkārši nekorekts tulkojums ..

digitalk
23.05.2020 21:00

@Andron te tev nav delfi, kremļa kucīt, lien vien atpakaļ, no kurienes esi piedzimis, t.i., ānusā.

Bidons
23.05.2020 23:15

Tu te mētā expertu, bet tā arī neuzdevi vakara jautājumu – kam pie joda 2020. g. ir vajadzīgas epasta adreses. Mūsdienās epasta adreses ir elektronisks tualetes papīrs. Nebrīnīšos, ka tu esi tas superhakeris, kas nolēmis kādam iesmērēt nelikvīdu epastu veidā. Tagad, personalizēto datu laikos, nevajag nafig nevajag to makulatūru, kur Ugandas betoni sūta savu spamu par tēvoča mantojumu. Jā, uzmeklē Āfrikas megahakerus un tirgo šiem epastus.

Reklāma