Samsung vēl februārī izziņoja Galaxy S20 Ultra kopā ar Galaxy S20 un Galaxy S20+. Galaxy S20 Ultra, kas arī ir dārgākais no trijotnes un vispār šī gada cenas čempions nelokāmo viedtālruņu kategorijā, jau iekūlies visai gaidītā ķezā ar savu kameras moduļa izmēru. Galaxy S20 Ultra pavada arī vairākas programmatūras problēmas, bet ne par to šoreiz stāsts.
Samsung oficiālajā forumā un citviet tīmeklī sāk parādītes ziņas par Galaxy S20 Ultra trauslumu un varbūt pat dizaina kļūdu – milzīgā izmēra kameras moduļa aizsargstikls ir ļoti trausls, ar to jāapietas kā ar jēlu olu. Samsung pagaidām nav oficiāli neko bildis par Galaxy S20 Ultra kameras stikla trauslumu, bet dažiem neveiksminiekiem piedāvāts salabot sasisto kameras stiklu par 375 Austrālijas dolāru, kas atbilst aptuveni 225 eiro.
Protams, šāda laukuma kameras aizsargstiklu kabatā atsist vai atspiest pret galda stūri nav nekādu problēmu. Pats zinu, esmu vienu reizi novilcis kabatā esošu viedtālruni pret galda malu, kameras stikls bija zirneklītī. Tas gan bija vēl laikos, kad flagmaņiem sāka parādīties divas kameras.
Šobrīd (ar četrām, piecām un vairāk kamerām zem viena stikla) noteikti būs arvien vairāk neapmierināto par kameru trauslumu. Kameru moduļi arī ir pamatīgi izbīdīti no korpusa, kas noteikti nenāk par labu to pasargāšanai.
Fiziku tāpat neapčakarēsi. Lielākai matricai un labākai optikai objektīvi vajadzēs lielāku kameras bloku. Atliek aizsardzībai lietot telefona vāciņu ar biezāku apakšmalu. Tas gan norauj podā smuko plānumu, kam tur tas ir aktuāli.
Šķiet jau, ka kopš cilvēki ir sapratuši ka telefonu var arī izmantot ikdienā, nevis tikai mērīt papagaiļus un mērīties ar plānumu, tas (plānums) vairs nav izvēles kritērijs.
žēl, ka ražotāji to nav pamanījuši vai pat drīzāk apzināti ignorē.
Nezinu, varbūt dārgos arī taisa pēc ispejas plānākus. Pērkot budžetniekus, neviens no tiem nav nepraktiski plāns vai ar kameru lustru, par kuru ir jātrīc.
Man jau šķiet, ka dzīvi ļoti atvieglo princips – tik bieži pa rokām mētāts verķis kā smārts ir jāpērk tāds, lai nometot zemē un sabojājot, to var salabot vai aizstāt pāris dienu laikā bez roba budžetam. Es saprotu, ka nevajag pirkt vislētāko, bet ja sasitot ekrānu visa dzīve paskrien gar acīm un nākas domāt, ko nu tagad darīt – tātad cilvēks ir nopircis sev pārāk dārgu trubu.
Ar papagaiļiem vēl kāds vispār mērās? Atskaitot bērnus, kuri spēlē fortnaitus un mob telefonu blogus, kuriem nav par ko citu rakstīt.
Muļķīgs jautājums, kas ir “papagaiļi”? :D
Punkti veiktspējas testos.
@Puteklis “termins” cēlies no padomju leļļu multenes par pitona garuma mērīšanu — «38 papagaiļi».
ps. ja slinkums skatīties visu, tad galvenais secinājums ir beigās :)
Telefonu ražotāji ir jau ieinteresēti lai telefoni bojātos, lūztu. Cilvēks ātrāk gribēs nākamo, vai to pašu ražotāju velns zin, bet tomer naudas cirkulācija notiek.
Kādām sazvērestības teorijām vēl tici? :)
Varbūt, ka ne gluži gribētu, lai lūzt un bojājas, bet lai mēs ātri pirktu jaunas lietas, pēc to pāragrās salūžanas gan. Un tā nav sazvērestības teorija, bet ražošanā labi zināma un piekopta taktika – plānotā novecošanās (Planned obsolescence).
beidzot ir pierādījumi ar tiesas darbiem un spriedumu? vai tomēr viena tante teica?
ražotāji liek lētākas detaļas, kuru garantētais darbības laiks ir vismaz garantijas garumā, klasiska izejmateriālu naudas taupīšana, bet tā nav plānota novecošanās.
Problēma diemžēl ir dziļāka. Izmaksu taupīšanas dēļ ietaupa arī Premium galā. Un kad 1000+ eiro vērtais elektroniskais aparāts pēc gada pārvēršas par ķieģeli, tevi pasūta un liek pirkt jaunu par 2000 (Apple, khem). Vismaz vidējā un Premium galā tomēr jāprotas un jāražo aparāti, kas pārdzīvo vismaz pirmo desmitgadi.
@Jānis Baumanis par to, ka parokot dziļāk, mēs atradīsim patērētāju sabiedrības un masveida ražošanas problēmas šaubu nav. mans jautājums ir par plānoto novecošanu un pierādījumiem.
runājot par ilgmūžību — tu esi gatavs maksāt 5-10 tūkstošus par telefonu, kuru tu visticamāk vēlēsies nomainīt pēc pāris gadiem, jo nevarēs uztaisīt apdeitus atbilstoši jaunajām bullšita stratēģijām no apfelgūgles?
@digitalk https://webapi2016.eesc.europa.eu/v1/documents/ces1904-2013_00_00_tra_ac_lv.doc/content
Ja, protams, nav slinkums lasīt.
@Eggy Mega parasts, politiķu ūdens cienīgs dokuments. tur nav neviena nopietna fakta (nemaz nerunājot par kādas korporācijas pieķeršanu un notiesāšanu), kas apstiprinātu plānotu novecošanos. toties pārpārēm lietoti vārdi — pauž vēlmi, mudina, uzskata, iesaka, ierosina, plāno.
tl;dr daudz teorētisku spriedelējumu, maz satura.
Plānotā novecošanās tiek lietota jebkurā gadījumā, jautājums – cik ātri ierīcei salūzt? Var ierīci taisīt tādu, ko varētu pārdot armijai, var arī taisīt tādu “aj, patērētājam pietiks” tipa gadžetu. Darbs un izglītība šajā jomā man neļaus samelot, tāpēc zinu, ka vienmēr var ielikt dārgākas komponentes, taču viss atduras pret uzņēmuma filozofiju – cik lielu sūdu mēs ražosim? Un tad piedzenam kvalitāti mūsu filozofijai. Un kvalitāte diži nedrīkst pārsniegt uzņēmuma kvalitātes uzstādījumus. Pirms palaist preci tirgū, ir jāsaprot, kāds ir mazākais kalpošanas laiks, lai patērētājs neprotestētu. Jebkuram aparātam ir dažādas kvalitātes stiprinājumi, gultņi ir dažādas kvalitātes, ierīci nokrāsot var dažādos krāsas biezumos. Daudz ko var uzprojektēt kā produktu, kas kalpos mūžam, taču tas nav tas, par ko klients maksās. Bet pārāk aizrauties ar sliktas kvalitātes preču ražošanu arī nevar, jo brenda kvalitāte cilvēku acīs, manuprāt, ir svarīga. Ja rudenī, kad sāks parādīties jauni viedtālruņi, flagmani izlaidīs Huawei, Apple, Samsung un kaut kāds ķīnietis, vislabāk ies pirmajiem trim ar pārdošanu. Tiem, kuri nav attīstījuši savu tēlu patērētāju acīs, nākas izcelies ar dažādām trakulībām, taču tie, kuri ir pratuši sevi kaut kā laika gaitā parādīt patērētāju priekšā, piedzīvo tādu kā preču noieta inerci – cilvēki tavu preci pirks pat tad, ja šogad esi… Read more »
Par touchbara miršanu Macbook Pro taču būsi lasījis.
Lētākas daļas zemākas klases dzelžos ir saprotami. Tomēr var būt bezkaunīgs, taču līdz robežai. Vismaz vidus klasē. Piemērs atkal no dzīves. Lenovo savos vidus klases laptopos (cenā 700-1000 eiro) sācis likt 1×1 WiFi kartes ar tikai 2,4 GHz atbalstu. Kas dzīvē izpaužas kā max WiFi ātrums līdz 50 Mbit un atkarībā no vietas telpā pret rūteri arī diezgan nestabils tīkla darbs. Tiem pašiem laptopu modeļiem ir arī versijas ar normālu 2×2 WiFi karti, kur iet gan 5 GHz atbalsts, gan 866 Mbit ātrums (ja uplinks atbalsta), ar pingu un stabilitāti arī viss Ok. Jautājuma cena – 8$. “Pareizās” WiFi kartes eBay pārdevēji tirgo pa 15-20$. Jautājums – kāda X-a pēc Lenovo tā cūkojas? @digitalk vakar atgādināja, ka 8 ķīniešiem esot laimes skaitlis :)
Nē, neesmu dzirdējis par touchbar miršanu, gada ilgdzīvi un pasūtīšanu pirkt ierīci pa 2k. Man kā Macbook Pro lietotājam tu varētu pastāstīt tuvāk.
Un kāds vēl nesen smējās par LG “inovāciju” kamerām , kas līdzinās pilītēm. :)
Neatceros konkrētu nosaukumu.
Pieļauju, ka dzelži telefoniem ir pietiekami izturīgi, jo ierindā vēl ir telefoni no 2010.gada, nekad neviens mobilais nav saplīsis. Ražotājs tagad skubina ar programmām pirkt jaunus dzelžus, vienkārši jaunās programmas netiek optimizētas priekš veciem dzelžiem. Piemēram, priekš Smart-ID vajag vismaz 5 Andrīti, ļaudis pērk jaunu telefonu, ja negrib tūpstīties ar visiem tiem kalkulatoriem.