Projekts “Latvijas pilskalni” veidojies kā privāta iniciatīva ar mērķi apkopot informāciju par Latvijas teritorijā esošajiem senlatviešu pilskalniem. Projekts iecerēts kā entuziastu kopiena, kuri savstarpēji dalās ar informāciju – pilskalnu aprakstiem, fotogrāfijām u.c. materiāliem, lai šī informācija būtu brīvi pieejama sabiedrībai.
Interneta vietnē www.latvijas-pilskalni.lv pieejami apraksti par ~400 pilskalniem. Aprakstu veidošanai izmantots gan pilskalnu apsekotāja Ernesta Brastiņa grāmatu saturs, gan citi avoti. Fotogrāfiju datu bāze tiek papildināta, entuziastiem apbraukājot Latvijas pilskalnus – braucienu laikā tiek veikta ne tikai fotografēšana un pilskalna atrašanās vietas precizēšana, bet arī pašreizējā stāvokļa apzināšana.
Uzsākts darbs arī pie pilskalnu 3D modeļu veidošanas, izmantojot brīvpieejas LIDAR datus vietnē lgia.gov.lv. Izveidoto 3D modeļu sākumfaili un fotogrāfijas brīvi lejuplādējamas vietnē opendata.latvijas-pilskalni.lv. Paši modeļi pieejami vietnēs sketchfab.com/gatons/collections/latvijas-pilskalni-latvian-hillforts un YouTube. Tapusi arī Latvijas pilskalnu karte. Punkti ievietoti arī Google Maps tiešsaistes kartē. Notiek darbs pie specializētas kartes uz OpenStreetMap, lai nodrošinātu meklēšanas, attālumu mērīšanas iespējas un tml.
Apsekojot pilskalnus, konstatēts, ka liela daļa no tiem (Latvijā ir ~500 pilskalnu) ir aizauguši, nekopti, uz tiem trūkst informācijas norādes. Pētot LIDAR datus, entuziastiem izdevies atklāt arī vairākus, iepriekš nezināmus pilskalnus.
Ikviens interesents aicināts pievienoties entuziastu saimei, doties dabā, apzināt mūsu senvietas un dalīties ar iegūto informāciju.
Senvēstures pētnieki un izglītības iestāžu darbinieki aicināti izmantot uzkrāto informāciju un 3D modeļu bibliotēku.
Uzsākta sadarbība ar AS “Latvijas Valsts Meži” – plānots ieviest pilskalniem veltītu datu slāni lietotnē LVM GEO.
Projekta finansēšana notiek, pateicoties ziedotāju labvēlībai.
Tiešām domājat ko publiskojat?! jau pirmajā teikumā – “…esošajiem senlatviešu pilskalniem..” Lielākajai daļai Latvijas teritorijas pilskalnu nav datējuma, tātad nav skaidrs kas tieši tos apdzīvojis. Toties ir pilnīgi skaidri piļu kalni kuru sākums ir feodālisms jeb 14.-15. gadsimts, tātad nekādi vairs “senlatvieši”. Lai jau jaunieši blēņojas, sajukums tāpat neglābjams, 3D & 5G to neglābs…
Nāksi talkā ar savām zināšanām un projekta autoriem palīdzēsi sakārtot vēsturisko pusi?
Man domāt, ka kļūda jau ir pašā idejā – izmantot Ernestu Brastiņu kā uzticamu informācijas avotu :) Pirmkārt, viņš nebija vēsturnieks, bet mākslinieks un zemes dabisko reljefu izmantoja, lai pievilktu sevis un bračkas ( Arvēds Brastiņš) izgudroto latviešu pagānu reliģiju pie kaut kāda konkrēta satura.
Labdien. Esmu šī projekta autors. Paldies par viedokļiem, bet nekur nav teikts, ka Brastiņš ir tas pamats visam :) Un projektam nav arī nekāda sakara ar Brastiņa veidoto dievturu kustību. E.Brastiņš pilskalnu apsekošanu veica kā kartogrāfs un tolaik tas bija pirmais šāds pilskalnu apkopojums Baltijā noteikti. Tāpēc vien viņa devumu ignorēt būtu nekorekti. ;)
Kas attiecas uz pārējām lietām – datējumiem u.c., protams – neskaidrību ir daudz, bet neviens jau arī to neuzspiež kā kaut kādu absolūtu patiesību. Cenšamies sadarboties gan ar arheologiem, gan novadpētniekiem un tml., lai pieejamā informācija būtu pēc iespējas plašāka un korektāka. Ja kādam ir kādas idejas, labojumi – droši rakstiet.
Papildus vēlos informēt, ka vietnē http://www.senvietas.lv šodien reanimēju projekta ancientsites.eu saturu, ko pārņēmu no projekta virzītājiem. Savulaik projekta realizācijā ieguldītas lielas naudas un savākts daudz informācijas. Negribētos, lai tas viss aizietu aizmirstībā tikai tāpēc, ka EU nauda beigusies.