Bild un Die Welt izdevējs Aksels Springers (Axel Springer) iesūdzējis tiesā ļoti populārā reklāmu bloķēšanas rīka Adblock Plus izstrādātāju par autortiesību pārkāpumiem. Bild un Die Welt izdevējs uzskata, ka Adblock Plus apdraud digitālo žurnālismu, kā arī izmaina mājaslapu kodu.
Šeit būtu grūti nepiekrist Bild un Die Welt izdevējam – reklāmas ir būtiska ienākumu daļa digitālajā laikmetā. No otras puses – nav glīti lasītājus nobombardēt ar vājprātīgu reklāmu jūkli.
AdBlock Plus izstrādātājs Eyeo GmbH arī ir bāzēts Vācijā, kas šo cīņu tiesas zālē padarīs agresīvāku. Bild un Die Welt izdevējs jau vairāku gadu garumā veidojis akcijas pret reklāmu bloķēšanas rīkiem. Iepriekš bijušas vairākas tiesvedības, pēdējā noslēdzās 2018. gada aprīlī ar Eyeo GmbH (Adblock Plus) uzvaru. Bet tiesvedībās nebija runas par autortiesību pārkāpumiem.
Jau izskanējuši minējumi, ka jaunā tiesvedība netiks uzsākta, jo AdBlock Plus spraudņa darbība nekādā veidā neizmaina digitālo platformu kodu serveros.
– nav glīti lasītājus nobombardēt ar vājprātīgu reklāmu jūkli.
Un ar šo punktu tiesu var izbeigt. Ko lecās ja medijiem pašiem bikses pietaisītas. Reklāmu bloķētājus lieto ne jau tāpēc, ka lapās rāda reklāmas. Par samērīgiem banerīšiem neiespringtu, taču ja 70% lapas ir reklāma un vēl lec ārā popupi, to vienkārši nav iespējams izlasīt. Plus mobilajiem lietotājiem pārmērīgas bremzes un papildus maksa par trafiku.
Ja lasītājs par saturu nemaksā citā veidā, to var apkraut ar reklāmām no kāju pirktsgaliem līdz pat matu galiņiem. Pie noteikuma, ja publicē tādu saturu, kad lasītājam nav kur citur doties.
Tādu saturu var vienkārši nelasīt. Viens no iemesliem, kāpēc gandrīz nemaz telefonā nelietoju ne internetu, ne aplikācijas, ka satur reklāmas. Liekas, ka kaut kas varētu būt laba lieta (piem. GPS instrumentu paka) , taču, kad 3/4 lietošanas laika tev ir jānokaujas ar visu aizsedzošām reklāmām un par ad-free versiju jāmaksā, tu sāc domāt, vai tev tiešām tas ir vajadzīgs. Un praktiski vienmēr konstatē, ka nē. Bez jebkura satura var iztikt (piekrītu, dažreiz nebūs viegli), ja tas nav profesionāli vajadzīgs. Ko apmaksā darba devējs vai tavs paša bizness – tad vienkārši samaksā un viss.
Tieši tāpēc arī pieminēju satura unikalitāti. Lai arī tavā komentārā ir diezgan daudz prātīgu lietu, tomēr kopējā nostāja ir tāda diezgan greiza – ka par mediju saturu ir normāli nemaksāt. Par filmām un mūziku taču maksā. Kāpēc ar mediju saturu nedari tāpat?
Par filmām un mūziku nemaksāju. Mani skatīšanās paradumi (pāris filmas mēnesī) padara kaut kādu servisu abonēšanu par bezjēdzīgu. Ar klausīšanos ir tā – jūtos mazliet vainīgs sirdsapziņas priekšā, jo kaut vai to pašu spotifaju abonēt, nudien, nav dārgi. Taču – priekš ikdienas fona ir pilna jūtube ar to, kas mani interesē. Priekš nopietnākas klausīšanās ir diezgan grūti atrodamie flac torrentu lielveikalos (spotifajs šādu kvalitāti, cik zinu, nepiedāvā) un… vinils! Maza piebilde: esot kustībā, mūziku neklausos vispār. Telefonā pat nav nekas instalēts priekš tam.
Rakstā kļūda, izdevējs ir Axel Springer
Jā, preizi. Paldies, salabots.