Kursors izmēģina Nissan Leaf

Es uzreiz atzīšos – Nissan Leaf es izmēģinu tīri ziņkārības pēc. Ja gandrīz visi iepriekš izmēģinātie auto man pašam vismaz mazliet personīgi simpatizē, tad Leaf noteikti nav to sarakstā, bet man tas auto vienkārši bija jāizmēģina, lai saprastu, vai viens no elektromobiļu (turpmāk tekstā EV) pionieriem Latvijā un populārākais EV pasaulē ir tās cenas vērts, jo Leaf nav iespējams iegādāties dārgāk par 41 tūkstoti EUR saliekot absolūti visu iespējamo.

Jā, man vēl vajadzētu izmēģināt Hyundai Ioniq Electric, kas maksā tikpat, bet piedāvā aptuveni 30 Zs mazāk jaudas, tam ir mazāka baterija, bet dēļ mazākas jaudas veicamā distance ir gandrīz identiska ar Leaf. Tomēr šo soli es šķiet neveikšu – man pietika ar Hyundai Kona electric izmēģinājumu, man šis elektriskais krosovers patiešām patika un es gribu palikt uz šīs pozitīvās nots. Es gan nesaku, ka ar Ioniq mans viedoklis varētu sabojāties, bet tāda iespēja pastāv.

Par un ap Leaf

Man ļoti patīk, ka pie tehniskās puses EV nav jāiespringst, tā ir īsa un kodolīga un nav dziļi jārokas tehniskajos dokumentos, lai atrastu tieši mūsu tirgum atbilstošo specifikāciju. Tātad – viens elektromotors, kas ir uzstādīts uz priekšējās ass, 40 kWh baterija, 150 Zs (320 Nm) jauda un 270 km nobraucamais attālums pēc WLTP kombinētā cikla. Nissan vēl ir norādījis, ka nobraucamais attālums pilsētas ciklā pēc WLTP ir 389 km, bet es izlikšos, ka neesmu šo ciparu pamanījis, jo tās ir absolūtas muļķības un es gribētu redzēt kādu, kas kaut līdzīgu ciparu ir sasniedzis. Papļāpāju arī ar taksistiem, kurus diezgan bieži var satikt super retajās ātrās uzlādes stacijās Rīgā un kuri brauc ar Nissan Leaf un Rīgu īsti nepamet – vasarā pie izciliem nosacījumiem var nobraukt mazliet zem 300 kilometriem.

Leaf kaut pēc izskata un interjera ir dikti vienkāršs auto, tam faktiski ir viss nepieciešamais un par to visu nav jāiztērē kaudze naudas, jo lielākā daļa lietu nāk standarta komplektācijā.

No inteliģentajām lietām Nissan ir aprīkots ar pašu nosaukto Propilot, kas izklausās dikti profesionāli, bet faktiski piedāvā standarta lietas – tas ir adaptīvais kruīzs, kas uztur braukšanas ātrumu un distanci no priekšā esošā auto, notur auto savā braukšanas joslā un piestūrē to pēc nepieciešamības, tam ir avārijas bremzēšana un automātiskā parkošanās sistēma, kas izdara pilnīgi visu. Tad vēl tam ir LED lukturi un automātiskās tālās gaismas, 4 kameru 360 grādu atpakaļgaitas monitors, bet te uzreiz ir jāpiemin, ka info-izklaides ekrāns ir diezgan nemoderns un izšķirtspēja nav ne 2018. un pat ne 2017.gada etalona tuvumā. Vēl varam tikt pie ceļu zīmju atpazīšanas sistēmas, brīdinājuma par satiksmi aizmugurē, kad neskatāmies spoguļos, aklās zonas brīdinājuma sistēmas un Leaf ir pat sava mobilā aplikācija. Tātad Nissan Leaf ir pietiekami moderns un drošs auto, ar kuru bez skaņas varam veikt savus ikdienas darbus pilsētā un es nedēļas nogales ietvaros centos saprast, vai man šāds auto derētu, tā kā ķeramies klāt.

Braukšana ar EV ziemā

Izmēģināt EV ziemā ir gan forši, gan stulbi vienlaicīgi, jo ziemā ir papildus elektrības patērētāji, kas jūtami samazina nobraucamo attālumu. Protams – varat to visu atslēgt un sēdēt mašīnā pižikā un vaļenkos, bet tas ir vēl stulbāk.

Iekāpjot mašīnā +1 grādā, panelis rādīja, ka es varu nobraukt 250 kilometrus, kas ir ļoti tuvu solītajiem 280 un 30 kilometri apsildes elementu darbināšanai ir diezgan adekvāts upuris un mans mērķis bija saprast, vai šie uzrādītie kilometri kaut mazliet atbildīs patiesībai, tāpēc nostādīju mērķi ar šo auto nedēļas nogalē nobraukt vismaz 500 kilometru, kas man arī izdevās un pat bez liekas aizķeršanās.

Interjers ir vienkāršs, salona plastmasas nav premium kvalitātes, bet nav arī briesmīgas un grabošas plastmasas – Nissan ir atradis labu vidusceļu normālai kvalitātei, bet man ir pāris lietas, pie kā piesieties. Man ļoti nepatika sēdpozīcija mašīnā, es nekādi nevarēju sēdekli saregulēt ērtai sēdēšanai un jutos kā autobusa priekšpusē papildus nolaižamajā vietā (cik labi, ka es ar autobusu neesmu braucis padsmit gadus), tas varēja būt arī mīkstāks. Info-izklaides ekrāns ir mūsdienu standartiem mazs, diezgan sliktas kvalitātes un izvēlnes arī ir novecojušas un arī Apple CarPlay izskatās diezgan traģiski. Vadības pogas arī nav izkāpušas no vēstures, bet tas ir novērojams praktiski visiem japāņu auto un tāpēc mums atliek vienkārši gaidīt, kad iepriekšējais iepirkumu vadītājs tiks nomainīts pret jaunu un kvalitāte augs. Stūre ir diezgan glīta un ērta, kā arī apsildāma. Tāpat man patīk ātrumkloķa sviras izskats un integrācija un arī spidometram nav ne vainas.

Tā kā auto saņēmu vakarā, tad vēlāk vairs nekur īpaši nedevos, bet sestdienā ar fotogrāfu izdomājām doties Tukuma virzienā, lai saprastu auto gaitas īpašības un ātro uzlādi kādā no stacijām pa ceļam un nākas atzīt, ka Nissan nemelo – atlikušie nobraucamie kilometri tā arī adekvāti kritās un man līdz pirmajai uzlādei sanāca nobraukt 230 kilometrus. Uzlāde no 18% baterijas līdz gandrīz 85% mums prasīja stundu, kamēr baudījām vakariņas Tukumā, bet man ir pamatīgs pārmetums e-mobi par uzlādes stacijas vietas izvēli – angliski ir tāds teiciens “middle of f…ing nowhere” un Tukumā tieši tur viņa arī atrodas, tāpēc pēc maltītes nācās kādu gabalu nostaigāt, par ko gan nesūdzos. Pa nakti auto atstāju lādēties pie Baložu domes 7kW lādētāja un, protams, 10 stundās auto bija ar pilnu bateriju.

Par piekari es varu tikai nocelt cepuri, ja tādu nēsātu – Nissan to ir izstrādājis gandrīz ideālu. Auto ir stingra gaita uz šosejas, bet Leaf lieliski absorbē ceļa nelīdzenumus un pa bruģi vispār ir sajūta, it kā tiktu braukts ar milzīgu džipu ar pneimo piekari. Gandrīz ideāls savienojums dinamiskai un komfortablai gaitai un Rīgas iemītnieki to novērtēs.

Jaudas nav ļoti daudz, paātrinājums arī ir viduvējs, bet momentāni pieejamais griezes moments kompensē daudz trūkumu un pilsētā pietiek – uz šosejas ir mazliet jāpiedomā pirms manevra veikšanas, jo auto dinamika pēc 90 km/h ir jūtami vājāka par dinamiku no nulles, bet pie Leaf var ļoti ātri pierast un tad jau laicīgi saprast, vai būs iespēja manevru veikt droši, vai labāk mazliet uzgaidīt.

Cenas un tiešie konkurenti

Jau sākumā pieminēju, ka par Nissan Leaf jums nesanāks iztērēt vairāk par 41 tūkstoti EUR, bet es mazliet paskaidrošu. Auto ir pieejams trīs konfigurācijās Acenta, N-Connecta un Tekna un vienīgās atšķirības ir komlektācija. Acenta maksā no 36 tūkstošiem EUR, N-Connecta no 37 tūkstošiem un Tekna no 39 tūkstošiem EUR. Papildus 39 tūkstošiem varat pielikt klāt tikai 1200 EUR vērto Propilot automātisko stāvvietā novietošanas sistēmu, jo pilnie priekšējie LED lukturi, Bose Premium 7 skaļruņu audio sistēma un 7 collu krāsainais skārienjūtīgais ekrāns un vadītāja asistenta pakotnes ir iekļautas. Tik vienkārši.

Hyundai Ioniq Electric maksā 38 tūkstošus EUR un par 1500 EUR varat iegādāties ādas pakotni, kas kopējo cenu nostādīs mazliet zem 40 tūkstošiem EUR. Auto ir 28 kWh baterija un 120 Zs (295 Nm) jauda un nobraucamais attālums ir 280 km.

BMW i3 sākuma cena par vienkāršāko modeli ir 41 tūkstotis EUR un i3s maksā sākot no 45 tūkstošiem EUR, bet par aptuveni 8 tūkstošiem ir iespēja papildus BMW aprīkot ar dažādām ekstrām, kas cenu var uzšaut virs 50 tūkstošiem. Abiem i3 un i3s ir 42.2 kWh baterija, i3 ir 170 Zs (250 Nm) jauda un nobraucamais attālums 260 km, kamēr i3s ir 184 Zs (270 Nm) jauda un nobraucamais attālums ir tie paši 260 km.

VW e-Golf sākuma cena ir 42 500 EUR, bet jums ir iespēja iztērēt ap 8 tūkstošiem EUR papildus aprīkojumā un asistentos, kas atkal cenu nostādīs virs 50 tūkstošiem EUR. Auto 35.8 kWh baterija un 136 Zs (290 Nm) jauda, nobraucamais attālums ir 230 kilometru.

Secinājumi

Pamanījāt, ka es šoreiz nerunāju par Latvijas E-mobilitātes trūkumiem? Tas ir pietiekami aprunāts manos iepriekšējos izmēģinājumos, lai turpinātu kult žulti, tomēr pamatīgās uzlādes tīkla nepilnības mums nedod iespējas pagaidām īsti apsvērt EV iegādi, tāpēc īsti arī nav kārtīgas konkurences un cīņas par potenciālajiem pircējiem.

Par uzlādes jautājumiem es pieminēšu tikai vienu niansi – pats svarīgākais nosacījums EV iegādē ir iespēja auto uzlādēt pa nakti un ne no mājas rozetes, bet kaut ar pašu vienkāršāko 7 kW uzlādes staciju, tad Nissan Leaf ir pat ļoti lietojams mūsu ikdienā, jo reti kurš pilsētā dzīvojošs indivīds nobrauks vairāk kā 200 kilometru dienā. Man nav mājās uzlādes stacijas, protams, bet manā dzīves vietā Baložos pie domes ir tāda pieejama un es pilnvērtīgi izmantoju savu pašvaldībai nodokļos samaksātos EUR, lai tur pa retam arī kādu auto pa nakti uzlādētu, ja viens noteikts kaimiņš nav paspējis pirms manis tur savu auto novietot.

Kā jau pamanījāt cenas sadaļā, visi šie EV vismaz bāzes komplektācijās maksā līdzīgi un piedāvā līdzīgus kilometrus un arī dinamika ļoti neatšķiras, bet kamēr starp 500 un 520 Zs starpības nav, tā ir starp 120 un 150 Zs, tāpēc Nissan Leaf piedāvā vislabāko cenas un jaudas attiecību, pie tam, ja mēs skaitām katru tūkstoti EUR, ir svarīgs auto aprīkojums un arī ražotāja pieredze EV radīšanā, tad Nissan Leaf ir loģiskākā izvēle – tas auto dod gan pietiekamu dinamiku, gan arī ir pietiekami tehnoloģiski aprīkots. Otrā izvēlē būtu Hyundai Ioniq electric, šeit mēs varētu ietaupīt tūkstoti EUR, bet iegūtu vājāku dinamiku un mazāk fīčas. Skaidrs, ka VW e-Golf vai BMW i3 būtu visglītākie un vismodernākie interjerā un arī mazliet labāku būves kvalitāti, bet vai tas ir 10 tūkstošus EUR vērts? Šaubos.