Nav daudz tādu automašīnu, kuras ar savu vienkāršību ir izcilas, jo parasti pārlieku lielā vienkāršība iet roku rokā ar vāju kvalitāti un tāpēc tiek nopelta un nereti pat apsmieta. Viens no tādiem vienkāršajiem auto, ko es esmu izmēģinājis, bija Dacia Duster un man tiešām tas auto patika, tomēr to BET bija pārāk daudz un uz klasisko jautājumu “vai es tādu gribētu” man atbilde nebija tālu jāmeklē un es atbildēju nē. Kad parādījās pirmā informācija par jauno Suzuki Jimny, es saspicēju ausis un gaidīju informāciju, kad varēšu tikt pie sava izmēģinājuma, jo man auto patiešām interesēja. Un es beidzot pie tā tiku.

Vēsture

“Džimijs” ir ļoti pieredzējis mikroskopiska izmēra SUV un jau kopš 1970. gada cenšas iepriecināt tā īpašniekus. Kaut aktuālā paaudze pēc skaita ir tikai ceturtā, kas 48 gadu laika periodam ir ļoti vājš rezultāts, uzlabojumi un modifikācijas gan ir bijušas kalniem. Es centos iedziļināties to lielajā skaitā, bet tik ātri apjuku, ka atmetu ar roku un sapratu, ka vēsture ir jāapskata tikai virspusēji. Pirmā paaudze sākumā izmatoja 359cc 2 cilindru divtaktu dzinējus no 25 līdz 28 Zs, kas neizklausās dikti daudz, bet pie automašīnas svara ap 600 kilogramiem tā jauda spēja auto kustināt diezgan pieklājīgi. Auto būve turpinājās ar 539cc 3 cilindru divtaktu dzinēju un 33 Zs un nu jau 635 kilogramu smagais auto varēja ieskrieties līdz 97 km/h un visu beidzot pirmā paaudze savu ražošanas ciklu noslēdza ar 797cc četru taktu četru cilindru dzinēju ar 41 Zs, bet auga arī auto svars līdz 770 kg, kas jūtami atspēlējās uz dinamiku. Neviens nevarēja iedomāties, ka tā saucamais Japānas “kei” auto (mazi auto, kuru maksimālos izmērus un jaudu stingri regulē valdība, lai auto varētu tikt pie nodokļu un apdrošināšanas atvieglojumiem), kļūs starptautiski tik populārs, bet lēts un viegls auto ar četru riteņu piedziņu, kurš var iebraukt praktiski jebkur, nebija ar milzīgu konkurenci tajā laikā.

Pasaule ar otrās paaudzes Suzuki Jimny tika iepazīstināta 1981. gadā un arī šī paaudze piedzīvoja vēl vairāk versiju un atjauninājumu un visdažādākos dzinējus. Kopā 17 gadus 8 pasaules valstīs šis mazais džipiņš tika ražots ar 12 dažādiem nosaukumiem un dzinējiem no 539cc līdz 1324cc .

Trešā paaudze savu dzīves ciklu pagarināja nu jau līdz 20 gadiem, kardināli izmainīja savu vizuālo noformējumu un pamatā izmantoja jau tikai 4 cilindru dzinējus un Eiropas tirgum bija pieejams arī dīzeļdzinējs sākumā ar 65 Zs, bet no 2005. gada ar 86 Zs. Šīs paaudzes Jimny jau sāka izmantot atslēdzamu 4WD sistēmu, bet tam nav ne centrālā diferenciāļa, ne arī viskozo sajūgu, lai izlīdzinātu ātruma atšķirības starp priekšējo un aizmugurējo tiltu, tāpēc pa sausu asfaltu tikai vienas ass piedziņa ir normāli izmantojama.

Kaut pirmās fotogrāfijas noplūda jau 2017. gada augustā, oficiālā informācija un fotogrāfijas sekoja tikai 2018. gada jūnijā un pasauli pāršalca informācija, ka iznāks ceturtās paaudzes Jimny, kurš savu izskatu atgriež mazliet senākā un kantainākā vēsturē, paņemot virsbūves elementus kā no pirmās, tā otrās un arī trešās paaudzes automašīnām. Par virsbūvi negribu ļoti iedziļināties, ne tur ir tā auto sāls.

Jaunā Samuraja tehniskā puse

Ceturtās paaudzes Jimny pagaidām tiek veidots tikai divās versijās, ko ražotājs pats sauc par pamata un par plato versiju. Nosaukums ir tieši attiecināms un auto izskatu, proti, platajai versijai ir plastmasas uzlikas uz spārniem, sliekšņiem un mazliet savādāki buferi, tas vizuāli ir kardināli platāks. Kaut Eiropas patērētājiem pieejama ir tikai platā versija (labi ka tā, jo bez plastmasas uzlikām tas auto izskatās ļoti dīvaini), ir vērts pieminēt, ka šaurā versija ir tikusi arī pie pilnīgi cita dzinēja – 660cc trīs cilindru turbo, kam ir tikai 64 Zs (100 Nm). Eiropas versijai ir pilnīgi no jauna izstrādāts moderns 1.5 litru četru cilindru atmosfēriskais dzinējs, kurš attīsta 100 Zs un 138 Nm. Auto iegādājams ar 5 ātrumu mehānisko ātrumkārbu un 4 ātrumu automātisko, kura es nedomāju, ka iegūs lielu popularitāti.

Jimny ir būvēts uz rāmja, tas izmanto klasisko trepju veida šasiju, kas savukārt nozīmē, ka ražotājs arī savu līdz šim modernāko Jimny ir būvējis ne jau asfaltam. Arī šim auto ieslēdzama visu četru riteņu piedziņa ar pazemināto pārnesumu, no kalna nobraukšanas funkcija, vilkmes kontrole, kura automātiski bremzē slīdošos riteņus, lai izdalītu griezes momentu tam ritenim, kuram ir lielāka saķere, imitējot ierobežotas slīdes diferenciāļa (LSD) darbību. Suzuki to ir nosaucis par bremžu LSD vilkmes kontroli un uzlīmējis AllGrip uzlīmi aizmugurē un specifikācijā vispār nosaucis par AlGrip Pro, lai izklausās dārgāk un profesionālāk. Bet, lai kā arī būtu, tas auto var iebraukt praktiski jebkur.

Ja mēs vēl pavisam virspusēji apskatam šasijas tehnisko pusi, jo tā ir pati svarīgākā komponente šim auto, tad aizmugurējā izmanto relatīvi standartizētu risinājumu – stingru asi ar atsperēm un trim savienojuma punktiem.

Lai neskrāpētu plastmasas formu, maksimālais rāpšanās leņķis ir 37 grādi, pieļaujami 28 grādi starp asīm un 49 grādi, lai neaizķertu aizmuguri – tas ir daudz un dotu iespēju arī rāpties, ja vien pietiktu jaudas.

Jimny ir vairāk praktisks kā moderns, bet neesam arī tankā – auto ir aizguvis drošības fīčas no Suzuki Swift, tam ir LED priekšējie starmeši ar automātiskajām tālajām gaismām, relatīvi moderns un nebremzējošs 7 collu info-izklaides ekrāns ar Apple CarPlay un Android Auto atbalstu un pat diezgan jēdzīga navigācija. Mūzika gan ir oficiāli sliktākā, kādu jebkad esmu dzirdējis – šķiet, ka pat moderna viedtālruņa stereo skaļruņi iedos lielāku muzikālo baudījumu. Pats interjers ir dikti vienkāršs, plastmasas ir lētas, bet par neglītu to nenosauksi, tieši pretēji, salons ir diezgan stilīgs un pārdomāts. Kaut sēdekļi arī ir pavisam parasti, sēdpozīcija ir diezgan ērta un visam var viegli tikt klāt un pat gari cilvēki ar galvu neatspiedīsies pret griestiem. Lielus attālumus gan neceriet nobraukt, bet auto tam arī nav paredzēts.

Braukšana

Un te sākas pats jautrākais un šeit varētu attiecināt teicienu “apetīte rodas ēdot”. Es savu koši zaļo izmēģinājuma Jimny dabūju pirmdienas vakarā un mēs taču zinām, ka nav sliktākas dienas par pirmdienu, tāpēc papildus smaids sejā no prieka kastes ir liels bonuss. Pirmdiena bez tā, ka tā ir pirmdiena, visu dienu vēl deva lietu, bet tas savukārt nozīmēja, ka būs apgrūtināta iebraukšana sasnigušā mežā, jo sniegs paliek ļoti smags un lipīgs un tieši to man vajadzēja, lai izmēģinātu mazā brīnuma spējas, bet līdz tam vēl tiksim.

Dēļ savas mazās formas un diezgan stingrās šasijas Jimny nav ļoti komfortabls, tam absolūti nav nekādas kabīnes skaņas izolācijas, līdz ar to visi ceļa trokšņi, paceltie akmeņi ir ļoti dzirdami un papildus visam arī dzinējs ir ļoti skaļš. Virs 90 kilometriem stundā arī vēja troksnis tik ļoti pamatīgi pieskandina salonu, ka ir jāsāk pacelt balss. Vai tas viss traucē? Nē.

Braucot pa standarta ceļiem standarta līkumos stūres iekārta ir mazliet nesaprotama, neprecīza, bet kā jau minēju auto nav īsti paredzēts ikdienas pilsētas gaitām, it īpaši ņemot vērā faktu, ka tam bagāžniekā neielien pat rokas bagāža un arbūzs būs jāliek uz blakus sēdekļa.

Tas viss izmainās brīdī, kad nobrauc no asfalta un iebrauc mežā vai pļavā vai faktiski jebkur, kur nav asfalta – ir tāda sajūta, ka tiek nospiesta maģiska poga un Jimny no vardes pārvēršas par princesi (vai princi) un iekliedzas “laižam”.

Pirmajā vakarā ļoti daudz nobraukājām pa Salaspils un Ulbrokas mežiem un pārliecinājos, ka tiešām nav vietas, ar kuru Jimny netiktu galā un mazais izmērs tam atļauj braukt arī par mistiskām taciņām un vietām, kur neviens cits pat normālas caurgājības bezceļnieks nevar iebraukt. Dziļi sniegi, ledus peļķes – nieks, it īpaši, ja ieslēdz pazeminātājā pārnesumā. Tad gan ir jāņem vērā fakts, ka motors rēc un auto maksimālais ātrums ir labam skrējējam sasniedzams, bet izbraukšanai no grūtībām jau nevajag lielu ātrumu, vai ne?

Nākamās dienas piedzīvojumi Vecmīlgrāvja karjerā arī tikai liecināja par lieliskajām Džimija spējām un pat diezgan dziļa peļķe tika viegli pārvarēta – ok, salauzu numura rāmi, bet tā arī ir vienīgā trauma. Uzrāpties kaut kur augstāk traucē jauda (vai precīzāk nepietiekamais griezes moments) un arī mazliet labākas riepas nenāktu par sliktu, bet tāpat par klasisku SUV Jimny tiks tālāk, daudz tālāk. Apetīte tiešām rodas ēdot un ik minūti, kad atrodies Samurajā, lūri apkārt, vai nav kāds dubļains sānu celiņš, iepriekš neredzēta meža stiga, kur varētu vienkārši tāpat iebraukt. Līdzīgi kā motociklu īpašniekiem vasarā – kur lai vienkārši tāpat aizbrauc? Kolosāla sajūta.

Cenas un komplektācijas

Man jau pašam ir apnicis visu laiku atkārtot, ka viss paliek dārgāks, bet diemžēl tā ir, tomēr cenas atbilstībai kaut kādai ir jābūt un par šo tēmu ar Suzuki pārstāvjiem mēs vēl varētu padiskutēt. Jimny ir pieejams trīs dažādās komplektācijās GA, GL un GLX, kuras atšķiras tikai ar uzstādīto aprīkojumu un atšķirības ir diezgan mazas, tāpēc es tikai pieminēšu, ar ko pilnākais GLX atšķiras. GLX vienīgajam standarta aprīkojumā ir R15 vieglmetāla diski, LED priekšējie lukturi, tonēti stikli, apsildāmi spoguļi, automātiskais gaisa kondicionētājs un audiosistēma ar ekrānu un telefona savienojumu. Ir vēl pāris absolūti sīkumi, bet tas principā ir arī viss. Automātiskā ātrumkārba pieejama tikai GL un GLX komplektācijās.

Vienkāršākajā GA komplektācijā ar manuālo kārbu Suzuki Jimny maksās mazliet virs 16 tūkstošiem EUR, bet GL 17 ar pusi tūkstošus EUR. Par GL ar automātisko ātrumkārbu šķirsieties no 19 500 EUR, tomēr turpat par nepilniem 20 tūkstošiem EUR ir pieejams pilnākais GLX ar manuālo kārbu, kas arī ir visloģiskākā izvēle šādas automašīnas iegādei. Ja tomēr ir tik nenormāls slinkums spaidīt sajūga pedāli, tad GLX par automātisko kārbu no jums paprasīs vēl vienu tūkstoti EUR, kopā sastādot 20 990 EUR un par metālisku krāsu būs jāpiemaksā vēl 390 EUR.

Mazais samurajs ir tik ļoti pasaulē pieprasīts, ka rūpnīca netiek galā ar pasūtījumiem, tādēļ līdz savai mazajai prieka kastei būs mazliet… Bet nevis mazliet jāpaciešas, bet jāgaida mazliet virs gada.

Secinājumi

Jimny ir auto, kuram pat blakus atrodoties tu nepārstāj smaidīt un tas savā vienkāršībā ir tik kolosāls, ka gribas visu laiku braukt, bet.. ir bet. Es uzskatu Jimny par pasaulē ideālāko “winter beater” – ziemas pārvietošanās līdzekli paralēli kādam ikdienišķākam auto, jo man ir grūti iedomāties ikdienas pielietojumu šai jautrajai kastei vasarā, ja nu vienīgi  kādu retu reizi parāpties kādā legālā smilšu kāpā. Parasti gan mēs “ziemas auto” saprotam kā absolūti garlaicīgus, neizskatīgus un nereti briesmīgus pārvietotājus, lai nav jābrauc ar sabiedrisko transportu ziemā, bet šis nav tas gadījums. Jimny lieliskās spējas iebraukt absolūti jebkur, mazais un veiklais izmērs, adekvātā gaita un Latvijas iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamais smaids ziemā ir tik atstrādātas, ka nebūs pārsteigums, ka ne tikai slapjajā pavasarī nespēsi sagaidīt siltās vasaras dienas, bet pie pirmajiem rudens lietiem gaidīsi, lai atkal varētu kādus mēnešus pavadīt ar smaidīgo Suzuki Jimny.

Protams, ir jāsaprot, ka liela daļa jaunā Jimny unikalitātes ir tieši tā izskats – savienojumā kastes tipa izskatu un košajām krāsām jūs sev iegādājaties mini G klasi, bet uzreiz ņem vērā – ja neesi precējies un grasies iegādāties šādu auto, nogaidi, jo sievietes tevi nesapratīs.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

8
Leave a Reply

avatar
7 Comment threads
1 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
8 Comment authors
jimny fanseerks (@eerkils)Māris GaugersElvis Meisterskartupelis3 Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
jimny
Guest
jimny

Sievietes sapratīs :) Pašas tādu grib :)

Tramvajs ble
Guest
Tramvajs ble

Būtu vismaz 2.0 d vai vismaz 1.8 Turbo benzīns… Vēl divas durvis , un būtu lielisks auto. PRINCIPĀ LĒTS GEĻIKS

Edgars K (@EdgKu)
Guest
Edgars K (@EdgKu)

Internetā stāsta, ka bezceļos esot jauks, bet uz ceļa nekāds, jo stūre lēna (kas bezceļos atkal noderīgi) un visai nestabils, jo augsts un īss. Iesaka braukt lēnāk, nekā šķiet, ka varētu :)

kartupelis3
Guest
kartupelis3

Ideāls auto, ko izīrēt kādā Īslandes ceļojumā :)

Elvis Meisters
Guest
Elvis Meisters

Pagaidām vienīgais mīnuss ir jauda. Tās ir pamatīgi par maz. Bez tā diezgan interesants auto,tiem kam ir bijis kāds džips, stīvā stūre pat patiksies. Man piemēram patīk, ka stūre ir stingra un mazliet nesaprotama, tas liek attīstīt ceļķeršanas skilu :D

eerks (@eerkils)
Guest
eerks (@eerkils)

Labs apskats. It īpaši lasīt bija prieks.

jimny fans
Guest
jimny fans

Lai ar man ļoti simpatizē šis auto :) un gaidu, kad tiks piedāvāti testa braucieni LV, tomēr gribētos mazāk elektronikas tajā.