Kursors izmēģina jauno Dacia Duster

Ap Dacia ir apvītas leģendas, ražotājs tiek pieminēts slavenos auto raidījumos un šo vārdu atpazīst kā jaunieši vēl bez iegūtas autovadītāja apliecības, tā arī gados pieredzējuši šoferīši. Smiekli pie smiekliem un joki pie jokiem, bet šis vienkāršo budžeta auto ražotājs ir panācis tādu atpazīstamību, par kuru liela daļa milzīgu koncernu varētu vien sapņot. Kas tad īsti ir auto, kurš reklāmā piestrādā par zāles pļāvēju un svinīgi izceļ tādu sīkumu, ka tagad ir pieejams ar atpakaļskata kameru? Noskaidrosim.

Kas tad īsti ir Dacia?

Dacia bija neatkarīgs rumāņu auto ražotājs, kurš gan pats savus auto neizstrādāja. 35 gadu laikā sākot ar 1969. gadu zem Renault 12 vieglo automašīnu ražošanas licences rumāņi izcepa turpat divus miljonus Dacia 1300/1310. 1999. gadā Renault nopirka šo plūmju audzētājas valsts mašīnbūves koncernu un sākās jauna ēra, jauni laiki un jaunas automašīnas. Mērķis gan saglabājās iepriekšējais, bet ar plusiņu – radīt lētus auto vairs ne tikai vietējam tirgum, bet nu jau arī eksportam.

Ja paši attapīgākie domā, ka Dacia ir tikai pārbrendots Renault, tad uzreiz teikšu, ka tā nav. Sava līdzība RIMI un Supernetto stāstam šeit gan ir. Savos Āzijas ceļojumos es gan pamanīju šos auto arī zem Renault zīmes – francūži segmentē tirgus, veido kopuzņēmumus ar indiešiem, irāņiem un tur auto tiek piedāvāti ar citiem nosaukumiem. Eiropai Dacia ražo pati.

Duster kompaktais SUV varētu būt veiksmes stāsts?

Ja mēs pat neskatāmies globāli, bet Austrumeiropas mērogā, tad ko mēs varam iegādāties no paaugstinātajiem auto par riktīgi siltu budžetu? Ņivu? Uzrakstot šo vārdu vien, es pat mazliet iesmējos. Valstīs gar Indijas okeānu ir iespējas iegādāties ļoti daudz un dažādus lētus transporta līdzekļus, bet pie mums situācija ir savādāka. OK – tu neskaities īsts pacans, ja pie tavām durvīm nestāv semaks – domāšana mums vēl ir mazliet atpalikusi. Faktiski laba ideja pirmajam auto būtu tieši lēts un jauns auto. Un kāpēc ne kompakts apvidnieks?

Dacia koncepts to paredz un Duster ir ražotāja mēģinājums pierādīt, ka arī SUV var nopirkt lēti un pēc gada neraudāt pie sasistas siles, ka auto ir sadalījies reizinātājos.

Duster mēs pirmo reizi ieraudzījām 2009. gadā, 2013. gadā auto saņēma sejas atjaunojumu un līdz pat šim gada sākumam varējām iegādāties pirmās paaudzes Dacia C-SUV klases pārstāvi. Maksājot mazliet zem 10 tūkstošiem EUR, pie jancīgā izskata ātri vien pierada dažādi uzņēmumi, papildinot savus autoparkus ar rumāņu plūmēm, ui automašīnām.

Esam sagaidījuši otro paaudzi un Latvija tika izvēlēta par vietu, kur norisinās starptautiskie testi. Bet neskriesim faktiem pa priekšu.

Kas lācītim ir vēderā?

Nekādus debesu brīnumus nesagaidīt, tas nu ir fakts. Auto ir ļoti vienkāršs izskatā, interjers ne ar ko nepārsteigs un arī dzinēju palete ir ļoti neliela. “Puteklītis” ir nopērkams kā ar benzīna, tā dīzeļdzinējiem un ir pat pieejama rūpnīcā uzstādīta gāzes iekārta. Tieši tāpat varam iegādāties Duster ar priekšējo riteņu, visu četru riteņu piedziņu un varam arī tikt pie EDC divsajūgu automātiskās ātrumkārbas.

Dzinēji nav lieli un jaudas tāpat un ir žēl, ka nav pieejama automātiskās kārbas versija pilnpiedziņas Duster, bet auto pašmasa ir ap 1200 kg un braukt ir ļoti viegli arī ar manuālo kārbu.

Kas jauns?

Kaut auto 2013. gadā piedzīvoja atjauninājumu un izmaiņas skāra visu automašīnu kopumā, jaunais Duster ir veidots no jauna. Man ir godīgi jāatzīstas – lai arī auto konceptuālo ideju atbalstīju, es nekad neesmu bijis sajūsmā par Duster dizainu. Pat vairāk, man auto šķita neglīts. Ieraugot pirmās dizaina aprises pavisam svaigajai versijai, secinu, ka ražotājs visdrīzāk ir piekritis manam viedoklim, hehe. Ir izmainīts absolūti viss un izmaiņas ir redzamas pat tikai viegli uzmetot acis.

Auto ir pārveidots priekšgals, jauni lukturi ar LED dienas gaismām, jauna aizmugure ar lukturiem, kuri ļoti līdzīgi kādam Jeep modelim. Lukturi izskatās labi. Vējstikls ir pavirzīts uz priekšu par 100 mm un ir vairāk izstiepts, līdz ar to salons izskatās garāks un plašāks.

Neskatoties uz jaunumiem, auto var viegli atpazīt. To pašu nevar teikt par interjeru – tas ir pilnīgi jauns. Bez tā, ka materiālu kvalitāte ir krasi palielināta un to gan redz, gan jūt – ir izmainīta vadītāja pozīcija, jauns, masīvāks panelis, jauna info-izklaides iekārta, kura ir arī pacelta tuvāk acu līmenim, jauni ērtāki beņķi, klimata kontroles vadība ir kā dārgos Jaguar ar integrētu ekrānu pašās svirās. Nu glīti. Iekārtojums ir viegli uztverams un ērti lietojams. Un ir bezatslēgas auto atvēršana. Wow.

Kā jau minēju – negaidiet brīnumus. Būtu pavisam nekorekti Duster salīdzināt ar kādu dārgāku konkurentu, bet tikai tā var saprast trūkumus. Auto nav dārgs un pat uzlabotie materiāli ir ļoti vienkārši un nekādu premium salonu nesagaidīsiet. Info-izklaides sistēma ir diezgan lēna un vienkārša, mūzika skan kā kartona kastē, atpakaļskata kameras kvalitāte ir kā vecam mobilajam telefonam, bet kameras vismaz ir vairākas un viss strādā.

Kārtējais lieliskais Renault pasākums.

Lai nu kāds būtu pats Renault zīmols, foršiem pasākumiem ražotājs naudu netaupa un tas dod ļoti pozitīvu iespaidu.

Latvija tika izvēlēta par vietu, kur norisinās starptautiskā Dacia Duster prezentācija un izmēģinājumi, un šādas klases auto var tikt izmēģināts tikai sporta kompleksā 333. Kāpēc? Šī trase piedāvā asfalta, bezceļa un meža izmēģinājuma miksli, uz ko nav spējīgs neviens cits komplekss Latvijā. Pieļauju, ka arī Baltijā šī varētu būt diezgan unikāla vieta. Tomēr visi SUV izmēģinājumi ir dikti vienādi un šo jautājumu organizatoriem vajadzētu pārdomāt. Jau vairākus gadus visu ražotāju mazāki un lielāki bezceļā doties spējīgi transporta līdzekļi piedzīvo vienus un to pašus izmēģinājumus. Kaut tas ir pārmetums, tas absolūti nenozīmē, ka šie pasākumi ir garlaicīgi. Nebūt nē.

Pēc interesantas un detalizētas prezentācijas Semarah Lielupe viesnīcā Jūrmalā ļoti daudzu valstu žurnālisti devās diezgan tālo gabalu Ropažu virzienā, lai izmēģinātu auto arī ikdienas satiksmē, jo tikai trases braucienu viedoklis nebūs līdz galam korekts.

Man trāpījās jaudīgākais Duster ar manuālo kārbu, bet tāpat uz šosejas jūt, ka auto nav nekāda raķete, pietrūkst vilkmes, bet rokas kārba mazliet mazināja šos trūkumus. Pilsētas satiksmē jaudas it kā pietiek.

Pārsteidza auto šasija, stingrā gaita. Ceļa trokšņi tiek absorbēti tikpat daudz, kā japāņu sporta auto – respektīvi nemaz, bet es lielāku nozīmi pievērsu tieši vēja radītajiem dzirdes traucējumiem un man ir jāatzīst, ka dažā labā trīs reizes dārgākā auto vējš gar ausīm svilpo stipri vairāk.

Kad nonācām 333 trasē, vēl nedaudz pagarlaikojāmies instrukcijas laikā un varējām ķerties klāt auto drastisko izmēģinājumu daļai.

Pasākums klasiski sastāvēja no trīs daļām, dalot fokusu uz visiem iespējamajiem ceļa veidiem. Lai būtu interesantāk, došu nosaukumus. Pirmā daļa būs “es neesmu kartings”, otrā – “Latvijas Valsts mežiem šo vajag” un trešā – “vai tiešām es to spēšu?”.

Es neesmu kartings

Cepums pārstāvjiem. Asfalta trases daļā piedāvāt tiešu salīdzinājumu ar iepriekšējo modeli ir jāuzdrošinās. Neviens jau negrib “norakstīt” savus iepriekšējos veikumus, jo tieši tas šoreiz sanāca. No labās puses – izdevās arī akcentēt pamatīgos otrās paaudzes modeļa uzlabojumus un es patiešām esmu pārsteigts. Auto interjers tik ļoti atšķiras, gaitas īpašības starp paaudzēm ir tikpat salīdzināmas, kā braukšana ar motociklu un motorolleru. Ļoti krasi. Solīts makā krīt. Prezentācijā burtiski slavētie beņķi ir piedzīvojuši jūtamus uzlabojumus, vienmēr gan var vēlēties vēl dziļākus. Asākā un ātrākā līkumā nebija iespējams nosēdēt pirmās paaudzes Duster un nelīdzēja ne pamatīga turēšanās pie stūres, ne arī pie ātrumkloķa. Jaunajā ir tik ļoti labāk, ka kliedzošs izbēgu ārā no pirmā Duster un ielecu atpakaļ svaigumiņā, lai vēl mazliet pariņķotu.

Ja mēs aizmirstam pirmo paaudzi un pievēršamies aktuālajai, tad trases daļā auto uzvedās pat ļoti adekvāti. Jā, tas nav kartingu trases aparāts un to var just ik uz metra, auto stipri šūpojas un tiek izstumts purns līkumā, bet es “Puteklīti” iepriekš biju pilnībā norakstījis un tagad pat noķēru jautrību, cenšoties ar katru apli arvien ātrāk veikt nepieciešamās virāžas, pilonu apbraukšanu un bremzēšanas testu. Jā, pēc braucieniem auto pamatīgi smirdēja, jaudas patiesai jautrība ir stipri par maz, un stūres iekārta, kaut elektriskā, ir stipri miegaina. Kartingu trases sertifikāts netiek piešķirts.

Latvijas Valsts mežiem šo vajag

Ne velti es pieminu valsts mežu apsaimniekotājus. Pirmās paaudzes Duster ir viens no LVM autoparka dalībniekiem, un, es domāju, viens no labākajiem.

Lai arī es iepriekš mazliet apsaucu 333 trasē rīkotos pasākumus par vienveidīgiem, meža daļa tāda nav, jo meža ceļu, taku, kalnu un kritumu, un iespēju izbraukt dažādus maršrutus ir tik daudz, ka faktiski nav iespējams izvēlēties identiskus posmus. Un šeit gan 333, gan Duster var lepoties – meža ceļi ir tik fantastiski un nereti pat tik sarežģīti, ka tikai īpaši auto spēj šo pārvarēt. Un te es paliku pat ar muti vaļā. Auto vieglais svars, pareizā pilnpiedziņa un pietiekamais klīrenss ir par iemeslu, ka auto tika galā ar tādiem posmiem, kur es neuzdrošinātos iebraukt pat ar nopietnākiem bezceļa verķiem. Auto viegli pārvarēja arī posmus, kur viens ritenis pamatīgi iegāžas bedrē un ekstrēmos apstākļos tiek izmēģināta pilnpiedziņa. Viegli tika pārvarētas arī dziļas un pussasalušas peļķes, smilšaini kāpumi un kritumi un pamatīgas koku saknes. Bravo.

Es patiešām esmu lepns par valsts dienestu arvien pareizāku domāšanu, izvēloties, teiksim, mežus apbraukāt ar Dacia, likumpārkāpējus ķert ar Opel, Renault un Škoda. Duster ir ideāls apliecinājums tam, ka lēts auto vienkārši izcili veikt sev uzticētos pienākumus. Meža darbinieka sertifikāts tiek piešķirts.

Vai tiešām es to spēšu?

Kā pēdējo manis pilotētu pārbaudījumu es piedzīvoju 4×4 trasē izveidotās grūtības, un laika apstākļi nelutināja. Spēcīgais lietus praktiski visas dienas garumā 4×4 trasi bija tik ļoti izmērcējis, ka vienu brīdi organizatoriem pat bija doma šo posmu ja ne atcelt, tad vismaz pamatīgi atvieglināt. Vai žurnālistiem ir bail? Nē!

Auto klīrenss 210 mm, priekšējās un aizmugurējās pārkares leņķi ir attiecīgi 30° un 33° 4WD versijai un 34° 2WD versijai. Tātad var uzrāpties diezgan stāvos kalniņos un pat tikt arī lejā. Un šeit sākas pārsteidzošākais. Trases bija tik izmirkušas un tomēr diezgan stāvas, ka arī 4×4 posma pavadošajiem instruktoriem radās šaubas. Bet auto tik turpināja rāpties, apmētāt visu pasauli ar dubļiem, kārpīties un ar absolūti visu tikt galā. Dažos trakākajos etapos vajadzēja lielāku ieskrējienu vai divus mēģinājumus, bet viss tika pārvarēts. Kosmoss, patiešām. Dubļu trases sertifikāts tiek piešķirts.

Cenas

Lūk šis ir interesanti. Gandrīz katrā apskatā pieminu, ka viss paliek dārgāks. Vienalga vai tas ir mazs hečbeks, vai milzīgs SUV, premium limuzīns vai lēts minivens – inflācija ir darījusi savu. Tomēr Duster tas bija kā pašmērķis piedāvāt vienu auto komplektāciju zem 10 tūkstošiem EUR. OK – par dešuku nekas tur prātīgs nesanāks – 115 zirgspēku priekšpiedziņas versija Access komplektācijā, kas ir diezgan plika un nav pat lieto disku. Bet ir zem 10. Pati dārgākā pilnpiedziņas versija Prestige komplektācijā būs gandrīz 18 tūkstoši EUR, bet tur būs gan 17 collu diski, gan navigācija, gan arī atpakaļskata kamera, kura tik smieklīgi tiek reklamēta televīzijā. Optimāla komplektācija, ja tomēr skatās visu četru riteņu piedziņu, būs 16 ar pusi tūkstoši EUR par dīzeli un 15 ar pusi tūkstoši par benzīnu. Milzīgie pārdošanas apjomi Eiropā tikai apstiprina, ka cenas un kvalitātes attiecība ir ļoti labi atstrādāta.

Secinājumi

Katrai lietai un dzīvai būtnei ir jāsaprot sava vieta uz šīs pasaules. Mums ir jāapzinās, ka “sakārtotajai” valsts un nodokļu sistēmai tērēt idiotiski daudz naudas dārgam transportam ir tikpat gudri, kā zagt no ceļu būves – paši rokam sev bedri, pār kuru brauks mūsu bērni. Dacia Duster ir vienkārši ideāls neliela izmēra SUV, kuru izmantot valsts pārvaldē lauku reģionos, mežu apsaimniekošanā un tikpat labi arī vienkārši Rīgas uzmanīšanai. Vai šis auto der privātpersonai? Vairāk kā der. Gribi jaunu auto ar garantiju, negribi maksāt daudz un braukt ar Lada – Dacia Duster ir pareizā izvēle. Un nav tā, ka ļoti daudz kas ir jāpiecieš un jāsamierinās. Par to cenu ir vairāk kā labi.