Kursors izmēģina Volvo V60

Ar jaunajiem Volvo viss ir vislabākajā kārtībā. Tie izskatās lieliski, brauc lieliski un inovācijās arī nereti ir priekšgalā. Un Volvo ir salīdzinoši ļoti maza kompānija. Kaut kad jau savos sociālajos tīklos pieminēju, ka Volvo var pārmest tikai divas lietas – relatīvi lielo vienveidību starp modeļiem un diezgan augsto cenu. Ne viena, ne otra lieta nav traģiska, un zviedru auto ražotāja klienti šķietami ir ļoti apmierināti ar savu izvēli.

Esmu izmēģinājis visus aktuālos Volvo modeļus un par lielu daļu arī esmu uzrakstījis. Vēl pavisam nesen laiku kavēju lieliskā un cietā S90 R-Design sedanā, un mani ceļi tagad jau atkal vijas ar ko jaunu. Šoreiz tas ir kaut kas ģimeniskāks, mazliet ietilpīgāks un arī visnotaļ jaudīgāks konservatīvo zviedru pārstāvis – pats jaunākais pieejamais Volvo modelis V60.

Kaut auto vizuāli ļoti neatšķiras no saviem ne tik sen dzimušajiem brāļiem un māsām, jaunais V ir ieguvis savas dizaina aprises. Priekšējie lukturi ir mazliet asāki un ar izteiktāku LED dienasgaismas līniju, tieši tāpat arī aizmugurējie lukturi ir uzfrišināti, un izteikti nošķelti, kas padara auto jauneklīgāku. Izceltie un milzīgie izpūtēja uzgaļi to visu paspilgtina. Bagāžnieka līnija ir piepacelta, loga izmērs ir samazināts, un tas rada izteikti dinamisku skatu. Labu skatu.

Kas lācītim vēderā?

Kā jau augstāk minēju, Volvo patiešām var pārmest lielo vienveidību starp pat ļoti atšķirīgiem modeļiem, un V60 nav izņēmums. Tas ir labi vai slikti? Nezinu, spriediet paši.

Volvo pagaidām vēl nav atteikušies no dīzeļdzinējiem, un V60 ir pieejams ar D3 un D4 dīzeļdzinēju. Tehniski nekas tur neatšķiras – divu litru četru cilindru dzinējs ar turbīnu, tik jaudas parametri atšķiras. D3 ir 150 Zs (320 Nm) un D4 attiecīgi 190 Zs (400 Nm). Man pagaidām nav informācijas, vai šim modelim būs pieejams arī jaudīgākais D5 dīzeļdzinējs.

Benzīna dzinēju stāsts ir identisks – auto pagaidām Latvijā ir pieejams ar T6 313 Zs (400 Nm) dzinēju, kam ir uzstādīts gan kompresors augstajiem apgriezieniem un jaudai, gan arī maza turbīna, kura kustina automašīnu zemos apgriezienos. Nākamgad zem motora pārsega būs ieraugāms arī T5 dzinējs, un tas savukārt nodrošina 250 Zs (350 Nm). Būs arī hibrīdi T6 Twin un T8 Twin Engine veidolā, bet par tiem es nerunāšu, jo diez vai daudz šādu auto nonāks uz mūsu ielām.

Ātrumkārbu jautājums ir diezgan vienkāršs – T6 dzinējam tas ir astoņu pakāpju automāts ar pilnpiedziņu, savukārt D3 un D4 ir nopērkami kā ar sešu pakāpju manuālo, tā arī ar to pašu astoņu pakāpju automātisko ātrumkārbu.

Interjers

Teikšu godīgi, V60 interjerā ir identisks  iepriekšējiem izmēģinājuma Volvo, un to sadaļu es vienkārši izlaidīšu, nu labi – lielāko daļu. Man piešķirtais auto bija dikti jauks – jaudīgais T6 pilnākajā Inscription komplektācijā. Interjers ir tikpat kvalitatīvs kā S90 un XC pārstāvjiem, un sēdekļi vien ir grāmatas vērti. Papildinājumā ar ventilāciju un, pašsaprotams, apsildi – būs labi kā vasarā, tā arī ziemā. Tā kā auto man trāpījās superīgi karstajās dienās, tad ventilācija bija gluži kā glābiņš.

Harman Kardon mūzika nav tik WOW kā iepriekš klausītais Bower & Wilkins, bet skan fantastiski. Volvo spēj panākt lielisku mūzikas skanējumu pat ar ne High-End audio sistēmu, un tas tā ir jau gadiem ilgi.

Ātrumkloķis vēl joprojām ir par augstu un mazliet traucē ērti tikt klāt pogām zem ekrāna, bet šīs pogas nav ikdienā tik ļoti nepieciešamas, un pārmetums tāpēc ir tikai virspusējs. Ņemot vērā vienkārši fenomenāli izdomātās iedarbināšanas un dinamikas režīma pārslēgšanas sviras – iepriekš minētais ir sīkumi.

Teikšu īsi un lakoniski – viens no visveiksmīgāk gan dizainā, gan kvalitātē, gan arī ērtībā būvētajiem saloniem. Katra centa vērts.

Smieklīgi man vienīgi šķiet, ka ir mazliet nozagts no elkoņbalsta uzglabāšanas tilpuma ar tur uzstādītu CD spēlētāju. Kuram mūsdienās vairs vajag CD spēlētāju? Pareizi, konservatīvajiem zviedriem un beļģiem.

Bagāžas nodalījums ir Volvo jājamzirdziņš. Jau gadu desmitus. Arī visi aktuālie modeļi ir aprīkoti ar īpašu “sieniņu”, kas paceļas un aiz kuras var nolikt iepirkumu maisiņu, lai Ziemassvētku mandarīni nespēlētu biljardu pa visu bagāžnieku. Ir arī daudz āķu, ērta aizmugurējo beņķu nolaišana un vispār – praktisks līdz riebumam. Citi dārgo ģimenes auto ražotāji pat āķus vēl nav sākuši likt un bagāžnieks der tikai malkas vešanai. Mācieties, jaunieši, mācieties.

Braukšana

Ķeramies pie interesantākā. Pozitīvā ziņa ir, ka V60 piekare atšķiras gan no pirmā S90, ar kuru braucu ziemā, gan S90, ar kuru braucu pavisam nesen. Pirmajam bija gaisa piekare, kura nodrošināja fenomenāli komfortablu braukšanu, savukārt S90 R-Design bija pārlieku sportiska piekare, kura šim auto nepiestāvēja. V60 ir kaut kas pa vidu. Auto nenoliedzami ir stingrs uz ceļa. Godīgi sakot, pilnīgi visi jaunie auto ar “standarta” piekari ir diezgan cieti – varbūt ražotāji gaida, kad piekare mazliet “izļurkāsies”, lai auto kļūtu komfortablāks. V60 nav viegls, un atkarībā no komplektācijas var droši sasniegt pat divas tonnas, bet to nejūt braucot.

Man V60 stingrība pat ļoti patika – auto ir kontrolējams, nosvērts un pārliecinošs uz ceļa, tas necenšas salauzt tavu mugurkaulu kā S90 sportiskā piekare un uz dīvāna vai laivas komfortu arī varat necerēt. Ir tieši pa vidu un man tas ļoti patika.

T6 dzinējs ir ar mehānisko siksnas piedziņas kompresoru augšējo apgriezienu dinamikai un turbīnu apakšējiem apgriezieniem. Izklausās ļoti sarežģīti, kaut tā nav. Kad akseleratora pedālis ir nospiests maigi, teiksim, pilsētas režīmā – speciāls vārsts starp turbīnu un kompresoru ir ciet un kompresors tiek apiets – darbojas tikai turbīna. Kad pedālis ir “grīdā”, tad vārsts atveras un arī ar speciāla sajūga palīdzību tiek pieslēgts kompresors. Ko tas dod? T6 nav jūtama “turbo bedre” – proti, tas tukšais moments, kamēr turbīna nav vēl sasniegusi nepieciešamo griešanās ātrumu, lai tā dotu pozitīvu spiedienu un, attiecīgi, jaudu. Tātad dinamika ir lieliska, paātrinājums vienmērīgs, bet tajā pašā laikā pietiekami ass un sprigans. Tomēr T6 ir 313 zirgspēku, kas galīgi nav maz tādam ģimeniskam pārvietotājam.

Brīdī, kad mani dibena vaigi skāra melno ventilējamo sēdekli, V60 bija 174 km nobraukums. Jā, nullīte nav nekur aizmirsta. Karstajā piektdienā gaisa temperatūra sasniedza 30 grādus pēc mīļotā Celsija un vidējais patēriņš automašīnai uzrādījās 26 litri uz 100 kilometriem. Kaut kūtiņai bija pilna bāka, informatīvais panelis atlikušos kilometrus līdz sausai bākai norādīja 240. Neizklausās pēc paradīzes, vai ne?

Kamēr tiku cauri Rīgai piektdienas vakarā, patēriņš uzrāpās virs 30 un vienu brīdi man jau šķita, ka žurkas ir pārgrauzušas degvielas bāku un benzīns vienkārši iztek turpat uz asfalta.

Nedēļas nogalei plāni bija lieli un galu galā sanāca norullēt turpat 1000 kilometrus, izmēģināt auto ietilpību ar sīču riteņiem un čemodāniem, paskriet pa šoseju un pamīcīties pa pilsētu. Es teiktu – viens no pilnīgākajiem auto izmēģinājumiem.

Kad auto odometrs rādīja nobrauktus 500 un vairāk kilometrus, vidējais degvielas patēriņš jau rēgojās ap 13 un turpināja kristies. OK, es diezgan daudz nobraucu pa šoseju – ap 70% visu manu kilometru, bet atdošanas brīdī degvielas patēriņš bija zem 9 litriem. Absolūti neslikts rādītājs smagam, jaudīgam un ar pilnpiedziņu un automātisko ātrumkārbu aprīkotam vagonam.

Teikšu godīgi, ir pat pārāk patīkami ar šo auto braukt, interjers ir kluss, nav nevienas liekas vibrācijas, mūzika skan lieliski, auto drošības sistēmas un autopilots izdara visu tavā vietā, degvielas patēriņš ir ļoti labs un pieejamās jaudas rezerves pie luksofora piesmies ne vienu vien karstgalvi. Kādēļ lai cilvēki iegādātos dīzeli? Pie tam, es tā arī ne reizi V60 neaktivizēju dinamisko režīmu, auto gan standarta, gan arī komforta režīmā nodrošināja pietiekamu vilkmi.

Cenas

Šis ir ļoti sāpīgs jautājums. Jā, Volvo ir premium brends. Jā, Volvo uzbūves kvalitāte nereti pārspēj lielo vācu trijnieku. Jā, Volvo ir drošības etalons un tehnoloģiskais pionieris. Un, jā, tas viss maksā ļoti daudz. Miljons dolāru jautājums skan sekojoši – vai tam būtu jāmaksā tik daudz?

Volvo V60 sākuma cena ir 40 tūkstoši EUR, kas pati par sevi jau ir diezgan prāva summa. Jaudīgākais dīzelis ar automātisko ātrumkārbu sākas no 45 tūkstošiem un V60 ar benzīnu cena ir gandrīz apaļi 50 tūkstoši EUR. Izmēģinājuma Volvo V60 Inscription sākuma cena ir 55 tūkstoši EUR, un konkrētais spēkrats maksāja kolosālus 76 tūkstošus. OK, tur reti kā trūka, bet tāda summa ir ļoti liela ne pašam lielākajam ģimenes universālim.

Secinājumi

Cilvēki, kuri iegādājas Volvo, nekad nebrauks ar vācu trijnieku un otrādāk. Katrai precei ir savs pircējs un automašīnai vadītājs. Kopš 2016. gada un jaunā Volvo dizaina prezentācijas neesmu šķiet dzirdējis nevienu, kurš teiktu, ka jaunie Volvo izskatās garlaicīgi. It īpaši, kad interesenti ierāpjas salonā un ierauga tur veltītās pūles – viss ir moderns, izskatīgs un ar ierasto zviedru kvalitāti. Volvo ir garlaicīgi? Vairs nē. Tie ir līdz riebumam skaisti, praktiski un ērti auto. Paies laiks, kamēr atmetīsim aizspriedumus, tāpēc ierosinu ikvienam Volvo heiterim pacelt telefonu, sarunāt izmēģinājuma braucienu ar jaunajiem modeļiem un, kā saka, – noķert pārsteigumu.