Man savas dzīves laikā ir paveicies apmeklēt ļoti dažādas un eksotiskas valstis un redzēt neiedomājamas lietas, tādēļ mani ir diezgan grūti pārsteigt. Līdzīgi ir arī ar automašīnām. Tās ar neko tādu jaunu un inovatīvu īsti neizceļas, visas populāro auto ražotāju sarūpētās ekstras savā starpā ir ļoti līdzīgas pat tad, ja atšķiras to uzbūves risinājums. Ja mēs runājam par mirstīgo cilvēku automašīnām, tad arī ar jaunām, neredzētām vai pat ekstravagantām dizaina līnijām pēdējos gadus nav pārsteidzis neviens jaunais auto. Tā vien ir vēlme skandināt – tas viss jau ir kaut kur redzēts. Nesaprotiet mani nepareizi, visi auto, kurus šogad ir sanācis izmēģināt, ir ar kaut ko forši un pozitīvās atmiņās paliekoši. Šai tēmai ir veltīšu rakstu gada beigās – Kursors.lv auto gada TOP 10, kur minēšu kas tad tieši katrā no spēkratiem ir bijis tas īpašais. Kāpēc es šo vispār stāstu? Tādēļ, ka Volvo S90 mani pārsteidza un tas ir WOW, jo mani tā pārsteigt neizdevās pat super dārgajiem un ekskluzīvajiem auto, kurus bija iespēja izmēģināt. Bļāviens, tiešām esmu tik vecs?

Ar svaigu galvu saliekot visu pa plauktiņiem, saprotu, ka ne jau vecums vai dzīves pieredze ir iemesls patikai vai pārsteigumam. Pēdējās paaudzes Volvo ir nostrādāts un pārdomāts un vismaz pagaidām Ķīnas roku šeit nejūt. Esmu pārsteigts pat neskatoties uz faktu, ka kādu laiku atpakaļ kādā no saviem rakstiem izteicu sašutumu par Volvo lēmumu atteikties no piecu un sešu cilindru dzinējiem. Piecu cilindru dzinēji ir inženieru meistardarbs un bez lielām investīcijām entuziasti no šī spēka agregāta ir nosmēluši sešus, septiņus un astoņus simtus zirgspēku. OK, trīs litru sešu cilindru dzinējus, ko iepriekšējās paaudzēs apzīmēja ar 3.2 atmosfēriskajā un T6 turbo versijā, Volvo pats neražoja, bet aizņēmās no Ford, tomēr ļoti veiksmīgi uzturēja vairākos savus modeļos turpat 10 gadus. Žēl!

img_2553

Tagad visi jaunie Volvo ir pieejami tikai ar četru cilindru dzinējiem divu litru tilpumā, tomēr tā visa situācija nav tik traka, kā man sākumā šķita. Volvo ir dziļi uzspļāvis uz amerikāņu izteiksmīgo teicienu “tikai piens un sula nāk divos litros” un savu it kā ne ļoti lielā tilpuma dzinēju piedāvā dažādās degvielas tipa un jaudas variācijās. Dažādi variāciju skaits ar vieglu vēzienu aizslauka visas šaubas.

S90 pagaidām ir pieejams ar pieciem dažādiem dzinējiem, diviem benzīna un trīs dīzeļa. D3, D4 un D5 dīzeļa dzinējiem ir attiecīgi 150 Zs (320 Nm), 190 Zs (400 Nm) un 235 Zs (480 Nm). Mazākajam no saimes ir viena turbīna, kamēr abi pārējie ir aprīkoti jau ar divām un tikai D3 ir pieejams arī ar sešu pakāpju manuālo ātrumkārbu, bet tā visi trīs tiek aprīkoti ar jauno astoņu pakāpju automātisko un jaudīgākā versija ir aprīkota arī ar pilnpiedziņu. Latvijā pieejamie benzīna dzinēji ir ar jau ierastajiem Volvo kodiem T5 un T6 ar attiecīgi 254 Zs (350 Nm) un 320 Zs (400 Nm). T5 ir jau mums ļoti pazīstams turbo dzinējs, kamēr T6 izmanto ne tik ļoti populāru konfigurāciju ar turbīnu un mehānisko kompresoru vienlaicīgi. Tas dod iespēju uzstādīt lielāku turbīnu, kura iegriežas stipri vēlāk, jo visu apakšējo apgriezienu diapazonu nosedz kompresors. T5 ir priekšējo riteņu un T6 visu riteņu piedziņa un abi arī tiek pie astoņu pakāpju automāta. Tehniskajā specifikācijā figurē arī tāds pavisam interesants dzinējs kā T8, kurš ir T6 un elektromotora hibrīds. Šajā gadījumā priekšējos riteņus griež 320 Zs (400 Nm) dzinējs, kamēr aizmugurējos 87 Zs (240 Nm) elektromotors, kopā nodrošinot diezgan iespaidīgus parametrus. Pagaidām nav informācijas par T8 pieejamību mūsu platuma grādos, tieši tāpat es domāju, ka cenas dēļ šī izvēle varētu neiegūt lielu popularitāti.

Izmēģinājuma Volvo S90 ir aprīkots ar D5 un komplektācija ir ļoti bagātīga, auto cenu uzšaujot diezgan augstu. Es pat teiktu pārāk augstu. Neskatoties uz to, ka Volvo sevi sauc par premium auto, kas arī ir tiesa, S90 cenšas ar nazi piedalīties ieroču kaujā. Tomēr, ir ļoti labs un piemērots teiciens šai situācijai – jums ir tendence redzēt citus kā bīstamus, ja paša identitāte nav ļoti stipra. Tātad Volvo ir pārliecināts, ka spēs iespert pa riekstiem spēlētājiem, kuri šajā tirgū ir vairākus gadu desmitus. Šo es gribu redzēt un pārliecināties pēc kāda laika, kā tad viņiem ir sanācis.

Nenosodiet mani pārāk skarbi, kādā no iepriekšējiem izmēģinājumiem minēju, ka atzīstu tikai divu virsbūvju automašīnas – divu durvju kupejas un universāļus. Limuzīnu klases sedani ir kategorijā, kuru es saprotu un pat atzīstu, bet sev nepieciešamību pagaidām neredzu. Nevajag aizmirst arī faktu, ka Austrumeiropas indivīdi praktiski šoferus neizmanto, paši īpašnieki gāzē pat pagarināto virsbūvju automašīnas. Es četrus gadus ļoti daudz uzturējos dažādās Āzijas valstīs un tur situācija ir kardināli pretēja – paši īpašnieki brauc tikai ar mazajiem auto, pat vidējās klases automašīnās vairākumā gadījumu īpašnieks ir ērti iekārtojies aizmugurē, nemaz nerunājot par, teiksim,  S90 izmēra auto. Teiksim tā – tajās valstīs turīgāki cilvēki ļoti izmanto lētā darbaspēja priekšrocības un nevēlas bendēt savus nervus ļoti smagajā un sarežģītajā satiksmē un auto ražotājs var būt gandarīts, ka lepnā auto aizmugurē sēž arī pieaugušie, nevis tikai bērni.

S90 ir Volvo pirmais mēģinājums iekāpt limuzīnu klasē un gandrīz piecus metrus garais auto var likt satraukties tiešajiem konkurentiem, jo piedāvā līdzīgus komforta rādījumus par 25% lētāk, kā citi premium tirgus spēlētāji. Es pagaidām stipri apšaubu, ka cilvēku kategorija, kuras rokas stiepjas pretī Vācijā ražotajiem dārgauto, kaut brīdi apstāsies pie Volvo un svaru kausos čornij bumer vietā pretī liks ko nosvērtāku. Bet kas zina!

Gan S90 virsbūves dizaina līnijas, gan arī salons ir ieturēts jaunajā Volvo stilā, kur pirmais jaunās šasijas pārstāvis ir XC90. Platformas kods ir SPA (scalable product architecture) un uz tās būvēti ir visi trīs jaunie modeļi XC90, V90 un S90, Volvo ir investējis milzu naudu platformas izstrādē un tā atbalsta tikai četru cilindru konfigurāciju. Tas savukārt nozīmē, ka arī visi pārējie nākotnes Volvo modeļi būs tikai ar četriem cilindriem. Vēljoprojām neesmu šīs idejas fans, kaut vai tikai tādēļ, ka četru cilindru dzinēji ir ļoti skaļi un pat labi nopakotajam S90 izteikti varēja dzirdēt dīzeļa tarkšķēšanu, it īpaši stāvot ārā pie rūcoša auto.

Viens no labiem veidiem, kā pārbaudīt konkrētas automašīnas kopējo auru, ir pavērot manu draugu teikto pēc pirmo bilžu publicēšanas sociālajos profilos vai īsiem viņu izmēģinājumiem, ja sanāk piebraukt. Kad no rūdītiem bembistiem saņēmu atsauksmi “īsti pat nav kur piesieties”, tas vēlreiz deva apliecinājumu faktam, ka vecums vai dzīves pieredze nav īstais iemesls, kādēļ tik ļoti iepatikās Volvo S90. Tikai Kristaps, kas pats ikdienā pārvietojas ar vecāku Volvo markas auto, nebija pārāk lielā sajūsmā par šo auto.

Volvo jaunais interjers beidzot ir izkāpis no vēstures grāmatas. Ja vēl apkārt skan diskusijas par lielās planšetes integrāciju, kopējo izskatu un lietojamību, tad par pārējo dizainu jautājumu nav. OK, es tomēr gribu piesieties ātruma pārslēgam. Ja visa auto elektroniskā vadība notiek caur planšeti, startējam ar stilīgu sviru un braukšanas dinamiku izvēlamies ar tikpat stilīgu ripuli, tad ātrumā ieliekam pēc deviņdesmito izskata. Pat aktuālajam (kas ir iepriekšējās paaudzes) Volvo S60 tas pārslēgs ir modernāks. Koka paneļi ir lieli, skaisti gan pieskārienam, gan acij. Paneļi ir pāršūti ar ādu, mīksti un klusi kā veca bibliotekāre.

Tipiski Volvo, sēdekļi ir ļoti ērti, var braukt un braukt, un mugura nejutīs nogurumu. Pietrūkst sēdekļu masāžas, ne jau tapēc, ka vajag, bet tāpēc, ka piestāvētu, un sēdekļu apsildes aizmugurē. Stūres izmērs ir izvēlēts tuvu ideālam, tā ir mīksta un patīkama. Stūres apsilde gan pietrūkst. Visas pieminētās ekstras gan var iegūt, kā saka – visas izvirtības par jūsu naudu.

Multimēdijas sistēma ir ļoti ērta, ar planšeti manevrēt ir ērti pat braucot, viss ir saprotams, vizuāli baudāms un skārienjūtīgais ekrāns ir ļoti precīzs. Un tā mūzika. Mūzika. Mūzika! Labākais, ko es esmu dzirdējis automašīnā. Ja Volvo pat standarta mūzikas sistēma skan ļoti labi, tad šī Bowers & Wilkins ir vienkārši meistardarbs. Pie tam ir iespēja ļoti plaši regulēt telpiskuma efektu gan diametrā, gan piepildījumā, kas noteiktās dziesmās dod reāla dzīvā koncerta sajūtu, kvalitatīva koncerta sajūtu. Man mūzika automašīnā ir ļoti svarīga un S90 gadījumā es vienkārši iemīlējos. Laiku pa laikam metāla skaļruņu aizsargpanelis iegrabējās, bet tie ir sīkumi.

Jaunās dizaina līnijas ir patiešām glītas un uzmanību piesaistošas, ne pa velti auto ir ticis pie gada dizaina balvas. Jau pirmo reizi auto izmēģinot Latvijas Gada auto ietvaros, sapratu, ka vēlos ar šo auto pavadīt ilgāku laiku kopā, pirmais iespaids bija ļoti pozitīvs un es ar auto tad izbraucu nieka 15 minūtes. Darbu apjoms gan liedza mums tuvāk iepazīties mazliet ātrāk, bet visam savs laiks un varbūt pat ir ļoti labi, ka tieši tagad izmēģināju auto pilnvērtīgi, jo auto tika ne tikai pie sniegotām bildēm, bet arī tika pabraukts klasiskajos Latvijas apstākļos.

Un brauc S90 patiešām labi, gaita ir ļoti mīksta un patīkama un dinamikas pietiek kā pilsētai, tā arī šosejai pat ar 19 collu diskiem. Ja pie auto aizmugures dizaina vēl ir jāpierod, tad sānu un priekšgala izskats ir ļoti iespaidīgs. No sāna auto izskatās ļoti liels un no priekšas dārgs un ekskluzīvs. Ir nepieciešamas pāris minūtes, lai ar auto izmēru un formu aprastu, garais priekšgals sākotnēji dod grūtas pārskatāmības priekštatu. Es, godīgi sakot, biju gaidījis mazliet slinkāku auto, lēnu paātrinoties un gausu gaitā, bet dabūju ar slapju airi pa seju. Piemēram, kādu laiku atpakaļ izmēģinātais lieljaudas dīzelis Jaguar XF startā piekāptos ļoti daudziem un tikai pēc 100 km/h jaguārs pamostas. Šeit ir pretēji – auto ir tik patīkami ass jau pašā startā un dinamiski turpina paātrināties jau stipri virs atļautā ātruma. 235 Zs it kā nav maz, bet nav arī ļoti daudz tāda izmēra un masas automašīnai – tas liek domāt, ka ātrumkārbas savienojums ar dzinēju ir nostrādāts līdz pilnībai.

Esmu ļoti nasks uz dažādu aprīkojumu izmēģinājuma un S90 sajutos kā mazs bērns rotaļu laukumā, jo te visa ir tik daudz. Kaut gan atkal nekā jauna un inovatīva nav, Volvo tomēr saka, ka ir un man sanāca netīšām to arī pārbaudīt dzīvē. Rīts mani veda uz Talsiem un ļoti aktīvi bija nepieciešamība pieslēgties dažādiem procesiem, kas, protams, traucē un novērš uzmanību no ceļa. Daļējā autopilota funkciju esmu izmēģinājis visos pēdējos braucienos ar dažādiem auto un dažādām sekmēm. Līdz šim visvairāk mani pārsteidza aktuālajā VW Tiguan uzbūvētā sistēma, bet tagad S90 ir favorīts. Neskatoties un diezgan netīrajiem ceļiem, līnijas tika  nolasītas gandrīz izcili un autopilots strādāja tikpat labi. Protams, tur kur līniju nebija, pilnībā stūrēt nācās pašam. Atgādināšu, ka Eiropas Savienībā pilna autopilota funkcija nav atļauta un auto prasa, lai rokas būtu uz stūres un pēc 30 sekundēm atslēdz, ja nejūt vismaz pāris pirkstus uz stūres. Par to gan tiec laicīgi brīdināts. Ļoti aktīvi bakstot telefonu es palaidu garām brīdi, kad beidzās ceļa līnijas un pat nepiefiksēju, ka esmu brīdināts un autopilots ir atslēdzies. Kad pacēlu acis, jau pamanīju, ka auto jau ar vienu riteni ir nost no ceļa un tūlīt tūlīt trāpīs kupenā un tajā brīdī pēc skaļa pīkstiena panelī parādījās paziņojums, ka auto pārņem vadību un Volvo izstūrēja mani atpakaļ joslā. No sākumā biju manāmā šokā, bet pēc tam jutos fantastiski un apkaunoti. Lieks atgādinājums, ka jāskatās ceļam acīs.

Ir lietas, kas man arī nepatika. Nevis pat nepatika, bet bija neizprotamas. Ja ir aktivizēts joslas maiņas brīdinātājs, viņš mazliet arī pats par sevi piestūrē un vibrē, ja maini joslas bez pagrieziena signāla lietošanas. Tajā momentā, ja auto ātrums ir mazliet (ok, vairāk kā mazliet) virs atļautā un tu staigā pa joslām bez pagriezieniem – auto cenšanās iejaukties ļoti iespaido auto stabilitāti un katra traucētā stūres kustība uz slidena ceļa var gandrīz novest pie lielām ziepēm. Ātrums nav jāpārkāpj, tas ir fakts, bet ko darīt uz Vācijas autobāņa? Avarēt? Es noteikti ieteiktu Volvo inženieriem pie noteikta ātruma automātiski deaktivizēt joslas maiņas brīdināšanās un iejaukšanās sistēmu.

Nepatika arī atpakaļskata kameru realizācija. Kaut ir iespēja apskatīt praktiski jebkuru auto pusi, visas kameras nav iespēja skatīt vienlaicīgi, lai radītu kopējo priekštatu. Kamera no augšas, kura gan ņem vērā visas kameras vienlaicīgi, mani absolūti nepārliecina un vairāk rada putru galvā, nevis palīdz ko saprast.

Degvielas patēriņš – noteikti esat pamanījuši, ka runāju par šo tēmu tikai tad, ja esmu uztraukts un es esmu. Rūpnīcas dati norāda 4.9 litrus vidējo patēriņu un tas ir smieklīgi jau startā. Lai nu cik dzinējs būtu labi būvēts, turpat divas tonnas smagu auto kustināšanai ir nepieciešams pietiekami liels spēks. Ja vēl uz šosejas es varēju dabūt kaut ko ap 6 litriem, kas, manuprāt, ir ļoti OK tādam auto, tad pilsētā cipari grozījās ap 10, kas arī ir ļoti OK. Kāpēc ir jāraksta tādas muļķības specifikācijas lapā? Cilvēkiem, kuri savai ikdienai izvēlēsies S90, 4.9 litru patēriņš nebūt nebūs nepieciešams. Tas ir tāpat kā censties pārdot minivenu kā pirmo auto 18 gadīgam jaunietim – maza iespēja pastāv, ka nostrādās, tomēr šeit būs mazliet citi faktori svarīgāki. Bet man, lūdzu, iepakojiet S90 T6!

Man patika:

  • Lieliskais priekšgala dizains un jaunais modernais salona dizains
  • Iemīlēšanās vērta audio sistēma
  • Lieliskās gaitas īpašības 2 litru dzinējam

Man nepatika:

  • Aizmugures dizains
  • Stipri specifikācijai neatbilstošais degvielas patēriņš
  • Skaļā dzinēja darbība

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

18 komentāri

  1. Neizprotu nepatiku par joslu mainīšanas brīdinājumu sistēmu. Protams, ka tas ir lielisks risinājums, jo īpaši ja vadītājs ir iemidzis braucot lielā ātrumā. Tas ka esi pārāk slinks lai izmantotu pagriezienrādītājus ir cits jautājums – rietumeiropā ir labāka braukšanas kultūra. Tik pat labi varētu minēt cik viedtālruņi ir slikti, lai iedzītu naglas.

    • man personīgi patēriņš ir maznozīmīgs faktors (kā nekā vasarā braucu ar 5.0 V8 :D), bet mani pārsteidz lielā neatbilstība bukletā norādītajam!

      • Es jau sen saku, ka par šito apzināto šmaukšanos ar patēriņiem būtu jāliek cietumā!
        Man 2016.gada hibrīdam arī pēc paīriem būtu jābūt 5 litriem uz 100, bet reāli ir kaut kas ap 9litri. Un tagad, ja iedomājamies, ka auto nopērk uzņēmums, kas bija plānojis izdevumu optimizāciju uz degvielas rēķina. Reāli iebrauc mīnusos. Un tas vēl nav viss, ceļazīmes jāraksta pēc VID metodikas, pieļaujot, ka patēriņš var atšķirties par 20%. Tas nozīmē, ka ja CSDD patēriņš norādīts 5 litri, tad ceļa zīmēs nevar būt vairāk par 6 litriem uz 100. Bet ja ir 9 litri dzīvē, tad saskaņā ar VID viedokli, tu apzodz valsti un uz katriem 100km 3 litrus ielej sev kanniņā!

        • Tas, ka uzņēmumam nav autoparka vadītāja vai vnk saprātīga cilvēka, automātiski nepadara ražotājus par noziedzniekiem, kas pelnījuši cietumu.

          kas attiecas uz vid aprēķiniem, tad problēma ir vēlētājos kas labprātīgi uztur tik negodīgus sabiedriskos administratorus. un arī stulbus, jo kā lentenis tie pilnībā izsūc vidi, pateicoties kurai paši arī eksistē.

  2. Piekrītu, sūdzēties par joslu maiņas palīgsistēmas iejaukšanos, kad “staigā pa joslām” bez pagrieziena rādītāja… nav īsti pareizi. Un par to izglābšanos no kupenas vispār… tev, Māri, reāli nevajadzētu sēdēt pie stūres.

  3. Ko diez tas auto darītu sniegotā Brīvkalnu ziemas trasē!? Elektronika nejuktu prātā!?
    Es kaut kā katru ziemu cenšos aizbraukt uz trasi, atsvaidzināt uz kuru pusi stūri griezt, kad mašīnu sanes! :) Te izskatās, ka jālaiž stūre vaļā un jāļauj autiņam pašam savākties! :)

  4. Paldes par rakstu. Gribēju tikai palabot. Volvo pats ražoja 6 cilindru 3.2 un 3.0 litru motorus. Tie netika aizgūti no Ford. Sākotnēji tas tika iecerēts, kā dīzeļ dzinējs, bet FORD vadība bija citas domas un tad atstāja šo motoru tikai benzīna versijā. Be tnu tas jau laikam stāsts par to kā būtu, ja būtu. :)

  5. Māri, par “Bet man, lūdzu, iepakojiet S90 T6!” iesmēju, jo – gluži manas domas.. Kaut gan es brīnos, kādēļ ne T8.. :)
    P.S. Haha, šis raksts man tabu gūzmā ir gandrīz mēnesi stāvējis, kamēr beidzot to esmu izlasījis.. :D

Ir ko teikt?