2018. gada augustā darbību sāks jauna interneta platforma, kas nodrošinās godīgu otrreizējo biļešu tirgu, piedāvājot ērtu un drošu tirdzniecības vidi. Platformas Bilesutirgus.lv dibinātāji Jānis Ābele un Andrejs Siliņš cer, ka radītā platforma mazinās negatīvo pieredzi, ar kādu daudziem nācies saskarties, mēģinot tikt pie biļetēm otrreizējā tirgū.
Bilesutirgus.lv piedāvās legālu veidu, kas pasākuma biļetes īpašniekam, kas pats kāda iemesla dēļ nevar apmeklēt pasākumu, ļaus ērti pārdot biļeti uz pasākumu, savukārt pircējam – droši un ar naudas garantiju iegādāties biļeti par godīgu cenu. Tas pats attiecināms uz dāvanu kartēm vai kuponiem gadījumos, kad to īpašnieks saprot, ka darbības laikā nebūs iespējas to izmantot.
Sabiedrībā nereti dzirdēti un konstatēti gadījumi, kad otrreizējā tirgū iegādāta biļete izrādījusies viltota. Jaunā biļešu tirgus platforma biļešu pircējiem nodrošinās naudas garantiju 100% apmērā, ja tomēr ar biļeti, kas nebūtu kārtībā. Tomēr šāda iespējamība ir ļoti niecīga, jo Bilesutirgus.lv biļetes tiks pārbaudītas, kā arī pārdevēja reģistrācija platformā notiks ar Facebook lietotāja profila starpniecību, tādēji nodrošinot atklātu un drošu tirdzniecības vidi. Platforma paredzēta godīgai biļešu tirdzniecībai nevis spekulantiem, tāpēc Bilesutirgus.lv noteikts biļešu cenas ierobežojums – cena nedrīkst pārsniegt sākotnējo biļetes cenu par vairāk nekā 30%.
Stāsta idejas autors un viens no platformas izveidotājiem Jānis Ābele: “Latvijā līdz šim biļetes droši iegādāties nebija iespējams, ne biļešu iegāde no rokas vai sludinājumu portālos, ne biļešu iegāde no nepazīstamiem cilvēkiem sociālajos tīklos nerada drošības sajūtu un pastāv liels risks iekrist krāpnieku nagos vai ievērojami pārmaksāt, iegādājoties biļeti no spekulantiem. Tajā pat laikā, ir pietiekami liels skaits biļešu īpašnieku (pēc aptauju datiem – vairāk nekā 10%), kas kāda iemesle dēļ nevar apmeklēt pasākumu. Arī ikdienā strādāju iestādē, kur nereti darbinieki kopējā e-pasta sarakstē piedāvā cits citam biļetes uz pasākumiem, kurus pašiem nesanāk apmeklēt, tādējādi tikai stiprinot pārliecību par šādu pakalpojuma nepieciešamību. Ar Bilesutirgus.lv mēs palīdzam abām pusēm, jo pārdevējam nodrošinām iespēju legāli piedāvāt savu biļeti mūsu vietnes apmeklētājiem, savukārt potenciālajiem pasākuma apmeklētājiem ir iespēja droši un nepārmaksājot iegādāties biļeti otrreizējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī ar dāvanu kartēm – man pašam ir vairākkārt bijušas situācijas, kad dāvanu karte tā arī paliek neizmantota, jo, pārbaudot tās derīguma laiku, secinu, ka palikušas tikai dažas dienas un pašam noteikti neizdosies to izmantot. Bilesutirgus.lv šo problēmu risinās, jo pats labprāt šķiršos no man liekas dāvanu kartes, piemēram, uz zoodārzu, arī par pusi no tās cenas, savukārt cilvēks, kurš vēl nezina, ko darīs brīvdienās, noteikti būs ieinteresēts iegūt šādu dāvanu karti par ievērojami mazāku cenu. Veidojas abpusēji izdevīgi situācija. Tieši tādēļ arī esam uzsākuši šo projektu!”
Bilesutirgus.lv savas platformas uzturēšanas vajadzībām iekasēs 5% no darījuma summas. Piemēram, iegādājoties biļeti par 20 eiro, Bilesutirgus.lv apkalpošanas maksa sastādīs 1 eiro.
Platformas darbību plānots uzsākt šī gada augusta beigās vai septembra sākumā. Līdz tam noritēs aktīva sistēmas testēšana, lai, uzsākot darbību, būtu pilnīga pārliecība par nevainojamu platformas darbību. Platformas veidotāji par aktualitātēm regulāri informēs arī sociālajos tīklos. Vienlaikus jau šobrīd tiek plānots, ka platformas darbība tiks paplašināta arī Baltijas mērogā, tādēļ tās veidotāji šobrīd cenšas apzināt potenciālās finansēšanas iespējas darbības paplašināšanai un attīstībai, kā arī iespējās sadarbības iespējas ar kādu no jaunuzņēmumu atbalsta organizācijām. Tāpat aktīvi cilvēki ar vēlmi darboties jaunuzņēmumā tiek aicināti pievienoties komandai.
godīgi uzvārīt 30% un tā 50x no vietas (nekādi biļešu skaita ierobežojumi nav minēti)
Biļetes sākotnējā cena (pret kuru rēķina tos 30%) taču nemainās neatkarīgi no tā, cik reizes tu to mēģinātu pārdot.
pag, vai +30% ir jāsauc par godīgu veidu, kā atbrīvoties no biļetes uz pasākumu, kuru pats neapmeklēsi? jeb servisa komisija ir tie 30% kurus uzliekot pa virsu lietotājs dabū atpakaļ savus 100%
par reižu skaitu ir acīmredzami – viena lieta ir pārdot 1…5 biļetes (nu, cik biļetes var būt vienā mājsaimniecībā), bet ja nav ierobežojuma uz skaitu vienam pasākumam laika vienībā, tad tas ir acīmredzams trūkums.
Paga, es tagad vairs nesaprotu kas nav skaidrs. Tekstā teikts šādi: cena nedrīkst pārsniegt sākotnējo biļetes cenu par vairāk nekā 30%. Es to saprotu tā, ka tu vari šajā servisā sevis tirgotai biļetei likt cenu, kas nepārsniedz 30% virs biļetes oriģinālās cenas.
nē, tad būtu rakstīts “cena nedrīkst pārsniegt 30% no sākotnējās biļetes cenas”.
padomā pats – pārdodot pēdējā brīdī darba vietā, vari cerēt uz 50-80% no vērtības, kāpēc pārdot par 30%.
Tu pateici to pašu, kas tekstā jau ir rakstīts, bet ar citiem vārdiem. Protams, ka citos kanālos vari pārdot arī ar 50%/100%/300% uzcenojumu. Katrs pats var brīvi izvēlēties, cik ļoti spekulēt.
Servisam ir jādomā par to, lai to neierobežotu pasākumu rīkotāji vai biļešu tirgotāji, tāpēc tas pats izdomā biļešu otrreizējās tirdzniecības noteikumus un šajā gadījumā tie ir 30% cenas pieaugums.
ops, jā, “nepārsniedz 30% virs biļetes oriģinālās cenas.” ir tas, kas tur ir rakstīts.
tātad, tur tomēr ir iespējams mazliet spekulēt. nedaudz – 30%, nevis 300%.
un es tur varu pārdot 50 vai 100 biļetes, katru ar 30% maržu.
Jā, precīzi, tu vari šajā servisā mazliet paspekulēt.
nuja, tāpēc jau saucas par godīgo platformu)
Godīgums, manuprāt, vairāk attiecas uz to, ka tev ir garantija, ka tevis iegādātā biļete būs derīga un pat ja nebūs, tu naudu dabūsi atpakaļ.
Par biļetes cenas pieaugumu varētu runāt, piemēram, Ziesmu Deju svētku sakarā, kur visi grib tikt, bet biļetes nav. Vai kādu tadu pasākumu. Bet ja tev ir biļete, tu pats netiec un gribi tikt vaļā no biļetes, tad pēdējā brīdī jāatdod kaut par 30% no sākotnējās cenas, lai neesi zaudējis pilnīgi visu biļetes cenu. Kāpēc lai es gribētu pirkt biļeti par dārgāku cenu, kā sākotnēji, ja baigi gribētu kaut kur tikt, tad ķertu biļeti kā nonāk pārdošanā.
Skaidrs, ka portāls kaut ko paņems sev kā starpnieks. Bet nu var katrs pats FB vai kur citur tirgot.
Protams, ka var. Kaut izgāji laukā uz ielas un kliedz no visa spēka, ka tev ir biļete uz Laimas Vaikules koncertu :) Šāda servisa jēga parādās brīdī, kad “visi” zina, ka biļetes var meklēt tur. Cena ir mazsvarīgs jautājums. Proti, ja gribi tikt uz kādu pasākumu, bet biļešu vairs nav, tad maksāsi par koncertu dajebkādu cenu.
tematiskie un specializētie saiti – tas ir labi, bet mūsdienās, kad meklētāji noindeksē visu, kas publicēts – nav nav jākliedz uz ielas, pietiek ierakstīt vienu rindiņu un tā nonāks līdz interesentiem.
nezinu, cik bieži cilvēkus apčakarē ar feikām biļetēm, varbūt kādam arī nav paveicies un tad, protams, ir motivācija meklēt kādu nebūt aizsardzību.
Lai čaļiem veicas! Nesen nejauši redzēju raidījumu par kaut kādām biznesa haizivīm un tur tieši viens piedāvāja kaut ko līdzīgu.
Dāvanu kartēm gan šis man noderētu, vienu brīdi man kādi 100Eur šitā aizgāja gar degunu, jo neizmantoju tās kartes.
Nu ideja kā tāda nav nekas ģeniāls un pasaulē tam noteikti jau ir saražots pilns realizāciju. Esmu līdzīgas lietas redzējis avio biļetēm.
un jau runājam par 30%, tad tā ir ļoti liela peļņa. 1/3 kā no gaisa, tas ir burbulis.
ja visi mazumtirdzniecības starpnieki (pārdošanas procesā) paņemtu sev 30% – gala patērētāji zaudētu pirktspēju.
Un lai taču pelna! Ja pasākuma rīkotāji nebija pietiekami gudri, lai izpētītu piedāvājumu/pieprasījumu un noteiktu adekvātu cenu, tad lai vārās pārpircēji! :)
tas tiesa. ja es kā organizators redzētu sistemātisku savu biļešu tālākpārdošanu ar peļņu, vienkārši pētītu par cik celt cenu.
protams, arī iespēja ātri un ar minimāliem zaudējumiem atgriezt biļeti tirgotājam mazinātu riskus, jo nebūtu jāpērk no rokas.
Ļaudis Twitterī padeva info par vēl vienu līdzīgu (bet globālāku) risinājumu: https://tixico.io/
Globālajam variantam izskatās ir labs veids kā izmanto Blockchain tehnoloģijas, vismaz izklausās interesanti, kur organizētājs var saņemt kaut kādu procentu uz katru biļetes tranzakciju.
Jāpiekrīt X.
Pirmkārt “Facebook lietotāja profila starpniecību, tādēji nodrošinot atklātu un drošu tirdzniecības vidi.” ;D kopš kura laika? Otrkārt, ideja savā pamatā nav slikta vai nepareiza, bet fakts kas tiek noklusēts (vai izstrādātāji negribēja atklāt vai autors aizmirsa pievienot) ir kā tad viņi gūs peļņu? šaubos ka labie samārieši un par saviem līdzekļiem uzturēs sistēmu, respektīvi ietur procentu, tas nozīmē es vienalga varu nopirkt 100 dziesmu svētku biļetes tirgot ne ar 100% uzviju, kaut gan …ja es esmu tas kas tādas cūcības dara, tad es šo platformu vienkārši neizmantošu, bet lai ta ari būtu , es to darīšu ar 30% uzviju + vini patur savu procentu. Kā jau teicu ideja nav slikta, bet tas diži neatrisina to milzīgo īsto problēmu kas eksistē biļešu tirdzniecības pasaulē. kaut gan kāds vares dabut biļetes ērtāk.
Par servisa biznesa modeli labs jautājums, jāuzprasa autoriem.
visi tik gudri, tik gudri, bet pašiem aiziet uz rakstā norādīto mājaslapu un izlasīt atbildes uz saviem papildjautājumiem par stulbu?
Pircējs saņem e-biļeti uzreiz pēc tās apmaksāšanas. Pārdevējam nauda par biļeti tiek pārskaitīta nākamās darba dienas laikā pēc pasākuma norises.
Bilesutirgus.lv savas platformas uzturēšanas vajadzībām iekasēs 5% no darījuma summas.
Bet kur problēma šādu informāciju pievienot rakstā? Tā šķiet ļoti nozīmīga daļa rakstam. Un kopš kura laika zem raksta jautāt papildjautājumus ir stulbi? Tad priekš kam vispār domāta komentāru sadaļa? Nē! Pag, man ir vēl labāks. Kam vispāŗ raksts tad domāts? Iemetiet vienkārši URL un lai cilvēki paši iet uz lapu un lasa, jo tur jau viss pateikts ;D
Šis raksts ir Bilesutirgus.lv pašu atsūtīta preses relīze un to publicēju bez iejaukšanās tās saturā. Piekrītu, ka informācija par to kā serviss pelna (jebšu, par ko maksā tā lietotāji) ir svarīga, tāpēc papildināju rakstu ar šo informāciju.
Neko nepadarīsi ja viņi tādu atsūta, bet tas uzreiz krīt acīs izlasot pirmās rindas par to ka viņi cenšās uzlabot reputāciju un cilvēku uzticību, bet neko nemin tālāk par to kā paši pelnīs.
Personīgi es domāju, ka preses relīzē bija jābūt arī teikumam par to kā par servisu maksās tā lietotāji.
tā ir preses relīze, nevis biznesa modeļa iztirzāšanas raksts no Kursora redakcijas. uzdot jautājumus nav stulbi, ja neatradi atbildes, tikai tu pat nemeklēji.
Jūs strādājat kursora (un apvainojāties) vai vienkārši nezināt kā jautājumi strādā?
Gribu zināt kā Jūs vispār komunicējat ar cilvēkiem ;D ja viņi sniedz Jums informācijas gabalu, kuru nezinat Jūs googlejat? Vai tomēr uzdodat papildus jautājumu par lietām , kas nav skaidrs? pec jūsu logikas , visdrīzāk googlejat, jo visu var atrast ja meklē, tad kāpēc jautāt. Raksts ar neko neatskiras, kads viņu ielika, kāds par viņu ir atildigs, un es uzdodu jautājumu un atgriežos atpakal pie citām lietām, kas mani interesē un ja kāds grib tad atbild ja nē tad nē. + Cilvēks, kas acīmredzot rakstu publicēja arī pievienoja šo informāciju, jo arī uzskatīja, ka tas ir nepieciešams, neviens viņam to nespieda, bet kāds tomēr jūt atbildību pret to, ko publicē, kas ir patīkami, bet jā ;D nejautāsim neko, pirms neesam parmeklējuši visu internetu.
Nevajag izlikties par glupu un pārmeklēt visu netu. Tas, ka Kursōrs publicē kāda kantora preses relīzi, kas arī tiek norādīts, ka tā tāda ir, automātiski neuzliek par pienākumu būt Kursōram par BUJ platformu katram, kuram slinkums ielīst norādītajā vietnē, par kuru ir relīze.