Opera tīmekļa pārlūks ir kopā ar mums jau gadiem, tomēr tas nekad nav spējis iemantot tādu popularitāti kā Google Chrome vai Mozilla Firefox. Kas ir savādi, jo Opera ne tikai piedāvā vairumu no tām pašām iespējām, kas ir Chrome un Firefox, bet pat pārspēj konkurentus ar iebūvētu VPN risinājumu, datu saspiešanas tehnoloģiju vai pat kriptovalūtu maciņu. Bet tāpat Opera lietotāju skaits pasaulē nepārsniedz 3%. Tas nav pareizi.
Jaunākajā Opera 55 beta versijā ir ieviests kāds jaunums, kas varētu situāciju uzlabot. No šīs versijas Opera pārlūks spēj darbināt Google Chrome paplašinājumus, kas ļaus šo pārlūku padarīt funkcionāli vēl bagātāku. Šis jaunums nav kaut kas pavisam negaidīts, jo gan Opera, gan Chrome pamatā izmanto vienu un to pašu dzini – Blink. Un patiesībā arī iepriekš neoficiāli uz Opera varēja uzstādīt arī Chrome paplašinājumus. Tagad tas ir pieejams plašākam lietotāju lokam.
Tagad varam ar Opera atvērt Chrome Web Store un lapas augšā redzēsim piedāvājumu uzstādīt paplašinājumu. Kad izvēlēsimies šo opciju, turpmāk varēsim pārlūkot paplašinājumus un uzreiz tos pa tiešo uzstādīt savā jaunajā un foršajā Opera pārlūkā.
Uzzini vairāk par jauno Opera 55 versiju un lejupielādē to. Kāpēc tu vēl nelieto Opera?
Kāpēc gan lietot, ja Chrome apmierina? :D
No sviagākā par Chrome :)
“The upgrade is designed to protect you from critical Meltdown and Spectre vulnerabilities but will cost you up to 13 percent of performance, according to Google.”
free ram = wasted ram :D
un?? ikdienā to vispār nejūtu.. un RAM ir, lai to tērētu.
Tas skan bezmaz vai kā mainīt sievas katru dienu :D
Tāpēc jau ar nemainu :D
Bija laiks, kad man topa augšgalā, personīgi bija Opera. Tad sāku atklāt mazas nepilnības, pārgāju uz Firefox. Bet, visu laiku lielākais favorīts bija Netscape pārlūks. Žēl, ka nogrima jau kādus 10 gadus atpakaļ. Iespējams, vēl tagad lietotu.
Kuras ir tās mazās nepilnības?
Liekas, ka kaut kas WordPress skriptos tur īsti nesapratās ar kaut kādiem Opera atjauninājumiem vai arī otrādi. Tik dziļi neizpētīju. Taču tas jau cik gadi atpakaļ.
Vari droši nākt atpakaļ. Lietoju Operu jau 10 gadus kā galveno pārlūku un pēdējie 5 gadi strādājot ar wordpress utt, viss bumbās :)
Godīgi sakot pie Chrome tagad jau tāds pieradums, ka pat šķirties grūti :D Bet būs jāpadomā. Lai gan, laiku pa laikam uz kādu periodu pārskrienu atpakaļ vai, nu, Firefox, vai Opera… grūti jau, patiesībā, izlemt, kuru lietot. Visi tagad bezmaz vai līdzīgi.
Aha, man Operai tgd dikti izmantojas jaunās fīčas, piemēram Flow, ar vienu click man lapa ir atvērta telefonā. Plus par RAM problēmām nav pat jādomā ;D
Kāpēc nav jādomā par RAM problēmām? Ja abiem pārlūkiem apakšā viens un tas pats dzinis, tad arī problēmām principā būtu jābūt identiskām.
Es nez, bet vienalga cik tabi ir atvērti, nekad vairāk par 1GB nav ēdis.
Hmm, jā, nesen arī pamanīju jauno Opera Touch savā Android viedtālrunī. Pabrīnījos, kas tas par zvēru.
Šķiet, Operu bez pārtraukumiem izmantoju vēl kopš pirmajām tās versijām (laikam, sākor ar 3.). Cik mēģināti citi pārlūki, vienmēr esmu atgriezies atpakaļ. Un šī opcija ir lielisks papildinājums jau tā lieliskajam pārlūkam :)
Sensenos laikos Opera bija brīnišķīgs celmlauzis – varēja atvērt vairākus tabus laikos kad to citi nevarēja, varēja atvērt aizvērto tabu. Tas bija ātrs un ar standartiem saderīgs pārlūks.
Tad tas nomira.
Tad tas atdzima kā spiegu iekārta ar chrome dzinēju.
Sāp jau sirds tā nostaļģiski, bet īpašnieki jau sen ir citi un tas vairs nav tas pats tehnoloģijas brīnums, kāds tas bija savlaik.
Bet tā jau ir katra paša izvēle, lietot vai nē.
Arī kādu laiku izmantoju tikai Opera.
Ātrāks par visiem pārējiem browseriem.
Kas ir tās atšķirības starp pārlūkiem, kam tie paplašinājumi? Piedošan par jautājumu,bet lietoju Operu un FF un patiesībā spiežu to ikonu,kas trāpās pirmā,nedomājot par fīčām,jo tās nelietoju, iemāciet.
Bet, kā ir pēc globālās statistikas? Krievijā Opera joprojām ir numur viens? Nav kāds šito tagad pētījis?
Izskatās, ka nē
Kādu laiku atpakaļ vismaz dikti stabili līderos turējās, līdz laikam kādā momentā viss mainījās.
Lietoju brave internet browser. Atvērtā koda programmatūra! Kāpēc par šo produktu neviens neraksta? Kursors, cik naudiņas opera Jums samaksāja par šo reklāmrakstu? Es saprotu, ka Jums jāizdzīvo, bet esiet vismaz atklāti!
Un cik, es atvainojos Ilmār, brave tev samaksāja par šo ierakstu?
Netaisos barot trolli. Pat neceri.
Reklāmraksti ir jāizceļ kā reklāmraksti! Kursors vadībai šis būtu jāsaprot, lai man kā lietotājam netiek skalotas smadzenes! Ja es kā lietotājs redzu, ka šis ir reklāmraksts es to izlaižu! Bez tam zem reklāmraksta ir jānorāda cik naudiņas viņi Jums samaksājuši un kura maciņā tā naudiņa ir ieripojusi! Kursors, lai tā būtu pēdējā reize!
Daļa no Tevis teiktā ir ļoti precīzi teikta. Ja par kāda raksta publicēšanu tiek maksāts, tad pie raksta ir norāde, ka tas ir reklāmraksts vai sponsorēts saturs. Šajā gadījumā šādu norādi redzi? Tieši tā, tātad šis ir parasts ikdienas ziņas nozīmes raksts.
Bet tomēr raksts pēc struktūras atgādina reklāmrakstu.
Katram savi tarakāni galvā, un, protams, var jebkuru ziņu mēģināt traktēt kā mēģinājumu kaut ko pārdot.
Šīs konkrētās ziņas būtība ir parādīt, ka beidzot uz Opera var normāli (lasi, ražotāja atbalstīti) uzstādīt Chrome paplašinājumus. Es vienkārši agrāk gana bieži dzirdēju argumentus, ka tieši Chrome plašā paplašinājumu klāsta nepieejamība uz citiem pārlūkiem ir galvenais arguments neizpētīt un neizmēģināt citas opcijas.
Apstākļos, kad pēdējo pāris gadu laikā esmu ilgstoši palietojis veselu lērumu dažādu pārlūku: Chrome, Firefox, Edge, Opera, Safari un redzējis, ka principā tie visi paliek savā starpā arvien līdzīgāki, man likās, ka šāda ziņa ir vietā, lai vismaz Kursora lasītājus motivētu pamēģināt ko citu. A, ja nu noder.
Kas attiecas uz Kursora finansiālo lietu pusi, tad mēs izejam uz to, ka pie mums šeit nav slēptās reklāmas. Ir vizuāli baneri, ir attiecīgi atzīmēti reklāmraksti un ir sadarbības partneri, kur uzskatāmi redzams ar kādu uzņēmumu tie tapuši kopā. Protams, katrs lasītājs subjektīvi pats izvērtē vai un kam ticēt un es to īsti nevaru (un negribu) ietekmēt, tomēr, man ir svarīgi kā Kursora radītājam pateikt kāda ir mūsu oficiālā nostāja. Ja par to vēl ir kādi jautājumi, varam diskutēt vai nu šepat komentāros vai raksto man privāti uz kristaps@kursors.lv.
Arī salīdzinoši nesen esmu pārgājis uz Opera un esmu ļoti apmierināts. Man patiku izraisa papildus fīčas, ko citi browseri nepiedāvā (vismaz cik es zinu). Izmantoju whatsapp un messenger spraudni kreisajā pusē sidebārā, ļoti ērti.
Oi, tas kreisais sāns man arī patika. Ar laiku gan viss palika kaut kāds bremzīgs un arī tracināja, ka visu laiku tur notiek kaut kāda aktivitāte.
vairs nav iemesla nelietot… tagad var uzstādīt, lai links pēc noklusējuma veras jaunā tabā?
Iesaku lietot Brave interneta pārlūku. Atvērtā koda programmatūra. Iebūvēts reklāmu bloķētājs.
Chromium based, Bling engine, no portable version?! steidzami uz miskasti.
atvērtā koda programmatūra ir arī Firefox, un uBlock ir gana labs.
Jā . Ar peles vidējo pogu. Nedaudz gan besī, ka kādu strēķi, pēc noklusējuma, vairs nevar sagrupēt tabus.
ar peles vidējo pogu ir arī Chrome, tie ir kruķi nerealizētai funkcijai. te gan jāprecizē, ka biju domājis grāmatzīmes/vēsturi, bet tas jautājuma būtību nemaina. interesanti, ka neviens nav uzrakstījis ekstensiju, atšķirībā no FF.
Kam pieder Opera tagad, BTW?
https://en.wikipedia.org/wiki/Opera_Software
ķīniešiem :D
Lai nu ko bet nodot savus datus komunistiem ir bīstams pasākums. Viņi tos pārdos 3šajām pusēm bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem. Protams, moceklis šajā gadījumā būs parastais, godīgais lietotājs.
Jā! Komunistiem nevar uzticēties! Labi, ka var uzticēties kapitālistiem! Priecē, ka tavi mīļie kapitālisti: Google, Microsoft, Facebook, Amazon, utt trešajām pusēm neko netirgo un visus mūsu datus tur drošībā: D
Iespējams (lai gan šaubos), ka Opera pārlūkam no tā būs kāds guvums.
Tomēr bieži vien ir tā, ka, ja 1 produkts (šajā gadījumā Opera) pārņem cita produkta īpašības un iespējas, tas pārņēmējam (šajā piemērā Operai) beidzas ar pilnīgu krahu.
Pieļauju, ka kļūdos, bet es domāju, ka Operai šis solis ilgtermiņā nenāks par labu.