Pieprasījums pasaulē pēc kobalta un niķeļa nekad nav bijis tik augsts. Kobalts un niķelis ir nepieciešami akumulatoru izveidei, bez tiem šobrīd nav iespējams uztaisīt viedtālruņos un elektriskajos spēkratos izmantotos akumulatorus.
Kur šos materiālus iegūst? Vai mums visiem pietiks kobalta un niķeļa? Reuters un Bloomberg izveidojuši vairākus stāstus par kobalta un niķeļa ieguvi. Izrādās, ka niķeļa mums īsti netrūkst, bet vismaz puse no apgūstamā niķeļa nav izmantojama akumulatoru izgatavošanā.
Austrālijā vairums mazo niķeļa ieguvēju nodarbojas arī ar niķeļa sulfāta ražošanu, to uzreiz var izmantot akumulatoru ražošanā. Niķeļa sulfāts kļūst arvien dārgāks, biržās sasniedzot arvienu jaunus cenu rekordus. Lielie niķeļa ieguvēji pārsvarā slēdz ilgtermiņa līgumus ar autoražotājiem, tādējādi nodrošinot sev stabilu peļņu.
Milzīgas kobalta ieguves varētu būt atrodamas Kanādā. Aptuveni 500 kilometrus no Toronto atrodas puspamesta pilsēta, kurā ieguva sudrabu. Tiek pieļauts, ka reģionā ir arī kobalts, tomēr rūpnieciski izmantojamos apjomos vēl neviens nav to atradis. Šobrīd lielākais kobalta ieguvējs ir Kongo Demokrātiskā Republika. Tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, kā arī daudzus autoražotājus nemierīgus dara nestabilā politiskā un militārā situācija valstī.
Pāreju uz elektrotransportu arvien vairāk uzspiež attīstītās valstis. Vairākas Eiropas valstis tuvākajās desmitgadēs aizliegs pārdot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Metropoles jau pavisam drīz pāries uz elektriskiem autobusiem.
Piedošan’ par piekasīšanos, bet man dedzina acis…
1. Nepietiks kā? KobaltA un niķeļA. Gan virsrakstā, gan otrās rindkopas otrajā teikumā.
2. Ceturtās rindkopas otrajā teikumā ir pārāk daudz “to”.
xx gs arī uzskatīja, ka naftas pietiks vien knapi līdz 2000jiem un kas no tā iznāca?
tas viens.
otrs tas, ka tagadējie akumulatori nav vienīgie, ko var izmantot, tāpat kā savulaik izrādījās ka svina/skābes tehnoloģija arī nav neaizstājama.
kamēr pie ruļļiem būs ilonmaski, tikmēr cilvēce ies uz priekšu, un vajag ātrāk sūtīt pensijā cilvēkus ar ieročiem un mītu grāmatām.
nav ko lidināties ar lidmašīnām un izklaidēties uz Kruiza kuģiem, tad naftā pietiks vēl gadsimtiem ilgi
Nafta vienalga ir aizejošs devielas avots. Ķīmijas rūpniecībai pēc tam, kad naftu pārtrauks dedzināt, pietiks vēl ilgi.
Būs iemesls domāt par citiem enerģijas uzkrāšanas veidiem! Tā pati ūdeņraža šūnu tehnoloģija no lietošanas veida pat ir ērtāka kā Litija akumulatori, kurus jālādē kā minimums 30min.
Ūdeņradi var uzpildīt klasiskajos DUS.
Kā tu to uzpildīsi? Ieliesi no pistoles? :D
a kā gāzi? nav tak problēmu. “ieliet”
gan jau būs arī ātri nomaināmās baterijas, kad apniks stāvēt ceļmalā uzlādes laikā. mazāks apjoms, universāls formfaktors (vairāki – dažādām auto klasēm) – piebrauc, izrauj tukšo, ieliec pilno, vai nu pats, vai puisis, vai robots – un nekādas gaidīšanas.
bet varbūt elektroato paliks hipsteriem ar paštītiem papirosiem un kafijas konusiem lādēšanas laikā un pilsētas komūteriem, kuriem dienai pietiek un lādē tik mājās pa nakti, bet garākiem gabaliem specializēsies gāzvāgeni. tad jau redzēsim.
Nomaināmo bateriju modelis ir izgāzies jau vairākkārt un ir labi iemesli kāpēc tā (Renault, Tesla). Drīzāk tad jau varētu aiziet “plūsmas” (Flow) baterijas. Tas būtu tuvāk tradicionālo benzīntanku idejai.
https://en.wikipedia.org/wiki/Flow_battery
http://nanoflowcell.com/
ā, interesanti. kaut kas jau aizies!
Ir jau… Tesla tak pagajušogad konferencē lepni izrādija, ka iebraukt tādā stacijā un automātika ātrak nomaina tev baču nekā uzpildi ierasto degvielu pilnu baku…
Cits jautajums, cik ātri sataisīs tādas automātiskās ‘stacijas’ :D Jo ņemot vērā bateriju kilometrāzu, tad tādas stacijas vajag vismaz 2x biežāk uz ceļiem.
tur cita lieta…ne visur vajadzēs automātiskās. piem. vietās ar zemas intensitātes satiksmi joprojām varētu izlīdzēties ar lādēšanas staciju, ja to izmaksas būtiski atšķirtos. vai pat pasūtīt dronu, kas piegādātu bateriju uz elles nostūri, kas ir pārāk nomaļš lai tur būvētu jebkādu staciju.
Muahaha! Tas bija 2013. gadā un 15 viņi to slēdza tā arī neuzsākuši publisku izmantošanu.
Ar bateriju maiņu galvenā problēma ir kā nodrošināt godīgumu – aizbrauc ar “vecu” bateriju – dabon jaunu; vai otrādi….
Tāpēc arī Renault bateriju maiņas staciju projekts Izraēlā izbeidzās…
Runājot par ūdeņraža šūnu tehnoloģiju – tā ir strupceļš!
Auto ar šo tehnoloģiju jau brauca 1980 gada olimpiādē CCCP.
Tomēr nekas nenotiek un nenotiksies!
Kāpēc?
* Fuel cells tehnoloģijai maksimālais teorētiskais lietderības koeficients nav neko diži lielāks kā iekšdedzes dzinējam!
* Fuel cells tehnoloģija ir dārga un nepieejama jo vajag platīnu kas ir rets un ļoti dārgs metāls!
* Ūdeņradi iegūt ir dārgi un sarežģīti – mūsdienās H2 iegūst ķīmiskajos reaktoros sadalot dabas gāzi metānu CH4. Bet kāda jēga, ja metānu var pa tiešo dedzināt motoros, tehnoloģija ir atstrādāta un lēta!
Kāds teiks – var iegūt H2 ar elektrolīzi sadalot ūdeni. Bet tas ir ļoti dārgi – atkal vajag katalizatoru platīnu. Un tāpat ir pamatīgi zudumi. Viena lieta skolas eksperiments, kad H2 piepilda mēģeni, pavisam cits saražot rūpnieciskos apmēros!
*Ūdeņradis ir ļoti nepateicīga gāze! Dēļ mazās molekulas spēj pat caur tēraudu izsūkties! Mega prasības pret blīvējumiem. Pret uzglabāšanas traukiem. Bez tam sprādzienbīstams!
Rakstā gan runā par niķeli un kobaltu. Mūsdienu aķos tiek litijs izmantots. Bet ar litiju situācija ir līdzīga -viņa visiem nepietiks!
Tavas zināšanas par degvielas elementu ir novecojušas vismaz par gadiem 10 – 15, bet dažās jomās pat vairāk. 1) Degvielas elementa lietderības koeficients var sniegties pāri 80%, kamēr dīzelim virs 45% panākt jau ļoti grūti, 2) platīns tam vairs nav obligāts, 3) ūdens sadalīšanai platīns arī nav vajadzīgs; šeit drīzāk problēmas ar lieku enerģijas ciklu, 4) ūdeņradi diez vai kāds uzglabās balonos saspiestā veidā – šai ziņā tas tiešām ir ļoti neefektīva un neērta degviela. Pastāv citi veidi, kā to uzglabāt – hidrīdu veidā u.c., kas nozīmē augsta spiediena nevajadzību (galvenā problēma ir – kā ūdeņradi no turienes iespējami ērti un efektīvi dabūt ārā), 5) pastāv arī degvielas elementi, kas izmanto citus redokspārus; tiesa, to enerģētiskā atdeve uz “degvielas” masas vienību ir mazāka, bet lietderības koeficienti pat vēl augstāki, 6) galvenās degvielas elementa priekšrocības ir tā, ka tur nav kustīgu detaļu un reālā masu ražošanā tas var būt pat visai lēts.
Litija baterijas ir strupceļš. Tas bija redzams jau pirms gadiem. Jautājums vienīgi, kas nāks vietā. Īpaši mazizmēra aparātos, kur izmēram un svaram ir nozīme. Ar auto ir vienkāršāk, tur tiešām var lietot ūdeņradi vai nedaudz smagākas jauno tehnoloģiju nelitija baterijas.
Ta jau drīz parādīsies ‘limited edition’ un ‘final edition’ un ‘exclusive edition’ kuri būs vel 2x dārgaki, tādējādi $$$$$$$$$$$$$ normāls moneygrab!
Nerullē tā elektrobūšana … un izskatās ka tuvākā laikā nerullēs … Nu kas ir 100km? Pēc ēdiena uz tirgu?