Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir aicinājusi Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) sagatavot un iesniegt projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma izmantošanai, kas paredzēts kultūras mantojuma digitalizēšanai. Programmas mērķis ir kultūras satura digitalizācija, tādējādi nodrošinot tam publisku pieejamību un ilgtspējīgu saglabāšanu digitālajā vidē. LNB, sadarbojoties ar nacionālo informācijas aģentūru LETA un Fitek, īstenos kultūras mantojuma digitalizāciju un pilnveidos darbības.
“Sadarbība ar LETA un Fitek ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai digitalizēt vairākus miljonus laikrakstu, grāmatu un nošu lappušu, ko bibliotēka tik īsā periodā (18 mēnešos) saviem spēkiem noteikti nevarētu paveikt. Līdz ar šo projektu, pirmo reizi tiks lielā apjomā digitalizētas arī kultūras pieminekļu lietas – dokumenti no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas krājuma,” stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla.
Bibliotēkas un arhīvi pēdējos gados cenšas digitalizēt savus krājumus pēc iespējas visaptveroši, lai apmierinātu mūsdienu lietotāju prasības, kas arvien biežāk sagaida, ka pakalpojumi tiks nodrošināti interneta vidē viņiem ērtā laikā. Šī iemesla dēļ digitalizāciju nepieciešams veikt pēc iespējas augstākā kvalitātē, lai lietotājs arī attālināti saņemtu tikpat augstvērtīgu materiālu, kā aplūkojot fiziskos materiālu oriģinālus. Pateicoties projektam un digitalizācijas risinājumiem, ko piedāvā Fitek, tiks digitalizēti un lasītājiem arī turpmāk pieejami materiāli, kuriem ir liela vēsturiskā vērtība. Diemžēl bieži vien šo materiālu stāvoklis ir tāds, ka tos vairs nedrīkst dot lasītājiem – viens no šī projekta pozitīvajiem rezultātiem ir tas, ka ikviens jebkurā laikā spēs aplūkot sev interesējošus materiālus.
Artūrs Žogla skaidro: “Iespēja bibliotēkas materiālu padarīt plašāk pieejamu internetā noteikti veicinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atpazīstamību un krājuma izmantošanu. Daudziem lasītājiem vairs nebūs nepieciešams personīgi ierasties bibliotēkā, lai strādātu ar LNB laikrakstiem un grāmatām. Tiks atvieglots arī bibliotēkas darbinieku darbs, jo izdevumu fizisku nogādāšanu lasītavās varēs aizstāt ar tā paša izdevuma aplūkošanu datorā. Vispieprasītākais materiāla veids ir laikraksti, jo tas ir unikāls materiāls, kas, bieži vien, pieejams vairs tikai bibliotēkās. Sevišķi plaši tie tiek izmantoti pētnieku un vēsturnieku vidē, bet ir populāri arī starp ikdienas lietotājiem un pat daiļliteratūras rakstniekiem, kas vecajos laikrakstos smeļas iedvesmu vēsturiskām ainām. Periodikas portālu plānots arvien plašāk integrēt arī izglītības procesā, piemēram, gatavojot tēmas vēstures mācību stundām. Šobrīd portālu periodika.lv ikdienā izmanto ap 600-700 lietotāju pavadot portālā vidēji 13 minūtes. Plaša ir arī portāla izmantošanas ģeogrāfija. Ik mēnesi to apmeklē lasītāji no aptuveni 50 valstīm. ”
