Web Analytics
More
    Reklāma

    Volvo auto spēj atpazīt lielus dzīvniekus un paredzēt to darbības

    Jaunākie raksti

    Zviedrijā mīt aptuveni 350 000 aļņu un katru gadu šie makanie dzīvnieki tiek iesaistīti aptuveni 6000 dažāda smaguma pakāpes ceļu satiksmes negadījumos. Lai arī sabiedrībā valda uzskats, ka pamanot uz ceļa alni, ir jāpaātrinās, lai tas smuki pārlidotu pāri auto nevis savas zarnas izķēzītu pa auto salonu, drošības eksperti kategoriski nepiekrīt šim urbānajam mītam. Pirms jebkura liela šķēršļa ir jāmēģina droši nobremzēt.

    Šos vārdus nopietni vērā ņēmis auto ražotājs Volvo, kas savus jaunos auto ir aprīkojis ar drošības sistēmām, kas spēj atpazīt lielus dzīvniekus un sabremzēt auto pirms noticis kas nelāgs.

    Reklāma

    Volvo auto ir aprīkoti ar radara sistēmu, kas spēj noteikt objektus ap auto un pēc tam kameras tos identificē. Šī pati “City Safety” tehnoloģija arī spēj pilsētā atpazīt gājējus. Volvo inženieri ir pamatīgi izpētījuši dzīvnieku uzvedību, lai sistēma pie auto bremzēšanas ķertos tikai pašā nepieciešamākajā brīdī un tādējādi samazinātu negadījumu skaitu, kuros auto tiek taranēti no aizmugures vai noslīdējuši no ceļa straujas bremzēšanas dēļ. Interesanti, ka auto sistēmas tiek pielāgotas reģionam, kurā tie tiek pārdoti. Piemēram, Zviedrijā tirgotie Volvo vairāk meklēs aļņus, bet ASV – briežus. Mazākiem dzīvniekiem kā suņi vai kaķi šī sistēma dzīvības diemžēl neglābs. Tiem būs jāpaļaujas uz autovadītāja modrību.

    Salīdzinot ar līdzīgām dzīvnieku detektēšansa sistēmām, kas izmanto infrasarkano starojumu (nakts redzamības pieeja), Volvo risinājums var tikt izmantots gan naktī, gan dienā.

    Šī tehnoloģija ir pieejama jaunajā Volvo S90 sedanā un XC90 džipā. Tāpat tā būs iestrādāta jaunajā Volvo V90 Cross Country universālī.

    AvotsWIRED
    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    26 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Olegs Falevics
    27.01.2017 18:28

    Pie šīs sistēmas pilsētas apstākļos baigi jāpierod, jo reaģē arī uz riteņbraucēju, ja stūre ir pagriezta uz tā pusi un it kā brauc virsū, bet īstenībā, piemēram, apbrauc bedri. Man katru dienu xc pats bremzē vairākas reizes. Un, joprojām, uzsit pa nerviem. Bet kopumā ļoti laba sistēma.

    Lapsinieks
    27.01.2017 20:54
    Reply to  Olegs Falevics

    a pilsētā izslēgt nevar?

    Olegs Falevics
    27.01.2017 21:16
    Reply to  Lapsinieks

    Var. Bet tad izslēdzas arī autopilots, kas sastrēgumos ir fantastisks asistents.

    Lapsinieks
    27.01.2017 22:04
    Reply to  Olegs Falevics

    nu jā… pilsētā varētu iebesīt riteņbraucēji :D

    Skābene
    30.01.2017 09:20
    Reply to  Lapsinieks

    Uz šosejas jau viņi uzvedas tāpat kā pilsētā, tikai ātrumi tur ir pavisam citi!

    Lapsinieks
    30.01.2017 09:33
    Reply to  Skābene

    uz šosejas tomēr viņu mazāk, vietas tur vairāk… es vienmēr domāju – kā šitās sistēmas darbojās, piemēram, uz Valdemāra ielas, kur ir 4 nosacītas joslas – ja trolejbuss – tad reāli trīs. Pirms simts gadiem tā pat bija vieta, kur man norāva spoguli mierīgi stāvot savā joslā. Un ja vēl tur gadās riteņbraucējs… paskarbi.

    KKTK
    30.01.2017 12:29
    Reply to  Lapsinieks

    Valdemārielā sen ir jāuztaisa normāla pirmā josla velo un normāla otrā josla automašīnām. Lai viss ir skaidrs un nodalīts, nevis kā visu laiku – spiešanās līšana un piekares laušana bedrēs, jo stūri pakustināt nedrīkst dēļ šaurības. Jā, un troļļu pieturas nost no auto joslas.

    Krotow
    30.01.2017 12:35
    Reply to  KKTK

    Būtu labi, taču atkal ķeza ar caurlaidību. Ja esi ievērojis, pa Valdemāra ielu reāli brauc 2 joslās. Tā vispār ir pēdējā iela vistālāk uz ziemeļiem, kur iespējams pa tiešo pārbraukt pāri Daugavai. Velojosla tur tagad sataisītu lielus mēslus. Ziemeļu šķērsojums, kas aizvāktu centram cauri uz Vidzemes pusi braucošos, joprojām ir tikai uz papīra.

    KKTK
    30.01.2017 13:07
    Reply to  Krotow

    Un par Ziemeļu šķērsojumu ir gatavas transporta plūsmas simulācijas (ātrumā vairs nevaru atrast linku). Visi esošie tilti un pats centrs ir tik pat sarkani kā tagad :) Tātad neko tas daudz nedos.

    Skābene
    31.01.2017 08:52
    Reply to  KKTK

    Tukša muldēšana! Pirms Dienvidu tilta uzcelšanas es no Ziepniekkalna līdz Republikas laukumam braucu ilgāk, kā mans čoms no Jelgavas ar vilcienu. Tagad brauciens ir daudz Raitāks, jo viss Ķekavas virziens ir noņemts no Salu tilta! Problēma tikai tajā, ka Dienvidnieks nav salaists kopā ar Jelgavas šoseju, tāpēc Jelgavas virziens joprojām iet pa Salinieku!
    Bet bez Ziemeļu šķērsojuma, visa Kurzemes un Jūrmalas plūsma iet caur Rīgas centru.

    KKTK
    31.01.2017 09:06
    Reply to  Skābene

    Tieši tā – tukša muldēšana ir komentāros:comment image:large

    Lapsinieks
    30.01.2017 12:37
    Reply to  KKTK

    diez vai tas tā būs. Tu r jau velojosla uztaisīta uz gājēju rēķina.

    KKTK
    30.01.2017 13:09
    Reply to  Lapsinieks

    Tā ir noziedzība pret gājējiem un ņirgāšanās par auto vadītājiem, kas turpina spiesties un līst pa to Valdemāra ielu kā nu kurais māk. Bet redzot ko sadarīja Barona ielā – lai tad labāk paliek kā ir…

    Skābene
    31.01.2017 08:47
    Reply to  KKTK

    Veloceliņš ir palaists pa Skolas ielu, paralēli Valdemārenei, lai tos ciskudrillistus trolejbusi nenobrauc!Nevajaga velosipēdiem braukt pa Valdemāreni, nevajag!

    Lapsinieks
    31.01.2017 09:17
    Reply to  Skābene

    arī bez velo Valdemāra iela ar savām 3 joslām ir pein in ās. Koku dēļ to paplašināt nevar ne par centimetru. Bet kaut kas jādara. Ziemeļu šķērsojums, protams, daļu problēmu atrisinātu.

    digitalk
    31.01.2017 09:27
    Reply to  Lapsinieks

    nekad līdz galam neesmu sapratis to pietāti pret kokiem. šeit jau ir ‘betona džungļi’ – pārstādiet kokus tuvāk ēkām un uztaisiet pusmetru brīvu katrā pusē ceļam. nu kaut vai pārdesmit centimetrus.

    Lapsinieks
    31.01.2017 09:48
    Reply to  digitalk

    Nē. Rīgu vajag padarīt maksimāli nedraudzīgu autobraucējiem. Velo un sabtransā spēks. Šo aksiomu kvalitatīvā darbībā varam novērot ziemeļeiropā. Tā ir mana pārliecība.

    digitalk
    31.01.2017 15:28
    Reply to  Lapsinieks

    tev ir pārliecība, bet tā nav aksioma.

    tad jāsāk ar aizliegumu riteņbraucējiem braukt pa ietvēm, kā Londonā. lai piedalās kopējā satiksmē uz ielas vai izdalīta veloceliņa, nevis nesas, kur pagadās ar ātrumu, kas pārsniedz gājējus reiz 2-3.

    Lapsinieks
    31.01.2017 15:35
    Reply to  digitalk

    te gan piekrītu. ja pac baigi pie tā piedomāju, tad bērni ejot mēdz mest visādus līkločus, brīžam bail.

    16.02.2017 13:40
    Reply to  Olegs Falevics

    Tas no kameras datiem? A kas ir, ja aizlīmē objektīvu?

    Olegs Falevics
    16.02.2017 13:47

    uz priekšējā stikla ir kameras/sensori. Ja doma ir par aizlīmēšanu, tad labāk vienkārši pirkt vecāka tipa auto bez šādām funkcijām ))

    16.02.2017 14:59
    Reply to  Olegs Falevics

    Es spriedelēju, kas notiek ar auto smadzenēm tādā situācijā un vai sastrēgumu “autopilota” funkcija saglabājas, ja pazūd bilde.

    Īsāk sakot, vai tā nevar salabot šo: “Bet tad izslēdzas arī autopilots, kas sastrēgumos ir fantastisks asistents.”

    Olegs Falevics
    16.02.2017 15:32

    Es sapratu to domu :) man liekas, ka tur viens sensors ir atbildīgs par vairākām programmām. Gan zīmes atpazīst, gan gājējus, distanci utt skenē. Un principā, izvietojums it tāds, lai visu laiku būtu tīrs, jo atrodas logu slotiņu darbības laukā. Ja aizlīmē, visticamāk, ka uzkaras visa drošības sistēma.

    Skābene
    30.01.2017 09:17

    Ja sistēma gājēju atpazīst kā lielu dzīvnieku, tad kā sistēma atpazīst bērnu!?Pielīdzina sunim un kaķim, kas nav lieli dzīvnieki!?

    digitalk
    31.01.2017 15:45
    Reply to  Skābene

    stāv vertikāli. diezvai tu notrieksi suni, kas ceļa vidū stāv uz pakaļkājām.

    Lapsinieks
    31.01.2017 15:57
    Reply to  digitalk
    Reklāma