Digitālās kriptovalūtas Bitcoin iegūšanā ir iestājies viens no iepriekš zināmajiem lūzuma punktiem – uz pusi samazināta Bitcoin ieguve “rakšanas” ceļā. Iepriekš katras 10 minūtes bija iespējas “izrakt” 25 Bitcoin (aptuveni 16 000 dolāri), kamēr šobrīd 10 minūtēs var iegūt tikai 12.5 Bitcoin.
Šāda ieguves samazināšanās ir iebūvēta Bitcoin pamatā, turklāt Bitcoin ieguve tiek uz pusi samazināta katrus četrus gadus, lai noturētu Bitcoin vērtību un izlaides samazinājumā ir ierēķināts arī datoru veiktspējas pieaugumus.
Tiek pieļauts, ka daudziem vairs nebūs izdevīgi uzturēt tehnoloģijas Bitcoin ieguvei. Izdzīvos tikai tie, kuriem pieejamās elektrības cenas ir ļoti zemas. Nākamais Bitcoin “rakšanas” apjomu samazinājums gaidāms 2020. gadā.
Tā arī nekļuva skaidrs, kas tad īsti ir tā “rakšana”
Iztēlojies Bitcoin rakšanu kā analoģiju zelta ieguvei. Iespēja atrast zeltu ar katru dienu arī kļūst mazāka. Reāli zelts pēc tā lietošanas vērtības ir pilnīgi neizmantojums sūds ar atseviškiem izņēmuma gadījumiem. Ja zelts būtu tikpat brīvi iegūstams kā ūdens vai gaiss, tad tam nekad nebūtu tādas maiņas vērtības. Vērtību piešķir tā ierobežotais daudzums un, galvenokārt, pats cilvēks. Bitcoin rakšanai ir tāds pats princips, bet digitālā vidē “rakšana” izpildās kā hashu meklēšana. Ar speciālas programmas palīdzību vari ilgstoši meklēt tos hashus un par atrastiem hashiem saņemt Bitcoinus. Ierobežoti viņi ir tāpēc, lai tiem Bitcoiniem būtu kāds noteikts daudzums un tāpat kā zeltu, to ar laiku varētu atrast ar vien mazāk un mazāk un ar ļoti niecīgu kopējo Bitcoin pieaugumu. Ne tā kā USD un EUR, kad vajag, tad piedrukā klāt.
Paldies par skaidrojumu!
Ar fiziskiem elemetiem viss ir saprotams, zelts ir tik cik ir un tas atrodas tur, kur atrodas, bet virtuālajā vidē viss tik saprotams vairs nav..Kas tie hashi tādi ir un kapēc tie ir vērtīgi?
Virutālajā vidē tāpēc ir izveidota līdzīga metode atbilstoši virtuālās vides specifikai. Ja fiziskā telpā tu meklē fiziski paslēptas lietas, tad digitālajā vidē tu vari meklēt tikai informāciju – šajā gadījumā tādu, kas ir šifrēta. Šifrēta tāpēc, lai uzreiz visiem nebūtu pieejama. Lai kaut kā to “riteni” iekustinātu, izdomāta tika, manuprāt, super ideja – Bitcoinu rakšana, lai kāds varētu jau pie šīs valūtas tikt, tāpat kā ar zeltu – ne jau visi prata zeltu atrast. Pavisam vienkāršotie izsakoties, hash ir ciparu/burtu virknējums un katru Bitcoin sākotnēji tikai tādā veidā varēja atrast, līdz tie palika ar vien grūtāk un grūtāk atrodami. Ja sākumā tos hashus bija viegli atrast, piemēram, ABCDEF, tad tagad programmai, lai atšifrētu AH£$£9V@M@334qwMc)£!13$ paies daudz ilgāks laiks, jo tikai šādi hashi vairs ir palikuši. Nu tas tā, ļoti triviāli izsakoties. Protams, tie kas to sāka ātrāk darīt ir ieguvēji, pie nosacījuma, ja valūta nākotnē šķitīs vērtīga arī citiem cilvēkiem, bet pārējie vairs nevarēs Bitcoinus, kā saka, na haļavu atrast. Mēs jau zeltu arī na haļavu neatrodam uz ielas :)
No īstā zelta reāls labums ir tā izmantoša elektronikā u.c., kur vajadzīgs materiāls ar labu elektrovadāmību un noturību pret koroziju. Pārējais izlietojums tam ir alkatīgu prātu uzpūsts fufelis.
Realitātē Bitcoin “rakšana” ir maksājumu apstiprināšana – tā kā bitcoin nav uzticamas trešās puses, kas pārliecinātos, ka tu vienu un to pašu naudu neiztērē vairākkārt, – ikdienā šī uzticamā trešā ir, piemēram, Swedbank – tad ik pēc ~10 minūtēm tiek apstiprināti visi maksājumi, piekabinot jaunu bloku blockchainā – visu izdarīto maksējumu vēsturē.
Tad nu šī jauna bloka izveidošana ir tā rakšana, par kuru tā autors tiek atalgots ar 12.5BTC un vēl nedaudz maksājumu nodevām. Lai izveidotu jaunu bloku ir jāatrod kāds gadījuma skaitlis (nonce), kuru nošifrējot kopā ar merkle root (visu blokā saglabāto maksājumu hash) un iepriekšējā bloka hashu iegūs hashu, kurš sākas ar tīklā noteikto ‘0’ skaitu (šo 0 skaitu nosaka tīkla difficulty, kas tiek regulāri pielāgota, lai bloki tiktu veidoti ik pēc 10 minūtēm). Tā kā šobrīd tīkla grūtība ir ļoti liela, nepieciešama ļoti liela jauda, lai tādu atrastu pirmais un “izraktu” bloku.
Tātad īsumā Bitcoin rakšana ir bezjēdzīga elektrības tērēšana milzīgos apjomos, lai nodrošinātu sistēmas drošību.
Tas ir vēl lielāks sviests, nekā virtuālā zelta pirkšana par reālu naudu.
“par reālu naudu” es domāju ir galvenais atslēgas vārds. Kas tieši ir šī tava “reālā nauda”?Nauda pati par sevi jau nav reāla. Reāla varbūt tikai vienošanās. Nauda ir vienošanās ekvivalents. Šodien tie varbūt EUR un USD, rīt kaut vai konfekšu papīriņi, ja vien manam vienošanās partnerim tie ir ko vērti.
Reāli, ja apstāsies tehnikas piesaiste rakšani tad arī aprite apstāsies, jo lai Tu varētu maksāt, tev jābūt pieejamai visai maksājumu vēsturei. Tad ir 2 varianti, turēt savu PC kas to uzskaitīs vai uzticēt savu maku trešajām pusēm un tur jau atkal tieša līdzība ar bankām, jo maku uztici trešajām pusēm un paši bitcoin izstrdātāji norāda, ka tur ir riska elements. Un vēl iekustini smadzenes, pagaidām šo valūtu labi ja 10% pasaules iedzīvotāju aktīvi lieto. Iedomājies ja tie būtu 60-70%. Tad būtu vajadzīgas nejēdzīgas skaitļošanas jaudas, lai tikai uzturētu veikto maksājumu vēsturi un nerunājot par jaunu dalībnieku, kuram jau tagad jāgaida vismaz 5h lai sasinhronizētos ar serveriem… tad tas būtu pāris nedēļas. Tā pat, beigsies hashi, paņems atkal par pāris bitiem drošākus un atkal raks tālāk. Iefomājies 1MB hashu rakt, tagad jau ir tikai bitos rok …
Ko Tu domāji ar “virtuālā zelta” un “reālu naudu” ?
Ar reālu naudu es domāju to kas man ir lieka šodien ko varu investēt daudz jēdzīgāk (NĪ, fiziski dārgmetāli utt., kam vērtība būs vienmēr, arī pēc kariem vai naudas reformām) Bet ir cilvēki kas pērk “papīra” zeltu, kas vēl reāli nav iegūts un diez vai tiks. Vai arī visādus shitcoinus. Burbulis vai piramīda, īsāk sakot.
:)
Vai kāds zin, kur lai es Latvijā nopērku 300 videokartes BitCoin rakšanai?
Man ir džeki kas ar šo nodarbojas Krievijā, tur elektrība pa kapeikām.
nauda nav šķērslis!!!
Tik daudz attiecīgās videokartes tu tagad Latvijā pavisam noteikti uzreiz nesakasīsi. Globāli arī būs pagrūti, būs jālasa kopā no dažādām vietām. Drīzāk meklē cilvēkus, kas organizē lielus pasūtījumus grupās.
>šobrīd 10 minūtēs var iegūt tikai 12.5 Bitcoin
pie tagadējā kursa 1 BTC = $2546.00 nemaz nav slikti))
manuprāt, ir vērts izlasīt lai arī vienkāršoto, bet masām vairāk piemēroto materiālu https://meduza.io/cards/v-rossii-raskupayut-videokarty-dlya-mayninga-bitkoinov-tak-i-pravda-mozhno-zarabotat lai saprastu, ka šobrīd nepietiek ar kompi, softu un pāris kWh.
Bitcoin ne tuvu nav vienīgā kriptovalūta, ko šobrīd var mainot.
Jā, tieši to var izlasīt medūzas rakstā.