“Mēs vēlējāmies būt liela Nācija. Lielāka nekā Somija. Dižena Nācija. Varbūt tik pat lieli kā Zviedrija,” no Slush skatuves par eIgaunijas ePilsonību jokoja Taavi Kotka, pirmā pasaules Valsts Stārtapa izpilddirektors. Igaunija, valsts ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju vēlas būt par lielāko pasaulē un, kā katra reize, kad redzu igauņu lepnumu ar viņu valsts IT sasniegumiem, arī Slush 2015 uzruna un tam sekojošā intervija mediju telpā bija lieliska praktiskās pašprezentācijas pieredze.

“Pasaules lielākās taksometru kompānijas Uber īpašumā nav neviena taksometra, zemeslodes lielākā medija īpašnieks Facebook neražo ne kripatu satura tajā, pasaules lielākā tirgotāja Alibaba rīcībā nav savas preču noliktavas..” Kotka uzskaitīja faktus un iemeslus, kuri ir pamatā ePilsonības koncepcijai un igauņu “pasaules pārņemšanas plānam”.

Es, šo rindu autors, esmu viens no tiem, kas regulāri saņem ziņas no eIgaunijas projekta veidotājiem un pašā sākumā, kad šo iniciatīvu uzsāka biju ļoti optimistisks par tās izdošanos. Jāatzīst, ka tempi kādos eIgaunija aug ir mazāki, nekā sākotnēji tika plānots, un process virzās stabili, līdz nācijai, kas mērāma desmit miljonos eIgaunijas pilsoņu vēl ļoti tālu.

Taavi Kotka
Taavi Kotka

Mareks: Ja īsumā jāpastāsta – kas ir eIgaunijas pilsonība, kādi resursi tika ieguldīti, lai izveidotu šo projektu?

Taavi : Infrastruktūra jau bija gatava gandrīz pilnībā – mēs veicām nelielu labojumu likumdošanā, kas paredz šādu iespēju, taču visi šie e-pakalpojumi jau bija un ir pieejami mūsu pilsoņiem un tie tiek pakāpeniski pilnveidoti un attīstīti. Tā mēs neesam radījuši neko principiāli jaunu un tērējuši uz šo lielus budžeta līdzekļus (kopumā, šeit tie bija 300 tūkstoši eiro). Es esmu pārliecināts, ka esam ar uzviju atguvuši šo summu publicitātē, vai neskaitāmos pasākumos, kur piedalāmies, tai skaitā šeit – Slush.

Mareks: Vispirms – pastāstiet kādu labumu ePilsonība dod Igaunijas pilsoņiem, kā varat pamatot savas valsts iedzīvotajiem tā nepieciešamību?

Taavi: Pavisam vienkārši – katrs jauns mūsu valsts ePilsonis ir potenciāls nodokļu maksātājs un klients kā Igaunijas valstij, tā ari jau esošajiem uzņēmumiem Igaunijas teritorijā. Vairāk nodokļu nozīmē, ka stabilāk varēs pastāvēt tā valsts, kā institūcija, kas šobrīd nodrošina sociālos, ekonomiskos un drošībspējas pakalpojumus mūsu teritorijā. Vienkārši – tādēļ šis projekts valsts iekšienē ir viegli izprotams.

Mareks: Lūdzu noraksturojiet, kas ir ideālais Igaunijas e-pilsonis, kādam jābūt šim cilvēkam?

Taavi: Visupirms, manuprāt nav tāda ideāla pilsoņa profila. Liela daļa no mūsu ePilsonības programmas 7000 dalībniekiem ir somi. Kāda daļa ir cilvēki, kas tērē savu laiku un naudu, lai principiāli atbalstītu šo projektu (un tā kā tas nav bez maksas, tas ir nevis virtuāls, bet gluži konkrēts atbalsts). Daļa no ePilsonības programmas dalībniekiem ir uzņēmēji ārpus ES robežām, bet no netālām kaimiņzemēm, tādām kā Baltkrievija vai Ukraina, kuriem mūsu piedāvātā e-pakalpojumu platforma ir reāla iespēja sekmīgi attīstīt biznesu pasaules līmenī. To pašu varu sacīt par mūsu ePilsonību ieguvušajiem Indonēzijā un citās, no mūsu skatījuma, eksotiskās valstīs – tā ir laipa, legāla Eiropas biznesa virzienā. Viņi maksā nodokļus, nodarbojas ar reālu uzņemējdarbību.

Taavi Kotka
Taavi Kotka

Jāatgādina, ka izmantojot e-pakaloojumus Igaunijā savu uzņēmumu dibināt un nokārtot nepieciešamo valsts birokrātijas procedūru var paveikt 18 minūšu laikā.

Mareks: Mēs esam Slush un man jājautā – cik veiksmīgi uzsācēj-uzņēmumi izmanto šo iespēju būt eIgaunijas “pilsoņi”?

Taavi: Daudz diskutējam ar investoriem un riska kapitāla uzņēmumiem. Kopumā mūsu shēma, līdzās Izraēlas piedāvātajai ir viena no vissekmīgākajām attiecībā, piemēram, uz kapitāla nodokli, akciju opcijām. Mūsu piedāvājums nav izdevīgs uzsācēj-uzņēmumiem, kas grib pārdot uzņēmumu un saņemt izmaksu par savām daļām uzņēmumā, taču – cik daudz pasaulē ir stārtapu, kuri tiek pārdoti pirmajos trijos gados, un – tā mēs varam motivēt uzņēmumus šo laiku būt aktīviem tieši Igaunijā.

Mareks: Kā vērtējat tos uzsācēj-uzņēmumus, kuri atrodas pelēkajā zonā, no tradicionālās ekonomikas skatpunkta, piemēram Uber un tam līdzīgos, kuri sagrauj iepriekš pastāvējušās shēmas, nozares? Esat tiem atvērti arī eIgaunijā?

Taavi : Lai ilustrētu Jums šo situāciju – jā mums bija viens departaments ekonomikas ministrija, kas pateica nē Uber. Mēs ļoti ātri šo jautājumu sakārtojām un nelikām šķēršļus, jo mūsu skatījums ir – šādi uzņēmumi, pakalpojumi nāks neizbēgami, pasaules ekonomika mainās un mainās patērētāja vajadzības. Mēs esam atvērti arī šādiem uzsācēj-uzņēmumiem, ja viņi gatavi legāli darboties, maksāt nodokļus un dot iespējas darba tirgū jauniem tirgus dalībniekiem – lai notiek. Starp citu – Uber gadījumā, viņu šoferis ir, raugoties no valsts un nodokļu iekasējuma, daudz labāks nodokļu maksātājs, nekā līdzšinējais taksometru tirgus kopumā.

Taavi Kotka, Riku Mäkelä, Miki Kuusi. 
Slush 2015 November 11-12th Helsinki, Finland Photo: Jussi Ratilainen www.jussiratilainen.com
Taavi Kotka, Riku Mäkelä, Miki Kuusi. 
Slush 2015
November 11-12th
Helsinki, Finland
Photo: Jussi Ratilainen
www.jussiratilainen.com

Savas runas noslēgumā no Slush foruma skatuves Taavi Kotka piešķīra eIgaunijas goda pilsoņu apliecības Slush tagadējam izpilddirektoram Riku Mäkelä un bijušajam Slush izpilddirektoram Miki Kuusi. Vēl viens PR stiķis.

  • Līga

    mjaa.. tikai esot jau 3 mēnešus regulāri Igaunijā, tā arī nav izdevies tikt pie residence permit digitāli, jo lai tiktu pie supper e-pilsonības, jāatrod laiks ierobežotā darba laikā, nonākt 1 punktā Tallinas centrā, lai uzrādītos fiziski un savus dokumentus. Pirms tam pie igauņu e-labumiem īsti netiek.
    PR tas ir jaudīgs, bet paši igauņi par saviem e-pakalpojumiem nav īsti sajūsmā.

  • Šis labs. Ar šo konceptiņu saskāros Forbes Equity Club pasākumā šā gada vasaras sākumā.
    Tas, ka tur džekiem ir nedaudz citāds skats valsts līmenī, kā LV, un kopīgs mērķis, tas ir diezgan skaidrs…