Otrdien Eiropas Parlaments pieņēma jauno telekomunikāciju tiesību aktu paketi, kas no 2017.gada jūnija vairs neļaus piemērot viesabonēšanas uzcenojumu, iedzīvotājam lietojot mobilo tālruni citā ES dalībvalstī. Jaunie noteikumi nodrošina arī vienlīdzīgas tiesības uz piekļuvi internetam.
Jau no 2016.gada 30.aprīļa viesabonēšanas uzcenojums (salīdzinājumā ar tarifu, ko abonents maksā savā mītnes zemē) nedrīkst pārsniegt:
- +0,05 eiro minūtē par balss zvaniem;
- +0,02 eiro par īsziņu;
- +0,05 eiro par megabaitu par mobilā interneta lietošanu.
„Viesabonēšanas tarifu pārtraukšana atvieglos dzīvi daudziem – vienkāršajiem iedzīvotājiem, jauniem, inovatīviem uzņēmējiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un dažādām organizācijām,” teica ziņotāja Pilar del Castillo (EPP, Spānija) debatēs pirms balsojuma. „Pateicoties šim balsojumam, Eiropa arī kļūs par vienīgo reģionu pasaulē, kas ar likuma spēku garantē atvērtu internetu un tīkla neitralitāti. Tīkla neitralitātes principu tieši pielāgos 28 ES dalībvalstīs. Tas arī nodrošinās, ka interneta ātrumu vairs nedrīkstēs pielāgot tam, kurš satura nodrošinātājs maksā vairāk,” viņa teica.
No 2017.gada 15.jūnija Eiropas Savienībā būs aizliegts piemērot viesabonēšanas tarifus par telefonsarunām, īsziņām un mobilā interneta lietošanu. Maksimālo uzcenojumu par zvanu saņemšanu Eiropas Komisija precizēs vēlāk, bet gaidāms, ka tas būs ievērojami zemāks nekā par izejošajiem zvaniem.
Peļņas nodrošināšana operatoriem
Daudzviet tiek norādīts, ka šobrīd vairāki Eiropas mobilo sakaru operatori paļaujas uz viesabonēšanas maksām, kas nodrošina būtisku peļņas daļu. Pēc 2017. gada vidus šāda veida bizness paputēs, tāpēc jau šobrīd mobilo sakaru operatori slēdzot līgumus par savienojumu maksām nākotnē, lai vismaz “izietu pa nullēm”.
Tiek arī norādīts, ka Lielbritānijas mobilo sakaru operatori ķērušies pie līgumu slēgšanas, kas ļaus pirms 2017. gada jūnija piedāvāt viesabonēšanas maksas atbilstoši jaunajām Eiropas prasībām, tādējādi piesaistot sev papildus klientus.
Ja mobilo sakaru operators varēs pierādīt, ka viņš nespēj atpelnīt izmaksas, ko rada sakaru nodrošināšana citās ES dalībvalstīs, un ka jaunie noteikumi ietekmēs arī cenas vietējiem abonentiem, regulators katrā dalībvalstī (Latvijā – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija) varēs atļaut ārkārtas gadījumā noteikt nelielu papildmaksu, lai atgūtu šīs izmaksas. EP deputāti likumdošanas sarunās panāca, ka dalībvalstu regulatoriem būs tiesības operatora noteikto piemaksu mainīt vai neatļaut.
Lai aizsargātu nozares operatorus pret iespēju, ka lietotāji varētu šo likumu izmantot ļaunprātīgi, piemēram, darbojoties „mūžīgā viesabonētāja režīmā”, operatoriem pie zināmiem nosacījumiem varētu atļaut iekasēt nelielu piemaksu, kurai tomēr jābūt zemākai par pašreizējiem viesabonēšanas tarifu griestiem. Precīzus noteikumus par to, kā tas parādīsies līgumos par sakaru pakalpojumu sniegšanu, vēl izstrādās Eiropas Komisija, sadarbojoties ar telekomunikāciju nozares regulatoriem dalībvalstīs.
Brīva piekļuve internetam
Jaunie noteikumi uzliek pienākumu interneta pieslēguma nodrošinātājiem vienlīdzīgi izturēties pret visu veidu saturu, proti, nedrīkstēs bloķēt vai palēnināt piekļuvi noteiktam saturam, lietojumprogrammai vai pakalpojumam komerciālu apsvērumu dēļ. To drīkstēs darīt vien tad, ja vien tas būs vajadzīgs tiesas spriedumu pildīšanai, tiesību aktu pildīšanai, kiberuzbrukumu apkarošanai vai datplūsmas pārblīves novēršanai. Ja minēto iemeslu dēļ būs jāiejaucas datplūsmā, tam būs jānotiek pārredzami, nediskrimējoši un proporcionāli, un to nedrīkstēs darīt ilgāk, nekā nepieciešams.
Tomēr operatoriem būs ļauts piedāvāt specializētus pakalpojumus (piemēram, labāku interneta kvalitāti, kas vajadzīga noteiktu pakalpojumu sniegšanai), bet tikai ar nosacījumu, ka tas neietekmēs pārējo datu plūsmas kvalitāti.
Interneta ātrumam jāsasniedz solītais
EP deputāti panāca, ka interneta nodrošinātājiem būs topošajiem līgumslēdzējiem par fiksētā vai mobilā interneta pakalpojumiem skaidri jānorāda, ar kādu vidējo augšupielādes un lejupielādes ātrumus viņi var rēķināties (salīdzinājumā ar reklāmu, kurā parasti norāda maksimālo interneta ātrumu).
Datplūsmas atšķirības no solītā, ja tās būs pastāvīgas vai gadīsies regulāri, sniegs lietotājam tiesības uz kompensāciju vai līguma laušanu. Dalībvalstu regulatori būs atbildīgi par lēmumu, vai solītā un reālā interneta ātruma atšķirības ir pietiekamas, lai to uzskatītu par līguma pārkāpumu.
Lai arī jāgaida vēl ilgi, tomēr prieks, ka tas bardaks reiz beigsies.
Šobrīd jau ienākošie zvani ES ir bez maksas, kas arī ir ļoti, ļoti patīkami, tikai jātrāpa pareizajā operatorā, ja pareizi atceros.
Kamēr Eiropā darbojas daudzi lokālie operatori, tikmēr es neredzu iespēju viesabonēšanas izzušanai kā parādībai. Jautājums tikai, kā to noformēs – ietvers vietējā tarifā, un dažādu operatori veiks savstarpējos norēķinus?
kad būs 2-3 paneiropas operatori, tad jā, viņiem būs vienalga kurā tīkla segmentā atrodas viņu klients.
Precīzi – operatori veiks savstarpējos norēķinus. Tikai vēl jāizdomā kādas būs naudiņas.
Strāda pie vairumtirdzniecības cenu samazinājuma, lai to valstu dēļ, kurās nav telekomunikāciju konkurence, neciestu mūsu u.c Baltijas, Skandināvijas valstu operatori un viņiem nebūtu jāceļ vietējie tarifi.
Jautājums par internetu – ja šobrīd lietoju bezlimita datu plānu, tad pēc 2017. gada 1. jūnija internetu lietojot ārzemēs skaitīs centus par izlietoto daudzumu vai ņems vērā mājas operatora pieslēgumu?
Tu domā tā – ka aizbrauksi uz ārzemēm – turpināsi kačāt torentus, klausīties spotifai un skatīties blēņas jūtūbē par tiem pašiem 10 rubļiem mēnesī? :D :D :D
Jā, tas būtu tikai normāli.
Es nedomāju, es vēlos noskaidrot. Kartes jau būtu primāras, svešā pilsētā vieglāk orientēties nemaz nerunājot par braucieniem starp pilsētām un valstīm.
Gan jau līdz 2016. gada vidum tiks precizēti visi šāda veida jautājumi. Šobrīd nespēju atrast precīzas atbildes par datu izmaksām ārpus savas valsts.
kurš tad vispār lieto onlaina kartes navigācijai??? Here maps un viss bumbās.
Un no ārpuses pārbraucot pāri Vācijas robežai, komplektā ar no pirātu torentiem kačāto filmu saņemsi arī glītas tērauda aproces un bezmaksas vonungu ar rūtainu logu.
par fāterlandi nezinu, bet bik uz ziemeļiem no tās man drugans teica – tikai nekačā neko, paskaties vai torenprogza izrubīta, a to rīt no rīta būšot klāt. Nu es, protams, nepārbaudīju… Tur ar savi gemoroji – pats nevari likt kādu wifi nosaukumu un paroli gribi – iedod Tev operators kautkādu bereberdu un paroli no burtu un ciparu kombinācijas. vieglāk atmest ar roku un iztikt…
Par Skandināvijas valstīm nezinu, taču par to pašu Vāciju tur dzīvojošie čomi stāsta brīnumu lietas. Viens no viņiem, lai neuzrautos, torentu vilkšanas servisu beigās palaida tepat Latvijā savu vecāku mājās. Par WiFi ierobežojumiem arī ir dzirdēts tikai no Vācijas. IMHO tā šobrīd ir vienīgā ES valsts ar “ne visai brīvu” internetu :)
Gaidam, kad LV būs likums par torrentiem.
jau tagad viss ir, nav tikai kam izpildīt, vai arī nav gribas. Vaina jau nav torentos (tāpēc tāda likuma nebūs), bet gan saturā, kas saistīts ar autortiesībām. Torentu var izmantot arī darba failu pārsūtīšanai, fotogrāfiju utt. Pat failiem.lv piedāvā lielos failus vilkt ar torentu.