Šķiet, pat nosacīti galvenais 9. marta Apple prezentācijas varonis – Apple Watch – nav izraisījis tik daudz diskusiju, kā jaunā, superplānā, supervieglā un visādā citādā ziņā “super” MacBook nolāpītā USB-C pieslēgligzda.
Kā aizlaikos TV ekrānā teica Aina Poiša, “pirms tu izplūsti asarās, vai gribi par to parunāt?”.
Kursors.lv grib.
Klausaities.
Lai nesāktu uz pārāk augsta emocionālā viļņa (un būtu vietas kāpinājumam), gribēju sākt ar faktiem, bet tos lieliski jau aprakstījis Artis, tāpēc neatkārtošos un ar prieku samierināšos ar kārtējo eholālisko lomu Kursorā :)
Tātad, faktus pie malas, pārejam pie literārās daļas – raudāšanas (vai, tieši otrādi – neraudāšanas):
Vispirms, par paredzamo izplatību industrijā:
ne jau mēs – lietotāji – esam un būsim tie, kas ietekmēs un izvēlēsies, ko lietosim, ko ne. Tā ir tikai ilūzija. Atceramies, ko Volands teica sarunā ar Meistaru pie Patriarhu dīķiem pēc tam, kad tramvajs bija nobraucis Berliozu – Vai tiešām jūs domājat, ka viņš pats sevi tā izrīkoja? (atvainojiet, Meistaru un Margaritu esmu lasījis tikai oriģinālvalodā un nezinu, kā šo fragmentu tulkoja Ojārs Vācietis; apsolu – paskatīšos).
Tieši tas pats arī tehnoloģijām, standartiem un pieslēgvietām – visu nosaka inženieriskie un biznesa apsvērumi, iesaistīto pušu ietekme industrijā un virkne ar ražošanu saistītu lietu.
Jāteic, ka ne vienmēr viss rit gludi – iespējams, kļūšu subjektīvs, bet neko briesmīgāku par USB 3 Micro-B pēdējā laikā neesmu redzējis (tas ir saplacināta B formas spraudnis 2,5” USB 3 ārējajos cietņos) – konektors, kā apstiprina servisa čaļi, ir vārīgs, izskatās ne visai OK un ieliekams tikai vienā veidā, pie tam, smalkās detaļas liek domāt, ka, nepareizi ieliekot, to itin viegli sabojāt.
Ar USB-C šai ziņā viss kārtībā – standartu ir pieņēmuši visi industrijas spēlētāji, kuri ir pietiekamā svara kategorijā, lai tos kāds vispār uzklausītu.
Konektors ir glīts, iespraušanas virziens nav svarīgs, un arī pietiekam mazs, lai tam pietiktu vietas arī mobilajās ierīcēs (cita starpā, MacBook nav pirmais – Nokia N1 planšetē ir, lai arī ar USB 2.0 specifikāciju), un tā talantu saraksts ir gana garš, lai spētu nodrošināt praktiski jebkuru no vadu savienojuma gaidītu funkcionalitāti.
Tāpat, ir pietiekami ticami, ka jau netālā nākotnē parādīsies monitori, kuriem būs USB-C tipa pieslēgligzda video/audio un datu pārraidei (hmmm, kāpēc gan ne arī Apple Cinema 5K ar trīsgalvainu USB-C, Thunderbolt2 un MagSafe?).
Tātad, īsais secinājums: lieliski, gaudošanai iemesla nav – nav nekādu pazīmju, ka standarts neiedzīvosies, jo īpaši, zinot, ka USB standarta veidotāji ir apstiprinājuši, ka arī vairāki nākošie USB standarti izmantos USB-C spraudni un ligzdu.
Ja skatāmies no Apple lietotāju viedokļa,
tad jaunajai ligzdai, kā jau visam, ir sava saules, un sava ēnas puse.
Saulainā puse ir tā, ka, atšķirībā no MagSafe, tas ir kopējs industrijas standarts, kas, savukārt, nozīmē to, ka nav šķēršļu trešo ražotāju lādētāju, ārējo bateriju, utjp., ienākšanai tirgū. Ja kāds neatceras, tad MagSafe nebija MFI (Made For iPhone) līdzīgas sertifikācijas no Apple puses, un jebkuru kreiso lādētāju ražotāju Apple visai nikni apkaroja.
Ēnas puse ir tā, ka, atšķirībā no MagSafe, USB-C savienojums maģiski neatvienojas, ja paraujam aiz vada. No otras puses, par mūsu telefona vai plāceņa Lightening vadu varam teikt tieši to pašu. Un, ja paskatāmies, tad jaunais MacBook ir drīzāk iPad, nekā datora svara kategorijā.
Cita lieta, par kuru mēs šobrīd varam tikai izteikt minējumus, ir: vai jaunais USB-C nokļūs arī lielāko Apple datoru sānos un, ja nokļūs, vai tas no turienes izspiedīs MagSafe un, kazi, arī Thunderbolt, vismaz 11” un 13” būkos?
Laiks rādīs, un ir sajūta, ka tiešām rādīs :) Jebkurā gadījumā, MagSafe ir tik saprātīgs un elegants risinājums, ka par tā izzušanu no ne-planšetes izmēra Apple datoriem atļaušos šaubīties un man būs mazliet žēl.
Bet tagad – tuvāk MacBook sāpēm: kāpēc tikai viens?
Skaidrs, ka lielā jezga sacēlās ne tik daudz par to, ka jaunajam MacBook ir USB-C tipa pieslēgligzda, bet gan par to, ka tā ir tikai viena.
Atkāpsimies atpakaļ laikā – uz 2008. gada janvāri. Stīvs Džobss prezentē MacBook Air (@49:14). 13” ekrāns, 2GB RAM, 1,6GHz C2Duo procesors un viegli iereibuša bruņurupuča ātruma 80GB 1,8” cietais disks, kuru, cita starpā, izmantoja iPod Classic. Cena – šaušalīgi 1799 USD Amerikā, kas ierobežotās pieejamības dēļ izpaudās kā 2000+ Ls pie mums. Ja vēlējies un biji gana sabiezējis, varēji pasūtīt modeli ar 64GB SSD un ātrāku, 1,8 GHz, procesoru, kas sadārdzināja pasākumu vēl par 1000 Ls (~4270 €)…
Un šim datoram bija, uzminējāt, viena USB 2 pieslēgvieta, plus microDVI video izvadei.
-Auditorijas trešajā rindā dzirdu saucienus, ka jaunajam taču nav atsevišķas video izejas.
-Taisnība. Tomēr šoks tā laika situācijā bija ne mazāks, iespējams, pat lielāks – lai arī tai laikā pilnā sparā plosījās netbūku sērga (mazi, lēni un citādā ziņā dikti slikti datoriņi par tiem laikiem lētu naudu), un visi bija apraduši ar domu, ka klēpjdators ir iespējams arī ar mazāk par 4 USB pieslēgligzdām, tas (MacBook Air) bija šoks.
Air šķita kaut kas pilnīgi maģisks dizaina un pieejas ziņā, jo biznesa datoram kaudze ar pieslēgligzdām tika uzskatīta par neapstrīdamu nepieciešamību – mobilā datu pārraide bija bērnu autiņos (no masveida pielietojuma viedokļa), pirmajam iPhone bija knapi puse gada, 3G pārraide parādījās High-End modeļos, un īsti pat nebija saprātīga veida, kā to izmantot…
Tagad laiki ir citi – bez tādiem vai citādiem mākoņiem un visu veidu bezvadiem šodien dzīve ir neiespējama, peli ar vadu izmanto tikai geimeri un dīvaiņi, klēpjdatora baterija iztur vairs ne divas, trīs vai četras, bet gan deviņas, desmit un pat vairāk stundu.
Respektīvi – objektīvi skatoties, nepieciešamība pēc pieslēgvietām šai laikā ir samazinājusies.
Tai pašā laikā, daudzi vēlas pieslēgt savu klēpjdatoru pie ārēja monitora, jo īpaši, ja dzimtā ekrāna izmērs nav 15+ collas, vai arī pieslēgties pie projektora, lai parādītu savu prezentāciju. Šobrīd tirgū gandrīz nav perifērijas ierīču ar USB-C ligzdu (ok, pāris ražotāju zibatmiņas un ārējie cietie diski), vēl vairāk – arī paši USB-C vadi ir eksotika, un jaunā MacBook pircēja rīcībā, vismaz iesākumā, būs tikai komplektā līdzi dotais USB-C uzlādes kabelis…
Nu, ko – sākam šņukstēt? –Nē, vispirms paveiksim mazu domu eksperimentu un paskatīsimies uz šo situāciju no Apple skatapunkta.
Un te nu lietas pamazām sakārtojas – redz, Apple neveido savus klēpjdatoru modeļus kā universālu risinājumu visiem dzīves gadījumiem – katram modelim ir savs lietotājs: 15” MacBook Pro Retina ir galddatora aizstājējs, pamatā orientēts uz tiem, kam pamata darbs ir audiovizuālā lauka aršana, vai arī ekseļa burvjiem, kuriem gribas pēc iespējas plašāku pārskatu pār savu milzizmēra tabulu. Mazā Retina un MacBook Air, savukārt, mērķē uz skaitliski krietni lielāku auditoriju – visu krāsu, dzimumu un ticību ofisa planktonu un mājas lietotāju, kurš sev vien zināmu iemeslu dēļ nospriedis, ka klēpjdators mājās ir labāks risinājums par, teiksim, 27” iMac 5K (parastie iemesli – vietas trūkums vai nepieciešamība pārvietoties kopā ar datoru).
Uz ko tad mērķēts MacBook? -Šķiet, ka, Appleprāt, tas paredzēts tiem, kuri grib tādu iPad, kurš patiesībā ir dators ar pilnizmēra datora operētājsistēmu, funkcionalitāti un fizisku tastatūru (reizi pa reizei nākas tādus sastapt). Vai arī uz tiem, kuri grib datoru ceļošanai, kā papildinājumu mājā un/vai ofisā stāvošajam lielākajam brālim.
Jaunais MacBook – dators cilvēkam, kurš nav ar mieru pirkt iPad?
-Jā, acīmredzot. Tādam, kurš vēlas būt pēc iespējas mobils, vienlaikus saglabājot īsta datora sniegto funkcionalitāti. Students, bieži ceļojošs biznesmenis, un tādā garā. Protams, lietot gan iPad, gan MacBook nav nekāds grēks, taču pirmajā acu uzmetienā izskatās, ka primārais mērķis ir cilvēks ar iPhone un, iespējams, kādu no lielākajiem klēpjdatoriem/galddatoriem.
Un – Nē – tas nav paredzēts tiem, kuriem patiesībā vajadzīgs MacBook Pro, bet jaunais MacBook vienkārši ļoti, ļoti patīk.
–Tas, ka patīk, nekādi neaizvieto pietrūkstošās paplašināšanas iespējas un jaudu. Tas ir tāpat, kā ar meitenēm – tas, ka smuka un patīk, vēl nenozīmē, ka domāta tev :).
Ticiet man, Apple pie šī jautājuma ir domājuši ne vienu stundu, nedēļu un mēnesi vien. Un, sev raksturīgā produkta dizaina procesā, izveidojuši simtiem dažādu krāsu, izmēru biezuma un aprīkojuma MacBook Prototipu.
Ar Apple ir tāpat, kā ar degunradžiem, kuru vājā redze, iemetot svaru kausos viņu masu, ātrumu un iespaidīgo apbruņojumu, nav pašu degunradžu problēma – Nē teikšana ir Apple spēks, nevis vājība.
Jā, iespējams, nāksies pirkt nepatīkami dārgu adapteru (tiesa, ja nepieciešamība prezentēties vienmēr ir vienā un tai pašā vietā – prātīgāk un lētāk ir nopirkt Apple TV un izmantot to kā komutācijas ierīci att. telpā). Bet, no otras puses – varbūt, pamācīties pateikt Nē saviem ilggadējiem ieradumiem, kuri vairs neatbilst jauno laiku reālijām?
-Ar visai lielu ticamību, ja esi īstais MacBook lietotājs, tev ar vienu USB-C datora sānos pilnīgi pietiek.
Nobeigumā, iedrošināšanai – slavenākais un industrijā ietekmīgākais Nē sacītājs – Apple dibinātājs Stīvs Džobss par to, ka inovācija nozīmē nevis teikt “Jā”, bet gan teikt nē 1000 citām, principā ļoti jaukām un interesantām, lietām:
Ek, nekādi nevaru nomierināties :) – vēl viena atsauce uz Džobsa Nē, no Nike Prezidenta un CEO Marka Parkera mutes:
Tagad, lūdzu, vēlreiz atceramies prezentācijā redzēto un dzirdēto par jauno MacBook Air. Un atceramies, ka, daudzuprāt, visietekmīgākais cilvēks Apple pēc Stīva aiziešanas ir kompānijas galvenais dizaineris un viceprezidents Džonatans Aivs.
Un tieši Stīva Nē ir viena no trim svarīgākajām lietām, ko sers Džonatans esot iemācījies no Džobsa:
Ticiet man, ka MacBook izstrādes laikā ir pateikts krietni daudz Nē.
Un tas ir labi.
“Jaunais MacBook – dators cilvēkam, kurš nav ar mieru pirkt iPad?
-Jā, acīmredzot. Tādam, kurš vēlas būt pēc iespējas mobils, vienlaikus saglabājot īsta datora sniegto funkcionalitāti.” Te nu tam pašam Surface zaudē vienos vārtos – a forši tak būtu, ja varētu noņemt klaviatūru un paspaidīd gultā arī ekrānu. AR PILNU laptopa funkcionalitāti, nevis planšeti.
Nē.
:)
Galvenā Surface&Co problēma tieši arī dators planšetē un planšete – datorā.
Redmondas ļaudis neprot pateikt Nē.
Man gultā nevajag datoru, bet vai nu meiteni, vai planšeti, vai abas :)
Bet – Jedem das Seine.
MacBook cilvēkam nepieciešams, nevis, lai ar to gulētu, bet gan, lai ar to strādātu/radītu.
Par tiem, kuri nemāk nodalīt vienu no otra, nekā laba nevaru pateikt – viņi atpūšas tā, it kā tas būtu darbs, un strādā tā, it kā tā būtu atpūta :)
ko???
to
:)
es jau nevienam neprasu, lai domā tāpat, un nekādi neizskatu sevi par gudrāku/labāku esam, bet hroniska nespēja atstāt 90-to gadu galddatora lietošanas paradigmas mobilo ierīču laikmetā/vidē neko vairāk, kā skumju smaidu, neraisa.
Mans darbs ir rosināt pārdomas, un es priecājos, ka tas ir izdevies :)
paturpinot tēmu – Tu mēgini pacelt nelaiķi pravieša līmenī. Stīvs bija reāls pļāpa un es piekrītu, ka atlasot daļu citātu sanāk pat vairākas grāmatas. Tas, ka apple ne obligāti vienmēr ir taisnība ir viegli pierādāms. Nu no jaunāko laiku feiliem – cilvēkiem nevajag mazas planšetes un lielus telefonus. And the Oscar goes to… pareizi, realitāte, cita realitāte. Tas no jaunāko laiku vēstures. Tajos senajos laikos (un es sāku ar Classic mac pašos deviņdesmito gadu sākumos) apple ir izgājusi DAUDZ līkloču. Up and down.
Protams, ka ne vienmēr Apple ir taisnība, un, tici man, es, kā cilvēks, kurš ikdienā nodarbojas ar šo ierīču lietotāju atbalstu, it nemaz neesmu sajūsmā spiedzošs fanboy, un ir lietas, par kurām es Apple samērā pamatoti lamāju un gānu.
Mērķis nebija pacelt SJ pravieša līmenī, bet gan ilustrēt domāšanas pieeju un korporatīvo kultūru, kāda tur valda. Un tas ir stāsts par Nē un stāsts par degunradzi.
Tas ka tagad cilvēki lieto lielus telefonus un mazas planšetes ir dēļ tā ka tauta pati nezina ko tiem vajag un Korejas kompānijas cenšas piepildīt visas klientu kaprīzes… Ja padomājam kaut cik loģiski – tad iespējams Stīvam tomēr bija taisnība – Lieli telefoni un mazas planšetes ir muļķīgi – it sevišķi mazas planšetes… Ok, piekrītu ka atsevišķiem indivīdiem tiešām ir savi iemesli pēc tādas ierīces, bet kopumā tas īsti riktīgi nav… Telefonam jābūt mobilam (ērti nēsājamam līdzi, nevis turamam somā), savukārt planšetes galvenais mērķis ir internets – un tur normāla izmēra ekrāns ir neatsverams.
Jā, mēs pamazām tiecamies vienas universālas ierīces virzienā, bet uz kā rēķina? Uz ergonimikas un mobilitātes rēķina.
Atzīšos ka arī es pats nu jau sliecos planšettelefona virzienā – laikam masu psihozes rezulatātā un ar domu ka varēs divu ierīču vietā lietot vienu… lietot jau protams varēs, bet… vai tas ir labākais risinājums? Vai Stīvam bija taisnība?
nu ja Stīvam būtu taisnība… būtu HVZ. Manuprāt 5 collas telefonam un 8 planšetei ir ideāli. esmu mēģinājis abos segmentos mazākus/lielākus.
da jauniņš tas Mikus mums… zec ōl… Karoče – tā nav paradigma “tā runāja apple”. Tas var izrādīties pareizi, bet var arī neizrādīties. 50/50. Es kaut kur lasīju, ka tur ļaudis dusmās grauž krēslu atzveltnes, jo viņiem neizdodas kodu līmenī apvienot iOs un OS. Tālab arī mums cenšas iemārketēt, ka šis būs tas pareizais veids, kā mums domāt. Pieraksti sev kaut ur blociņā: nākotne ir tādu ierīču rokās, ko var lietot VISUR – ar dokstaciju darbā, ar klavatūru kafejnīcā un kā planšeti gultā. Ieraksti sev šo plānotājā pēc 5 gadiem. Saderam uz vīna pudeli. Un Surface domāšanas veids uz to ved – šis NĒ.
He he, nemaz tik jauniņš Mikus nav. Bet ja par tēmu, tad Microsoft un arī, piemēram, Canonical jau labu laiciņu izmisīgi cenšas mums “pārdot” ideju par ierīcēm, kas lietojamas “visur”. Tomēr vismaz pagaidām tas nevienam nav izdevies (masveidā). Jā, ir kaut kādi korporatīvi pielietojuma veidi, kur viss ir čikiniekā ar dokstacijām un vienas ierīces izmantošanu bez un ar ārējām perifērijas ierīcēm, tomēr “tantei no Bauskas” tas nav nedz interesanti, nedz noderīgi. Tāpēc es teiktu, ka arī šī pieeja ir tāda 50/50, kas var izdoties un var arī neizdoties. Vismaz tuvākajā (5 gadu) laikā. Neviens jau nezina ko tiem cilvēkiem vajag un kad uzzinās, cilvēku prasības būs mainījušās par 180 grādiem.
Nu jauniņš gan, lai būtu varējis izsekotapple līkločiem līdzi reālā laikā no sākotnes. Ir viegli ikonizēt teicienus ar jūtūbes palidzību. Esmu uz savas ādas izbaudījis visu – sākot ar Classic, ar franšīzes power pc, esmu redzējis, ka daudzi apple brīnumi NAV aizgājuši. Es cienu to kompāniju par kvalitāti, bet man riebjas viņu filosofija. Kristap, es esmu gatavs saderēt uz labu vīnu par to, ka 5 gadiem būs viena ierīce, kas izmantojama ar dokstaciju darbā, ar pieliekamu klaviatūru kā laptops vai vnk planšete. Un šī ierīce visticamāk būs uz win bāzes. Saderam? :)
Es nederu. Īpaši jau par tehnoloģijām :)
Vienkārša analoģija ar virtuves kombainu. To nereti dāvina, piemēram, kāzās. Dara tūkstoš un vienu lietu.
Izmanto viņu parasti vienu vai divas reizes, jo atsevišķs blenderis etc. ir prakstiskāks un vieglāk tīrāms. Kombains krāj putekļus kaut kur plauktā, veiksmīgais scenārijs ir nelietot un uzdāvināt kādam citam.
Par Win: pagaidām nekas neliecina, ka MS ir skaidra attīstības vīzija. Ja rēķinām, ka viedtālrunis arī ir dators (kas patiesībā tā arī ir), MS datoru un mobilās OS tirgus daļa ir ap 16%. Respektīvi – 90-tie gadi ar 90+ procentiem tirgus vairs jau sen nav un nešķiet, ka būs.
un cik ir ios un os daļa?
Ja pareizi atceros, apmēram tikpat (iOS, saprotams, lauvas tiesa).
Bet, ja runājam par nākotni, tad mana vīzija ir, ka ideālā pasaulē cilvēki vispār nezina, kā sauc un kas ir izstrādājis OS – viņi vienkārši sūta vēstules, montē video, klausās un rada mūziku, etc. (tiesa, visdrīzāk, ka šāda nākotne nekad nepienāks miljons iemeslu dēļ)
Tas ir tāpat, kā ar auto – kamēr vien atbilst nepieciešamajiem standartiem, Tev ir pilnīgi vienalga, no kuras Zemeslodes vietas nāk benzīns auto bākā.
Nē, nē, nē..viedtālruņus un datorus mest vienā kabatā nevar gan, jo, lai gan funkcijas pārklājas, tomēr kabātā iebāzt un piezvanīt (šī vārda klasiskajā izpratnē) mēs varam tikai no viena, savukārt rakstīt grāmatas mēs varam ar otru..
Nu, ja neskaita tieši ar telefoniju saistīto funkcionalitāti, telefons ir dators. Drīzāk, jautājums ir, ko mēs sapratīsim ar “dators” pēc gadiem desmit.
Par kabatā bāšanu un grāmatām: jā, un tieši tāpēc viena-ierīce-visam ir so-so ideja, kamēr vien nenotiek kardinālas pārmaiņas veidā, kādā mēs mijiedarbojamies ar virtuālo pasauli (ok – “vadām” datoru/telefonu)
Telefons ir dators līdz brīdim …
“Reduced Instruction Set Computing” versus “Complex Instruction Set Computing”
jebšu olai līdz vistai vēl jāpaaugas .
Būs būs! un pat ir! jau vairākus gadus ir pieejami planšetes un notebooka krustojumi – transformeri ar iespēju displeju atdalīt no klaviatūras doka… jautājums šeit cits – vai microsoftam izdosies neiespējamais – izveidot patiešām lietojamu vienotu platformu planšetes vajadzībām un nopietnām darba vajadzīmām? Nez… iespējams mums vienkārši ar gadiem jāaizmirst peles stumdīšana pa gladu. tas ir – jāpāriet pilnībā uz ekrāna bakstīšanu, citādi vienota ierīce visām dzīves vajadzībām nebūs ērti lietojama.
tepat bija raksts – ir uztaisīts offiss win planšetēm ar fokusu uz tačskrīnu. man tieši ir draudzenei acer 10 collinieks ar noņemamu klavu. ofiss tač režīmā ir nelietojams uz 10 collām. redzēs kā būs jaunais. dažas progas īpašā planšetes izpildījumā ir gluži ok – meils, feisbuks, bet tas pagaidām ir vājš mierinājums. ar nepacietību gaidu 10 win. tad redzēs vai solis ir pareizā virzienā – agri vai vēl svaru kausi svērsies – veselais saprāts vai kupertīno mārketinga miljardi.
Ak, šie transformeri… Visi, ko esmu pabakstījis, ir ar milzu harda un softa dizaina problēmām un, izskatās, dizainēti vissliktākajā un bezjēdzīgākajā veidā. Z
in, ir dzīvē lietas, kuras iztēlē šķiet tīri OK, bet realizācija praksē izrādās tik smaga un garām, ka vienīgā saprātīgā reakcija ir, skaļi kliedzot, skriet uz pretējo pusi…
IT pasaulē ir divu veidu stratēģijas: 1) tāda, ko piekopj Microsoft/Google un daudzi citi, kur ierīce evolucionē un mainās lietotāja priekšā, jeb citiem vārdiem sakot, pirmais variants ir uzskatāms drīzāk par konceptu (idejiski labs, bet praksē tam nav īsti mērķauditorijas – visiem un nevienam), otrs jau ir daudz maz lietojams, trešais – nedaudz labāks, utt.; 2) Apple piekoptā, kur ierīce tiek piegādāta pabeigta un lielākoties nostrādāta, ar strikti noteiktu mērķauditoriju un funkcionalitāti.
Praksē tas izpaužas tā, ka Apple produkti ir paredzēti tikai kādam noteiktam mērķim, toties pilda to ideāli, savukārt pārējie ir kā universālie kareivji, kas var darīt jebko, bet ne tik labi kā ierīce, kas paredzēta tieši tam mērķim. Mazs telefons un liela planšete ir daudz labāk piemērotas ierīces to funkciju veikšanai, ko ikdienas lietotājs no tām varētu sagaidīt, bet, ne visiem patīk staipīt līdzi vairākas iekārtas, kā rezultātā nereti tiek meklēts kompromiss – liels telefons, maza planšete, phablets utml.
Lieliski teikts un labi argumentēts – respect!
Jā, arī man ļoti pie sirds iet šis te surface vienas ierīces domāšanas veids
Forši taču, ja ir viena ierīce, kura ir gana funkcionāla un gana ērta, lai lietotu gan darbā, gan mājās, gan vilcienā, gan kafejnīcā un jā – arī gultā, lai pačekotu twitteri sestdienas rītā
Kāda ir Apple alternatīva, jeb filozofija?
Nopērkam ierīci, ko paspaidīt gultā, citu, mazliet lielāku ierīci, kurā var palasīt kādu e-grāmatu sabiedriskajā transportā, tad ierīci, kurai jau ir klaviatūra, ja patīk brīvā brīdi arī atbildēt uz kādu e-pastu.
Un, ja ir vēlme, lai ar šo ierīci var kaut ko parādīt draugiem uz lielāka ekrāna vai projektora, tad pērkam vēlvienu..
Un tad mēs ar šito čupu verķu ceļojam apkārt, protams visu jau nepaņemsim, tāpēc no rīta rūpīgi sakravajam somu naivā cerībā, ka dienas plāni nemainīsies..
Protams cilvēki ir dažādi un visiem to nevajag..
Vienai lielai daļai(vismaz šinī diskusijā iesaistīto) to nevajag, jo to neražo apple..
Paldies par komplimentu par jaunību :) (Apple lietoju nu jau gandrīz 20 gadus)
Par OS apvienošanu: ir tikai viens, kas to var izdarīt, un viņu HQ ir Kupertino. Vienīgais jautājums un šķērslis ir par Apple vīzijām un mērķiem šai sakarā. Manuprāt, lielākais, ko mēs pārskatāmā nākotnē varētu sagaidīt, ir Apple A (uz ARM arhit.) bazēti procesori vieglā gala būkos, kas nozīmē OS X portu šai procesoru arhitektūrai – tam varētu būt zināms pamatojums arī no biznesa viedokļa, un arī praktiskā pieredze (atceramies – divas līdzīgas migrācijas jau Apple ir bijušas – no 6800 uz PowerPC un 2006. g no tā uz Intel. Tas, kas nenoliedzami tuvinās, ir ats. grafiskā interfeisa lietas un lietošanas paradigmas elementi (piemēram, FullScreen api, lietas ar failu saglabāšanu etc.)
Par VISUR – ir džeki un meičas uz balli iet tādā pašā apģērbā, kā uz piemājas veikalu (un otrādi). Tā, protams, VAR. Vai tas ir OK un forši – jau cits jautājums :)
vai esi pārliecināts ka tas ir vīzijas jautājums? Un ja nu tomēr nespēja? es domāju, ka uzvarēr tas, kas pirmais uztaisīs vienu. apple no tā ir tālu – ar visu HQ. Tu domā viena 6 collu ierīce, kas ir telefons vai jaudīgs powersteišns kaut vai filmu montāžai pieslēgts pie dokstacijas un liela ekrāna – tā ir utopija vai kaut kas, par ko cilvēki nesapņo? Un jā, ja Tu atceries, tad abas migrācijas notika brīžos, kad izšķīrās būt vai nebūt. Tāpēc es nebrīnīšos ja notiks trešā, lai sapludinātu abas os un izveidootu vienu ierīci – apmēram tādu, kā aprakstīju!
Un kāds ieguvums būtu uzņēmumiem veidot šādas ierīces? Gan Apple, gan Microsoft?
Kristap, varbūt atbilde atrodama šeit? http://kursors.lv/2015/03/09/cyanogen-startapu-viedierices-var-piecos-gados-no-speles-izslegt-lielos-razotajus/
Lai nu viņiem veicas :)
Viss ir labi, līdz brīdim, kad cilvēkam esi teicis uztaisi Backup. Cilvēks to neizdara ne vienu gadu laikā ne arī pēc 5gadiem. Un tieši šis pats Macbook Air 2008 gada ar vienu USB nobeidzās 2014 gada vasarā.
1x USB. Datus vajag dabūt ārā. Tiešām vajag. Cietais disks nav parasts cietais disks, bet LIF un ZIF SATA.. daudz ko jaunu sāc iepazīt, jo pieslēgumi atšķiras no ierastā. Adapteri tad nav. Ebay? Laika nav.
1x USB ports. Nav DVD ar kuru pāršūt vai taisīt Backup, nav papildus USB ports, lai pieslēgtu divas USB ierīces šajā brīdī.
Kad šādi notiek, tad protams mati ceļas stāvus, kā kaut ko salabot. Kā datus dabūt ārā.
Tagad, kad neesi uztaisījis Backup būsi ļoti pārsteigts, kad “cietnis” nojuks vai arī atmiņa nobirs..
Tā protams manā pieredzē lielākoties Maci arī strādā, vairākus gadus.. pat šis 2008 gada modelis. Nomainīja tikai cieto disku un 10.9 strādā normāli.
Nuja, Dairi. Tā ir – cietā diska nāve ir nevis “vai”, bet “kad” jautājums. Un orig. Aira 1,8″ mazulītis jau noteikti nav maratonists. Īsti neatceros, cik maksāja (nebija Ls 80?), bet domāju, ka owc 3rd party ssd ir pareizais variants. Tiesa, ja nojūk SSD, cerības kaut ko atgūt ir mazākas/dārgākas… Secinājums – bekaps ir vajadzīgs (to parasti saprot par vēlu)
cerība no ssd atgūt ir lielāka un lētāka. Fakts.
Atkarībā, kas ir nodedzis.
Ļoti iespējams, ka ir arī šādi scenāriji
Realitātē vajadzēs pieslēgties tikai pie monitora, pie kura būs pieslēgtas citas perifērijas, kā arī tas kalpos kā macbook baroklis. Tobiš, monis lādēs macbook! Piemēram man ir tā, ka kompis jāpieslēdz pie barošanas un pie monitora ar HDMI / USB (hubs iebūvēts monitorā) un pie otra monitora… iekš monitora USB portiem sabāzta visa pārējā huiņa, ieskaitot ierīces, kuras izmantoju reizi nedēļā labi ja, tādas kā printeris, MIDI kontroleri, webkamera… principā, tieši šis pats strādātu tikai pieslēdzoties ar vienu vadu. Lieta tāda, ka arī ar 3 USB portiem man nepietiek, vajag kādus 7 vismaz. USB-C visu šo te atrisina. Thunderbolts likās baigi krutā štelle, kamēr neizrādījās, ka apple grib to pašu ko ar FireWire un visiem citiem standartiem (intelectual property), pie kuriem viņi tiek.
Runājot par pieslēgvietu skaitu, domāju, ka it kā jau ar vienu pietiek, bet ar nosacījumu, ka dzīvo ābeļdārzā. Dzīvē ir nedaudz savādāk, situācijas daudz un dažādas. Piekrītu Arta rakstā izteiktajai domai, ka pieslēdzot šo Macu pie kāda TV, reizēm to derētu arī lādēt paralēli. Un līdzīgi piemēri. Šeit lieti noderētu bezvadu uzlāde, bet kad tā vēl nonāks līdz šīm ierīcēm.
Un par lietošanas paradumiem, piekrītu komentētājam Kasparam, ka Surface filozofija ir pareizāka. Drīzāk jau nākotnē , tomēr būs pamatā viena centrālā ierīce, kuru apaudzēs ar pričundāļiem priekš konkrētas vajadzības dotajā mirklī – ofisam, spēlēm, gultai utt.
Savukārt es gan neuzskatu ka Microsoft Surface ir pareizais virziens! Kāpēc? Tāpēc, ka ekrāna bakstīšana ar pirkstiem un darbošanās ar kursoru (pele/touchpad) ir divas dažādas lietas – ar dažādiem interfeisiem! nedomāju ka var uztaisīt 100% ērtu interfeisu lai darbotos ar Peli un ar skārienekrānu – attiecīgi vai nu viss būs pārāk smalks pirkstiem, vai pārāk nepārskatāms un mazfunkcionāls pelei… ok, var jau protams programmētāji izveidot kaut kādu mainīgo Grafisko interfeisu kas mainās vizuāli, planšeti ieliekot dokā un noņemot no tā, bet tas atkal nozīmē ka lietotājam jāiemācās darboties divās vidēs vienā ierīcē, kas atkal atduras pret dažādām problēmām… Un kāpēc daudzi tik izmisīgi vēlas šo MacBook bīdīt MacBook Pro nišā? Nu nav viņš domāts ikdienā turēt uz darba galda apkarinot ar visādām perifērijām! Nejaucam! perifērijām lai paliek Macbook Pro, kuram nākotnē lai arī noteikti parādīsies arī USB Type-C pieslēgvieta, ThunderBolt pieslēgvietas diezvai pazudīs, vai vismaz ja USB Type-C būs labi aizgājis tautās, tas tiks aprīkots ar vairākām Type-C pieslēgvietām. Šis MacBook ir līdzi nēsājamais dators – kuru lietot tādu kāds ir, bez apkarināšanas ar vadiem… Par to ka lādēšanu – jā, Magsafe bija laba fīča ka tas paraujot aiz vada atvienojās. Jā, bet… tas tika prezentēts jau 2006.gada nogalē –… Read more »
tālab jau MS ir izdevies izdarīt to, kas neizdodas apple – savienot divus interfeisus vienotā osā. Pagaidām vēl daudz kas kretinē, bet virziens ir pareizs. Par nākotnes perspektīvām esmu gatavs slēgt derības. Bet gan jau ka Apple sapratīs savu kļūdu un pēc pieciem gadiem būs tas pats – tieši tāpat, kā stīva “nevienam nevajag mazas planšetes/lielus telefonus” ir rezultējies 6 plus un ipad mini. Realitāte, kas apliecina to, ka cilvēki mēdz kļūdīties. Ja mēs runājam par perifērajām ierīcēm un pieslēgvientu daudzumu – raksta autors ieteic atkāpties no iesīkstējošām tradīcijām. FAIN. Tu sēdi kafejnīcā, zīmējies ar savu smuko datoriņu, bums – ievelkas korišs un saka: klau, man ir kruts vien .hvz fails – reku fleška, paskaties. A Tu atbildi: zini vecais, tu esi drusku iesīkstējis, ej d***. Ne jau visiem cilvēkiem ir uzvārdā Laiviņš, lai viņš defoltā ietu d***, ne? Nu tas tikai tāds sīks piemērs. Tuvāk tēmai: es esmu stingrs VIENA standarta štekera piekritējs. Tas tak nekas, ka apple piekāš visus savu īpaši izdoomāto štekeru mīļotājus un fanbojus, nekāda naida. USB-C varētu būt tā universālā gaišā nākotne. Cits jautājums: vienu vai divus tādus caumurus…
Tur jau tā problēma, ka Microsoft pagaidām šajā virzienā nav izdevies nekas ievērības cienīgs. Windows 8 ir diezgan liels feils tieši šī 2 interfeisu ziņā – vairums lietotāju to nesaprot un joprojām besās. Izskatās, ka arī Windows 10 notiek viegla atkāpšanās (vai vismaz lavierēšana ap) no šīs pieejas. Vismaz šobrīd tas vēl nedarbojas. Redzēsim vai situācija mainīsies, kad lielie milži būs ieguldījuši miljardiem dālderu, radījuši platformas, ierīces un tādējādi piespieduši patērētājus pāriet uz jauno domāšanas veidu.
Es nesaku, ka tas ir kaut kas nereāls. Drīzāk laika jautājums. Varbūt. Galu galā kompaktiskus mēs taču vairs nelietojam, kaut vēl pirms 5-10 gadiem ikdiena bez tiem bija slikti iedomājama.
es lietoju tikai kompaktdiskus. Kā mūzikas avotu mājās uz stereosistēmas. Fiziski disks, aar vāciņu un grāmatiņām. Dziesmu vārdiem. :D Bet tas ir offtopiks, es zinu, oldskūls. Patreiz apsveru plašu atskaņotāja iegādi.
jā, win 8 nebija gluži veiksmīgakais variants..problēma jau bija nevis divu interfeisu pastāvēšanā, bet gan tajā, ka tie bija apvienoti vienā
domaju, ka viss būs daudz labāk ar win10, jo interfeisi ta paliek 2, bet tie pastāv paralēli
Mans skatījums vismaz ir tāds, ka tā ir nevis atkāpšanās, bet solis pareizajā virzienā
MagSafe ar USB-C savienojumu un airtubu Lightening porti ir solis atpakaļ. Grozi kā gribi. Laikā kad ar vien vairāk iekārtas lādējas ar magnētisku savienojumu un vispār testē dažādas bezvadu lādēšanas iespējas. Iedot USB-C kā vienīgo štepseli lādēšanai izskatās pēc laukiem…
Un neticu, ka dēļ USB-C savienojuma tirgū parādīsies citi lādētāji.
Windows, kas pats par sevi priekš mūsdienām ir sačakarēta OS, nevar būt universāla planšetei un datoram. Jūs, kas sakāt ka tas ir normāli, tiešām esat strādājuši ar datoram rakstītajām programmām uz Win planšetes? Man ir pieredza ar vairākām HP planšetēm un tas vienmēr ir vairāk vai mazāk kaitinoši. Pat MS Word uz iPad strādā labāk kā uz Win planšetes. Un ko dod, ka uz planšetes palaidīsi PremierePro vai AfterEffects? Lightroom ir native uz iOS vai Android dabūnams. Tāpat tā jauda nebūs vēlamā. Ja mums te ir kodētāji, tad vai ta kāds gultā pārlasa savus NetBeans vai VisualStudio gara darbus? Varbūt pat kodē ar on-screen keyboard :)).
Pretēji Windows datoru versijām, WindowsPhone ir labi izveidota, kvalitatīvi tiek pie tā strādāts, pareizāk būtu, ja šo labo OS liktu planšetēs (planšetēm pielāgotu versiju), un nebāztu parasto Win, kur nevajag.
Vispār, kad beidzot Windows kodolā pāries uz ko jaudīgu. (Piemēram, Unix) Lai gan, doršvien pat tur kaut ko sačakarēu… Interesantāks dzīves pavērsiens būtu, ja Adobe izdotu savu OS :D
Microsoft ar Win10 pamatīgi spiež uz Universal Apps, kam it kā vajadzētu atrisināt problēmu “ar datoram rakstītajām programmām uz Win planšetes”. Tad jau redzēs, kā šiem izdosies.
Sorī, no offence, bet šito es vnk nevarēju atturēties neielikt: https://www.youtube.com/watch?v=KHZ8ek-6ccc