Daudzas mājas lapas pēdējā laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas, jo mainās to izmantošanas veidi un lietotāju paradumi. Cilvēki tās lieto no mobilām ierīcēm, kuru skaits strauji pieaug. Paradumu maiņa diktē jaunas prasības gan dizainam, gan saturam, gan lapas struktūrai. Šīs pārmaiņas jāņem vērā ne tikai uzņēmumiem, bet arī valsts iestādēm, īpaši šobrīd, kad tiek uzlabotas un standartizētas valsts pārvaldes mājas lapas.
Mājas lapas aizvien vairāk jāpielāgo mobilajām iekārtām, kuru izmērs un lietošana atšķiras no datora ekrāniem. Mobilajā ekrānā nav vietas milzīgai lapas navigācijai un dizaina elementiem, kas nesniedz saturisku jēgu, kā arī gariem teksta gabaliem, kurus vienkārši nav ērti lasīt “pa ceļam”.
Ne tikai uzņēmumiem ir jādomā, kā lapas padarīt ērtas klientiem un mūsdienīgas, bet arī valsts iestādes savus pakalpojumus un servisus var aprakstīt saprotami un parādīt vienkāršāk. Viens no veiksmīgākajiem pārmaiņu piemēriem ir Lielbritānijas valsts servisu lapa gov.uk, kas ir saņēmusi arī gada dizaina balvu. Lielbritānijā izstrādāta ne tikai servisa lapa, bet radītas arī vadlīnijas, pēc kurām veidot jebkuru elektronisko valsts pakalpojumu.
Lielbritāniju par piemēru varētu izmantot arī Latvija, jo šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā vienotas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu arhitektūru, kas paredz arī iestāžu mājas lapu uzlabošanu. Tikai 15 no 115 valsts iestāžu mājaslapām lietotāju aptaujā novērtētas kā labas. Viszemāko vērtējumu saņēmusi mājas lapu funkcionalitāte un struktūra, tā vēsta pētījums „Valsts tiešās pārvades un centrālo valsts iestāžu tīmekļa vietņu un valsts informācijas sistēmu optimizācijas iespēju izvērtējums”. Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), sadarbojoties ar tās asociēto biedru Pēteri Jurčenko, iesaka šo situāciju uzlabot.
Pēteris Jurčenko, kurš pārstāv arī mājas lapu izstrādātāju “Turn”, skaidro, kādas ir lietotājam draudzīgas mājas lapas: „Latvijā un pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūst nozare, kura domā par to, kā radīt lietotājam patīkamu mājas lapu lietošanas pieredzi, angliski to sauc par User Experience (UX). Mājas lapu veidošanas procesu, vadoties pēc lietotāja vajadzībām, var iedalīt vairākos posmos:
- Lietotāju un viņu vajadzību izpēte ir nozīmīga, jo rezultātā dabūsi to, ko mērīsi. Ja sāk ar tehniskām prasībām vai VARAM gadījumā ar atbilstību Ministru Kabineta (MK) noteikumiem, tad rezultātā būs lapa, kas atbilst prasībām un noteikumiem, bet ne lietotāju vajadzībām. Ir jāsaprot, kas ir mājas lapas mērķa auditorija un jānoskaidro apstākļi un iemesli, kāpēc cilvēks nonāk mājas lapā, kāds ir tā mērķis, ko lietotājs vēlas sasniegt ar mājas lapas palīdzību un lietas, kas viņam varētu radīt vilšanos.
- Jāapskata konkurentu vai līdzīgās lapas, jo tas palīdz labāk izprast gan dažādas nozarei raksturīgas satura strukturēšanas, gan informācijas pasniegšanas pieejas. Turklāt, lietotājam ir vieglāk darboties ar pazīstamiem vai nozarē pieņemtiem navigācijas principiem.
- Jāizveido prototips. Tas ir veids, kā attēlot mājas lapas struktūru un laukumu. Labu risinājumu radīt ir grūti, sevišķi ar pirmo reizi. Vispirms prātīgāk ir uztaisīt kaut ko, kas spēj attēlot ideju un parādīt to daļai potenciālo lietotāju, lai uzklausītu viedokli. Tikai tad, balstoties dzirdētajos vērtējumos, ieviest uzlabojumus. Prototipam ir jābūt vienkāršam, lai tajā izmaiņu ieviešana būtu ātra un lēta.
- Lietojamības testēšana ir nākamais process, kurā lapa tiek rādīta mērķa lietotājiem un tiek novērots, kā viņi tiek galā ar uzdevumiem. Ja kaut kas rada aizķeršanos, tad tas tiek labots.
Tālākie soļi ir grafiskā dizaina izveidošana, kurā tiek ņemta vērā ne tikai prototipā definēta struktūra un laukumi, bet arī organizācijas grafiskās vadlīnijas. Pēc tam notiek lapas integrācija ar satura vadības sistēmu. Līdz šim bieži pieļauta kļūda ir grafiskā dizaina izveidošana, nesaprotot, ko sagaida lietotāji.
Kāpēc šādu pieeju vajadzētu izmantot valsts pārvaldē Latvijā? Jo rezultātā ir tas, ko Tu mēri. Ja mērķis ir radīt lietotājam ērtu lapu, tad jāsāk ar lietotāju vajadzībām. Turklāt mērķis, kas ir izvirzīts Valsts pārvaldes tīmekļa vietņu platformas koncepcijā, ir padarīt efektīvāku valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu pārvaldību, nodrošinot uz iedzīvotājiem vērstu servisu, izmantojot mūsdienu tehnoloģijās balstītus risinājumus, ērti lietojamus un vienkāršus dizainā, kā arī optimālus no uzturēšanas un pārvaldības viedokļa.”
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, LATA iesaka valsts pārvaldes tīmekļa vietņu platformas izveidošanā izmantot šo pieeju, kas radītu mūsdienīgu risinājumu, padarot sabiedrībai ērti izmantojamus valsts pārvaldes resursus, tai skaitā mājas lapas.
Raksts ir jauks un, protams, Pēterim piekrītu, bet lielākā problēma valsts pārvaldē ir iepirkumi – uzvar kompānijas, kurām varbūt pat ir labi nodomi, bet par tik mazām naudām kā uzvarētāja piedāvātā summa bieži vien ir par īsu, rezultātā lapas ir sasteigtas, nepārdomātas. Liela nozīme ir arī valsts pārvaldes pusē strādājošajiem – tā nav viņu ikdiena plānot lapu izstrādi, rezultātu ietekmēs izstrādātāja vēlme skaidrot pasūtītājam daudzas lietas, pamācīt. Diemžēl tas viss ir resursi un tie maksā naudu, kuru neviens papildus negrib maksāt.
Neatceros, vai tā bija Zviedrija vai Norvēģija, bet vienā no tām valstīm pastāv likums, ka visām valdības lapām jāatbilst accessibility noteikumiem ar mērķi, lai tās būtu viegli pieejamas arī neredzīgajiem, izmantojot ekrāna lasītājus. Lapu vizuālais dizains nav vienīgā lieta, par ko jādomā.