2013. gada novembrī Minhenes pilsētas dome pabeidza ilgstošu pārejas procesu uz brīvās programmatūras izmantošanu. Lēmums atteikties no slēgtā koda un dārgajām Windows un Microsoft Office programmām bija pieņemts 2003. gadā. Pēc sagatavošanās, plānošanas un personāla apmācībām pilsētas varas iestādes sāka plānveidīgi savos birojos nomainīt Windows NT pret pašu izstrādāto Linux distribūciju LiMux. Šī procedūra ilga 10 gadus.
Minhene ir viena no pirmajām Eiropas pilsētām, kuras varas iestādes pilnībā pārgājušas uz brīvo programmatūru un pateicoties tam, ieekonomējusi miljoniem eiro no pilsētas budžeta. Aprēķini rāda, ka uz 2013. gada novembri ekonomija pārsniegusi 10 miljonu eiro robežu un turpmāk šis skaitlis tikai pieaugs, jo brīvajai programmatūrai nav nepieciešami ikgadēji licencēšanas maksājumi vai maksas jauninājumi.
LiMux sevī ietver lietošanai sagatavotu vidi uz brīvās programmatūras bāzes, tai skaitā brīvo biroja programmatūru OpenOffice, kas darbojas, izmantojot atvērto formātu Open Document Format (ODF). Šis formāts ir noteikts kā standarts varas iestāžu lietvedībā.
Nesen žurnāls “Linux Voice” publicēja rakstu (pdf), kurā sīkāk izklāstīti dažādi šīs pārejas procedūras aspekti. Par tiem runā LiMux projekta vadītājs Pīters Hofmans.
Minhene tiek uzskatīta par Eiropas tehnoloģisko līderi, tāpēc tas nebija nekas neparasts, ka 2001. gadā kāds no Minhenes domes locekļiem sāka risināt jautājumu: vai eksistē kāda alternatīva Microsoft programmatūrai?
Lai gūtu atbildes, tika izsludināts konkurss pētījumam, lai salīdzinātu piecu dažādu platformu uzturēšanas izmaksas. Viena no tām – tikai Microsoft radīti risinājumi, otrā – Windows un OpenOffice, trešā – Linux un OpenOffice un tml.
Rezultāti parādīja, ka ir tikai divi varianti: vai nu jaunināt Windows NT un 2000 uz XP, vai arī izmantot Linux ar brīvās programmatūras komplektu. Pat izrādījās, ka piecu gadu perspektīvā palikt uz Windows ir finansiāli izdevīgāk. Taču projekta LiMux aktīvistiem izdevās pārliecināt varas iestādes, ka Linux ir priekšrocības no informācijas drošības viedokļa. Pie tam, iegūst arī vietējā ekonomika: nauda paliek Minhenē nevis aizplūst pāri okeānam. Vēl viens arguments – vietējā IT tirgus stimulēšana, jo visus pasūtījumus pildīja vietējās kompānijas. Iniciatīvu atbalstīja partijas SPD politiķi.
Pilsētas dome lēmumu par pāreju uz Linux pieņēma 2003. gadā. Neilgi pirms balsojuma par to uzzināja kompānijā Microsoft un steidzamā kārtā pie Minhenes mēra ieradās Stīvs Balmers. Tomēr vizītei bija pretējs efekts. Pilsētas administrācija nolēma: kas gan viņi tad būtu, ja viens cilvēks no lielas korporācijas izmainītu viņu lēmumu?
Rezultātā balsojums par labu Linux bija pozitīvs un tas kļuva par vēsturisku brīdi visai brīvās programmatūras kustībai.
2004. gadā tika uzsākti sagatavošanās darbi, tai skaitā – izsludināts konkurss galddatoru sistēmas izstrādei. Konkursā piedalījās 10 kompānijas, bet par uzvarētājiem kļuva divu mazu uzņēmumu, – Gonicus un Softcon, apvienība, kas piedāvāja risinājumu uz Debian GNU/Linux bāzes.
Projekta LiMux izstrādē tolaik darbojās 13 cilvēki, neskaitot konsultantus no Gonicus. 2006. gadā sistēmas izstrāde tika pabeigta un Linux sāka uzstādīt pirmajos datoros. 2008. gadā kļuva skaidrs, ka jaunāko ierīču atbalstam labāk pāriet uz citu distribūciju, tāpēc Debian GNU/Linux tika nomainīts pret Kubuntu.
Vēl viens no iemesliem pārejai uz Kubuntu bija vēlme saglabāt pēc iespējas pierastāku darbvirsmas vidi (KDE). Daudziem lietotājiem pēc pārejas uz Linux bija pretenzijas tieši pret lietotāja saskarnes maiņu: piemēram, šī podziņa agrāk bija zaļa, bet tagad ir citā krāsā, tāpēc es nevaru normāli strādāt. Bija arī citi lietotāji, kas nebija sašutuši, bet gan bija pārsteigti uzzinot, ka uz Linux darbojas datorpele, atceras Hofmans.
Pašlaik LiMux tiek jaunināts atbilstoši Kubuntu laidieniem, lai arī ar nokavēšanos. Piemēram, tikai šogad iznāks LiMux versija uz Kubuntu 12.04 LTS bāzes.
Diemžēl citas pilsētas nezin kāpēc nav sekojušas Minhenes piemēram. Līdzīgu projektu ar nosaukumu Wienux uzsāka Vīnē (Austrija), taču iniciatīva tika nobloķēta 2008. gadā. Pīters Hofmans uzskata, ka iemesls ir atbalsta trūkums no politiķu puses – ar datospeciālistu iniciatīvu ir stipri par maz….
Mums jau VSAA sen izmanto Open Office.
Kaut gan, kā cilvēks, kas ikdienā strādā ar dokumentiem esmu secinājis, ka MS office ir galvas tiesu pārāks par Open office.
Uzrakstīt vēstuli, vai iesniegumu nav problēmu! Bet, kad ir jāsāk rediģēt līgumus ar Track changes un jāsaskaņo ar otras puses rediģējumiem sākas ziepes formatējuma nesaderības dēļ. Vēl trakāk, ja viena no pusēm strādā ar Open Office, bet otra ar MS office. Dažreiz nav iespējams pat noņemt teksta iekrāsojumu un tas drausmīgi tracina un nozaug šausmīgi daudz laika!
Šī iemesla dēļ nākas operēt paralēli gan ar Open Office, gan ar MS Office.
Uzņēmumā mēģinājām arī grāmatvežus savulaik pārlikt no MS Excel, bet tas pilnībā paralizēja visu grāmatvedību! :) Parastie menedžeri, kas taisa vienkāršus teksta dokumentus gan tīri labi sadzsīvo ar Open Office iespējām.
Katram laikam jāizvēlas savs produkts pēc nepieciešamības un iespējām.
Eksperiments ātri beidzās.
Pieredz liecina, ka MS Office nesadzīvo ar jebkuru citu ofisa programmu, kuras savā starpā ir draudzīgas.. (ar Kingsoft Office gan draudzējas, tas taisīts lai darbotos tikai ar MS formātiem). Kā tad paliek ar gadījumiem, kad viens dokuments dažādas paaudzes MS oficos netiek atbalstīts?
Vopšem lieta tāda, īsumā, OpenOffice ir ļoti līdzvērtīgs MS Office. 99% gadījumu viss būs forši ikdienas darbos. Bet ir tāda neatklāta lieta kā Office 365, kas principā, var likties ir viens un tas pats ofiss, bet nav. Piemēram, šodien rediģēju vienu dokumentu kopā ar 9 cilvēkiem. Vienlaicīgi. Vai arī visi dokumenti vienmēr pieejami no ntajiem laptopiem, mājas PC, iPada, telefona. Lasu epastus vilcienā, pievienojos konferencēm parciņā, sāku taisīt dokumentus darbā, pēc pusdienlaika eju mājās un piebeidzu darbus no dīvāna. Pēc 2gadu Office 365 lietošanas varu droši apgalvot – ir cool. Protams zinātājiem var likties, ka mans viedoklis varētu būt tendēts uz MS pusi dažu iemeslu dēļ, bet nu whatever – Office 365 ir foršs. Un iPads arī. un Makintoši arī ir forši.
Google docs?
google doc ir ērts, ja dokumentus vajag rediģēt/pielabot ārpus mājas..
pašam sanāk šad un tad kad steigā kaut ko esmu atstājis nepabeigtu, un tad ir ērti mākonī pielabot, ja gadās brīvs brīdis darbā :)
Vēl foršāk ir domāt ar savu galvu!
Šeit arī foršas lietas atrodamas :) https://www.rollapp.com/tags/Office
Protams, ja pāriet uz Open Office, tad tā ir kā ir http://en.wikipedia.org/wiki/OpenOffice.org
Mēs pārgājām uzreiz uz LibreOffice :P http://en.wikipedia.org/wiki/LibreOffice
Aprija komentāru :(
Lielā doma ir LibreOffice (dzīvs) != OpenOffice (miris).
OpenOffice figurē, jo projekta ieviešanas sākumposmā tāda LibreOffice nemaz nebija :) Savulaik šo tēmu aizskāru: http://www.open-news.lv/10511-minhenes-varas-iestades-sekmigi-pargajusas-uz-linux-lietosanu
Kā Linux ar Autodesk un Bentley produktu atbalstu?
Ne jau Linux kādu atbalsta, bet ražotājam jārūpējas par savu produktu atbalstu attiecīgajai platformai :) Kāds produkts tieši interesē?
Vārds atbalsta acīmredzami nebij korekti piemeklēts :) kā lietotājam man vienalga kurš kuru atbalsta, doma bij vai Linux vidē darbojas AutoCAD, Civil 3d un Arhitecture no Autodesk un Bentley Microstation
Izskatās, ka īsta Linux atbalsta nebūs, taču ir visas iespējas mēģināt interesējošās lietotnes instalēt, izmantojot Wine (speciāla programmatūra, kas nodrošina Windows videi paredzētu programmu izmantošanu). Par statusu, cik reāli ko palaist, var skatīties šeit:
Autocad produkti: http://appdb.winehq.org/objectManager.php?bIsQueue=false&bIsRejected=false&sClass=vendor&iId=4163&sAction=view&sTitle=View+Developer
Bentley produkti: http://appdb.winehq.org/objectManager.php?bIsQueue=false&bIsRejected=false&sClass=vendor&iId=1018&sAction=view&sTitle=View+Developer
Pirmā reakcija parasti ir: negribu čakarēties. :D Pats personiski uz Debian GNU/Linux izmantoju MS Office 2007. Tīmeklī var atrast informāciju, ka Wine pareizi nokonfigurētjot, Windows videi radītie produkti pat strādājuši produktīvāk uz Linux :D (esmu šādu info lasījis saistībā ar dažādām spēlēm).