Disclaimer: autora paustais viedoklis var nesakrist ar paša autora, kur nu vēl ar kāda cita viedokli, un tāds tad arī ir šī raksta mērķis :)
Uzreiz pateikšu, ka šī raksta mērķis nav strīdēties ar Kristapu vai jebkuru citu, kurš uzskata, ka šis gads būs viedpulksteņu gads (galu galā – kāpēc gan ne). Drīzāk, vēlos rosināt jūs paskatīties uz to visu no cita skata punkta.
Sākšu bez aplinkiem un sīkas dažnedažādu avotu sniegto ziņu un ierīču tehnisko dotumu analīzes, īsi: pastāv un tiek plaši popularizēts/virzīts uzskats, ka Nākošā Lielā Lieta plašpatēriņa IT/elektronikā ir Nēsājamā (Valkājamā?) Elektronika (wearable electronics).
Domāju, nekļūdīšos, sakot, ka Kursors.lv lasošie seko līdzi industrijas cerībām un baumām un noteikti būs šo tendenci pamanījuši. Tas atspoguļojas arī jaunajos produktos – katrs ražotājs, kurš izlaiž tirgū pulkstenim līdzīgu priekšmetu, kurš ir ne_tikai_pulkstenis, bazūnē, cik nu mārketinga budžets to atļauj, ka šis, lūk, ir Pirmais, Īstais Laimes Lācis, visu mūsdienīgo cilvēku sapņa piepildījums, alfa un omega. No otras puses, paskatoties un aptaustot šo pionieru sastrādāto, jebkuram ir skaidrs, ka tā ir nevis alfa un omega, bet beta – vai nu ierīce, kura nav pašpietiekama un lietojama tikai noteiktu modeļu viedtālruņu īpašniekiem, vai arī so-so ergonomikas un jēgas izstrādājums, kuram vieduma vaibsti piedien tikpat dabiski un neuzspēlēti, kā TVshop meitenes teju vai mitrā sajūsma par izveicīgā un ne mazāk sajūsminātā pavāra darbošanos ar Revolucionāro Nazi, pannu vai rīvi. It kā jau smuki un labi, bet, ja paskatāmies vēsu prātu, tad labākā to pašā pārraižu prezentēto trenažieru īpašība ir tā, ka tos iespējams salocīt un iebāzt pagultē, aiz skapja un kur-tik-vēl-ne.
Brīdī, kad domās šo produktu centies ievietot savā, konkrētajā un personīgajā, dzīvē, tas zaudē mārketinga neīsto zeltījumu. Vai ir kāds, kurš kāzu viesu dāvāto virtuves kombainu kaut cik regulāri izmanto arī pēc tam, kad atklāj, ka tā uzturēšana darba/higiēnas kārtībā prasa zināmu piespiešanos un piepūli? Esmu gandrīz drošs, ka visa šī sadzīves ierīču grupa, ieskaitot olu vārāmos un kāju vanniņas, ienāk mūsu sadzīvē gandrīz tikai dāvanas statusā :)
Un ar pulksteņiem ir vēl komplicētāk. Tie, atšķirībā no virtuves kombaina vai revolucionāras rīves, ir ierīce, ar kuru mēs vēlamies sevi identificēt. Izpausties. Parādīt kādu savas, kā smejies, unikālās un neatkārtojamās personības šķautņu briljanto mirdzumu. Ne velti, piemēram, ūdenssporta pulksteņus vairumā gadījumu uz rokas liek ne jau tie, kas patiešām nirst, peld un burā, bet gan tie, kuri vēlas atstāt iespaidu, ka ir sportisks, bezbailīgs un izveicīgs aktīvā (vai pat ekstrēmā) dzīvesveida piekopējs, lai arī patiesībā ieņem biroja planktona vai ballīšu lauvas ekoloģisko nišu. Ja ierīces un tās lietotāja personīgās saiknes nozīme ir liela jau mobilajos telefonos, tad pulksteņos – jo vairāk. Mēs neesam gatavi likt uz rokas ergonomiski noziedzīgu dizaina izdzimteni tikai tāpēc, ka tā nesalasāmajā ekrānā iemirdzēsies burbulītis brīdī, kad interneta veikals xyz.lv mums atsūtīs Pēdējās Izpārdošanas piedāvājuma SMS ar atlaides kodu. Papildu bonusā saņemam vēl vienu reizi dienā lādējamu ierīci, kura to vien dara, kā visu dienu iztraucē, proti, vēl vienu mobilo telefonu, kurš atšķiras no īstā tikai ar to, ka pa to nevar ne sarunāties, ne uz saņemto SMS vai e-pastu atbildēt.
Kas ir šo ierīču Killer-App, respektīvi, lieta/funkcija/iespēja, kura ir iemesls to eksistencei? Diemžēl, atbildi uz šo jautājumu acīmredzot nezina neviens no šai kategorijā šobrīd startējušajiem. Ir tikai vēlēšanās. Līdzīga tai pašai, kāda bija TV ražotājiem, par varītēm cenšoties iestāstīt mums, pircējiem, ka 3D ir Nenormāli Laba lieta. Mēs (pircēji), tā teikt, nepavilkāmies – kāmēr atšķirība starp veco un jauno bija ar aci skaidri redzama – vecais CRT pret plakano jauno LCD, tas vien jau bija pietiekams iemesls atvērt maku, bet, kad runa ir par acis/smadzenes nogurdinošu 3D “tai pašā plakanajā” televizorā, ar to bija un joprojām ir par maz, jo īpaši, sastopoties ar atbilstoša satura trūkumu (reality check: cik TV kanālu piedāvā HD, nemaz nerunājot par 3D).
Un tā tad arī ir, manuprāt, galvenā viedpulksteņu problēma – to šībrīža attīstības stadijā tiem nepiemīt īpašība/spēja, kas uzrunātu plašu auditoriju. Jā, early adapteri, protams, pirks smartvačus un nēsās ar tādu lepnumu sejā, it kā paši to būtu garāžā nupat salikuši, bet, lai tas kļūtu par Bumu, ierīcei nepieciešama Jēga. Un jēgu ierīcē nevar iedabūt ar tehnoloģiju palīdzību vien – ir nepieciešama Ideja un Dizains (vārda plašākajā nozīmē – ne tikai kā izskats, bet arī tas, kā lieta darbojas un kā ir lietojama). Jā, tagad ir pat šīm ierīcēm domāta operētājsistēma, bet mēs pat datoru nepērkam, lai lietotu operētājsistēmu – mēs pērkam to, lai sūtītu e-pastu, ietu Kursors.lv, apstrādātu foto, montētu video, rakstītu šim rakstam līdzīgas pļāpas. Tā ir tikai infrastruktūra, bez jēgpilna piepildījuma.
Ja paskatāmies atpakaļ, tad teksts pulkstenī nebūt nav jaunums. Atceros sajūsmu, kad redzēju pulksteni ar kalkulatoru tālajā 1984. gadā. Jaunākiem lasītājiem paskaidrošu, ka šai laikā arī kalkulators nebūt nebija katram, un vietējie Электроника bija krietna pirksta biezuma bezdizaina kluči, pie tam maksāja ap 60 rubļiem (cenas referencei – apmēram 2-2,5 skolnieka formas tērpi). Vēsturiskās patiesības labad jāpiebilst, ka no nieka desmit gadu vēlākas perspektīvas, šāds pulkstenis likās nožēlojama grabaža, kuru steriem tirgoja, piemēram Aleksandra laukumā Berlīnē par pāris doičmarkām, bet tas nepadara blāvākas atmiņas par manu skolniecisko sajūsmu tālajā astoņdesmit ceturtajā.
Protams, kā nišas produkti sporta un aktīvā dzīvesveida ļaudīm, “nepulksteniskie” pulksteņi ir stabili ieņēmuši savu vietu – neviens nopietns sportists bez tādiem treniņu procesā neiztiek. Piedāvājums ir dažādām gaumēm un dažādiem dvēseles noskaņojumiem – sākot ar sporta aprocēm Fitbit stilā, un beidzot ar Garmin fēnix svara kategorijas pulksteņveidīgām navigācijas ierīcēm. Vienīgais, ko papildu piedāvā jaunie, kā smejies, pirmās paaudzes viedpulksteņi, ir nepieciešamība tos lietot kopā ar viedtelefonu. Protams, ražotājus var saprast – ja reiz ar telefoniem nopelnīt nevar, pamēģināsim ar telefonu “blakusvāģiem” – mobilo telefonu industrijā jau nekas nav mainījies – peļņu gūst tikai divas kompānijas (Apple un Samsung), visi pārējie naudu tikai zaudē.
Bet tas jau nav iemesls mums viņu agrīnos lolojumus pirkt. -Lai nāk klajā ar kaut ko, no kā elpa aizraujas. Un patiesībā, ir vienalga, kurš sper pirmo soli.
Bet, kā teica “Zelta teļā” Paņikovskis, “Paņikovskim nav pienākuma visam ticēt”.
Arī mums nav.
Skatāmies Nēsājamās (laikam tomēr “valkājamai” piemīt viegli negatīva nozīmes nokrāsa) Elektronikas nākotnē ar Neticīgā Toma acīm un gaidām, kā jau katru dienu – Brīnumu.
Pagaidām šai kontekstā atceramies, ko nu katrs izvēlamies – Beketa “Godo gaidot” vai, teiksim, to gabaliņu no NSRD “Kuncendorfs un Osendovskis”, kur “kādu brīdi likās, ka ir atnācis Jūlijs, bet, kad visi sāka viņu meklēt, neviens viņu neatrada”.
Un ko par viedpulksteņiem domā Tu? Un, galvenais: vai vari nosaukt VIENU lietu, kurai šai produktā jābūt, lai Tu to Pirktu/nevarētu bez tā dzīvot?
Lielisks raksts, dzīva valoda, ir viedoklis :) Tādus gribētos lasīt vairāk iekš kursors.lv, nevis preses relīzes :)
Šobrīd tiešām ir cīņa “kurš viedpulkstenis ir mazāks draņķis”.
Ieskaitīts. Es labāk nevarētu uzrakstīt.
Diezgan aprobežots, negatīvs raksts. škiet autors līdzīgus ir rakstījis tālajā 2005/2006 tajā gadā dzimstot smartphone pasaulei. Rezultātu mēs redzam šodien.
Godīgi sakot ir diezgan pieriebies lasīt visur apkārt (pārsvarā Latviešu valodā) tuvredzīgus, vājus rakstus par gandrīz jebkuru inovatīvu tēmu. viss ir negatīvs, nevajadzīgs, nelietojams.
Kristap, draudzīgs padoms – vairāk publicē motivējošus rakstus! Attīstību veicinošus, progresīvus! Pietiek propogandēt negatīvo un vilkt cilvēkus un cilvēku prātus lejā. Apslāpēt fantāziju. Domām ir jālido!
Atbildot uz autora jautājumu: Smartwatch es gaidu kopš uzzināju par Pebble kickstarterī. Tad arī radās ļoti daudz un interesantu pielietojumu – braunstormings. Nevis komentāru par to cik tas neglīts, vājš, nesalasāmi pikseļi utt.
Pielietojumu savā ikdienā redzu ļoti plašu:
1) Daudz pārvietojoties ar kājām/velo/auto ir visai neerti aplūkot aktualo informaciju tālrunī.
– Ar velo ir jāapstājas, lai aplūkotu vibrācijas iemeslu.
– Ar kājām bieži to nejūt/nedzird apkārtējo trokšņu dēļ.
– Ar auto lietot tālruni pie stūres jau ir slikti pašā saknē.
smartwatch šīs problēmas lieliski atrisina! Vēl labāk ir nelietot ne tālruni ne smartwatch vispār, bet mana dzīves telpa ir pilsēta un tehnoloģijas.
2) Ļoti ilgus gadus nēsāju tipisku pulksteni. Ļoti patika. Ērti/ātri. Viegli konktrolēt savu laiku un būt punktualam. Nekavēt. Tas manuprāt ir ļoti svarīgi. Problēma ir, ka šis pulkstenis tika apskādēts un būtu nepieciešams kautkas vietā. smartwatch sniegtu to pašu un vēl vairāk!
3) No Killler fīčām šķiet pats pebble jau ir uz pareizā soļa:
– Laikrādis (nakts/diena/spilgtasaule) e-ink displejs. Arī bateriju saudzējošs.
– Vibrāciju Notifikācijas (ienākošais zvans, sms, kalendārs u.c.) ļoti forši sapulcēs, publiskā telpā, ciemojoties pie draugiem vai vakariņojot restoranā. Nav stulbais tālrunis jāvelk no somas/kabatas un jāizskatās tizli – neuzkrītoši paveries pulkstenī un esi lietas kursā – svarīgi vai nē.
4) Pārējais viss ir sekundārs. Taču šīs divas ir must have! lai es kļūtu par pircēju. Papildus mani var vinnēt cita kompānija, kas piedāvātu vēl labākus risinājumus. Šobrīd tāda nav Pebble (tāda viņa nebija dēļ švakās android integrācijas sākumā. Motorola beidzot dara kautko pareizi un 360 izskatās lieliski!
Galaxy Gear bija solis šodien par platu taču nākotnē to visu sabāžot mazā iekārtā – ok, lai būtu!:) enerģijas, lādēšanas problēmas tad jau būs atrisinātas ar saules baterijām, kinetisko enerģiju, ķermeņa siltumu un lādēt praktiski neko nevajadzēs (tikai, ja Tu spēlēsi flappy bird uz pulksteņa bez apstājas).
Ūja, ūja, es neesmu šī raksta autors un patiesībā liels paldies Mikum par to, ka šo tēmu pacēla diezgan interesantā (kas par to, ka asā) veidā. Tieši šādi raksti spēj raisīt diskusijas.
Kas attiecas uz mani, tad es tik tiešām cenšos optimistiski raudzīties nākotnē un aktīvi cenšos informēt par Latvijas uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem (stārtapiem) u.c. interesantiem projektiem.
Pirms gada neko daudz neinteresējos par viedpulksteņiem, bet pagājušā gada nogalē notestēju Pebble un Samsung Galaxy Gear. Šogad izbakstījos ar Sony SmartWatch 2 un tagad testēju jauno Samsung Gear 2. Man ir pašam savs viedoklis par šiem produktiem – saskatu tur šādus tādus plusiņus, bet kopumā ierīces vēl ir ļoooooti zaļas. Tā kā esmu gīks, tad pats labprāt lietotu šādu pulksteni ikdienā. Metu acis uz jauno metālisko Pebble.
Andriod pulkstenis ar 600mhz procesoru un 512mb ram un 2gb iebuvēto atmiņu pasūtīju no ķīnas tīri normāli patīk ,ērts 2,2 collu displejs izskatās mazs ,bet tīri normāli var rīkoties ar bezvadu austiņām kuras lietoju tieši vajadzīgais…
Prusux, neņem tik ļoti pie sirds. dažreiz pulkstenis ir tikai pulkstenis :)
Damn, ku edgy raksts! Bet tiešām, labi rūkts.
Jautājums – ja man uz rokas jau ir viedpulkstenis, tad kur man likt parasto Citizen, ko trīs mēnešus rūpīgi izvēlējos starp 20 brendu 9000 modeļiem un par 200$ nopirku?
Tas, ko es nesaprotu ir, kāpēc viedpulkstenim vajag krāsaino ekrānu? Paliec pie tā paša e-ink un atkrīt lādēšana katru dienu.
Es vēl arī uzskatu, ka wearable tech cilvēki pārāk maz ir mācījušies no paša senākā wearable gadžeta – austiņām. Tur ir skaidri redzams, kas cilvēkiem liekas svarīgi un kas nē.
LAAAAABS! Super raksts…. beidzot kāds nobrieduša cilvēka viedoklis, kas pamatots ar vēsturiskām atkāpēm un balstīts uz dziļāku analīzi laika griezumā… Domāju, ka lielākā daļa nesapratīs, kas ir NSRD un ko nozīmē Berlīnes Aleksandra laukums…
Pats savulaik (90-o sākumā) esmu mainījis Rostokas ielas tirdziņā PSRS ražotās skaņuplates (jeb kā tagad saka “vinilu”) pret “sapuvušo” Rietumu kapitālistu platēm :)
Labs, labs!!!!!
Runājot par viedpulksteņiem… es piemēram pašlaik neredzu sev vajadzību tādu pirkt… kā jau autors minēja, domāju, ka šis ir kārtējais “3D”-tipa mārketinka triks, t.i., ražotājs mēģina iestāstīt cik tas ir cool, lai gan patiesība ir savādāka… jā, protams, būs pircēji un fani, BET viedpulksteņi NEKAD nebūs liels masveida produkts… (ja vien viņi nemaksās 10 eur (pēc 10 gadiem) :) ) savulaik arī BluRay bīdītāji (iepriekš vinnējuši HD DVD formātu) droši vien domāja: nu tik būs… nu tik mēs rausīsim piķi ar ekskavatoriem… bet kā saka… “žadnostj frajera zagubila”… tagad Blu Ray atskaņotāji tiek mesti pakaļ pa 60-80 eur, lai gan pavisam nesen (pirms gadiem 5-iem) maksāja 300+ latus un nespēja atskaņot pat MP3 (jo ražotājs speciāli bija apgriezis audio (MP3) un citu video formātu fīčas) :) Tagad (interneta HD TV uzlecošajā laikmetā) tos BluRay nevienam i pa baltu velti nevajag… :)
ļoti labi pateikts. Oponēs tie, kas ietilpst šajā šaurajā nišā, kas bez podziņu spaidīšanas vai ekrānu glaudīšanas vairs nespēj ne pie stūres, ne uz velo apsēsties, ne normāli izbaudīt krosiņu pa mežu… neiešu galējībās un neteikšu, ka tie ir nožēlojami cilvēciņi, kuriem varētu vien novēlēt – Get a life! jo tā jau ir viņu life, kas ir kardināli atšķirīgāka no piemēram manis. Tāpēc man viņus nesaprast.
Tas izklausījās pagalam indīgi teikts :)
Tas izklausījās, ka laikam palieku vecs un pamazām uz visu šito skatos aizvien skeptiskāk. Daudz foršāk ir atrast laiku, lai ar 1,5 gadus veco meitu padauzītos ar viņas rotaļlietām nekā blisinātos kārtējā ekrānā. :)
Traki būs, kad Kristapam beidzot arī tas uznāks. Latvijā vairs neviens pagarinātās preses relīzes par produktiem nerakstīs… :)
Piekrītu raksta autoram… Ir jau tā ka mazliet par daudz to gadzetu ir ikdienā (kabatā smatphone, somā planšeta un laptop). Personīgi mans viedoklis ka pulkstenim ir un jāpaliek pulkstenis kas triviāli rāda cik ir laika kad ir nosprādžis smartphons :) un būtu diezgan bēdīgi kad izejot no mājās saprati ka pulkstenis nav uzlādēts…
Man ar jāsaka, ka, jo vecāks kļūstu, jo mazāk gribās tērēt savu laiku uz 15 minūšu slavas guvušām ierīcēm, aplikācijām un operētājsistēmām. Priecājos, ka nepārzinu OS iestatījumus, jo man to vairs nevajag. Priecājos, ka man mājās nemētājās pārāk daudz gadžetu, kurus tajā brīdī ļoti gribējās, bet pēc tam saproti, ka nav laika ar viņiem ķibināties.
Un šādi raksti palīdz atsijāt pelavas no graudiem.
Nekāds gadžets vai feisbuks nespēs aizstāt savstarpējās cilvēciskās attiecības, kas rodas tiešā kontaktā. Cerams :)
Es arī laikam kļūstu vecs un man pēdējā laika mīļākie “gadžeti” bija Benchmade kabatas nazis, KEF skandas un trešajā vietā tikai Nexus 5.
Ja visu dienu darbā nosēdi pie datora, tad mājās gribās tomēr atpūtināt acis un pamielot ausis.
labs raksts, paldies, sāk iedzīvoties kursors.lv
tiešām prieks :)
Nav problēma dizainā – problēma patiesībā ir tikai vienā – akūža darbības laiks !!!
savlaik mobilais kas turēja mazāk par nedēļu bija lūzeris …
nedēļa vij atskaites punkts – kad nevajag domāt pat par tādu mēsla uzlādi ..
tagad pats krutākais smārtfons kas notur pusotru dienu ir WOWWWWWW
kamēr nebūs revulocinonāra izrāviena akūžos nekās nenotiks … kauč gorilla/godzilla/hlamīdija glass 1024.09.05 versija būtu
ZeroLemon 9300mAh baterija + Note2 = stabili nedēļa bez uzlādes. Ja aizvāktu visu defaulto samsung drazu (slinkums čakarāties), kas darbojas bezjēgā fonā, tad noteikti būtu vēl pa kādiem 30% vairāk. Man ļoti patīk, bet nu gaidu, protams Note4. Ceru uz stereo skaļruņiem.
Tā kā man kā skolniekam ik nedēļu ceļā no mājām uz Rīgu nākas pavadīt vairākas stundas, pirms gada iegādājos Nexus 7, lai pa ceļam var lasīt, ieiet kādā ziņu lapā, uzrakstīt kādu vēstuli utt (pieņemu, ka jums nav jāskaidro, ko dara ar planšeti). Tas viss, protams, ir ļoti jauki, bet vienā brīdī es apjautu, ka regulāri, ik pa pāris minūtēm lienu 100reiz pārlasītajās lapās, sociālajos tīklos(..) un ceru uz kādu jaunu informāciju. Protams, atkarīgs no cilvēka, bet man šāda informācijas pārbagātība iet sliktumā. Pirms miega, nevis apdomāt dienu, izdarīt secinājumus, pasapņot par rītdienas plāniem, bet aši vēl ieiet internetā, pablenzt uz selfijiem twitterī un cerēt uz jaunu rakstu portālos… Tas rezultējas domu kiš-miš un vismaz man, ilgtermiņā ir jūtami iedragātas koncentrēšanās spējas un sekojoši arī produktivitāte: izlasi mācību grāmatā vienu lapu: “laiks internetam!”. Arī skolotāji skolā atzīst, ka pēdējos gados skolēnu spējas piedzīvo kataklizmu: mēs esam pieraduši uztvert milzīgu informācijas apjomu, bet to visu vairs nemākam analizēt. 140 zīmju ziņas mums māca uztvert informāciju kā baltu vai melnu, nostāda mūs fakta priekšā, nevis ļauj izvērtēt situāciju no dažādiem aspektiem un svarīgākais- spēt izdarīt secinājumus.
No šī aspekta, es uzskatu, ka vēl viena informācijas platforma, kas turpina lejā pa rīkli grūst uzbāzīgo informāciju ikdienas dzīvē absolūti nav nepieciešama.
No otras puses, protams, nenoliedzu, ka wearables var nest arī savu pienesumu. Vadītājiem, menedžeriem utt, kuriem darbā nākas komunicēt un vadīt cilvēkus, tāda ierīce tiešām varētu atvieglot šo procesu, tomēr šeit jārunā nevis par ierindas cilvēka ikdienu, bet par “darba pienākumiem”.
Un atbildot uz autora jautājumu: domāju, ka smartwatchi tīri labi varētu pildīt “sports tracker” funkcijas (diemžēl nezinu, kā tos sauc latviski; piem., Endomondo), jo konkurences un open-source apstākļos smartwatchi varētu puslīdz(!) turēt līdzi profesionālajiem sporta pulksteņiem gan cenas, gan satura ziņā. Protams, to jau dara arī smartfoni, bet ar 5 collu airi kabatā īpaši ērti skriet nav.
Kopumā: lai gan pats esmu pret smartwatchiem, domāju, ka eventuāli tie aizies, jo sabiedrība vēl kādu laiku būs izsalkusi pēc informācijas.
NU ja mūsdienās skolēni ir nonākuši līdz šādām atziņām ta jau ar mūsu nāciju nemaz nav tik bēdeīgi :) personīgi es līdz šai atziņai nonācu tikai tuvojoties 4. gadu desmitam :) Recpect
Visiem jāizlasa tas rakstiņš par ziņām GEO numurā. Ziņu lasīšana ir tas pats, kas saldumu ēšana organismam. Ātra enerģija, kas neko labu nedod, un beigās bojā visu organismu.
Labs raksts. Viedpulksteņu jēgu neredzu – neesmu baigi iedziļinājies, bet jau paskatoties vien uz tiem dizainiem, kas tiek piedāvāti – šķērmi metās… nepraktiski/nesmuki kluči.
Un vispār es meklēju stilīgu elektronisku KABATAS pulksteni… izraku visus webus, ebaijus, neko pa savam prātam neatradu :( Pašreiz izlīdzos ar šādu pulksteni (http://www.casio-europe.com/resource/images/watch/W-96H-1AVES.jpg), kuram noņēmu ķēdīti un nēsāju vienkārši kabatā. Ļoti ērti principā… no rītiem, tiek aktīvi izmantots kā galvenais modinātājs (paralēli trijiem savu laiku morāli nokalpojušies mobīlajiem).
Un vēl jau arī tas, lai arī kādi būtu tie viedpulksteņu dizaini – kaut ko nēsāt ap roku vairs neesmu ar mieru , tas liekas galīgi neērti un nepraktiski. Izņēmums ir tikai ceļojumi tālās zemēs, tur nēsāju pulksteni ar duālu laika zonu.
Lai no viedā pulksteņa būtu kaut vismazākā jēga mani minimālie nosacījumi būtu :
1) praktisks, efektīvs, izcils dizains (nevis “klucis”)
2) baterija, kas spēj darboties 24/7 vismaz mēnesi.
3) iebūvēts ārējās temperatūras mērītājs un augstuma virs jūras līmeņa noteicējs (atkal jau pielietojumam ceļojumos).
prusux, atslābsti. savādāk rodas sajūta, ka pats taisi tos pulksteņus un mēģini kādām pārdot ;D
Baigi jauks raksts. Man patika :)
Ļoti labs raksts! Ja tādi pulksteņi būtu 1984.g. lielā dažādībā- es noteikti nopirktu. Tagad vairs nē.
Stāvēs nedēļu – padomāšu. Es par bateriju… :}